Kā mainīsies pārtikas produktu cenas

Stāvot uz Eiropas Savienības (ES) sliekšņa, iedzīvotāji ir satraukti par gaidāmo cenu kāpumu pēc 1. maija. Pastiprinātam uztraukumam gan nav pamata, jo negatīvākās prognozes liecina par cenu pieaugumu 30–50% robežās. Šādu cenu kāpumu varētu izraisīt energoresursu sadārdzināšanās, arvien augošais akcīzes nodoklis degvielai, inflācija, eiro ieviešana u.c. Ekonomisti pat izteikuši šaubas par tik strauju iespējamo cenu kāpumu. Visbiežāk tiek norādīts, ka Latvijas sabiedrība nav tik maksātspējīga, lai tuvāko gadu laikā pārtika kļūtu par 50% dārgāka. Ekonomists Uldis Osis norādījis, ka tuvākajos trijos gados cenas varētu palielināties par 30%, bet tikai ar noteikumu, ja darba alga gada laikā pieaugtu par aptuveni 10%. Šāds darba samaksas kāpums bija novērojams arī līdz šim.

Kas maksās dārgāk

Tajā pašā laikā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe prognozē, ka dažām preču grupām cenas varētu saglabāties līdzšinējā līmenī. Īpaši nevajadzētu mainīties gaļas un gaļas produktu, taukvielu, augļu, ogu un dārzeņu cenām. Savukārt par maizi, labības izstrādājumiem, zivīm un zivju produktiem, pienu un piena produktiem, cukuru, konditorejas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī alkoholu un tabaku nāksies maksāt vairāk.

Visstraujāk šā gada sākumā Latvijas iedzīvotāji izjuta piena cenas celšanos. I. Gulbe norāda, ka nav pamata turpmākam straujam piena cenas kāpumam, jo piena iepirkuma cenas jau sasniegušas augstu līmeni. Savukārt cukura cena varētu stabilizēties aptuveni 65 santīmu robežās, prognozēja I. Gulbe. Arvien izsīkstošo resursu dēļ dārgākas varētu kļūt zivis un zivju produkti. Sava nozīme varētu būt arī Baltijas jūras nozvejas kvotu apjomam un vietējās zvejas flotes sašaurināšanās tendencēm.
Ievedmuitu atcelšana šā gada 1. maijā nozīmē, ka lētākas izejvielas varētu būt pieejamas gaļas pārstrādes kompānijām. Tomēr I. Gulbe norāda, ka nevajadzētu cerēt uz lētāku gaļas produktu parādīšanos tirgū. Lētāku izejvielu pieejamību kompensēs pārstrādes izmaksu pieaugums, jo uzņēmumiem jāpielāgojas ES prasībām.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Godīga konkurence

Līdz ar pievienošanos ES varētu palielināties kontrolējošo institūciju aktivitātes, prognozēja I. Gulbe. “Tas nozīmē, ka tiem, kas strādā godīgi, būs vieglāk strādāt, jo nebūs negodīgas konkurences. Jāatzīst, ka pašlaik joprojām visiem nav vienlīdzīgi spēles noteikumi.” Pirmspievienošanās periodā daži uzņēmēji pamazām sakārtoja savus uzņēmumus darbam ES. Pārkārtošanās, protams, maksā naudu. Tātad, domājot īstermiņa kategorijās, izdevīgāk ir strādāt, nepiemērojoties ES prasībām. Atsevišķi uzņēmumi tā arī darīja, un tas kropļo tirgu, jo uzņēmējs, kurš nav pielāgojis ražošanu ES standartiem, produkciju var saražot lētāk.

Primārā būs cena

I. Gulbe norādīja, ka pēdējos gados Latvijā bijusi novērojama pozitīva tendence – arvien mazāku daļu savu ienākumu iedzīvotāji tērēja pārtikai. 1996. gadā viņi pārtikas produktiem tērēja 51% savu ienākumu, bet 2002. gadā vairs tikai 35%. “Tas liecināja par iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Bija novērojams, ka cilvēki pamazām izvēlas kvalitatīvākus pārtikas produktus. Prece vairs netika vērtēta tikai pēc cenas. Izskatās, ka tuvāko gadu laikā primārā uzmanība atkal tiks pievērsta preces cenai, jo pārtika kļuvusi dārgāka.”

Jāprot izmantot
lielākas iespējas

I. Gulbe norāda, ka jārēķinās ar ES pastāvošo brīvo preču kustību, kas reizē būs Latvijas iespēja un drauds pēc 1. maija. “Nereti tiek runāts par mūsu uzņēmēju iespējām ES kopējā tirgū. Tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka pie mums ienāks arvien vairāk preču. Protams, būtu labi, ja mēs spētu vairāk eksportēt nekā importēt.” Diemžēl skaitļi ir nepielūdzami, un statistika liecina, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva, proti, vairāk preču tiek ievests nekā izvests. Pozitīvs tirdzniecības saldo ir tikai ar NVS valstīm, tātad tur vairāk eksportējam nekā importējam. Savukārt negatīvā tirdzniecības bilance ar ES valstīm turpina vienmērīgi palielināties.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv