2004. gada 18. marta stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 18.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, darba kārtībā ir virkne izmaiņu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu – iekļaut šā gada 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā paziņojumu par Ingrīdas Circenes, Ģirta Valda Kristovska, Roberta Zīles, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas, Einara Repšes, Valda Dombrovska un Māra Gulbja deputātu mandātu atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts piecu deputātu – Kariņa, Šiliņa, Latkovska, Āboltiņas un Strēļa – lūgums – izmainīt izsludināto darba kārtību un izskatīt Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojumus par Ingrīdas Circenes, Ģirta Valda Kristovska, Roberta Zīles, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas, Einara Repšes, Valda Dombrovska un Māra Gulbja deputātu mandātu atjaunošanu 18.marta sēdes darba kārtībā kā 1.jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts arī Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Visvalža Skujiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Zaļo un Zemnieku savienība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts arī Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja iesniegums... Piedošanu...
Ir saņemts Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Valda Ģīļa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts arī Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – iekļaut 18.marta sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Ulda Brieža 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz izmainīt darba kārtību 18.martā un iekļaut lēmuma projektu “Par Arta Pabrika 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts arī Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – iekļaut 18.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Intas Feldmanes 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”. Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – iekļaut šā gada 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums – iekļaut 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Pētera Simsona 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Ir saņemts desmit deputātu – Dzintara Ābiķa, Māra Kučisnka, Antas Rugātes, Ērikas Zommeres, Jāņa Estas un citu deputātu – lūgums izdarīt izmaiņas 18.marta Saeima sēdes darba kārtībā un iekļaut iepriekšminēto lēmumu projektu izskatīšanu pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta lūgumu – atsaukt no 18.marta sēdes darba kārtības iesniegto likumprojektu “Par iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”, kā arī Ministru kabinets atsauc arī likumprojektu “Tiesu iekārtas likums”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas 18.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbildību par preces un pakalpojumu trūkumiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Cukura nozares likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts sešu deputātu – Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova un Tolmačova – lūgums izdarīt grozījumus šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.
Par grozījumu izdarīšanu Saeimas darba kārtībā runās deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja, godāti deputāti! Kāpēc mēs lūdzām izslēgt no dienas kārtības 35.jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, kuru Saeimas Prezidijs nolēma ieslēgt dienas kārtībā otrajā lasījumā kā steidzamu?
Mēs uzskatām, ka, akceptējot šo likumprojektu, Saeima pierādīs demokrātijas deficītu mūsu valstī. Taču šie grozījumi aizliedz cilvēkiem tikties ar deputātiem bez pasākuma saskaņošanas ar pašvaldībām.
Grozījumu iniciatori neslēpj, ka tas ir saistīts ar Latvijas krievvalodīgās kopienas, kura pieprasa atcelt tā saucamo izglītības reformu, masu manifestācijām. Šo manifestāciju lielākā daļa noritējusi kā to dalībnieku tikšanās ar deputātiem, ievēlētiem pēc PCTVL saraksta. Šādu pasākumu forma tika izvēlēta pēc tam, kad Rīgas dome bez jebkāda likumīga pamatojuma atteica mums rīkot piketu 2003.gada 2.jūnijā un mītiņu 4.septembrī. Prasības pieteikums par atteikumu rīkot 4.septembra akciju atrodas tiesā jau vairāk nekā 6 mēnešus. Tas liecina, ka mūsu tiesa, tāpat kā kādreiz padomju tiesa, ir taisnīgākā pasaulē.
Kā jums ir zināms, tiesības uz vārda un sapulces brīvību garantē Latvijas Republikas Satversme, tiesības uz miermīlīgo manifestāciju brīvību garantē gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija, gan Starptautiskais pilsonisko un politisko tiesību pakts. Akcijas 2.jūnijā un 4.septembrī, 22. un 23.janvārī, 5. un 11.februārī sapulcināja daudzus tūkstošus dalībnieku, un tas nenoveda līdz sabiedriskās kārtības traucējumiem un pierādīja cilvēku gatavību civilizēti aizstāvēt savas tiesības.
Ja jūs izskatīsiet un, jo vairāk, pieņemsiet šo likumprojektu, jūs kārtējo reizi pierādīsiet, ka baidāties no savas tautas un jo vairāk – no bērniem. Jūs musināsiet krievu kopienu uz prasību radikalizāciju.
Mēs aicinām Saeimu neizskatīt un nepieņemt šo likumprojektu. Pretējā gadījumā esam gatavi informēt par tā izskatīšanas gaitu starptautiskās cilvēktiesību organizācijas.
Es ļoti ceru uz jūsu veselo saprātu un lūdzu izslēgt šo jautājumu no dienas kārtības. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Pret darba kārtības izmaiņu runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par veselo saprātu, katram ir savs vērtējums, kas tas tāds ir un ko ar šo veselo saprātu dara. Arī šo protestētāju veselais saprāts ir labi saprotams – radīt pēc iespējas vairāk jucekļa Latvijas sabiedrībā, pēc iespējas vairāk duļķu, kur ķeras vislabākās zivis.
Ir jau arī skaidrs, kāpēc nepatīk šis piedāvājums konkretizēt to, kas tad tāda ir tikšanās ar vēlētājiem. Vai tā ir cilvēku pulcināšana, lai saviļņotu sabiedrību? Kas tad tā par tikšanos, uz kuru nāk ar dažādiem karogiem, tai skaitā arī ar svešu valstu karogiem, uz kuru nāk apdzērušies, uz kuru nāk, runājot dažādus nepieņemamus vārdus sabiedrībai?

Tālāk ir jāatgādina. Mēs te spēlējamies visu laiku ar šo vārdu “demokrātija”. Es ieteiktu visiem šiem vārda “demokrātija” lietotājiem palasīt skaidrojošā vārdnīcā, ko nozīmē vārds “demokrātija”. Šis vārds nāk no grieķu valodas un sastāv no diviem vārdiem – demos un kratos. Un tas nozīmē – tautas vara. Un demokrātija nenozīmē visatļautību. Demokrātija nenozīmē bezkaunīgas izdarības publiskajās vietās, tajā skaitā vēsturisko vērtību apgānīšanu.
Šādas tikšanās iespējas ar vēlētājiem ir bijušas visdažādākās, un nekad iepriekšējos gados tās nav pārvērstas par farsu. Protams, šajā posmā, šajā izšķirošajā priekš Latvijas valsts posmā, ir nepieciešamība par katru cenu radīt satraukumus. Un tāpēc ir paņēmieni, kā šos satraukumus radīt un pārvērst šīs tikšanās ar vēlētājiem par pilnīgu sabiedriskās kārtības traucēkli. Tas jau ir vairākkārt novērots. Un tagad tie, kas vēlas, lai paliktu vecais likums, nemaz nerēķinās ar tiem, kas to nevēlas.
Arī mēs saņemam gan vēstules, gan tikšanās laikā klausāmies neapmierinātību ar to, ka tikšanās ar deputātiem ir pataisīta par farsu.
Un tad ir jāuzstāda jautājums: “Kas ir galvenais šodien Latvijas sabiedrībai?” Un galvenais ir miers un drošība. Sabiedriskais miers un drošība. Drošība tā kā tuvojas. Iestāšanās NATO ir pabeigta lieta. Arī iestāšanās Eiropas Savienībā zināmā mērā mūs stabilizēs.
Tātad paliek sabiedriskais miers. Tur mums nepalīdzēs ne NATO, ne Eiropas Savienība. Tas ir atkarīgs no mums pašiem. Un vai patīk, vai nepatīk, ja ir pieņemts likums, tad visiem, arī manam oponentam Jašam vai arī Jakovam Plineram, būs jārēķinās ar to, ka ir šāds likums. Un tad jau būs cita runāšana, vai ne? Tā būs! Lūk!
Līdz ar to mēs centīsimies, tie, kam rūp sabiedriskais miers, centīsimies tomēr sakārtot likumus tā, lai mēs varētu tālāk strādāt mierīgos apstākļos. Un tas ir viss.
Tā ka laipni lūdzu, sabiedriskā miera traucēšanas iniciatori, nu samierinieties ar to, ka veselais saprāts, kā jūs vēlaties, tiešām uzvarēs šodien un likums tiks pieņemts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu balsot par darba kārtības grozīšanu, izslēdzot no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, atturas – 1. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu – Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva, Nikolaja Kabanova un Andra Tolačova – lūgumu izdarīt grozījumus 18.marta sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās jautājumu nr.42 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.
“Par” darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” izskatīšana pēdējā lasījumā.
Gribētos atzīmēt, ka patlaban šis statuss ir piešķirts gandrīz pusei nelatviešu un arī aptuveni 500 000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.

Šā likuma subjektiem, proti, nepilsoņiem, nav tiešas pārstāvniecības Saeimā, un tādēļ, pieņemot jebkuru grozījumu, kas skar šo cilvēku likteņus, īpaši svarīgi ir konsultēties ar sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv mazākumtautību intereses. Diemžēl tādas konsultācijas nebija veiktas. Atbildīgā komisija atbalstīja grozījumus, kuri bez jebkāda pamatojuma atņem nepilsoņiem un personām ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju tās tiesības, kuras tiem piederēja jau ilgu laiku. Tās ir šādas tiesības:
Pirmais. Nepilsoņu tiesības izvēlēties dzīvesvietu ārzemēs. Šīs nepilsoņu tiesības ir garantētas likumā no 1995.gada. Likumprojekts paredz, ka personām, kuras ir saņēmušas uzturēšanās atļauju ārzemēs, tiks atņemts nepilsoņa statuss. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aplēsēm, varbūt arī neprecīzām, šī norma skar ne mazāk kā 1000 cilvēku. Likumprojekta pieņemtais formulējums ļauj atņemt viņiem nepilsoņa pasi, kurā bija ierakstīta uzturēšanās atļaujas atzīme. Daudzās valstīs tas kalpo par pamatu, lai atņemtu arī pašu uzturēšanās atļauju. Rezultātā bijušais nepilsonis kļūst attiecīgajā valstī par nelegālu, kas sagādās šai valstij nopietnas neērtības. Jebkurā gadījumā minēto personu iespējas ieceļot Latvijā, lai kontaktētos ar valsts institūcijām un radiniekiem, tiks ārkārtīgi apgrūtinātas. Turklāt grozījumam ir atpakaļejošs spēks. Pret šo grozījumu iebilst gan Saeimas Juridiskais birojs, gan arī Valsts cilvēktiesību birojs. Abas šīs institūcijas pieprasa nepiemērot šo grozījumu personām, kurām šobrīd jau ir nepilsoņa statuss.
Otrais. Vecāku tiesības brīvi izvēlēties jaundzimušā bērna statusu, ja viņš ir nepilsonis vai ārvalstnieks, gadījumā, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks. Šīs tiesības nostiprinātas likumā “Par iedzīvotāju reģistru” no 1998.gada. Bezalternatīva ārvalstnieka statusa piešķiršana bērnam, kurš dzimis Latvijā, krasi samazina viņa iespējas integrēties sabiedrībā un rada viņa vecākiem papildu tēriņus. Šādās ģimenēs Latvijā piedzimst aptuveni 100 bērnu gadā.
Trešais. Šo pašu personu tiesības nebūt izraidītiem no Latvijas gadījumā, ja neviena no valstīm negribēs viņus uzņemt. Nekādi racionāli argumenti, kādēļ šīm personām vispār vajadzētu atņemt augstāk minētās tiesības, nedz Saeimas debašu laikā, nedz amatpersonu skaidrojumos nebija sniegti. Jauni ierobežojumi nebija pat atspoguļoti likumprojekta anotācijā. Tas dod pamatu pieņēmumam, ka par tiem nobalsojušie deputāti tika maldināti.
Sakarā ar augstāk minēto mēs aicinām Saeimu neizskatīt šodien šo likumprojektu un atdot to Juridiskajai komisijai, lai Juridiskā komisija rūpīgāk pastrādātu ar šo likumprojektu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Redziet, vēl viens paņēmiens, kā radīt nekārtības Latvijas sabiedrībā un arī daļēji kaut kādā veidā šīs nekārtības pārcelt uz citām valstīm. Okupācijas seku radīto nevis izvērtēt un nevis mēģināt novērst, bet tieši otrādi – izmantot kā iemeslu jaunu nekārtību radīšanai. Izmantot tā saukto “nepilsoņa kārti”, lai to izspēlētu vajadzīgajos brīžos. It kā būtu ārkārtīgi vienkārši šobrīd Latvijā. Ir Pilsonības likums, ir visas iespējas kļūt par pilsoni. Nedaudz jāpiepūlas, lai kaut cik saprotami izteiktos latviešu valodā un lai kaut ko izzinātu no Latvijas vēstures un likumiem. Kāds jautājums šeit vispār ir?
Jautājums ir ļoti vienkāršs. Pirmkārt, lielkrievu šovinistiskā domāšana neļauj tikt galā ar to nepatīkamo domu, ka Latvija ir neatkarīga valsts, ar to, ka izrādās, ka krievu valoda kā kādreiz viens otrs izteicās, ka to visā pasaulē lietojot un visa pasaule protot runāt krievu valodā, izrādās, ka tā nemaz nav. Vēl trakāk! Eiropas Savienības darbā, Eiropas Parlamenta darbā krievu valodas vispār nav, bet latviešu valoda būs. Un tas taču ir tik briesmīgi!
Cik reizes jau ir runāts par to, ka daudzi šeit nepilsoņi lēnām kļūst par Krievijas pilsoņiem, un mums nav nekādas skaidrības par to, cik Latvijā vispār ir šādu pilsoņu, jo Krievija nekādas ziņas mums nesniedz. Līdz ar to paveras iespējas mierīgi dzīvot ar divām vai pat trijām pasēm. Un tagad jau vēl viens klusais ārprāts – nepilsonis ar nezin cik pasēm kabatā aizbrauc uz kaut kurieni, šeit nerādās vispār, bet grib saglabāt visu to, kas viņam kādreiz ir bijis. Un tad ir tas lielais sašutums: ak, Dievs, ko jūs gribat tagad izdarīt!
Es domāju, ka šā likuma izskatīšana un pieņemšana ļaus lietas sakārtot. Ļaus salikt visus nepilsoņus pa plauktiem un pakāpeniski pieradināt pasaules sabiedrību pie tā, ka nepilsonis ir pārejoša parādība un viņš lēnām un mierīgi atradīs savu vietu pasaules tautu saimē un sabiedrībā. Un nebūs vairs nekādi īpaši jautājumi jācilā, skatot jēdzienu “nepilsonis”. Un tieši tāpēc šiem visiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņiem ir jādomā par kaut kādu turpmāko izvēli. Izvēles ir dažādas. Jā, tā ir taisnība! Bet viņiem neviens netraucē šīs izvēles pētīt, un šeit, Jaša, šeit ir tas jautājums par demokrātiju. Tam nepilsonim ir tā demokrātija. Viņš var kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, viņš var kļūt par Krievijas pilsoni, viņš var kļūt, piedošanu, par Izraēlas pilsoni, ja viņam tādas iespējas ir. Vai ne? Viņš var kļūt arī par Irākas pilsoni varbūt. Lūk!
Un kāds jautājums šeit ir. Nu, kā var vispār cilvēks visu laiku dzīvot un uzskatīt sevi par neko. Par nepilsoni. Tas nozīmē, ka viņš nav piederīgs nevienai sabiedrībai, nevienai valstij, nevienai tautai, un jūs tagad te nākat un izmantojat to... jā, Kabanov, uz kādu laiku mēs šķirsimies, bet es ceru, ka drīz atkal tepat tiksimies. Tā ka to tu ieraksti savā rakstā.
Lūk, šīs iespējas viņam ir, šim nepilsonim! Visplašākās. Nē, jūs gribat viņam mākslīgi šīs iespējas sašaurināt, un jums ir izdevīgi, politikāņiem, lai šādi nepilsoņi būtu, lai jūs šo jēdzienu izmantotu savās interesēs, it īpaši tagad, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jums taču tās balsis joprojām ir vajadzīgas!
Tā ka neņemiet ļaunā, bet šis likums, pēc manām domām, ir jāizskata, jāpieņem un pakāpeniski jāatsakās no nepilsoņa jēdziena izmantošanas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu – izslēdzot no tās 42.darba kārtības jautājumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, atturas – 1. Darba kārtība nav izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.

Tātad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas paziņojums par Ingrīdas Circenes, Ģirta Valda Kristovska, Roberta Zīles, Kārļa Šadurska, Ingunas Rībenas, Einara Repšes, Valda Dombrovska un Māra Gulbja deputāta mandātu atjaunošanu.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi un deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta 2.un 3.daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ingrīdas Circenes 2004.gada 10.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Robertam Jurķim, kurš iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Kārļa Šadurska 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Baibai Brigmanei, kura iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Ingunas Rībenas 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pildīšana laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Solvitai Āboltiņai, kura iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Einara Repšes 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Ērikam Škaparam, kurš iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Valda Dombrovska 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Aldim Kušķim, kurš iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Lūdzu apstiprināt šo mūsu komisijas piedāvāto lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Saeimas vārdā par darbu tiem deputātiem, kas strādāja 8.Saeimā uz laiku, kamēr viņu kolēģi pildīja ministru pienākumus! Īpaši es gribu pateikties divām sievietēm, kas vadīja vissmagākās Saeimas komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisiju – Baibai Brigmanei, un Juridisko komisiju – Solvitai Āboltiņai. Paldies jums par jūsu lielo ieguldījumu! (Aplausi.) Paldies arī pārējiem deputātiem!
Un turpinājumā Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija pieminēs vēl trīs deputātus, kuri arī atjauno savus mandātus. Lūdzu!
J.Strazdiņš (ZZS).
Es ļoti atvainojos par otrās lapaspuses nenolasīšanu!
Pamatojoties uz Māra Gulbja 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Guntim Bērziņam, kurš iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Ģirta Valda Kristovska 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Jurim Dobelim, kurš iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Pamatojoties uz Roberta Zīles 2004.gada 12.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Inesei Vaiderei, kura iestājās Saeimā no kandidātu saraksta “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala, kamēr no šī saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Tad vēlreiz paldies deputātiem, kas strādāja šos 15 mēnešus, veiksmīgi strādāja, vadīja arī mūsu Saeimas delegācijas starptautiskajās organizācijās! Un es ceru, ka sadarbība ar deputātiem, kas strādāja, neizbeigsies un būs arī turpmāk.
Bet tagad lūdzu deputātus, kas ir atjaunojuši savus mandātus, ieņemt vietas Saeimas plenārsēžu zālē!
Cienījamie kolēģi! Turpināsim mūsu darbu. Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Visvalža Skujiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja un lūdz apstiprināt Visvalža Skujiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu Visvaldi Skujiņu nodot svinīgo solījumu.
V.Skujiņš (ZZS).
Es, Visvaldis Skujiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgu solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus izpildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu, Skujiņa kungs, parakstieties! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Visvalža Skujiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Skujiņa kungu ieņemt savu vietu sēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Valda Ģīļa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valda Ģīļa iesniegumu un lūdz apstiprināt viņa deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu Valdi Ģīli nodot svinīgo solījumu.
V.Ģīlis (TP).
Es, Valdis Ģīlis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgu solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus izpildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Ģīļa kungu parakstīt svinīgo solījumu un lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Valda Ģīļa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu deputātu Ģīli ieņemt savu vietu sēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Ulda Brieža 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Lūdzu apstiprināt Ulda Brieža 8.Saeimas kandidātu pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Uldi Briedi nodot svinīgo solījumu.
U.Briedis (TP).
Es, Uldis Briedis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Uldi Briedi parakstīt svinīgo solījumu un lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Ulda Brieža 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu Uldi Briedi ieņemt vietu plenārsēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Arta Pabrika 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Arta Pabrika Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Arti Pabriku nodot svinīgo solījumu!
A.Pabriks (TP).
Labrīt, dāmas un kungi!
Es, Artis Pabriks, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu Arti Pabriku parakstīt svinīgo solījumu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Arta Pabrika 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu deputātu Arti Pabriku ieņemt vietu plenārsēžu zālē!

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Intas Feldmanes 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Lūdzam apstiprināt Intas Feldmanes 8.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Intu Feldmani nodot svinīgo solījumu!
I.Feldmane.
Es, Inta Feldmane, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apaziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Intu Feldmani parakstīt svinīgo solījumu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta “Par Intas Feldmanes 8.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu Intu Feldmani ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jāņa Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Lūdzu apstiprināt Jāņa Šmita deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu Jāni Šmitu nodot svinīgo solījumu!
J.Šmits (LPP).
Es, Jānis Šmits, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Jāni Šmitu parakstīt svinīgo solījumu!
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Šmita 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu Jāni Šmitu ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Pētera Simsona 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Lūdzam apstiprināt Pētera Simsona 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Pēteri Simsonu nodot svinīgo solījumu!
P.Simsons (LPP).
Es, Pēteris Simsons, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Pēteri Simsonu parakstīt svinīgo solījumu!
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta “Par Pētera Simsona 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu deputātu Pēteri Simsonu ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē.
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir mainījušies deputāti, ir atgriezušies bijušie ministri deputātu krēslos, tehnisku iemeslu dēļ mums ir nepieciešams pārtraukums līdz pulksten 11.00, lai pārinstalētu balsošanas iekārtas.
Tātad tiekamies plenārsēžu zālē pulksten 11.00.
Vārds īsam paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.
J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).
Frakciju padomes sēde būs 10.45 Sarkanajā zālē pēc Prezidija sēdes. Frakciju vadītājiem, lūdzu... Frakciju padomes sēde.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 18.marta sēdi.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Ābiķa, Kučinska, Zommeres, Estas, Goldes un citu deputātu – priekšlikumu izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Andra Ārgaļa ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētājas biedru”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Desmit Saeimas deputāti – Ābiķis, Kučinskis, Rugāte, Zommere, Esta, Šņepste un citi deputāti – lūdz izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Elitas Šņepstes atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Ābiķis, Kučinskis, Rugāte, Zommere, Esta, Šņepste un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputātes Elitas Šņepstes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Desmit Saeimas deputāti – Dalbiņš, Ārgalis, Zunda, Segliņš, Golde un citi deputāti – lūdz izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāva”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.

Deputāti Dalbiņš, Ārgalis, Zunda, Segliņš, Golde un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Juridiskajā komisija”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Ābiķis, Kučinskis, Zommere, Esta, Golde, Pabriks un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Ābiķis, Kučinskis, Zommere, Esta, Golde, Pabriks un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Rugāte, Dalbiņš, Ārgalis un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Brieža ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Brieža ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Ābiķis, Kučinskis, Rugāte, Zommere, Esta un citi deputāti – lūdz izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Dalbiņš, Ārgalis, Zunda, Segliņš un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Kastēns, Šlesere, Stalidzāne, Karpuškins un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Kastēns, Šlesere, Stalidzāne, Karpuškins, Naglis un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Kastēns, Šlesere, Stalidzāne, Karpuškins, Naglis un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Darba kārtība izmainīta. Deputātiem iebildumu nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Naglis, Simsons, Kastēns, Maksimovs, Jaundžeikars un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta sēdes darba kārtībā un aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Simsona ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Naglis, Simsons, Kastēns, Maksimovs, Jaundžeikars un citi deputāti – lūdz iekļaut 18.marta sēdes darba kārtībā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Simsona ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sastāvā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Kastēns, Krištopans, Ulme, Bērziņš, Jaundžeikars, Naglis, Kiršteins un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 18.marta sēdes darba kārtībā un sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Saeimas sekretāra amata”. (Zālē troksnis.) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 22, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir izmainīta.
Desmit Saeimas deputāti – Šmits, Stepaņenko, Ulme, Bērziņš, Jaundžeikars un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas 18.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu” lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas sekretāra amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsot par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 29, neviens neatturas. Darba kārtība izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Kopienas dalībvalstu konvenciju par ārvalstu kriminālsodu izpildi” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas Lietuvas Republikas Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija)” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Apvienoto spēku virspavēlniecības štāba transformācijas komandiera saprašanās memorandu par mācībām “Cooperative Nugget 2004”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “pret”.
N.Kabanovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mums vispār vajag nevis štancēt likumprojektus, bet iedziļināties to būtībā. Es nedomāju, ka jūs visi izlasījāt līdz galam šo piedāvāto likumprojektu. Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka Latvija arvien ciešāk ir saistīta ar militārām akcijām ārzemēs, bet visi jūs zināt, kas nesen notika Spānijā. Un tas notika tāpēc, ka Spānijas valdība bija ļoti iesaistīta Amerikas militārajā avantūrā Irākā. Bet dzīve māca, ka vajag rūpīgi izraudzīties draugus, it īpaši ieroču biedrus. Kad mums uzspieda dažādus līgumus ar

NATO, tad solīja drošību, drošību un vēlreiz drošību. Nesenie terora akti Madridē demonstrēja, ka tas neatbilst patiesībai. Spānija nolēma atsaukt savus karavīrus no Irākas, sniedzot puišiem no Latvijas un Igaunijas iespēju riskēt viņu vietā. Izrādās, ka par ļoti lielu cenu, pēc mūsu mērauklām – naudu, viņi ne tikai pakļauj riskam savas dzīvības, bet arī pakļauj riskam savu Latvijā palikušo radinieku dzīvības. Tāpat arī citu Latvijas iedzīvotāju dzīvības, kuri no mūsu vadoņu militārajām ambīcijām tikai zaudē. Ne velti 80% iedzīvotāju pēc aptauju datiem uzstājas pret Latvijas piedalīšanos amerikāņu avantūrā.
Apspriežamajā likumprojektā runa ir par vēl ciešāku sadarbību ar NATO militāro bloku, un kaut gan līgumu, kuru mums piedāvāja ratificēt, ir parakstījis mūsu cienījamais prezidentes, novadnieks, Kanādas ģenerālis, mēs tomēr neesam Kanādas, bet gan Latvijas iedzīvotāji un likumdevēji. Un pirmām kārtām mums ir jādomā par Latvijas likteni.
Kolēģi, man bija sarunas ar daudziem Latvijas zemessargiem, un viņi ir ļoti neapmierināti ar to, kas notiek Latvijas bruņotajos spēkos, Latvijas Zemessardzē, tāpēc, ka tas vairs nav Latvijas militārais spēks. Tas ir amerikāņu militārais spēks. Un man šķiet, ka mums vajag pieņemt attiecīgu lēmumu. Es piedāvāju balsot pret šo likumprojektu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Nikolajs Kabanovs ir pieteicies runāt “pret”.
N.Kabanovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es neesmu Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, tomēr man šķiet, ka šis jautājums ir pārāk svarīgs, tas skar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu. Starp citu, mūsu pavalstnieki, kuri, man šķiet, ar šo likumu tiek diskriminēti, tāpēc ka viens marsietis savā lidojumā apkārt zemei pēdējā dienā kaut kur tālu, tālu lejā pamanīs, ka, izņemot ES dalībvalstis, vēl eksistē arī Eiropas ekonomiskās zonas valstis, turklāt Norvēģija, lielvalsts. Un šis pats marsietis nolēma, ka viņam vajag uzticēt vadīt Latvijas uzņēmumus, kas nodarbojas ar apsardzes darbību. Šajā vēlīnajā vērīgumā nav nekā slikta, ja tikai nebūtu viena “bet”. Viņš nekādi negrib ievērot viņam apkārt esošos pašu planētas pavalstniekus, godīgus nodokļu maksātājus, kuru skaits daudzkārt pārsniedz šīs Eiropas valsts Lihtenšteinas iedzīvotāju skaitu. Es domāju, ka jūs jau nojaušat, ka te ir runa par nepilsoņiem, kuriem ir legālas tiesības vadīt šos apsardzes uzņēmumus.
Šī politiskā tālredzība nedara godu nedz valstij, nedz bijušajam vadītājam, kurš cenšas izlikties par civilizētu. Vērtēt ārvalstniekus augstāk par paša valsts pavalstniekiem drīzāk ir raksturīgi papuasu cilts vadonim, kurš jau sen sev par nelaimi ir iepazinies ar ievesto ugunsūdeni.
Tāpēc es PCTVL frakcijas vārdā aicinu jūs balsot pret šo likumprojektu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) 2.pantā un tās pielikumā, pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums... Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju darbinieku, Eiropola direktora vietnieku un dalībnieku privilēģijām un imunitāti” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt “par”?
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es esmu pārliecināts, ka mēs visi atbalstīsim šo likumprojektu, jo likumprojekts ir nepieciešams saskaņošanai ar Eiropas Savienības direktīvām – visu autortiesību lietas. Bet man ir lūgums atbildīgai – Juridiskajai komisijai. Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu maksimāli ātrā tempā... Diemžēl jāsaka, iepriekšējās valdības nepadarītā dēļ maksimāli ātrā tempā, man ir lūgums Juridiskajai komisijai, kad jūs skatīsit šo likumprojektu, skatīt to un iesniegt Saeimā izskatīšanai steidzamības kārtā. Speciāli man lūdz to pateikt arī kultūras ministre Saeimai.

Sēdes vadītāja.
Tātad viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums “Par zinātnisko darbību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja lūgumu – izdarīt izmaiņas un... nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija, un šis likums tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Komisijā mēs izskatījām šo jautājumu un domājam, ka tomēr atbildīgā būtu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo arī iepriekš bija vienošanās, un tādēļ tāds ierosinājums.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Annas Seiles, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Ineses Vaideres, Guntara Krasta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labdien, kolēģi! Vispirms apsveicu tos jaunos deputātus, kuri pirmo reizi ieradušies šeit, mūsu pulkā, un arī tos, kuri atkal atgriezušies Saeimas plenārsēžu zālē. Lai jums labi veiktos!
Cienījamie kolēģi! Šis brīdis, šis balsojums ir ārkārtīgi svarīgs, un es lūdzu ļoti nopietni ieklausīties arī manis sacītajā šobrīd.
Kāpēc tas ir tik ļoti svarīgs? Tāpēc, ka mūsu valsts ir jauna. Jauna, neilgus gadus pastāvoša, atjaunota valsts, un mūsu stabilitāte, valsts stabilitāte nemaz nav tik droša. Jā, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, mēs būsim drošāki, ka mūs nevarēs apdraudēt no ārpuses. Tas ir skaidrs. Bet pavērojiet visu notiekošo pēdējā laikā, kas notiek Latvijā iekšpusē. Mūs grib iekšpusē tieši sagraut mūsu ienaidnieki. Un iegaumējiet, daudziem nepatīk šie vārdi “deokupācija”, “dekolonizācija” un “derusifikācija”, bet tie ir ārkārtīgi aktuāli šodien. Tas nemaz vēl nav noticis. Šī derusifikācija Latvijā nav notikusi. Krievija dara visu iespējamo. Jūs redzat! Gan Eiropā, gan visur citur pasaulē, gan paši... visādā veidā uzbrūkot Latvijai un mēģinot iejaukties mūsu iekšējās lietās, lai šeit destabilizētu situāciju. Un viņi to darīs diemžēl arī tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā un NATO. Par to jau liecina viss notiekošais. Ka Rubiks, nepanācis, ka tiesa viņam noņem sodāmību, lai viņš varētu startēt Eiroparlamenta vēlēšanās, viņš jau Briselē veic pretlatvisku darbību.
Cienījamie kolēģi! Situācija patiešām ir ļoti nopietna. Un, ja mēs runājam par integrāciju, par uzņemšanu pilsonībā, par naturalizāciju, visas šīs lietas, kas veiktas pēdējos gados, ir aizgājušas skurstenī. Šis naids, kas ir sakurināts no provokatoru puses pret latviešiem, pret Latvijas valsti, ir sasniedzis tādus apmērus, kādi nekad nav bijuši šajos neatkarības gados.
Jūs tikai paklausieties, ko saka viens no provokatoriem, organizatoriem Petropavlovskis. Tas rakstīts pirms pāris dienām “Lauku”... vai “Latvijas Avīzē”: “Mēs nebaidāmies”... Es citēju: “Mēs nebaidāmies provokāciju, mēs nebaidāmies asiņu, jo mēs vispār nekā nebaidāmies, mēs esam krievi, un krievi nepadodas.” Jūs varat iedomāties, kāda atļaušanās! Kāda nekaunība! Un tas ir tikai tāpēc, ka mēs viņiem atkal un atkal iedodam mazo pirkstiņu, bet viņi ņem visu roku un pēc tam arī vēl vairāk.

Jūs varat iedomāties, arī no tās pašas “Latvijas Avīzes” es jums parādīšu, jūs lasījāt un skatījāties: ceturtā Baltijas valsts. Jau tiek runāts un organizēts Baltijas mērogā, it īpaši kopā ar Igauniju, Ždanoka tur pielikusi savu roku, Rubiks un tā tālāk... Jau runā par ceturto valsti! Par valsti valstī, par krievvalodīgo valsti Latvijā. Varat iedomāties tādu nekaunību tagad!
Un jūs sakāt, ka nē, viss ir kārtībā šodien! Ka Latvija nav apdraudēta! Ka Latvija ir droša! Iekšpusē, draugi mīļie, Latvija nav droša. Nav droša! To, ko dara Saeimas deputāti Pliners, Cilevičs, Kabanovs un tā tālāk, tas ir ārprāts, godīgi sakot! Un, protams, aiz viņiem stāv šie cilvēki, kuriem mēs gribam liegt iespēju piedalīties Eiroparlamenta darbā. Jo tad mēs viņiem iedosim tribīni, viņi ārdīsies tur, tāpat kā pašlaik katrā plenārsēdē ārdās šeit Saeimā esošie.

Tas nedrīkst notikt. Šorīt Latvijas Radio intervijā pazīstama personība filozofijas zinātnē Maija Kūle, filozofijas zinātņu doktore, runāja par pārprastu demokrātiju. Tieši..
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies...
P.Tabūns.
... tieši šā likuma sakarā. Cienījamie deputāti! It īpaši es vēršos pie “Jaunā laika”. Esiet tik laipni, saprotiet un nobalsojiet par mūsu priekšlikumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ārkārtīgi, ārkārtīgi svarīgi. Sliktākajā gadījumā nebalsojiet nemaz! Bet nedrīkst....
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
Paldies. Žēl, ka es nevarēju jums izstāstīt vēl daudzus, daudzus ļoti būtiskus aspektus... Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Ar lielu prieku noklausījos bijušā komunista Tabūna kunga runu dedzīgo... Godātie kolēģi! Tēvzemiešu kārtējā likumdošanas iniciatīva man atgādināja filmas “Murkšķa dienas” sižetu, kur galvenais varonis katru rītu mostoties atklāj, ka dzīvo vienu un to pašu savas dzīves dienu. Un nākamā nekādi neiestājas. Viņš nekādi nevarēja izrauties no šī apburtā loka un bija spiests bezgalīgu skaitu reižu piedalīties vienā un tajā pašā notikumā. Murkšķa dienas svinības. Galvenajam varonim bezgalīgi nācās noskatīties, kā šā pasākuma vadītājs izvelk no alas murkšķi un parāda to pūlim, lai noskaidrotu, vai murkšķis atmet ēnu, un tādā veidā prognozētu, cik agri iestāsies pavasaris.
Tāda pati situācija ir izveidojusies arī ar “tēvzemiešiem”, kuri jau kuro reizi iesniedz vienu un to pašu likumprojektu, radot visos apkārtējos izteiktu déj? vu sajūtu.
Godātie kolēģi, es jūs aicinu beidzot izbeigt šo murgaino priekšlikumu atkārtotu apspriešanu un tomēr kustēties uz priekšu, jo pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Saeimai ir jāpieņem liels skaits svarīgu likumu. Savukārt “tēvzemiešu” deputātiem es gribu pateikt, ka viss ir kārtībā, pavasaris agri vai vēlu tik un tā iestāsies, un satraukumam nav nekāda pamata.
Lūdzu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 19, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Elitas Šņepstes atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Elitas Šņepstes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāva”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Brieža ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Brieža ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Intas Feldmanes ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Simsona ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Simsona ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie deputāti! Ir saņemts desmit deputātu – Jaunupa, Mūrnieces, Rībenas, Klausa un citu deputātu – priekšlikums izdarīt izmaiņas 18.marta sēdes darba kārtībā un sakarā ar to, ka frakcijas “Jaunais laiks” deputāts Guntis Bērziņš ir zaudējis 8.Saeimas deputāta mandātu, lūdzu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Kārļa Šadurska ievēlēšanu par balsu skaitītāju”.
Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Kārļa Šadurska ievēlēšanu par balsu skaitītāju”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, neviens neatturas. Kārlis Šadurskis ir ievēlēts par balsu skaitītāju.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Andra Ārgaļa ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētājas biedru”. Saskaņā ar Kārtības rulli ievēlēšana notiek aizklāti, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsu skaitītājus sagatavoties Saeimas priekšsēdētāja biedra vēlēšanām!
Vārds balsu skaitītāja pārstāvei – Jevgenijai Stalidzānei!
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad, pamatojoties uz lēmumu nr.346, mums ir jāpiedalās aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm par Prezidija locekļa ievēlēšanu. Visiem klātesošajiem gribu darīt zināmu, ka deputāts tiek ievēlēts tad, ja par viņu ir nobalsojuši 50 plus 1 deputāts no klātesošajiem... 50% plus viens deputāts no klātesošajiem. Tas ir – ar absolūto balsu vairākumu. Lūdzu deputātus pēc signāla pa vienam caur Dzelteno zāli nākt uz Zaļo zāli, saņemt balsošanas zīmi un, ieejot kabīnē, izdarīt savu izvēli ar atzīmi “par” vai “pret”. Būtu vēlams nekļūdīties, lai varam raiti izdarīt šo operāciju. Lūdzu, esiet gatavi pēc signāla nākt uz balsošanu.
Sēdes vadītāja.
Vārds īsam paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.
L.Ozoliņš (ZZS).
Lūdzu uzmanību Ārlietu komisijas locekļiem! Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Leopolds Ozoliņš sasauc ārkārtas sēdi Ārlietu komisijā Sarkanajā zālē, lūdzu! Uz dažām minūtēm. Tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mēs darbu turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 13.30. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Vārds paziņojumam Marekam Segliņam. Lūdzu!
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.35.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums sēde Viesu zālē tūlīt pēc pārtraukuma sākuma, tas ir, pusvienos.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisijas cilvēki, sēde uzreiz pēc pārtraukuma Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Uzreiz pēc pārtraukuma vai uzreiz, sākoties pārtraukumam?
A.Latkovskis.
Sākoties.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (TP).
Tūlīt pēc pārtraukuma es vēlreiz aicinātu Ārlietu komisiju sanākt uz ārkārtas sēdi. Sarkanajā zālē, tepat. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Silva Golde, Aigars Kalvītis, Artis Kampars, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Naglis, Jānis Reirs, Jevgenija Stalidzāne, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Arvīds Ulme, Dzintars Zaķis. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi! Vārds balsu skaitītāju vārdā deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Mans uzdevums ir tātad iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.21 par balsu skaitīšanas rezultātiem, ievēlot 8.Saeimas priekšsēdētāja biedru 2004.gada 18.martā.
Vēlēšanu zīmes numurs ir nr.19. Kopumā tika sagatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem ir izsniegtas 89 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas zīmes nav. Dzēsta atlikusī 21 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 87 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 86 vēlēšanu zīmes. Par nedegu atzīta 1 vēlēšanu zīme.
Pret kandidātu ir balsots 28 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātu nodotās balsis: par Andri Ārgali nobalsojuši 58 deputāti. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta 2. daļu par 8.Saeimas priekšsēdētājas biedru ir ievēlēts Andris Ārgalis. (Aplausi.)
Vēlēšanu kastē ir atrastas divas tukšas aploksnes. Un seko septiņu balsu skaitītāju paraksti.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Ārgaļa kungs, apsveicu Saeimas vārdā ar jaunieņemamo amatu un lūdzu ieņemt savu vietu Saeimas Prezidijā! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Latkovska, Liepiņas, Ķikustes, Bendrātes un Circenes – lūgumu mainīt 18.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot šajā darba kārtībā sekojošus lēmuma projektus: lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Mārtiņa Klausa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”; lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Strēļa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”; lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”; lēmuma projektu “Par deputāta Arta Kampara atsaukšanu no Juridiskās komisijas”; lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”; (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Es jau brīdināju, ka tā būs!”) lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Jaunupa atsaukšanu no Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”; lēmuma projektu “Par deputātes Lindas Mūrnieces atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”; lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Strēļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Mārtiņa Klausa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Einara Repšes ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”; lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Einara Repšes ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Arta Kampara ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Jaunupa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputātes Lindas Mūrnieces ievēlēšanu

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”; lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”; lēmuma projektu “Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”; lēmuma projektu “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī vēl desmit deputātu – Kalvīša, Pietkeviča, Segliņa, Zommeres, Raimonda Paula un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu izmainīt 18.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā aiz sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei”.
Vai par iepriekšējiem lēmuma projektiem deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Nē? Tātad darba kārtībā iekļauti.
Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Grīnblata, Straumes, Tabūna, Seiles un citu deputātu – lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Kā arī minēto deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut Saeimas 18.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” un lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Arī saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu izmainīt plenārsēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta ĢirtaValda Kristovska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav.
Ir saņemts desmit deputātu – Skujiņa, Breša, Ozoliņa, Kalniņa un citu deputātu – iesniegums ar lūgumu izmainīt darba kārtību, iekļaujot lēmuma projektus “Par deputāta Visvalža Skujiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”, kā arī lēmuma projektu “Par deputāta Visvalža Skujiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Ir saņemts desmit deputātu – Golubova, Solovjova, Fjodorova, Bekasova un citu deputātu – iesniegums ar lūgumu izmainīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Igora Solovjova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtībā... Ir? deputātiem ir iebildumi par to, ka tiek mainīta darba kārtība, iekļaujot Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Igora Solovjova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 40, atturas – 7. Darba kārtībā lēmuma projekts nav iekļauts.
Ir saņemts desmit deputātu – Grīnblata, Kristovska, Latkovska, Seiles un citu deputātu – iesniegums izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Kā arī lūgums izdarīt izmaiņas 18.marta Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Saeimas sekretāra amata”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošana ir aizklāta. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 31, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu par Saeimas sekretāru”. Saskaņā ar Kārtības rulli vēlēšanas notiek aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu, balsu skaitītāju vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie deputāti! Arī šajā reizē vēlēšanu zīmē būs viens kandidāts. Tātad jūs visi paņemsiet vēlēšanu zīmi, kurā jums ir tiesības izvēlēties “par” vai “pret”, ievietot šo zīmi vēlēšanu aploksnē un iemest vēlēšanu kastē.
Tā ka pēc zvana, lūdzu, visi uz Zaļo zāli, un sāksim balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Balsu skaitītāji, lūdzu uz Zaļo zāli!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Mans uzdevums iepazīstināt ar balsu skaitītāju protokolu nr.22. “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 8.Saeimas sekretāru” 2004.gada 18.martā. Vēlēšanu zīme nr.20.
Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem ir izsniegtas 56 vēlēšanu zīmes. Sabojātas, nomainītas vēlēšanu zīmes nav. Dzēstas atlikušās 54 vēlēšanu zīmes. No kastes izņemtas 56 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 56 vēlēšanu zīmes.
Pret kandidātu balsots – 4 vēlēšanu zīmēs.
“Par” Jāni Šmitu ir balsojuši 52 deputāti. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Latvijas Republikas 8.Saeimas sekretāru ievēlēts Jānis Šmits. Septiņu balsu skaitītāju paraksti. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Es apsveicu jaunievēlēto deputātu un jaunievēlēto Saeimas sekretāru un lūdzu ieņemt vietu Saeimas Prezidijā! Lūdzu!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Mārtiņa Klausa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Strēļa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Kampara atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Jaunupa atsaukšanu no Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Lindas Mūrnieces atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Strēļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Mārtiņa Klausa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu

deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Einara Repšes ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 5, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Einara Repšes ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Circenes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Kampara ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Jaunupa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Lindas Mūrnieces ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ingunas Rībenes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Lagzdiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas nav.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies debatēt? Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es lasu divus piedāvājumus no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: “Ievēlēt Eiropas lietu komisijā Robertu Zīli un Ģirtu Valdi Kristovski.” Tagad es ņemu šīs komisijas sastāvu un redzu, ka tur viņiem ir Guntars Krasts. Kad 11.novembrī 2002.gadā jūs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, būdami valdības koalīcijā, pieņēmāt Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus, tur 3.punktā bija skaidri un gaiši pateikts, ka no vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, divus deputātus Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1.–9.punktā minētās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām. Jūs pārkāpāt tagad tos noteikumus, kurus paši pieņēmāt. Mēs jau toreiz aicinājām jūs nepieņemt šos noteikumus.
Kamēr šie noteikumi nebūs mainīti, es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jā, ja mēs izlasām rūpīgi mūsu lēmuma projektu vai lēmumu, ko Saeima pieņēma šīs Saeimas sesijas sākumā, tā doma bija, ka katrā pa vienam, ka visur ir viens, tad divi, ka visur divi – tad trīs. Bet šī te Saeima pēdējā plenārsēdē Latvijas Pirmās partijas personā šo te principu jau ir rupji pārkāpusi, jo Latvijas Pirmajai partijai ir trīs deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet viņiem ir tikai 15 deputāti. Tātad šajā te gadījumā, ja ir deputāti no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri vēlas strādāt savā kompetencē, es neredzu iemeslu, kāpēc viņiem nevarētu arī to pieļaut.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 17, atturas – 14. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 13, atturas – 12. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76,, pret – 2, atturas –2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Visvalža Skujiņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Visvalža Skujiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Zīles ievēlēšanu par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Pirms tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu mainīt 18.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izmainīt 18.marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Preču un pakalpojumu drošuma likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izmainīt 18.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izmainīt 18.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie deputāti! Nākamais darba kārtības jautājums ir balsojums “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Artim Kamparam šā gada 18.martā”. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.635. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi šo likumprojektu otrajā lasījumā. Iesniegtu priekšlikumu nav. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Valsts statistikas likumā” pieņemts. Paldies!
Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu – Kastēna, Jaundžeikara, Stalidzānes, Feldmanes, Šleseres un citu – iesniegums ar lūgumu izmainīt 18.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Ir saņemts iepriekš minēto deputātu lūgums – izmainīt 18.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.653. Komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” otrajā lasījumā. Kopā tika saņemti četri priekšlikumi.
1.priekšlikums – aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikums. Komisija atbalstīja un iestrādāja atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.3, 13.pantā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Un beidzot pēdējais – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Komisija izskatīja otrajā lasījumā un aicina pieņemt likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2010B – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Juridiskā komisija bija saņēmusi 16 priekšlikumus. 1. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2203B – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Saņemti 16 priekšlikumi. Priekšlikums nr.1 – deputāta Buzajeva priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien jebkurš sliņķis runā attiecīgi par PCTVL darbību, par krievu skolu aizsardzības darbību, ka šeit ir Maskavas roka un tā tālāk. Un, nerunājot par to, es šajā konkrētajā likumdošanas pantā tomēr uzskatu, ka Maskavas roka ir noteikti ir, bet ne manā priekšlikumā, bet likumā esošajā redakcijā. Es nevaru saprast, kāpēc šis attālums – 50 metri – bija vispār izvēlēts no esošā likuma autoriem, jo tikai plašos Maskavas bulvāros šis platums ir 50 metri. Bet tomēr šaurajās Rīgas ielās šis platums nepārsniedz 25 metrus.
Esmu fiziķis pēc specialitātes un, protams, gribētu pārbaudīt šo juridisko konstrukciju ar eksperimentu. Paņemsim, teiksim, Ministru kabineta ēku, kura labi pazīstama mūsu jaunajiem kolēģiem. Ja mēs gribam piketēt tieši pie Ministru kabineta, tad pasākuma dalībniekiem ir nepieciešams stāvēt Brīvības bulvāra pretējā pusē pie Pareizticīgo baznīcas, no kurienes vasarā vispār nav redzama Ministru kabineta ēka.
Ja jūs gribat teikt paldies, teiksim, jaunajam ārlietu ministram, tad jums ir nepieciešams stāvēt no ēkas pretējās puses aiz ziedu kioskiem Vērmanes parkā pie estrādes, no kurienes vispār nav redzama Ārlietu ministrijas ēka.
Ja jūs gribat izpaust savu viedokli par kādu Augstākās tiesas spriedumu, tad piketētājiem vieta ir Elizabetes ielā pagalmos. Un apgabaltiesu piketētāji var redzēt tikai tad, ja viņi stājas blakus veikalam ielas pretējā pusē.
Iesim tālāk. Varbūt mēs gribējām izpaust savu atbalstu miermīlīgajai amerikāņu operācijai Irākā. Tad mēs esam spiesti stāvēt pie tiltiņa pār pilsētas kanālu.
Ja mēs gribam piketēt, teiksim, pie Vācijas un Francijas vēstniecībām, vienīgā vieta, kur tas iespējams, tas ir tieši pie Brīvības pieminekļa, kur mēs arī stāvējām pagājušā gada vasarā.
Itālijas vēstniecība vispār šajā pasākumā mums nav bijusi redzama, un visi garāmgājēji domāja, ka mēs piketējam viesnīcu “Radisson”.
Cienījamie kolēģi! Bet tomēr ir Satversmē, kas bija pēdējos piecos gados būtiski modernizēta, un galu galā šeit ir šodien tāda sadaļa kā “Cilvēktiesības”. Un pamatcilvēktiesība ir vārda brīvība un tiesības uz miermīlīgiem mītiņiem. Un šīs tiesības rupji pārkāpjas ar likumu, kas šajā gadījumā ir pretrunā ar Satversmi.
Un saskaņā ar to es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un samazināt šo attālumu, kas ir likumā, divreiz.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balso

šanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu... Buzajeva kungs, lūdzu, savlaicīgi piesakieties debatēs!
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es tomēr ļoti īsi komentēšu savu priekšlikumu. Priekšlikums ir vienkāršs: atļaut diplomātiski konsulārajai pārstāvniecībai iespēju, kura ar likumu paredzēta mūsu valsts iestādēm, – dot iespēju izvietot speciālas vietas, kurās var rīkot piketus, samazinot šo attālumu, par kuru mēs tikko runājām. Ne es, ne citi nevar saprast, kāpēc šajā gadījumā mūsu draudzīgā vēstniecība diskriminēta, salīdzinot ar mūsu valsts iestādēm.
Varbūt tomēr atbildīgās komisijas pārstāvis var atbildēt uz manu jautājumu? Es ļoti gribu komentēt. Ja komentē... nekāda komentāra nebūs, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu, balsojam par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 3.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
4.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 4.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts,.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Vai jums pietiks ar 4 minūtēm? Lūdzu!
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Mēs nevaram visu paredzēt likumdošanā un aprakstīt jebkuru gadījumu. Un šis gadījums ir tieši tāds, ka mēs varam uzrakstīt likumā vienu, bet dzīvē izrādīsies, ka mums nāksies to pārkāpt.
Ko es domāju? Pieņemsim, ka tiek atskaņota Krievijas valsts himna. Jebkādu pasākumu šeit Latvijā... Es varu minēt vienu pasākumu – ka 9.maijā Uzvaras dienā... Krievijas vēstniecība noliek ziedus pie atbrīvotāju pieminekļa, un tur arī, pilnīgi iespējams, ka šitais gimns tiks tur atskaņots. Himnas melodija pilnīgi sakrīt ar PSRS himnu. Tātad, ja melodija tiks saskaņota un kāds no šī pasākuma dalībniekiem dziedās kaut kādus citus vārdus nekā Krievijas valsts himnai, tad uzreiz pasākuma organizētājs, neskatoties uz to, ka viņš laimīgi izmantojis eksistējošo valsts himnu, tiks sodīts.
Tāpēc, lai šo situāciju ... šādas situācijas neveidotos, mans priekšlikums atbalstīt 5.priekšlikumu un izslēgt no ierobežojumiem valsts himnu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Buzajevam pietiks ar divām minūtēm?
Lūdzu, deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Tikai viena replika, cienījamie kolēģi! Mēs pēdējoreiz skatījāmies šo priekšlikumu pērnajā pavasarī. Un tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas bija vienīgais prātīgais Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru viņi pieņēma visā savā vēsturē 8.Saeimā. Un saskaņā ar to lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim nākamos priekšlikumus pēc pārtraukuma pulksten 15.30.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vilnim Edvīnam Bresim.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 3 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās. Lūdzu visiem ierasties!

Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS).
Deputāti! Tātad Pieprasījumu komisijas sēdē tūlīt Pieprasījumu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Visvaldis Skujiņš, Silva Golde, Artis Kampars, Paulis Kļaviņš, Jānis Lagzdiņš, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Jevgenija Stalidzāne, Staņislavs Šķesters. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi, un izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Priekšlikums nr.6. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par mūsu 6.priekšlikumu, gribētos pateikt sekojošo. Mēs ar pieaugošām bažām konstatējam, ka mūsu valstī notiek strauja politiska saspīlējuma eskalācija. Un tā vietā, lai valdošās labējās partijas censtos dialoga ceļā risināt pašu izraisītas problēmas, tās cenšas šos jautājumus nokārtot no spēka pozīcijām.

Par to liecina Saeimā atkal aktualizētie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un piedāvātais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kura būtība ir ieviest politisku cenzūru publisku pasākumu īstenošanā, kas nozīmē faktiski atgriešanos pie totalitāras valsts pārvaldes. Šis jau ir solis uz tāda, teiksim, policejiska režīma izveidošanu valstī, kāds pastāv reti kur pasaulē. Naivi ir cerēt, ka, pārejot uz totālo regulāciju un pēc būtības politiski motivētu atļauju sistēmu Satversmē noteiktu miermīlīgu sapulču tiesību īstenošanā valstī, tiks atrisinātas aktuālas problēmas.
Šis nedraudzīgais valsts solis izraisīs jauniešu atbildes pretsoli, un saspīlējums sabiedrībā tikai pieaugs. Mēs varam sagaidīt dienu, kad policija izdzenās nesankcionētu (pēdiņās) jauniešu mītiņu. Vai tādu mēs vēlamies jauniešu politisko aktivitāti? Un kas sekos pēc tam? Mēs uzskatām un aicinām nekārtot šos jautājumus no spēka pozīcijām, kas nekad nav novedis nevienu valsti līdz pozitīvam rezultātam.
Un, runājot precīzi par šo te priekšlikumu, tātad priekšlikuma atslēgvārdi sekojoši – nav nepieciešama valsts vai pašvaldību iestāžu atļauja, jo esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāts nevar būt atkarīgs no pašvaldību deputātiem. Es vēlos panākt, lai tomēr nebūtu nepieciešama pašvaldības atļauja, lai deputāti tiktos ar vēlētājiem. Es nevaru piekrist, ka Saeimas deputātiem kāda pasākuma rīkošanai ir nepieciešams lūgt pašvaldību amatpersonu atļauju. Nu tas taču, manuprāt, pilnīgs absurds. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 6. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.7 komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ko piedāvā mūsu labējo partiju kolēģi no Juridiskās komisijas? Mums tiek piedāvāts izslēgt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.panta pirmās daļas 4.punktu. Tajā ir noteikts, ka Saeimas un pašvaldības deputātiem, rīkojot tikšanos ar iedzīvotājiem, nav jāiesniedz pieteikumi pašvaldībai. Tātad nav nepieciešama saskaņošana. Un šis punkts pilnīgi sasaucas ar likumu “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”. Šī likuma 9.pants saucas “Deputāta tiesības”. Un lasām 7.punktu: “Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem” ar vienu piebildi panta beigās, un proti, deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, uzrādot deputāta apliecību. Manuprāt, komentāri ir lieki šajā gadījumā.
Jūsu iesniegtais grozījums neatbilst šā likuma garam, jo ierobežo pašvaldības deputātu tiesības rīkot šādas tikšanās. Un nosaka deputātam, kādā veidā tam jāsaņem pašvaldības piekrišana. Zem teksta lasi: pilnvarojumu. Grozījumu iesniedzēji arī neslēpj, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar krievvalodīgās kopienas pretestību izglītības reformai. Šo masu pasākumu lielākā daļa ir noritējusi kā to dalībnieku tikšanās ar deputātiem. Bet kā jūs domājat, kādēļ tika izvēlēta tieši šī pasākumu forma? Atbilde ir ļoti vienkārša: tādēļ, ka varas iestādes vairākkārt bez jebkāda pamatojuma bija atteikušas protesta akciju organizatoriem rīkot šādus pasākumus.
Varu jums nosaukt virkni piemēru. Atteikums rīkot piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas pērn 2.jūnijā, tad 4.septembrī mītiņu pie Esplanādes. Jā, 2.jūnija un 4.septembra akcijas tika rīkotas kā tikšanās ar deputātiem un tajā piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Turklāt pretēji Rīgas domes izpilddirekcijas bažām nenoveda pie masu nekārtībām.
Savukārt tiesa izskata mūsu apelāciju par saņemtajiem atteikumiem vēl līdz šim brīdim, tātad vairāk par 6 mēnešiem. Tas liecina par to, ka aizstāvēt Latvijas tiesā likumīgas tiesības uz miermīlīgu sapulču, kā arī piketu brīvību, ko mums garantē Latvijas Satversmes 103.pants, ir burtiski neiespējami vai bezjēdzīgi un šeit nevaru nepieminēt vakardienas jeb aizvakardienas leģionāru gājienu, kuru tiesa ļoti operatīvi atļāva organizēt, neraugoties uz Rīgas domes atteikumu.
Šā gada 22., 23.janvārī, kā arī 5. un 11.februārī pie Saeimas ēkas, pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Prezidentes pils atkārtoti noritēja tikšanās ar iedzīvotājiem ar mērķi paust savu “nē” izglītības reformai. Un tā kļuva par pašaizliedzības un organizētības paraugu, par gatavības civilizēti aizstāvēt savas tiesības demonstrējumu.
Šķiet, ka pavisam drīz mītiņot un piketēt jūs atļausiet tikai Waffen SS leģionāriem un viņu domubiedriem. Un tas jau izskatās pēc vēlmes aizvērt muti politiskajai opozīcijai, nevis pēc vēlmes konkretizēt kārtību, kādā veidā pašvaldību amatpersonas izskata pieteikumus par masu pasākumu rīkošanu. Mēs, opozīcijas deputāti, atšķirībā no jums, kolēģi, perfekti izjūtam labējo partiju pārstāvju “labvēlību” jebkurā jautājumā, tajā skaitā arī kāda pasākuma organizēšanā.
Daru jums zināmu, ka tas notiek ne tikai mūsu galvaspilsētā, bet arī citās valsts pilsētās, ieskaitot Liepāju un manu dzimto pilsētu Jelgavu arī. Iesniegtā likumprojekta anotācijas 5.punkts apgalvo, ka šis likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības. Un kā tad ir ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju? Tāpat arī Starptautiskais pilsonisko un politisko tiesību pakts?
Lasot anotācijas 1.punktu, nekas neliecina par to, ka likums ir vajadzīgs, lai pielīdzinātu visus deputātus tiem pašiem iedzīvotājiem, kas izskanēja kā būtisks arguments no bijušās Juridiskās komisijas priekšsēdētājas.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

A.Aleksejevs.
Labi. Es varu tam piekrist, bet šajā gadījumā man rodas uzreiz pamatots jautājums, un proti, kāpēc jūs vēlaties līdzināties mūsu iedzīvotājiem tikai piketu rīkošanas jautājumā? Pasakot “a”, jāsaka arī – “b”. Kāpēc jums, godātie kolēģi, nepiedāvāt apspriešanai grozīt Satversmes 30.pantu? Un daudz citos, kuros deputātu tiesības atšķiras no Latvijas pilsoņu tiesībām. Ko jūs teiksiet uz to?
Nobeigumā, godātie iesniedzēji, jūsu šo te rīcību es personīgi nevaru definēt savādāk kā “baņkas” Lukašenko 5.kolonnu un spalvaino roku. Manuprāt, jūs to rakstījāt Aleksandra Grigorjeva....
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks beidzies!
A.Aleksejevs.
... iespaidā – lai dzīvo diktatūra!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka dotais priekšlikums nācis no Tieslietu ministrijas puses, un nekas cits kā Tieslietu ministrija piedāvāja nedarīt tādas izmaiņas, kas novestu pie tā, ka deputātiem būs mazākas tiesības rīkot kādu pasākumu ārpus telpām. Un man bija tāda izdevība dzirdēt Juridiskās komisijas sēdē komentāru no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, un tur bija teikts, ka projekts ir pārāk radikāls. Nedrīkst tā uzreiz mainīt spēles noteikumus, un šis labojums nav attaisnojams. Un tas bija Tieslietu ministrijas komentārs.
Viņi piedāvāja citu variantu, kur ir paredzēts, ka, ja pasākumā ir mazāk par 100 cilvēkiem un tas iesniedzējs... pieteikuma iesniedzējs norāda, ka mazāk par 100 cilvēkiem piedalīsies tajā pasākumā, ir tiesības nepaziņot pašvaldībai.
Cits arī ļoti svarīgs moments, ka Juridiskā komisija saņēma vēstuli no Latvijas Pašvaldību savienības. Un tur arī bija rakstīts, ka pašvaldība uzskata, ka nav tādas nepieciešamības mainīt tagad likumu, jo visi tie pasākumi, kuri tika organizēti ar deputātu klātbūtni, ar deputātu piedalīšanos vai ar pašiem deputātiem organizēti, neizraisīja nekādas nekārtības un viss noritēja mierīgi. Un, patiešām, ja kāds no šā likumprojekta iesniedzējiem man paskaidros vai minēs kaut vienu pasākumu, kura gaitā tika sisti bērni vai pārkāpta sabiedriskā kārtība, tad, lūdzu, nāciet tribīnē un stāstiet! Bet mans viedoklis ir tāds, ka, ja mēs aizliegsim tagad deputātiem rīkot pasākumus ārpus telpām, tas novedīs tieši pie pretēja rezultāta, ka būs saspīlējumi, ka būs konflikti, un galu galā mēs nesasniegsim uzstādīto mērķi – nodrošināt pasākumu drošību un bērnu drošību. Tur ir tā problēma.

