• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Krievijas turpmākajām attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2004., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86115

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piedaloties Eiropadomes sanāksmē

Vēl šajā numurā

25.03.2004., Nr. 47

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Par Latvijas un Krievijas turpmākajām attiecībām

Vakar, 24. martā, iepazīšanās vizītē pie ārlietu ministra Riharda Pīka bija ieradies Krievijas Federācijas vēstnieks Igors Studeņņikovs. Tikšanās laikā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi saistībā ar gaidāmo ES paplašināšanos. Skarti arī Latvijas sabiedrības integrācijas un mazākumtautību izglītības latviešu valodā kvalitātes jautājumi.
Sarunu gaitā atzīmēta Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomisko attiecību paplašināšanās, veiksmīgā dažādu valsts institūciju praktiskā sadarbība, kultūras kontaktu attīstība, kā arī uzsvērta nepieciešamība turpmāk attīstīt divpusējo sadarbību.
Ārlietu ministrs R.Pīks aicināja Krievijas pusi līdztekus ES un Krievijas dialogam, kurā iesaistās arī Latvija, neaizmirst divpusējās attiecības un pielikt pūles dienas kārtībā esošo jautājumu pakāpeniskai atrisināšanai. Ministrs norādīja uz nepieciešamību parakstīt divpusējos līgumus, minot robežlīgumu un līgumu par sociālo drošību, kā arī aicināja Krievijas pusi īstenot konstruktīvāku attieksmi praktisko jautājumu risināšanā kopumā. Vēstnieks atzina Krievijas puses vilcināšanos, gatavojot parakstīšanai sociālās drošības līgumu, un solīja pielikt pūles līguma parakstīšanas paātrināšanai.
R.Pīks noraidīja mehānisku, vēsturisko situāciju ignorējošu pieeju Latvijas sabiedrības integrācijas un naturalizācijas jautājuma risināšanā. Latvijas valdība pastāvīgi pievērš nopietnu uzmanību integrētas sabiedrības izveidošanai, tai skaitā izglītības reformai, ņemot vērā vēsturiski mantoto objektīvo situāciju un rūpējoties par nepilsoņu skaidrām nākotnes perspektīvām Latvijas valstī. Ministrs atzina, ka atsevišķu Krievijas politiķu izteicieni un rīcība šo procesu nevajadzīgi politizē un apgrūtina.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!