• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 16. marta noteikumi Nr. 134 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2004., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86121-grozijumi-ministru-kabineta-2001-gada-18-decembra-noteikumos-nr-531-noteikumi-par-udens-un-augsnes-aizsardzibu-no-lauksaimnieci...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.149

Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Makao speciālā administratīvā reģiona valdības līgumu par abpusēju vīzu režīma atcelšanu

Vēl šajā numurā

26.03.2004., Nr. 48

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 134

Pieņemts: 16.03.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.134


Rīgā 2004.gada 16.martā (prot. Nr.13 20.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 3.punktu, 18.panta otrās daļas 2.punktu un trešās daļas 1.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt noteikumus ar 4.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.4. atbilstoši kompetencei sniedz Latvijas Vides aģentūrai informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ziņojumu Eiropas Komisijai par rīcības programmas izpildi."

3. Svītrot 10. un 11.punktu.

4. Izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Izmantojot jebkura veida mēslojumu, ievēro šādas prasības:

12.1. mēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras un ar sniegu klātas augsnes;

12.2. palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslojumu izkliedē tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām; minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

12.3. mēslojumu neizkliedē nogāzēs, kuru slīpums uz ūdenskrātuvju pusi ir lielāks par 10°, kā arī tuvāk par 50 m no ūdenstilpes vai ūdensteces krasta līnijas;

12.4. mēslojumu izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē."

5. Papildināt noteikumus ar 12.1, 12.2 un 12.3 punktu šādā redakcijā:

"12.1 Uzglabājot un izmantojot organisko mēslojumu, ievēro šādas prasības:

12.11. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidro mēslu un vircas krātuvēs — septiņus mēnešus;

12.12. vircu no cieto kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā apjoma uzkrāšanu;

12.13. šķidro mēslu krātuves nosedz ar pārsegu, kas samazina un aizkavē amonjaka iztvaikošanu un smakas izplatīšanos, kā arī nokrišņu ūdens iekļūšanu krātuvē;

12.14. pieļaujama pakaišu kūtsmēslu (pēc triju mēnešu uzglabāšanas kūtsmēslu krātuvē) pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs tādā daudzumā, kas atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 12 mēnešiem;

12.15. veidojot uz lauka pakaišu kūtsmēslu kaudzes pamatni, tajā ieklāj vismaz 15 cm biezu salmu, skaidu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības vielu noplūdes. Kūtsmēslu kaudzes nosedz ar vismaz 10 cm biezu salmu, skaidu vai kūdras aizsargslāni, lai aizkavētu pārlieku lielu noteci vai izgarošanu;

12.16. kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un mēslojuma noplūdi. Kūtsmēslu kaudzi novieto ne tuvāk par 100 m no upes, strauta, jebkura grāvja, meliorācijas sistēmu akām, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

12.17. pakaišu kūtsmēslus, šķidros mēslus un vircu neizkliedē laikposmā no 15.novembra līdz 1.martam;

12.18. pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas uz aramzemes iestrādā 24 stundu laikā, šķidros mēslus un vircu — 12 stundu laikā;

12.19. vismaz pusi ziemā uzkrāto šķidro mēslu izmanto kultūraugu mēslošanai līdz 1.jūlijam;

12.110. rudenī šķidros mēslus lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi;

12.111. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso tualešu tvertnēm;

12.112. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus;

12.113. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus un atkritumus, kuri izraisa piesārņojumu.

12.2 Minerālmēslu lietošanā ievēro šādas prasības:

12.21. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas;

12.22. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto īsi pirms kultūrauga sējas vai stādīšanas;

12.23. ja minerālaugsnēs kultūraugiem nav lietoti organiskie mēsli, minerālmēslus lieto, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas kultūraugiem minerālaugsnēs (1.pielikums);

12.24. slāpekļa minerālmēslus zālājiem (tīrumiem, pļavām, ganībām) lieto līdz 15.septembrim, fosfora un kālija minerālmēslus — līdz 15.oktobrim.

12.3 Izstrādājot un īstenojot mēslošanas plānu, ievēro šādas prasības:

12.31. lauka vēstures uzskaiti, sākot ar rīcības programmas īstenošanas otro gadu, veic saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 10 ha un lielākā platībā, augļu un dārzeņu saimniecībās — trīs hektāru un lielākā platībā;

12.32. augu maiņas plānu saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu metodiku izstrādā saimniecībās, kurās sējplatība ir 10 ha un vairāk;

12.33. kultūraugu mēslošanas plānu (2.pielikums) saimniecībās sagatavo vienam gadam;

12.34. kultūraugu mēslošanas plānu kārtējā gada pavasarim un vasarai izstrādā ne vēlāk kā līdz 31.martam, zālāju un nākamā gada ražai sēto ziemāju mēslošanai rudenī — ne vēlāk kā līdz 31.jūlijam. Plānu sagatavo, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem, kuri nav vecāki par pieciem gadiem;

12.35. kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem, ne vēlāk kā rīcības programmas īstenošanas ceturtajā gadā sagatavo visās saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 10 ha un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu saimniecībās — trīs hektāru un lielākā platībā;

12.36. rudenī un ziemā vismaz 30 procentos lauksaimniecībā izmantojamās saimniecības zemes pirmajos divos rīcības programmas īstenošanas gados un vismaz 50 procentos — turpmākajos rīcības programmas īstenošanas gados uztur minimālu kultūraugu veģetāciju."

6. Izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Īpaši jutīgās teritorijas apsaimnieko saskaņā ar rīcības programmā noteiktajiem pasākumiem lauksaimnieciskās darbības veikšanai."

7. Papildināt noteikumus ar 13.1 punktu šādā redakcijā:

"13.1 Izstrādājot rīcības programmu, Zemkopības ministrija ņem vērā:

13.11. zinātnisko un tehnisko informāciju par piesārņojumu ar nitrātiem, kuru izraisa lauksaimnieciskā darbība;

13.12. vides apstākļus attiecīgajā īpaši jutīgajā teritorijā."

8. Izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Rīcības programmā iekļautie pasākumi nodrošina, lai katrā saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums (arī pašu dzīvnieku atstātie mēsli) gadā nepārsniegtu 170 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām uz hektāru (pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados pieļaujams organiskā mēslojuma daudzums, kas satur 210 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 2,1 dzīvnieku vienībām)."

9. Izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Saimniecībā saražotais organiskā mēslojuma daudzums gadā drīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz hektāru (pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados — 210 kg slāpekļa uz hektāru), ja saimniecība slēdz līgumu par organiskā mēslojuma izmantošanu citu saimniecību lauksaimniecībā izmantojamajās platībās un nodrošina, ka atsevišķā saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums gadā nepārsniedz 170 kg slāpekļa uz hektāru (pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados — 210 kg slāpekļa uz hektāru)."

10. Aizstāt 18.punktā skaitļus un vārdus "12.2. un 12.4.apakšpunktā" ar skaitļiem un vārdiem "12.11. un 12.12.apakšpunktā."

11. Aizstāt 19.punktā vārdus "noteiktās prasības" ar vārdiem "noteiktos pasākumus".

12. Aizstāt 23.punktā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs" ar vārdiem "vides ministrs".

13. Izteikt 36.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"36.4. pazemes ūdeņu paraugus speciālā monitoringa un bāzes monitoringa vietās ņem reizi trijos mēnešos."

14. Izteikt 43.punktu šādā redakcijā:

"43. Latvijas Vides aģentūras darbiniekiem un vides valsts inspektoriem ir tiesības, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu un monitoringa īstenošanu, arī dzīvnieku daudzuma un mēslojuma daudzuma uzskaiti."

15. Papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 91/676/EEC."

16. Papildināt noteikumus ar 1.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

MMaksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas kultūraugiem minerālaugsnēs

Nr. p.k.

Kultūraugs

Slāpeklis
(kg/ha)

1.

Tīrumu un pļavu stiebrzāles

190

2.

Zālāji ar lielu tauriņziežu pārsvaru

35

3.

Ziemas kvieši

180

4.

Ziemas mieži

150

5.

Ziemas tritikāle

140

6.

Ziemas rudzi

130

7.

Vasaras kvieši

170

8.

Vasaras mieži

130

9.

Auzas

110

10.

Cukurbietes

190

11.

Kartupeļi

150

12.

Rapsis eļļas ieguvei

200

13.

Eļļas lini

60

14.

Pākšaugi

40

15.

Kukurūza

160

16.

Zemenes

120

17.

Augļu koki

130

18.

Burkāni

160

19.

Citi dārzeņi

220

20.

Kultivēto ganību zāles

240"

17. Papildināt noteikumus ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

Kultūraugu mēslošanas plānā iekļaujamā informācija

Kultūraugu mēslošanas plānā saimniecība iekļauj šādu informāciju:

1. Lauka numurs (platība hektāros).

2. Audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas veids un plānotā raža.

3. Iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).

4. Organiskā mēslojuma lietošana (organiskā mēslojuma veids, norma).

5. Minerālmēslu lietošanas paņēmiens.

6. Slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes norma ar minerālmēsliem.

7. Minerālmēslu veids un nepieciešamais daudzums (svars) uz vienu hektāru un visā lauka platībā.

8. Citi bilances faktori."

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!