Nedrīkst mēģināt uzlabot tādus likumus, kuri neprasa tādu uzlabojumu. Ja pasākumi noritēja gludi un mierīgi, priekš kam tad mums mainīt likumu?
Mans priekšlikums – atbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu vismaz vai citu deputātu priekšlikumu, kuru mērķis ir atstāt likumā iepriekšējo redakciju. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es arī lūdzu atbalstīt šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu, jo šis ir kompromiss. Viņi meklē kompromisu, kā arī, teiksim, deputāts Golubovs, kas arī piekristu ierobežot deputātu tiesības, bet tomēr kaut kādu demokrātiju atstāt likumā.
Un ir viens arguments. Ja jūs pieņemat, teiksim, šo 7. – Tieslietu ministrijas priekšlikumu – kopā ar 10. – Tieslietu ministrijas priekšlikumu, tad likumprojekta uzdevums būs atrisināts, jo visas šīs tikšanās bez saskaņošanas ar pašvaldību būtu ierobežotas tikai ar 100 dalībnieku skaitu. Un esmu pārliecināts, ka vienīgais politiskais spēks šodien, kas var savākt tikšanās ar saviem vēlētājiem vairāk nekā 100 cilvēku, ir tikai PCTVL. Un saskaņā ar to, ko jūs gribat, to arī jūs saņemsiet.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –20, pret – 57, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
9.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Ir? Tad mēs nobalsojām. Par 9.priekšlikumu mēs nobalsojām.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam novērst iespējamos trūkumus šajā likumprojektā. Pie tam esmu absolūti pārliecināts, ka mēs nevaram ierobežot vēlētāju un deputātu tiesības uz tikšanos. Esmu arī pārliecināts, ka mums, mūsu valstij šajā jautājumā jāizmanto paziņojumu jeb pieteikumu forma, nevis atļaujas forma jeb sistēma. Un līdz ar to mūsu priekšlikuma būtība saistīta ar to, ka pieteikums nav jāiesniedz, bet attiecīgajam deputātam vai deputāta kandidātiem ne vēlāk kā 7 darba dienas pirms plānotās tikšanās jāpaziņo pašvaldībai par savu ieplānoto pasākumu. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs varam konkrēti un precīzi atrisināt visas iespējamās problēmas. Nedrīkst ierobežot vēlētāju un deputātu tiesības, kuras garantētas mūsu valsts pamatlikumā.
Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šis deputāta Agešina priekšlikums ir acīmredzams solis likumprojekta iesniedzēju priekšā. Gribētos tikai piebilst, ka jūs domājat, ka mēs esam tādi traki un naidīgi cilvēki, ka nerūpēsimies par mūsu pasākumu dalībnieku drošību. Faktiski mēs visu, kas izklāstīts 11.– deputāta Agešina priekšlikumā, mēs tomēr darījām. Mēs brīdinājām visus drošības dienestus, tajā skaitā arī Drošības policiju par mūsu pasākumu, lai viņi varētu sagatavoties, un arī saskaņojām pēc iespējas ar Municipālo policiju. Un visā mūsu pasākuma gaitā mums ir ciešs kontakts ar visiem aizsargājošiem dienestiem. Un tieši saskaņā ar to bija četras vislielākās varbūt visas Latvijas vēsturē demonstrācijas un kaut kādas vardarbības vai huligānisma jūs neredzējāt.
Un saskaņā ar to es tomēr aicinu jums arī izdarīt soli mūsu priekšā un atbalstīt šo 11. – deputāta Agešina priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 11. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
Priekšlikums nr.12. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 12.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.13. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es zinu, ka runāt ar jums, kolēģi, nav nekādas... nekāda rezultāta nebūs, bet tomēr gribētu paskaidrot, ka jebkurš šis priekšlikums balstīts uz liela pasākuma organizēšanas pieredzi. Un šis precizējums, ierēdņu faktiski pieredzes apkopojums, kad, teiksim, Rīgas dome, kā arī varbūt citas pašvaldības, viņi saskaņoja pieteikumu ne trīs dienu laikā, kā uzraksta likumā, bet bez galīgas precizēšanas pat mēneša laikā, un faktiski tas ir acīmredzams Satversmes pārkāpums. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šis ir atbildīgās komisijas priekšlikumā neliels precizējums, lai novērstu visas juridiskās neskaidrības. Un tomēr es uzskatu, ka jebkurš prātīgs cilvēks tomēr to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.

Priekšlikums nr.14. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 14.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.15. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 15.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.16. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 16.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
Vai deputāts Jānis Esta ir pieteicies par procedūru? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Viņš atteicās, pārdomāja.”) Nē. Paldies.
Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, ir saņemts 10 deputātu – Buzajeva, Kabanova, Sokolovska, Tolmačova, Plinera un citu deputātu priekšlikums – atcelt lēmumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” atzīšanu par steidzamu.
Deputāts Vladimirs Buzajevs runās “par”. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Mēs tikko noraidījām veselu virkni prātīgu, pamatotu un kompromisu pilnus priekšlikumus. Visus bez izņēmuma un faktiski bez izskatīšanas. Jūs, kā es ceru, varat paspēt iepazīties ar duci krievvalodīgās kopienas ietekmīgāko organizāciju aicinājumu, kas pieprasa nepieņemt šādā veidā grozījumus. Jūs jau zināt Tieslietu ministrijas viedokli, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja viedokli. Birojs arī ir pret tādu rupju iejaukšanos likumdošanā, kad, pūloties novērst vienu no parādībām, tieši krievu skolnieku masu demonstrācijas, aizmirst par blakus tīri juridiskajām sekām.
Neskaitot Satversmē garantētās tiesības uz miermīlīgajām manifestācijām, grozījumi skar arī tautas tiesības uz vēlēšanu brīvību, jo liegt deputātu kandidātiem tikties ar saviem vēlētajiem atkarībā no viņu politisko oponentu, kuri dominē pašvaldībās, gribas ir ļoti bīstami.
Iedomājieties “Jaunā laika” priekšvēlēšanu kampaņu reģionos, kur pie varas ir viņu draugi (pēdiņās) no Tautas partijas. Vai arī šo grozījumu iniciatori no TB/LNNK, kuri ir pieteikuši tikšanās ar saviem vēlētājiem pie Brīvības pieminekļa, bet saņēmuši atļauju pie naftas termināla Bolderājā.
Speška, kak izvestno, nužna toļko pri lovļe bloh. Latviski tas būs – steigties, kā zināms, vajag, tikai ķerot blusas. Un tuvākais literārais ekvivalents – lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Pieņemot steidzamā kārtībā likumu, kas ir vērsts pret vienu frakciju, jūs līdzināties Francijas konventam, kas bez īpašām debatēm nosūtīja uz giljotīnu gandrīz visas savas frakcijas pēc kārtas. Lai sodītu ar nāvi šā procesa iniciatorus, jakobīniešu frakcijai bija nepieciešama tikai diennakts starp brīžiem, kad tie tika pasludināti par nācijas ienaidniekiem un tiem nocirstas galvas. Paturiet to prātā, kungi no TB/LNNK, kas bija šā projekta iniciatori! Tas notika 18.gadsimta beigās, bet tagad ir 21.gadsimta sākums.

Atcerēsimies par to, atteiksimies no steidzamības, pieņemot likumprojektu un sagatavojot to trešajam lasījumam, mierīgi novērtēsim visas likumprojekta pieņemšanas iespējamās sekas. Īpaši to iesaku Pirmās partijas iekšlietu ministram! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Tātad ļoti uzmanīgi, deputāti, mums tagad ir jābalso par priekšlikumu – atcelt lēmumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Aicinu skatīt dokumentu nr. 2195B – “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Izskatīšana ir steidzama. Otrais lasījums.
Saņemti ir astoņi priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. 2.priekšlikums ir iestrādāts 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
4.priekšlikumu ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, bet apspriežot ir panākta vienošanās, ka šis tiks atsaukts, jo turpinās debates par šo jautājumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Šobrīd Saeimā ir divi likumi, kas attiecas uz alus ražotājiem. Pirmais likums, par ko mēs runājam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tas ir jaunais Alkohola aprites likums. Otrais likums ir šis te – akcizēto... tātad Akcīzes nodokļa likums.
Es varbūt divos vārdos jums izklāstīšu to situāciju, kāda šobrīd ir ar alus ražotājiem, un aicinātu īstenībā savu viedokli nedaudz mainīt. Tātad situācija ir apmēram sekojoša. 70% alus Latvijā saražo 3 līdz 5 lielie uzņēmumi. Tie nav Latvijas kapitāls, tās ir investīcijas, kas, protams, nav slikti, bet tie nav Latvijas uzņēmumi. Pārējos tātad 30% alus ražo daudzi mazie uzņēmumi – tādi kā “Tērvete”, “Bauska”, “Piebalga” un citi. Un tā galvenā īpatnība ir tā, ka tie atrodas reģionos, tie neatrodas Rīgā. Tie ir mazie reģionālie uzņēmumi. Tātad šie uzņēmumi faktiski ir mūsu Latvijas zināmā mērā identitāte, jo alus, kā mēs labi zinām, Latvijā tomēr ieņem diezgan lielu daļu no alkoholisko dzērienu patēriņa kopumā.
Tālāk. Jaunais... tātad Alkohola aprites likums pēc būtības paredz to, ka alkohola apritei Latvijā ir arvien jāsamazinās. Bet, kā minimums, tas, ko saka narkologi, ir tas, ka, ja nav iespējams samazināt, tad, kā minimums, ir jāpanāk situācija, lai tā alkohola lietošanas

struktūra mainītos par labu vājajiem dzērieniem, tieši alum.
Ja mēs redzam, kas ir piedāvāts šajā... skatāmies, kas ir piedāvāts šajā 4.priekšlikumā. Tātad mēs piedāvājam ieviest kārtību attiecībā uz mazajiem alus ražotājiem, tādu, kādu to pieļauj Eiropas Savienība un ļoti plaši Eiropas Savienībā arī izmanto. Tātad šī ir situācija, ka var samazināt akcīzes nodokli tiem, kas ir mazie uzņēmumi. Latvijas gadījumā, kā es jau minēju, tie ir reģionālie uzņēmumi.

Tagad es gribētu teikt “zaļajiem” un “zemniekiem”, ka īstenībā šis ir ļoti prātīgs priekšlikums, jo pretēji tam, ka nākt tribīnē uz katru budžeta pieņemšanu un lūgt papildu subsīdijas, šeit ir labs priekšlikums, jo, veicinot pārstrādi, mēs šoreiz veicinām arī zemniekiem tirgus radīšanu, mēs veicinām, teiksim, miežu noietu, un tanī gadījumā, kad mēs veicināsim pārstrādi, mēs arvien radīsim iespēju pēc iespējas palielināt miežu un no tā iesala ražošanu, un no tā arī tātad zemniekiem plašāku tirgu. Tērvete, starp citu, ražo alu tikai no Latvijā ražotiem miežiem.
Otra lieta, ko es gribētu teikt Radzeviča kungam. Zinot Radzeviča kunga veiktspēju, mēs acīmredzami varam novērtēt to, ka šis ministrs šoreiz valdībā ir uzaicināts tikai tāpēc, lai sagrautu labi iesākto reģionālo reformu. Tāpēc es arī Radzeviča kungu aicinātu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt reģionos tātad ražošanu, atbalstīt tās reģionālās darba vietas, tādējādi reāli atbalstīt reģionu uzņēmējus. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Tas viss ir pareizi, un mums ir jāatbalsta mūsu valsts uzņēmējdarbība, it īpaši, kā mums liekas, mazie un vidējie uzņēmumi. Taču jāsaka, ka šinī gadījumā tas vairs nav tik vienkārši, jo pēc 1.maija, kā jūs labi saprotat, mēs vairs nebūsim, teiksim, valsts, kurā varam viennozīmīgi šīs valsts robežās atbalstīt kādu uzņēmējdarbības veidu vai grupu, vienlaicīgi nerēķinoties, ka mums ar to pašu lēmumu ir jāatbalsta arī, teiksim, tikpat labi lietuviešu, igauņu un citu kaimiņu uzņēmējdarbība. Ja mēs dodam prioritāti šiem mazajiem alus darītājiem, tad tas nozīmē, ka tikpat mēs dodam šīs priekšrocības kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem.

Mums ir tāda informācija, ka turpat aiz robežām ir aptuveni 80 mazās lietuviešu alus darītavas. Un tad, ja viņi vedīs iekšā šo savu produkciju, tas nozīmē, ka arī šīs atlaides ir attiecināmas tieši uz lietuviešu alus darītavām.
Otrs jautājums ir jautājums, protams, par administrēšanu, jo šī sadalīšana grupās Finanšu ministrijai rada problēmas ar administrēšanu, un grūti pateikt, kurā brīdī pie kuras grupas šie uzņēmēji piederēs.
Tāpēc mēs uzskatījām, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls. Es piekrītu, un arī mēs komisijā esam tā vienojušies, ka šo jautājumu neizmetam un nenoņemam no darba kārtības, bet turpinām pie tā strādāt. Un tad, kad būs pilnīgi droša atbilde uz to, kā varam labā nozīmē šoreiz lobēt savus mazos alus darītājus, tāpat kā citus mazos uzņēmumus, kā arī pareizi un, nešaubīgi, godīgi tos administrēt, tad noteikti mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies.
Bet pašreiz frakcijas vārdā es esmu pilnvarots atsaukt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Priekšlikums ir atsaukts un tātad nav balsojams. Lūdzu turpināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā Gundaram Bērziņam priekšlikumu izskatīšanu.
G.Bērziņš (TP).
Nākamais ir 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
7. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 14. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr. 2236. Likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu. Un 1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu ir iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmanes kundze. Un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikumu ir iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmanes kundze. Un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikums – arī Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Bušmanes kundzes priekšlikums. Un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
8. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Bušmanes kundzes priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi, iestrādājot komisijas 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
11. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
12. priekšlikumu ir sagatavojusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Bušmanes kundze. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
14.– Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Bušmanes kundzes priekšlikums. Un to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par prekursoriem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Muitas likums”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2226.
1.priekšlikums – Finanšu ministrijas. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
5. – deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
6. – deputāta Deņisova priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
7. – deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums – iestrādāts 10. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
11. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Latkovskis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis.
Visbeidzot lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Muitas likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””, dokuments nr.2227, trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu saņemti 13 priekšlikumi. Dokuments ir ļoti apjomīgs, uz 74 lappusēm.
1.priekšlikums ir 21.lappusē, Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir guvis atbalstu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
4.priekšlikums – Juridiskā biroja precizējums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
5.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
6.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

G.Bērziņš.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
8.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
12. – Juridiskā biroja precizējums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
Izskatīti visi priekšlikumi. Aicinu akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām grozījumus likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” trešajā lasījumā, dokumenta nr.2228. Uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
4. – Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
Aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” trešajā lasījumā. Dokuments nr. 2229.
Uz trešo lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir formulējusi tikai vienu priekšlikumu. Pirmais un vienīgais priekšlikums šinī likumprojektā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
Aicinu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, strādājam ar dokumentu nr. 2235.
Saņemti 16 priekšlikumi. 1.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Īsumā raksturošu sava priekšlikuma būtību. Nepilsoņu tiesības saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un tradīcijas kultūrnacionālās autonomijas ietvaros ir nostiprinātas likumā no 1995.gada. Faktiski tās ir mazākumtautības pamattiesības, kuras paredz Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir parakstījusi tajā pašā 1995.gadā. Praktiski visas starptautiskās cilvēktiesību struktūras uzstājīgi pieprasa no Latvijas šo konvenciju ratificēt, un vēl tagad turpinās diskusija par to, kuru no Latvijā dzīvojošajām tautībām varētu pieskaitīt pie nacionālajām minoritātēm.
Dāmas un kungi! Šī problēma Latvijas likumdošanā jau sen atrisināta. Apspriežamais pants demonstrē, ka pie mazākumtautībām ir viennozīmīgi pieskaitītas personas, kurām ir nepilsoņu statuss. Derētu atgādināt, ka spēkā esošais likums izplata šī panta darbību arī uz citu valstu pilsoņiem, kuri pirms 1992.gada dzīvoja Latvijas teritorijā. Tā, starp citu, ir 4.maija neatkarības deklarācijas solījumu pildīšana.
Tagad šo pantu, kas aizstāv Latvijā dzīvojošo pārstāvju ... ārvalstu pilsoņu tiesības, ir piedāvāts izņemt no likuma. Jājautā, kamdēļ? Kur slēpjas lietuviešu, kas dzīvo pierobežas zonā, vaina Latvijas likumdevēju priekšā?
Daudzi no viņiem pazemojošās violetās nepilsoņu pases vietā ir izvēlējušies savas etniskās izcelsmes zemes pases. Kādēļ no likuma tiek izsvītrota garantija viņiem saglabāt lietuviešu valodu, kultūru un tradīcijas? Varbūt tāpēc, ka mēs esam piekrastē naftas atradnes nesadalījuši?
Atgriežoties pie apspriežamā grozījuma, esmu gatavs atsaukties uz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta slēdzienu attiecībā uz Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Slēdziens ir sekojošs: visi Latvijas likumi tai atbilst, izņemot ielu nosaukumus mazākumtautību valodā, jo konvencija paredz nosaukuma mazākumtautību valodā dublēšanu. Teiksim, Dzirnavu – “Meļņičnaja”, Brīvības bulvāris – “Buļvar Svobodi”, Stabu – “Stolbovaja”, Elizabetes – “Jeļizavetinskaja”. Tad, lūk, par šo konvencijas daļu pievienojos par ministrijas darbību atbildīgo Latvijas Pirmās partijas pārstāvju viedoklim, es piedāvāju nepielietot attiecībā uz nepilsoņiem.
Jūs varat man iebilst, ka gadījumā, ja mans priekšlikums tiks pieņemts, krievu nepilsoņi iegūs daudz vairāk tiesību nekā pilsoņi. Ticiet man, ja manai sievai – nepilsonei un diviem vecākiem bērniem būs vairāk tiesību nekā man un manai jaunākajai meitai, mēs to izcietīsim. Ar gandarījumu šādu pozitīvu diskrimināciju uztvers arī mani vēlētāji. Bet deputātiem, kuri ir gatavi piekrist atbildīgās komisijas negatīvajam viedoklim, tiek dota lieliska iespēja parādīt pigu Eiropai. Eiropai, kurā viņi vārdos tik neatlaidīgi steidzas iekļauties.
Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.

6.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 6.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie dāmas un kungi! Tādā likumā mēs esam gatavi strīdēties ar jums par kādu burtu, par jebkādu burtu. Jautājumam par to, kādā veidā izraidīt no Latvijas nepilsoņus un kādā daudzumā, par laimi, vēl ir tīri akadēmisks raksturs, jo likumu, kas ļautu to izdarīt, mūsu humānie likumdevēji vēl nav izgudrojuši. Lai izraidītu nepilsoņus, sākumā vajag viņiem šo statusu atņemt, bet pēc statusa atņemšanas apspriežamais pants attiecībā uz viņiem vairs neattiecas. Starp citu, statusa atņemšanas tempi – līdz 500 cilvēku gadā. Tas gandrīz atbilst 1949.gada Staļina “troikas” tiesas praksei.
Es ienesu grozījumu: “Neizraidīt personas, kuras ir dzimušas Latvijā”. Tādējādi es cerēju, ka pants, kas dod garantijas pret patvaļīgām izraidīšanām, kā tas bija iepriekš, izplatīsies attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuri pirms 1992.gada dzīvoja Latvijas teritorijā. Dzimušu Latvijā starp viņiem ir daudz – ap 30 procentiem. Pagaidām PMLP, rupji piekrāpjot deputātus un neatspoguļojot savu novēlējumu likumprojekta anotācijā, grib noteikt viņiem visiem atvieglotu izraidīšanas procedūru kā kaut kādam papuasam, kas nejauši gadījies Latvijā.
Reiz, aizstāvot tiesā Lietuvas pilsoni, kurai bija izdots rīkojums par izraidīšanu, es aizgāju pie šīs valsts konsula un lūdzu palīdzību. Viņš solīja atsūtīt visus nepieciešamos dokumentus un ilgi izteica savu attieksmi pret PMLP, izmantojot visu normatīvo un nenormatīvo krievu valodas leksiku.
Ņemot vērā to, ka daudz civilizētākās šī panta redakcijas, kuras piedāvāju gan personīgi es, gan deputāts Agešins, jau tika noraidītas otrajā lasījumā, lūdzu atbalstīt manu kompromisa priekšlikumu – neaiztikt Latvijā dzimušās personas! Ticiet man, viņām ir visi morālie pamatojumi bez jebkādiem traucējumiem dzīvot Latvijā, pie tam tie ir pat daudz lielāki nekā dažām bezatbildīgām un cietsirdīgām personām, kas sēž šajā zālē.

Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, es ceru, ka jūs ar savu runu neaizvainojāt papuasus. Lūdzu deputātus balsot par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.7. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.8. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.9. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.10.
Sēdes vadītāja.
Pag, pag, pag! Atvainojos! Es lūdzu ātrāk deputātus pieteikties debatēs.
Tātad uzsākam debates par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Mēģiniet atbildēt uz jautājumu: kam ir vajadzīgi šie labojumi? Un kāds ir mērķis labojumiem? Atbildi mēs varam atrast Iekšlietu ministrijas paskaidrojošajā vēstulē, kas ir pievienota likumprojektam. Un tur ir skaidri rakstīts, ka pēc nepilsoņa statusa atņemšanas šis cilvēks paliek tajā valstī, kur viņam ir uzturēšanās atļauja, un tad šī valsts nopūlēsies ar viņu, mēģinās piešķirt kādu statusu. Tātad – kādu statusu var piešķirt valsts? Tikai bezvalstnieka statusu.
Un padomājiet, cienījamie kolēģi, kādas ir sekas šā nepilsoņa statusa atņemšanai! Latvijā ir nostiprinājies uzskats, ka nepilsonis ir Latvijas valstij piederīgs. Un tāds uzskats ir arī pasaulē, un nepilsonis ir kaut kas īpašs. Tāda statusa nevienā citā valstī vairāk nav. Un nepilsoņiem ir vienādas tiesības, ekonomiskas tiesības ar Latvijas pilsoņiem, bet, protams, ir atšķirības politiskajās tiesībās. Un jāatzīmē, ka šādas pieejas pamatotību savas 63.sesijas... 2003.gada 22.augusta apsvērumos par Latviju akcentējusi arī ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja. Komiteja uzsver, ka nevienam no pasākumiem, kas veikti attiecībā uz nepilsoņiem, nedrīkst būt nelabvēlīgas ietekmes uz viņu pašreizējo statusu, un izsaka bažas par joprojām pastāvošiem atsevišķiem nepilsoņu tiesību ierobežojumiem.
Tātad Latvija apņēmusies, parakstot daudzās konvencijas, starp citu, viena no tām par apatrīdisma samazināšanu, kura tika ratificēta 2000... es atvainojos, 1990.gada 4.maijā. Kur skaidri teikts, ka mēs nevaram vairot bezvalstnieku skaitu. Bet nekas cits kā nepilsonis, kam ir atņemtas... atņemts viņu tagadējais statuss, viņš kļūst par bezvalstnieku, un tas process ir nekas cits kā bezvalstnieku skaita vairošana.
Tātad mēs sev radām vēl vienu problēmu – problēmu ar to valsti, kur nepilsonis tagad atrodas. Starptautiskajā nozīmē tas ir ļoti slikti, jo patiešām mēs it kā nogrūžam no sevis problēmu ar mūsu valsts piederīgiem cilvēkiem. Un, protams, es varu minēt arī citas konvencijas un citus līgumus, kurus mēs parakstījām, bet negribam pildīt. Tā ir arī Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un daudzi citi.
Mūsu priekšlikums ir tomēr ieklausīties Juridiskā biroja viedoklī, ieklausīties Valsts cilvēktiesību biroja viedoklī un arī Iekšlietu ministrijas viedoklī... nevis Iekšlietu ministrijas, bet Ārlietu ministrijas viedoklī. Starp citu, Ārlietu ministrija arī neieteica attiecināt šo 5.apakšpunktu uz situāciju, kad tiks atņemts nepilsoņa statuss. Un ierosinu balsot par Juridiskā biroja piedāvājumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vēl vienu reizi par šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ierosina mīkstāk... bet pēc būtības gandrīz sakrīt ar manu nākamo – 10.priekšlikumu. Bez tam analoģisku priekšlikumu 2.lasījumam iesniedza arī Valsts cilvēktiesību birojs, bet diemžēl Juridiskā komisija neiekļāva šo priekšlikumu Saeimas balsošanas sarakstā. Vēl vairāk! Šis priekšlikums tika atbalstīts arī ar Ārlietu ministrijas atbildīgās par kontaktiem ar Eiropas cilvēktiesību organizāciju darbinieces vēstuli. Šī vēstule, kas tika saņemta tieši atbildīgās komisijas sēdē pirms otrā lasījuma, bija par pamatu likumprojekta izskatīšanas atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Faktiski šā Saeimas augstākās kvalifikācijas juristu un valsts oficiālo cilvēktiesību aizstāvju priekšlikuma pamats – cilvēkiem nelabvēlīga likuma atpakaļspēka nepieļaušana. Princips, kas diezgan plaši izplatīts visā civilizētā pasaulē, izņemot Latviju. Konkrēti tas nozīmē, ka cilvēki ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju ārzemēs nevar pretendēt uz Latvijas nepilsoņa statusu, un tas ir pareizi. Tam mēs piekrītam. Bet šis “īpaši smags noziegums” tomēr nav pamats jau esošā statusa atņemšanai. Tādēļ gan Juridiskais birojs, gan Valsts cilvēktiesību birojs, gan Ārlietu ministrijas speciālā pārstāve Eiropas cilvēktiesību struktūrās viennozīmīgi atbalsta šo priekšlikumu. Jo viņi saprot, ka likumprojekts bez šīs normas iekļaušanas ļauj atņemt cilvēkam to pašu nepilsoņa pasi, kurā bija ierakstīta uzturēšanās atļaujas atzīme. Daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, tas kalpo par pamatu, lai atņemtu arī pašu uzturēšanās atļauju. Rezultātā bijušais nepilsonis kļūs attiecīgajā valstī par nelegālu, kas sagādās šai valstij nopietnas neērtības. Šie atbildīgie augstākās kvalifikācijas speciālisti ļoti labi saprot visas mūsu valstij negatīvās sekas šā priekšlikuma noraidīšanas gadījumā. Bet deputātu vairākums diemžēl ir gatavs atbalstīt viena no

Iekšlietu ministrijas departamenta neobjektīva resora viedokli. Esmu pārliecināts, ka valsts intereses tomēr ir augstāk, un lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.
10.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 69, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot”!)
Sēdes vadītāja.
Par 11.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 12.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Saglabāt esošo iespēju vecākiem brīvi izvēlēties jaundzimuša bērna statusu – nepilsonis vai ārvalstnieks – gadījumā, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – ārvalstnieks. Šīs tiesības ir nostiprinātas Iedzīvotāju reģistra likuma 11.pantā no 1998.gada.
Bezalternatīvā ārvalstnieka statusa piešķiršana bērnam, kurš ir dzimis Latvijā, krasi samazina viņa iespējas integrēties sabiedrībā un nes viņa vecākiem papildu tēriņus un rūpes. Šādās ģimenēs Latvijā piedzimst aptuveni 100 bērnu gadā. Nekādi racionāli argumenti, kādēļ šīm personām vispār vajadzētu atņemt augstākminētās tiesības, nedz Saeimas debašu laikā, nedz amatpersonu skaidrojumos nebija sniegti.
Vēl vairāk. Šis jaunais ierobežojums netiek atspoguļots likumprojekta anotācijā. Vai kāds pajautāja šiem vecākiem, vai viņi ir piekrituši likuma grozījumam? Taču viens tāds savādnieks gan bija. Iedzīvotāju pieņemšanas laikā savā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ofisā es pats ne tikai redzēju, bet arī palīdzēju dažām līdzīgām ģimenēm, attiecīgi kurām PMLP, likumprojekta autore un iniciatore, pārkāpjot esošo likumdošanu, stūrgalvīgi uzskata šo bērnu kā ārzemnieku. Ilgus mēnešus viņus vispār nereģistrēja. Sakarā ar to vecāki nevarēja nedz saņemt bērnu pabalstu, nedz medicīnisko palīdzību. PMLP ierēdņi praktiski nostiprināja savu pretlikumīgo praksi likumprojektā. Un deputāti, pat nesaprotot lietas būtību, par to nobalsoja visos lasījumos. Vai tā ir tiesiska valsts? Tā ir tikai parodija par tiesisku valsti. Aicinu tomēr domāt par bērniem, kaut gan nelatviešu bērniem, un atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Esmu gatavs aizstāvēt arī savu pēdējo priekšlikumu.
Priekšlikuma būtība ir acīm redzama. Saglabāt esošās personu tiesības, kuras pastāvīgi dzīvoja Latvijā līdz 1992.gadam un, neizceļojot no Latvijas, pieņēma ārvalstu pilsonību. Tie ir igauņi, lietuvieši, krievi, baltkrievi un ukraiņi. Apmēram 30 000 cilvēku. Un tiesības ir sekojošas. Pirmkārt, saglabāt savu kultūru un lietot dzimto valodu. Otrkārt, nebūt izraidītam no Latvijas gadījumā, ja neviena no valstīm negribēs viņu uzņemt.
Kādēļ mēs gribējām izslēgt šīs dabiskās tiesības no likuma? Vai ir saņemta attiecīgo kaimiņvalstu piekrišana? Es vairākkārt jautāju gan kolēģiem deputātiem, gan PMLP ierēdņiem, un atbildes līdz šim nesaņēmu.
Vai tā ir ierēdņu bezatbildība vai apzināta provokācija pret jauno Emša valdību? No šīm divām iespējām izvēlieties paši.
Likumprojekta autors ir ļoti pazīstams starp Latvijas minoritāšu ģimenēm, PMLP ierēdnis Lejiņa kungs. Viņš pats personīgi parakstīja simtus, ja ne tūkstošus izbraukšanas rīkojumus – vairāk nekā jebkurš no čekistiem, kurus nosodīja Latvijas tiesa pēdējos gados.

Bet kas būs atbildīgs par šā likuma pieņemšanas sekām? Protams, iekšlietu ministrs no Latvijas Pirmās partijas, kā arī ārlietu ministrs no Tautas partijas, nu un, protams, pats Ministru prezidents. Bet pirmkārt atbildīgi esam mēs, deputāti, par pilnīgi neattaisnotu, tūkstošiem cilvēku naidīgu lēmumu pieņemšanu.
Aicinu sadzirdēt prāta balsi un atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu balsot par 15. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Un 16.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Cienījamie deputāti! Lūdzu savlaicīgi nospiediet savas podziņas, lai jūs pieteiktos debatēs!
Deputāts Vitālijs Orlovs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Latvija vienreiz ceturksnī saņem no atbilstošām Eiropas institūcijām atgādinājumu – samazināt nepilsoņu skaitu Latvijā. Un kā mēs uz to reaģējam? Vieni, kā Tautas saskaņas partija, aicina ar savu piemēru nepilsoņus naturalizēties. Tieši mūsu frakcijā no 9 deputātiem 4 deputāti pārgāja pilsonībā caur naturalizāciju. Visur, kur mēs tikāmies ar vēlētājiem, mēs lūdzam cilvēkus nebaidīties un iet naturalizēties. Un ar kādām metodēm cīnās citi politiķi? Viņi darbojas pēc principa: “Nav cilvēka – nav problēmu.” Un piedāvā grozījumus likumā, kuri dos iespēju atņemt nepilsoņa statusu cilvēkam, kurš legāli

aizbrauc uz citu valsti strādāt un nopelnīt naudu. Man personīgi ir zināmi tādi piemēri, ka vīrs strādā Rietumos un palīdz savai sievai un bērnam, invalīdam no bērnības, ne tikai izdzīvot mūsu grūtajos laikos, bet apmaksāt ārstēšanu un rehabilitāciju.
Aicinu atbalstīt deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Visu šo te likumprojektu kopumā mēs varam vērtēt kā ļoti nedraudzīgu soli pret Latvijas nepilsoņiem. Šis likumprojekts ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām. Šis likumprojekts pasliktina, un būtiski pasliktina, nepilsoņu tiesisko stāvokli, ierobežo pārvietošanās brīvību un visiem Latvijas nepilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, vispār grib atņemt šo statusu. Pie tam gribētos atzīmēt, ka Saeima, pieņemot grozījumus minētajā likumā, diemžēl izvēlējās tādu ceļu kā nepilsoņu tiesību sašaurināšana, papildus likumā nosakot 1.panta 3.daļas 5.punktā, ka tas neattiecas uz personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju kādā no ārvalstīm. Likumdevēji, ja, Saeimas deputāti, ar atpakaļejošu spēku atņem nepilsoņa statusu tiem nepilsoņiem, kuri ilgstoši uzturas kādā no ārvalstīm, saglabājot nepilsoņa pasi kā vienīgo personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Jāatzīmē, ka, izbraucot uz ārzemēm, nepilsoņi, Latvijas nepilsoņi, par šādu iespējamu nelabvēlīgu situāciju savulaik netika brīdināti, un ar šo grozījumu Saeima pārkāpj vairākus Administratīvā procesa likumā definētus principus, tajā skaitā personu tiesību ievērošanas principu, tiesiskās paļāvības principu un samērīguma principu.
Būsim godīgi, kolēģi! Šis likumprojekts ir brāķis, par kuru nav nekādas jēgas balsot, jo esmu pārliecināts, ka Valsts prezidente šo te “brāķi” neizsludinās.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es tīšuprāt nerunāju visu šo priekšlikumu apspriešanas gaitā, lai jūs dzirdētu, kā šie “dižie sarkanie” aizstāv nepilsoņus. Tos, kuri šeit sabrauca kopā ar okupantiem, kolonizatoriem un rusifikatoriem.
Draugi mīļie! Nepilsoņa statuss Latvijā, es jums atgādināšu, ja kāds ir piemirsis, ir kļūda, kuru pieļāva 5.Saeima. LNNK toreiz bija izstrādājusi projektus, kur nekāda nepilsoņa statusa nebija. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, lūk, kas bija šie cilvēki, kuri sabrauca šeit okupācijas laikā. Tie varēja labākajā gadījumā kļūt par ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem, un tad būtu pavisam cita runa. “Latvijas ceļš” toreiz uzspieda, jo viņi bija 36 Saeimā šeit, un viņu palīgi, un tika pieņemts šis nepilsoņa statuss.
Un tagad, redziet ko, viņus izmet pa durvīm, viņi ielien pa logu, izmet pa logu, viņi ielien pa skursteni. Un prasa atkal un atkal un prasa, un prasa, un prasa, un prasīs. Šiem cilvēkiem nekad nav bijis gana un nebūs gana. Un tādēļ ir saprotami, ka mēs neatbalstām viņu priekšlikumus, jo atbalstīt tos ir vienkārši, vienkārši būtu kauns, godīgi sakot. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu teikt: liels paldies Tabūna kungam, jo viņš burtiski divos, trīs vārdos pilnīgi atspoguļoja šā likumprojekta būtību, kā arī visu šo deputātu, kas atbalsta šo likumprojektu, patieso politisko orientāciju.
Paldies jums, Tabūna kungs!
Sēdes vadītāja.
Cienījami kolēģi! Es atgādinu, ka trešajā lasījumā ir jārunā par konkrētu priekšlikumu.
Un tagad vārds tālāk debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tieši tā, kā teica šeit Tabūna kungs, 5.Saeima pielaida ļoti lielu kļūdu, ka parādījās mums nepilsoņi. Pretēji tam, ko veicināja un ko it kā gribēja izdarīt Tautas fronte, iedot visiem iedzīvotājiem pilsonību, tas nebija izdarīts. Un tāpēc tāda kategorija mums parādījās. Un kauns jums tiešām, Tabūna kungs, ka jūs toreiz balsojāt par šo Pilsonības likumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 16. – deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 19, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – li-kumprojekts “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Minētais līgums attiecas uz tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem un to daļām ar mērķi – tirgus barjeru likvidēšanai.
Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu kolēģus atbalstīt minētā likumprojekta apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. 2003.gada 7.novembrī Druskininkos parakstītais Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgums par sadarbību dzelzceļa transporta jomā ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti, tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt minētā likumprojekta apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” pieņemts.
Cienījamie deputāti, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP).
Īss paziņojums. Eiropas lietu komisija satiekas uz ārkārtas sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē uzreiz, tagad, pēc reģistrācijas.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Silva Golde, Jānis Šmits, Artis Kampars, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Guntars Krasts, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Valdis Ģīlis, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Ingrīda Ūdre, Ēriks Zunda. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemta rakstiska atbilde no aizsardzības ministra. Es saprotu, ka deputāti ar rakstisko atbildi ir apmierināti. Paldies!
Cienījamie kolēģi, ir saņemts deputātu Ainara Latkovska, Lindas Mūrnieces, Viestura Šiliņa, Silvas Bendrātes un citu deputātu jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Šlesera kungam par gatavošanos tiesvedībai ar “Kempmajer media limited”. Šo jautājumu mēs nododam Šlesera kungam.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to šodienas sēde ir slēgta.