Iznīcībai nolemtie
Piemiņas akmens represētajiem pie Vecumu dzelzceļa stacijas. Akmenī iekaltais datums – 1949.gada 24.marts |
Piemiņas vieta komunistiskā terora upuriem Limbažos Foto: Māris Locs |
Komunistiskā genocīda
upuru piemiņas brīdis pie Šķirotavas stacijas
2002.gadā |
Pirms piecdesmit pieciem gadiem no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 43 tūkstoši nevainīgu cilvēku, kuri bija nolemti postam un iznīcībai, ierakstot mūsu zemes vēsturē 1949.gada 25.martu kā vienu no melnākajām lappusēm. Šodien pieminam komunistiskā genocīda upurus. Izdzīvojam laiku, no kura mūs šķir tikai daži desmiti gadu un kurš reizē ir tik tuvs un tāls – daudziem mūsdienās neizprasts.
Piemiņas pasākumi šodien notiek
pagastos un pilsētās visā Latvijā. Piemēram, Rīgā Politiski
represēto apvienība iecerējusi gājienu no Okupācijas muzeja līdz
Brīvības piemineklim, pie kura piemiņas brīdī pulksten vienos
runu teiks Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
Likumsakarīgi, ka tieši komunistiskā genocīda upuru piemiņas
diena izvēlēta kā laiks, kad klajā laist grāmatu “Okupācijas
režīmi Latvijā 1940. – 1959.gadā”. Vēsturnieku komisijas grāmatā
ievietotie piecpadsmit raksti iepazīstina ar padomju un
nacistiskā okupācijas režīma realizēto politiku un tās sekām
Latvijā. Pētnieki pievērsuši uzmanību padomju varas represīvajai
sistēmai Latvijā, okupācijas varu maiņai 1941.gadā, nacionālo
partizānu pretestībai padomju okupācijas režīmam, sabiedrības
noskaņojumam, policijas bataljonu formēšanai vācu okupācijas
posmā, kā arī daudzām citām problēmām, norāda Valsts prezidenta
preses dienests. Grāmata Rīgas pilī, kur aicināti ārvalstu
vēstnieki Latvijā, Saeimas pārstāvji, pētnieki, muzeju un arhīvu
vadītāji, Vēstures skolotāju asociācija, tiks atklāta ar Valsts
prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runu un totalitārisma seku
dokumentēšanas centra direktora Induļa Zālītes referātu par
padomju represīvās sistēmas sekām Latvijā.
“LV” informācija