“Mana aizcirstā tauta, Lūdzos par tevi, lūdzos”

Šodien, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, daudzviet Latvijā notiek garīgās mūzikas koncerti, pieminot tos, kas neatgriezās, un lejot ticības gaismu dzīvo sirdīs.

Rīgas Domā skanēs Lūcijas Garūtas kantāte ar Andreja Eglīša dzeju “Dievs, Tava zeme deg!”, kas dzima Baigo gadu un kara postu pieredzējušās tautas gara spēka stiprināšanai un pirmatskaņojumu piedzīvoja tieši pirms 60 gadiem. Dzejnieka un komponistes kopdarbs, kur reliģiskais patoss ar svinīgi patētisko dziedājumu un lūgšanas “Mūsu Tēvs” ievijumu dabiski savienojas ar dainu poētikai tuvu liriku, ar skaudru dramatismu izteica satricinātās tautas dvēseles sāpi un cerību.
Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca, kur 1944.gada 15.martā notika pirmatskaņojums, bija pārpildīta. Kā atceras Andrejs Eglītis, arī apkārt viļņojusies ļaužu jūra un viņš kantāti klausījies blīvā cilvēku masā pie pašām baznīcas durvīm. Kantāte pulcināja pilnus dievnamus līdz pat dienai, kad Kurzemes krastu atstāja pēdējā bēgļu laiva.
Padomju vara skaņu plati ar kantātes ierakstu pavēlēja iznīcināt, taču komponists Leonīds Apkalns no brīvajā pasaulē nonākušajiem fragmentiem ierakstu atjaunoja un 1982.gada 8.maijā kantāte visā pilnībā tika atskaņota Stokholmā. Turpmākos gadus tā kā tautas lūgsna neskaitāmas reizes skanējusi svinīgos sarīkojumos visā pasaulē.
Tiklīdz Latvijā sāka virmot Atmodas vēsmas, komponisti, dzejnieki un mūziķi modināja jaunai dzīvei arī ilgus gadus aizliegto kantāti. Jau 1988.gada pavasarī koris “Ave Sol” Imanta Kokara vadībā to dziedāja 12 pārpildītos koncertos visās Latvijas malās, bet pavisam īpašs skanējums kantātei bija 1992.gada 14.jūnijā, kad tā ievadīja Aizlūgumu sēru dienā un tautu uzrunāja Andrejs Eglītis, kas pēc 48 trimdas gadiem pirmo reizi bija ieradies dzimtenē. Arī pats dzejnieks to atceras kā vienu no lielākajiem pārdzīvojumiem savā dzīvē: “Tie brīnišķīgie solisti un koris, tās varenās Doma ērģeles! Tas bija pavisam kas cits, nekā platē dzirdēts. Un cilvēki stāvēja kājās. Kad dzied “Mūsu Tēvs”, to varētu saprast, bet viņi stāvēja visu laiku. Man teica – te ir daudzi, kas atgriezušies no Sibīrijas.”
“Visdziļāk lūgt var tad, kad gaismas asmenis uz robežas starp tumsu mests. Tā nu ir. Tēvu zemīte – tu esi iesāpējusi manā dvēselē. Un aiz manas dvēseles aizsāpējusi. Mana aizcirstā tauta, lūdzos par tevi, lūdzos” – šīs un vēl citas Andreja Eglīša dzejas rindas no dažādiem krājumiem Ilze Arne līdz ar kanoniskajiem latīņu tekstiem ievijusi savā jaunajā skaņdarbā “Missa dolente” (“Skumjā mesa”). Šovakar koncertzālē “Ave Sol” to pirmo reizi atskaņos vīru koris “Dziedonis”, kas šajā pavasarī svin 80 gadu jubileju.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv