Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā

1.pants. 2003.gada 27.novembrī parakstītais Līgums starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk — Līgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā tā 16.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Pārejas noteikums

Likums ir spēkā līdz 2004.gada 1.maijam.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 25.martā

 

LĪGUMS STARP EIROPAS KOPIENU UN LATVIJAS REPUBLIKU, AR KO NOSAKA INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS KĀRTĪBU TEHNISKO NOTEIKUMU UN INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS PAKALPOJUMU NOTEIKUMU JOMĀ

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk tekstā “Kopiena”,

no vienas puses, un

LATVIJAS REPUBLIKA,

turpmāk tekstā “Latvija”,

no otras puses,

turpmāk tekstā “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses 1, turpmāk tekstā “Eiropas līgums”, un jo īpaši tā 1.pantā noteiktos mērķus,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienā piemēroto informācijas procedūru par tehniskiem noteikumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem 2,

ŅEMOT VĒRĀ Protokolu Eiropas līgumam par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu 3 un jo īpaši tā 12.pantā noteiktos mērķus,

APSVEROT Līgumslēdzēju pušu apņemšanos veicināt harmoniskas ekonomiskās attiecības starp tām,

APSVEROT Līgumslēdzēju pušu sadarbību tehnisko tirdzniecības šķēršļu jomā un panākto kopējo vienošanos šīs sadarbības ietvaros, lai uz Latviju attiecinātu šo Kopienas informācijas kārtību par tehniskajiem noteikumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem,

----------------------------------------

1 OJ L 26, 2.2.1998, 3.lpp.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OJ L 204, 21.7.1998, 37.lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OJ L 217, 5.8.1998, 18 lpp.).

3 OJ L 202, 31.7.2002, 3.lpp.

 

VIENOJAS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Šajā līgumā piemēro šādas definīcijas:

a) “produkts”: jebkurš rūpnieciski ražots produkts un jebkurš lauksaimniecības produkts, ieskaitot zivju produktus;

b) “pakalpojums”: jebkurš informācijas sabiedrības pakalpojums, kas nozīmē jebkuru pakalpojumu, ko parasti sniedz par atlīdzību, no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma.

Šajā definīcijā:

— “no attāluma”: nozīmē, ka pakalpojumu sniedz bez vienlaicīgas pušu klātbūtnes,

— “ar elektroniskiem līdzekļiem”: nozīmē, ka pakalpojumu sākotnēji nosūta un galamērķī saņem ar elektroniskas datu apstrādes (ieskaitot ciparu saspiešanu) un uzglabāšanas iekārtas palīdzību un ka tos pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem,

— “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”: nozīmē, ka pakalpojumu sniedz, pārraidot datus pēc individuāla pieprasījuma.

Indikatīvs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, dots I pielikumā.

Šis Līgums neattiecas uz:

— radio apraides pakalpojumiem,

— televīzijas apraides pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 89/552/EEK1 1. panta a) punkts.

c) “tehniska specifikācija”: specifikācija, kas ietverta dokumentā, ar ko nosaka produkta nepieciešamās īpašības, piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību vai izmērus, ieskaitot prasības, kas piemērojamas produktam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru produktu pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, marķēšanu vai etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

Šī definīcija ietver arī ražošanas metodes un procesus, kas izmantoti lauksaimniecības produktiem, kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 38.panta 1.punktā, produktus, kas paredzēti cilvēku un dzīvnieku uzturam, un zāles, kā definēts Direktīvas 2001/83/EK2 1. pantā, kā arī ražošanas metodes un procesus attiecībā uz citiem produktiem, ja tie ietekmē to īpašības.

d) “citas prasības”: prasība, izņemot tehnisku specifikāciju, kas izvirzīta produktam, lai aizsargātu īpaši patērētājus vai vidi, un kas ietekmē tā aprites ciklu pēc piedāvāšanas tirgū, piemēram, izmantošanas, atkārtotas pārstrādes vai izmantošanas, apglabāšanas prasības, ja šīs prasības var būtiski ietekmēt produkta sastāvu vai īpašības, vai tā realizāciju;

e) “pakalpojumu noteikums”: vispārīga rakstura prasība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu a) punkta nozīmē, jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumiem un pakalpojumu saņēmēju, izņemot jebkurus noteikumus, kas nav paredzēti šeit definētajiem pakalpojumiem.

Šis Līgums neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Kopienas tiesību aktos sakaru pakalpojumu jomā, kā noteikts direktīvā 90/387/EEK 3.

Šis Līgums neattiecas uz noteikumiem, kas skar jautājumus, kas ietverti Kopienas tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā, kā vispārēji uzskaitīts šī Līguma II pielikumā.

Izņemot 11. pantu, šis Līgums neattiecas uz noteikumiem, kurus ieviesuši regulēti tirgi vai kuri tiem ieviesti Direktīvas 93/22/EEK 4 nozīmē, vai kurus ieviesuši citi tirgi vai institūcijas vai kuri tiem ieviesti, kas veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos.

Šajā definīcijā:

— noteikums uzskatāms par īpaši paredzētu informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja, ņemot vērā tā pamatojumu un operatīvo daļu, visu atsevišķo noteikumu vai to daļas īpašais nolūks un mērķis ir šo pakalpojumu regulēšana skaidrā un mērķtiecīgā veidā,

— noteikums netiek uzskatīts par īpaši paredzētu informācijas sabiedrības pakalpojumiem, ja tas ietekmē šos pakalpojumus vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā.

f) “tehnisks noteikums”: tehniskas specifikācijas un citas prasības vai pakalpojumu noteikumi, ieskaitot attiecīgus tiesību aktus, kuru ievērošana ir obligāta, de jure vai de facto pakalpojuma tirdzniecības, sniegšanas, pakalpojuma operatora uzņēmējdarbības veikšanas vai izmantošanas gadījumā kādā Eiropas Kopienas dalībvalstī, turpmāk tekstā “Dalībvalstis”, vai lielākajā tās daļā, vai Latvijā vai lielākajā tās daļā, kā arī Dalībvalstu vai Latvijas normatīvos vai citus tiesību aktus, izņemot 12. pantā noteiktos, kas aizliedz produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojuma sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmējdarbības veikšanu kā pakalpojuma sniedzējam.

De facto tehniski noteikumi ietver:

— Dalībvalsts vai Latvijas normatīvos vai citus tiesību aktus, kas attiecas uz tehniskām specifikācijām vai uz citām prasībām, vai uz pakalpojumu noteikumiem, vai uz profesionāliem kodeksiem vai praksi, kas, savukārt, attiecas uz tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai uz pakalpojumu noteikumiem, kuru ievērošana tiek pielīdzināta prezumpcijai par atbilstību iepriekšminēto normatīvo aktu vai citu tiesību aktu noteiktajām prasībām,

— brīvprātīgus nolīgumus, kuros valsts iestāde ir līgumslēdzēja puse un kas sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai pakalpojumu noteikumiem, izņemot valsts līgumu konkursu noteikumus,

— tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai pakalpojumu noteikumus, kas saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kas ietekmē produktu vai pakalpojumu patēriņu, veicinot atbilstību šīm tehniskām specifikācijām vai citām prasībām, vai pakalpojumu noteikumiem; nav ietvertas tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai pakalpojumu noteikumi, kas saistīti ar valsts sociālās nodrošināšanas sistēmām.

-----------------------------------------------

1 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OJ L 298, 17.10.1989, 23.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK (OJ L 202, 30.7.1997, 60.lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OJ L 311, 28.11.2001, 67. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/98/EK (OJ L 33, 8.2.2003, 30.lpp.).

3 Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīva 90/387/EEK par sakaru pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, ieviešot atvērtā tīkla nodrošinājumu (OJ L 192, 24.7.1990, 1.lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/51/EK (OJ L 295, 29.10.1997, 23.lpp.).

4 Padomes 1993.gada 10.maija Direktīva 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OJ L 141, 11.6.1993, 27.lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK (OJ L 35, 11.2.2003, 1.lpp.).

 

Tas ietver tehniskus noteikumus, ko uzliek Dalībvalstu izraudzītas iestādes un kas ietverti sarakstā 1, ko sastāda Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “Komisija”, Direktīvas 98/34/EK 5. pantā minētajā Komitejas sistēmā. Latvija sastāda šo sarakstu un nosūta to Komisijai pirmā mēneša pirmajā dienā pēc šī Līguma stāšanās spēkā.

Šo pašu procedūru izmanto šī saraksta grozīšanai.

g) “tehniska noteikuma projekts”: tehniskas specifikācijas vai citas prasības, vai pakalpojumu noteikuma teksts, ieskaitot administratīvus noteikumus, kas formulēts tā ieviešanai vai lai galu galā ieviestu to kā tehnisku noteikumu, teksts sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

-----------------------------------------------

1 OJ C 23, 27.1.2000, 3.lpp.

2. pants

Šis Līgums neattiecas uz pasākumiem, kurus Dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu vai kurus Latvija uzskata par nepieciešamiem personu aizsardzībai, jo īpaši darba ņēmēju aizsardzībai produktu izmantošanā ar noteikumu, ka šie pasākumi neietekmē produktus.

3. pants

1. Saskaņā ar 12. pantu, Kopiena ziņo Latvijai par tehnisko noteikumu projektiem, par kuriem Kopienai ziņojušas tās Dalībvalstis. Ja šie tehniskie noteikumi pārņem visu starptautiska vai Eiropas standarta tekstu, tad pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu. Tā arī sniedz Latvijai pamatojumu tehniska noteikuma spēkā stāšanās nepieciešamībai, ja tas nav paskaidrots projektā.

2. Saskaņā ar 12. pantu, Latvija tāpat ziņo Kopienai par tās tehnisko noteikumu projektiem. Ja šie tehniskie noteikumi pārņem visu starptautiska vai Eiropas standarta tekstu, tad pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu. Tā arī sniedz Kopienai pamatojumu tehniska noteikuma spēkā stāšanās nepieciešamībai, ja tas nav paskaidrots projektā.

4. pants

Paziņotā tehniskā noteikuma projekta pilnam tekstam ir jābūt pieejamam oriģinālvalodā, kā arī pilnīgi pārtulkotam vienā no Kopienas oficiālajām valodām.

5. pants

1. Nepieciešamības gadījumā un, ja tas jau nav nosūtīts ar iepriekšējo paziņojumu, vienlaicīgi paziņo arī principiāli un tieši saistītu pamata normatīvo aktu vai reglamentējošo noteikumu pilnu tekstu oriģinālvalodā, ja šī teksta zināšana ir nepieciešama paziņotā tehniskā noteikuma projekta saistības novērtēšanai.

2. Jo īpaši, ja projekts paredz ķīmiskas vielas, preparāta vai produkta tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu sabiedrības veselības vai patērētāju vai vides aizsardzības nolūkā, Dalībvalstis un Latvija nosūta arī kopsavilkumu vai norādes par visu atbilstošo informāciju, kas attiecas uz konkrēto vielu, preparātu vai produktu un uz zināmiem un pieejamiem aizvietotājiem, ja šāda informācija ir pieejama, un ziņo par paredzamo pasākuma ietekmi uz sabiedrības veselību un patērētāja un vides aizsardzību kopā ar riska analīzi, kas attiecīgi veikta saskaņā ar vispārējiem ķīmisku vielu riska novērtēšanas principiem, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 793/93 1 10. panta 4. punktā esošas vielas gadījumā vai Direktīvas 67/548/EEK 2 3. panta 2. punktā jaunas vielas gadījumā.

------------------------------------

1 Padomes 1993.gada 23.marta Regula (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (OJ L 84, 5.4.1993, 1.lpp.).

2 Padomes 1967.gada 27.jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OJ 196, 16.8.1967, 1.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OJ L 122, 16.5.2003, 36.lpp.).

6. pants

Dalībvalstis un Latvija atkārtoti paziņo tehniskā noteikuma projektu saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem, ja projektā izdara tādas izmaiņas, kas būtiski izmaina tā darbības jomu, saīsina ieviešanai sākotnēji paredzēto termiņu, pievieno specifikācijas vai prasības, vai padara pēdējos ierobežojošākus. Šo paziņojumu nosūtīšana notiek saskaņā ar 3. panta noteikumiem.

7. pants

Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt papildu informāciju par tehniskā noteikuma projektu, kas paziņots saskaņā ar šo Līgumu.

8. pants

1. Kopiena un Latvija var sniegt komentārus par paziņotajiem tehnisko noteikumu projektiem. Latvijas komentārus nosūta Komisijai, un Kopienas komentārus Komisija nosūta Latvijai.

2. Dalībvalstis un Latvija iespēju robežās ņem vērā šos komentārus tālākajā tehniskā noteikuma sagatavošanā.

3. Attiecībā uz tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai pakalpojumu noteikumiem, kas noteikti 1. panta f) punkta otrās daļas trešajā ievilkumā, Līgumslēdzēju pušu komentāri var būt vienīgi par tiem aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību, vai attiecībā uz pakalpojumu noteikumiem — par pakalpojumu sniegšanas brīvību vai pakalpojumu operatoru brīvību veikt uzņēmējdarbību, bet nevis par pasākuma fiskāliem vai finansiāliem aspektiem.

4. Komisija informē Latviju, ka tiek lūgts sešus mēnešus ilgs pārtraukums saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK noteikumiem.

9. pants

Dalībvalstu un Latvijas kompetentās institūcijas atliek paziņotā tehniskā noteikuma projekta pieņemšanu uz trīs mēnešiem no tās dienas, kad Komisija saņēmusi tā tekstu.

10. pants

9. pantā minētais pārtraukuma periods netiek piemērots gadījumos, kad:

— neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku aizsardzību vai augu saglabāšanu, un pakalpojumu noteikumiem— arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību, jo īpaši nepilngadīgo aizsardzību, kompetentajām institūcijām ir jāsagatavo tehniskie noteikumi ļoti īsā laikā, lai ieviestu un iesniegtu tos nekavējoties bez konsultāciju iespējas, vai

— neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi apstākļi attiecībā uz finanšu sistēmas drošības un integritātes aizsardzību, jo īpaši noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu aizsardzību, kompetentajām institūcijām ir nekavējoties jāievieš un jāīsteno finanšu pakalpojumu noteikumi.

Informē par iemesliem, kas attaisno veikto pasākumu neatliekamību. Sīki izklāsta un skaidri paskaidro neatliekamo pasākumu attaisnojumu, īpaši uzsverot draudu neprognozējamību un nopietnību, ar ko saskaras iesaistītās institūcijas, kā arī neapšaubāmo tūlītējas rīcības nepieciešamību to novēršanai.

11. pants

1. Paziņo arī tehniskā noteikuma galīgo tekstu oriģinālvalodā.

2. Paziņošanas administratīvā kārtība ir izklāstīta šī Līguma III pielikumā.

12. pants

1. 3. līdz 10. pants neattiecas uz tiem Dalībvalstu un Latvijas normatīvajiem un citiem tiesību aktiem vai brīvprātīgiem nolīgumiem, ar kuru palīdzību Dalībvalstis vai Latvija:

— Dalībvalstis ievēro saistošus Kopienu tiesību aktus, kā rezultātā pieņem tehniskas specifikācijas vai pakalpojumu noteikumus, un Latvija pārņem Kopienu tiesību aktus savos valsts tiesību aktos, kā rezultātā pieņem tehniskas specifikācijas vai pakalpojumu noteikumus,

— Dalībvalstis izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Kopienā pieņem kopējas tehniskas specifikācijas vai pakalpojumu noteikumus,

— Latvija izpilda saistības, kas rodas no starptautiskiem nolīgumiem, kā rezultātā Latvijā un Kopienā pieņem kopējas tehniskas specifikācijas vai pakalpojumu noteikumus,

— izmanto saistošos Kopienu tiesību aktos paredzētās drošības klauzulas,

— piemēro Direktīvas 92/59/EEK 1 8.panta 1.punktu,

— nosaka sev ierobežojumus Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma izpildei,

— nosaka sev ierobežojumu tehniska noteikuma grozīšanai 1.panta f) punkta nozīmē saskaņā ar Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķērsli tirdzniecībai vai pakalpojumu noteikumu gadījumā — pakalpojumu sniegšanas brīvībai vai pakalpojumu operatoru brīvībai veikt uzņēmējdarbību.

2. 9. un 10. pants neattiecas uz Dalībvalstu un Latvijas normatīvajiem un citiem tiesību aktiem, kas aizliedz ražošanu, ciktāl tie nerada šķēršļus produktu brīvai apritei.

3. 9. un 10. pants neattiecas uz tehniskajām specifikācijām vai citām prasībām, vai pakalpojumu noteikumiem, kas noteikti 1. panta f) punkta otrās daļas trešajā ievilkumā.

1 Padomes 1992. gada 29. jūnija Direktīva 92/59/EEK par produkcijas vispārējo nekaitīgumu (OJ L 228, 11.8.1992, 24.lpp.).

13. pants

Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo Līgumu, tiek uzskatīta par konfidenciālu pēc pieprasījuma. Tomēr, ja tiek veikti nepieciešamie piesardzības pasākumi, Kopiena un Latvija var lūgt speciālistu viedokli fiziskām vai juridiskām personām, ieskaitot personas privātajā sektorā.

14. pants

1. Līgumslēdzējas puses izveidotās sadarbības ietvaros starp Kopienas un Latvijas speciālistiem tehnisko tirdzniecības šķēršļu jomā rīko regulāras konsultācijas, lai nodrošinātu šajā Līgumā noteiktās procedūras apmierinošu darbību un apmainītos ar viedokļiem par Līgumslēdzējas puses iesniegtajiem komentāriem par tehniskā noteikuma projektu, kas paziņots saskaņā ar šo Līgumu. Turklāt kopējas piekrišanas gadījumā Līgumslēdzējas puses var rīkot papildu ad hoc sanāksmes, lai pārrunātu Līgumslēdzēju pusi īpaši interesējošus konkrētus gadījumus.

2. Latvija norīko speciālistu, kas pārstāv to Komitejas sanāksmēs, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5.panta “informācijas sabiedrības pakalpojumu” un “tehnisko noteikumu” daļu. Speciālistam ir jābūt no Latvijas valdības institūcijām. Speciālistam nav balsstiesību.

3. Komisija savlaicīgi informē speciālistu par sanāksmju datumiem un par Komitejas darba kārtības punktiem. Komisija nosūta speciālistam attiecīgo informāciju.

4. Pēc priekšsēdētāja iniciatīvas Komiteja var tikties arī bez Latvijas speciālista klātbūtnes. Tādā gadījumā Latvija ir jāinformē.

15. pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ievērojot tā noteikumus, un, no otras puses, Latvijas teritorijā.

16. pants

Šis Līgums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir apmainījušās ar notām, kas apliecina attiecīgo šī Līguma stāšanās spēkā procedūru izpildi.

17. pants

Šis Līgums zaudē spēku dienā, kad Latvija pievienojas Eiropas Savienībai.

18. pants

Šis Līgums ir sastādīts divos oriģināleksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un latviešu valodā, un katrs teksts ir vienādi autentisks.

I pielikums

Indikatīvs pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas definīcija 1. panta b) punktā

1. Pakalpojumi, kurus nesniedz “no attāluma”

Pakalpojumi, kurus sniedz sniedzēja un saņēmēja fiziskā klātbūtnē pat tad, ja tie saistīti ar elektronisku ierīču izmantošanu:

a) medicīniskas apskates vai ārstēšana ārsta kabinetā, izmantojot elektronisku aparatūru, pacienta fiziskā klātbūtnē;

b) klienta konsultēšana veikalā ar elektroniska kataloga palīdzību;

c) lidmašīnas biļešu rezervēšana tūrisma aģentūrā ar datoru tīkla palīdzību klienta fiziskā klātbūtnē;

d) elektroniskas spēles, kas pieejamas videopasāžā klienta fiziskā klātbūtnē.

2. Pakalpojumi, kurus nesniedz “ar elektroniskiem līdzekļiem”

Pakalpojumi, kuriem ir materiāls raksturs pat tad, ja tos sniedz ar elektroniskām ierīcēm:

a) automātiski naudas vai biļešu izsniegšanas aparāti (banknotes, vilciena biļetes);

b) pieeja autoceļu tīkliem, autostāvvietām utt., par kuru izmantošanu iekasē samaksu pat tad, ja pie ieejas/izejas ir elektroniskas ierīces, kas kontrolē pieeju un/vai nodrošina maksājumu pareizību.

Ārlīnijas pakalpojumi: CD-ROM vai programmatūras diskešu izplatīšana.

— Pakalpojumi, kurus nesniedz ar elektroniskās apstrādes/uzskaites sistēmām:

a) balss telefonijas pakalpojumi;

b) telefaksa/teleksa pakalpojumi;

c) pakalpojumi, kurus sniedz ar balss telefoniju vai faksu;

d) ārsta konsultācija pa telefonu/telefaksu;

e) jurista konsultācija pa telefonu/telefaksu;

f) tiešā tirdzniecība pa telefonu/telefaksu.

3. Pakalpojumi, kurus nesniedz “pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma”

Pakalpojumi, kurus sniedz, pārraidot datus bez individuāla pieprasījuma neierobežota skaita individuālu saņēmēju vienlaicīgai saņemšanai (pārraide no viena punkta daudziem punktiem):

a) televīzijas apraides pakalpojumi (ieskaitot video pakalpojumus pēc pieprasījuma), uz kuriem attiecas Direktīvas 89/552/EEK 1.panta a) punkts;

b) radio apraides pakalpojumi;

c) (pa televīziju pārraidīts) teleteksts.

II pielikums

Indikatīvs finanšu pakalpojumu saraksts, uz kuriem attiecas definīcija 1.panta e) punktā

— Ieguldījumu pakalpojumi

— Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas

— Banku pakalpojumi

— Operācijas, kas saistītas ar pensiju fondiem

— Pakalpojumi, kas saistīti ar standartizētu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu darījumiem

Šie pakalpojumi īpaši ietver:

a) Direktīvas 93/22/EEK pielikumā minētos ieguldījumu pakalpojumus; kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pakalpojumus,

b) pakalpojumus, kas ietilpst darbībā, kas pakļauta Direktīvas 2000/12/EK 1 I pielikumā noteiktai savstarpējai atzīšanai,

c) operācijas, kas ietilpst apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbībā, kas noteikta:

— Direktīvas 73/239/EEK 2 1. pantā,

— Direktīvas 79/267/EEK 3 pielikumā,

— Direktīvā 64/225/EEK 4,

— Direktīvā 92/49/EEK 5 un Direktīvā 92/96/EEK 6.

-------------------------------------------

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OJ L 126, 25.6.2000, 1.lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

2 Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OJ L 228, 16.8.1973, 3.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

3 Padomes 1979. gada 5. marta Pirmā direktīva 79/267/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešajā dzīvības apdrošināšanā (OJ L 63, 13. 3. 1979, 1.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

4 Padomes 1964. gada 25. februāra Direktīva 64/225/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā (OJ 56, 4.4.1964, 878. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1973. gada Pievienošanās aktu.

5 Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (OJ L 228, 11.8.1992, 1.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

6 Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu (OJ L 360, 9.12.1992, 1.lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

 

III pielikums

Saskaņā ar Līguma 11. panta 2. punktu par nepieciešamiem tiek uzskatīti šādi paziņojumi ar elektroniskiem līdzekļiem:

1) paziņojuma veidlapas. Tās var paziņot kopā ar pilna teksta nosūtīšanu vai pirms tam;

2) paziņotā tehniskā noteikuma projekta pilns teksts;

3) projekta teksta saņemšanas apstiprinājums, kas, inter alia, ietver attiecīgo pārtraukuma perioda beigu termiņu;

4) ziņojumi, pieprasot papildu informāciju;

5) atbildes uz papildu informācijas pieprasījumu;

6) komentāri;

7) ad hoc tikšanās pieprasījumi;

8) atbildes uz ad hoc tikšanās pieprasījumiem;

9) galīgo tekstu pieprasījumi;

10) informācija par to, ka ir izziņots 8. panta 4. punktā noteiktais sešu mēnešu pārtraukums.

Šādus paziņojumus pagaidām var nosūtīt pa faksu, lai gan elektroniski līdzekļi atzīstami par piemērotākiem:

11) pamata juridiskos tekstus vai reglamentējošus noteikumus;

12) galīgo tekstu;

Līgumslēdzējas puses kopīgi vienojas par paziņošanas administratīvo kārtību.