Alus darītāji aizstāv savas intereses
Jau kopš 1999.gada Latvijas mazo
alus darītāju vadība strādāja pie priekšlikumiem, kas vērsti uz
to darbības finansiālo atvieglošanu. Arī Eiropas Savienības
direktīvas paredz iespēju mazajām un nelielajām alus darītavām
samazināt akcīzes nodokļa likmes līdz 50 procentiem. Atbalstu
aldaru priekšlikumam pauda arī Zemkopības ministrija. Vēstulē
Finanšu ministrijai šā gada 25.februārī zemkopības ministrs
Mārtiņš Roze rakstīja: “Līdz ar to tiks nodrošināta nodokļu
sistēmas atbilstība starptautiskām saistībām, tai skaitā Eiropas
Savienības normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas
nacionālās intereses.” Jāņem vērā, ka mazo un vidējo uzņēmumu
atbalsts kā viena no prioritātēm ekonomikas jomā bija minēta visu
Saeimas labējo partiju programmās. Tomēr 16.marta sēdē parlamenta
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma priekšlikumu tālākai
izskatīšanai plenārsēdē nevirzīt.
Latvijas Mazo alus darītavu asociācijas biedri, uzskatot, ka
nopietni apdraudētas viņu intereses un turpmākās darbības
iespējas, vakar ar īpašu paziņojumu vērsās pie Saeimas Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas, atgādinot partiju dotos solījumus,
kā arī apelējot pie Latvijas tautsaimniecības interesēm.
Tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, aldari pauda savu
sarūgtinājumu un neizpratni par deputātu rīcību.
“Mazajām alus darītavām tiek izvirzītas tādas pašas uzņēmuma
sakārtošanas prasībām kā lielajām. Pēc 1.maija mums taču nāksies
konkurēt ne tikai ar Latvijas tirgū jau klātesošajiem ārvalstu
koncernu uzņēmumiem, bet arī ar jaunienākošiem. Cerējām, ka
komisija rūpīgi izvērtēs gan mūsu situāciju, gan Eiropas
pieredzi,” sacīja a/s “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs
Modris Goba. Jāpiebilst, ka nodokļu atlaides mazajām alus
darītavām noteiktas daudzās valstīs – Vācijā, Austrijā, Somijā,
Luksemburgā, kā arī abās Baltijas kaimiņvalstīs.
Tautas priekšstāvji izvirzīja būtisku pretargumentu – nodokļa
atlaidēm valsts budžetā nav naudas, jo to piemērošana prasīšot
apmēram divus miljonus latu.
M.Goba sarunā ar preses pārstāvjiem gan šo skaitli apšaubīja,
bilstot, ka vairāk par 800 000 latu priekšlikuma realizācija
neprasa. Alus darītāji arī norādīja, ka šāda relatīvi neliela
summa, efektīvi izlietota, var būtiski palīdzēt ne tikai
atsevišķu uzņēmumu darbībai, bet arī Latvijas nabadzīgāko reģionu
attīstībai – alus darītava darbojas arī, piemēram,
Krāslavā.
Mazo alus darītavu vadītāji arī pauda zināmu nožēlu, ka Saeimas
komisija uzklausījusi tikai a/s “Aldaris” pārstāvju domas, kaut
gan acīm redzamas ir šā uzņēmuma biznesa interešu atšķirības.
“Aldara” pārstāvji izteica viedokli, ka šādu atvieglojumu
noteikšana vienai uzņēmumu grupai ir nevēlama, jo uzskatāma par
tirgus kropļošanu. Vērts vien atzīmēt, ka “Aldaris” ir vienīgā
Latvijas alus darītava, kas gadā saražo vairāk nekā 200 000
hektolitrus dzēriena, turklāt ir starptautiskā koncerna “Baltic
Beverages Holding” sastāvā, kamēr uz nodokļa samazinājumu
pretendējošās mazās alus darītavas ir neatkarīgi uzņēmumi.
Latvijā par mazām un nelielām uzskata alus darītavas, kuru gada
jauda nepārsniedz 100 000 hektolitru gadā.
Tomēr a/s “Kimmels Rīga” ģenerāldirektors Jānis Dūklavs uzsvēra,
ka mazo alus darītāju nolūks nav konfrontācija ar “Aldari”, bet
gan savu un valsts interešu aizstāvība: “Pati ES atļauj un iesaka
šādu priekšrocību noteikšanu, bet mēs atsakāmies!” Alus darītāji
uzsvēra arī faktu, ka neatkarīgajās alus darītavās strādā vairāk
nekā 1000 cilvēku, bet ar alus realizāciju saistītajās nozarēs –
vairāk nekā 15 000, kas ir pietiekami iespaidīgi skaitļi, lai
liktu likumdevējiem pārdomāt savu nostāju.
Juris Bārtulis, “LV”