Ministru kabineta noteikumi Nr.150

Rīgā 2004.gada 23.martā (prot. Nr.15, 12.§)

Pārtikas preču marķēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.panta trešo daļu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam.

2. Ja citos pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos atsevišķu pārtikas preču marķējumam ir noteiktas papildu prasības, piemēro attiecīgos normatīvos aktus.

3. Aizliegts izplatīt pārtikas preces, kas neatbilst šo noteikumu prasībām.

4. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests.

II. Marķējuma vieta

5. Fasēto pārtikas preču marķējums atrodas labi redzamā vietā uz primārā iepakojuma vai attiecīgajai pārtikas precei pievienotas etiķetes. Marķējumā sniegtā informācija ir viegli saprotama un ieraugāma, skaidri salasāma un neizdzēšama. Fasēta pārtikas prece ir jebkura patēriņam paredzēta un pirms pārdošanas atsevišķā primārā iepakojumā iepakota pārtikas prece. Primārais iepakojums pārtikas preci aptver pilnībā vai daļēji tā, lai tās saturam nevarētu piekļūt, neatverot vai nemainot primāro iepakojumu.

6. Šajos noteikumos paredzēto informāciju var norādīt tikai pārtikas preču pavaddokumentos, ja attiecīgie dokumenti tiek sūtīti kopā ar pārtikas precēm, ir nosūtīti iepriekš vai tiek nogādāti preču piegādes laikā. Uz sekundārā iepakojuma tādā gadījumā norāda pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu, ražotāja nosaukumu, adresi un, ja nepieciešams, uzglabāšanas režīmu, ja:

6.1. fasētas pārtikas preces ir paredzētas patērētājiem, bet preces pārdod vairumtirdzniecībā pirms to piedāvāšanas patērētājiem (izņemot vairumpatērētājus, kas saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu, piemēram, ēdnīcas, restorānus, slimnīcas);

6.2. fasētas pārtikas preces paredzētas vairumpatērētājiem sagatavošanai, apstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai;

6.3. pārtikas preces tiek piedāvātas patērētājam vai vairumpatērētājam nefasētā veidā. Šādā gadījumā, piedāvājot preces patērētājam, blakus pārtikas precei pievieno informāciju par tirdzniecības nosaukumu un minimālo vai galīgo derīguma termiņu;

6.4. pārtikas preces veikalā tiek iepakotas tūlītējai pārdošanai vai patērētāja norādītajā daudzumā. Šādā gadījumā pārtikas precei pievieno informāciju par tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu un neto masu vai tilpumu (ja pārtikas prece tiek iepakota tūlītējai pārdošanai).

7. Uz stikla pudelēm, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai un kurām ir neizdzēšams marķējums, bet nav etiķetes, uzlīmes vai aptveres, kā arī uz primārā iepakojuma, ja tā maksimālā virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, norāda tikai pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, neto masu vai tilpumu un minimālo vai galīgo derīguma termiņu.

8. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, neto masu vai tilpumu un norādi par minimālo vai galīgo derīguma termiņu, kā arī alkohola saturu dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti norāda vienā redzeslaukā, izņemot šo noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

III. Informācija pārtikas preču marķējumā

9. Pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes nedrīkst maldināt patērētāju par pārtikas preces raksturojumu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, izcelšanās vietu vai ražošanas metodēm.

10. Pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes pārtikas precei nedrīkst piedēvēt tādas īpašības vai ietekmi, kāda tai nepiemīt, kā arī radīt priekšstatu, ka pārtikas precei piemīt specifiskas iezīmes, ja šādas iezīmes piemīt visām attiecīgā veida pārtikas precēm.

11. Pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes (ievērojot normatīvos aktus, kas regulē prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim, kā arī pārtikai patērētāju grupām ar īpašām diētiskām prasībām) pārtikas precei nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas (dziednieciskas) vai slimības profilakses īpašības.

12. Pārtikas preču marķējumā norāda pārtikas preces partiju saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu.

13. Patērētājiem un vairumpatērētājiem paredzēto pārtikas preču marķējumā norāda šādu informāciju:

13.1. pārtikas preces tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu;

13.2. pārtikas preces (izņemot alkoholiskos dzērienus) sastāvdaļas saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu;

13.3. noteiktu pārtikas preces sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu daudzums saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;

13.4. neto masa vai tilpums fasētām pārtikas precēm saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu;

13.5. pārtikas preces minimālais derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu;

13.6. īpaši pārtikas preces uzglabāšanas vai lietošanas noteikumi, ja ir nepieciešams ievērot šādus noteikumus, lai nodrošinātu pārtikas preces pareizu lietošanu;

13.7. Eiropas Kopienā reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai importētāja nosaukums un adrese;

13.8. ziņas par pārtikas preces izcelsmes vietu, ja šādas informācijas trūkuma dēļ patērētājam var rasties maldinošs priekšstats par patieso pārtikas preces izcelšanās vietu;

13.9. detalizēta pārtikas preces lietošanas instrukcija, ja nepieciešams;

13.10. dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti — alkohola saturs saskaņā ar šo noteikumu X nodaļu;

13.11. atsevišķām pārtikas precēm — papildu norādes, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļu;

13.12. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un uzturvērtība, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu.

IV. Pārtikas preču partijas norāde

14. Pārtikas preču partija ir identiskos apstākļos ražota, apstrādāta vai iepakota tirdzniecībai paredzēta pārtikas preču vienību grupa. Pārtikas preces partiju un tās norādes veidu nosaka ražotājs, izgatavotājs, iepakotājs vai importētājs. Pārtikas preces partijas norādes sākumā ir burts “L”, ja attiecīgā norāde marķējumā nav skaidri nošķirta no citām norādēm.

15. Fasētām pārtikas precēm partiju norāda uz primārā iepakojuma vai pārtikas precei pievienotās etiķetes, bet nefasētām pārtikas precēm — uz sekundārā iepakojuma vai trauka, vai, ja tāda nav, — attiecīgajos pavaddokumentos.

16. Pārtikas preces partiju var nenorādīt:

16.1. lauksaimniecības produktiem, kurus pēc iegūšanas:

16.1.1. pārdod vai nogādā uz pagaidu uzglabāšanas, sagatavošanas vai iepakošanas vietām;

16.1.2. transportē uz pārtikas uzņēmumiem;

16.1.3. savāc, lai tūlīt apstrādātu vai pārstrādātu;

16.2. ja pārtikas preces:

16.2.1. pārdod nefasētas;

16.2.2. iepako veikalā patērētāja norādītajā daudzumā;

16.2.3. iepako veikalā tūlītējai pārdošanai;

16.3. ja pārtikas preces primārā iepakojuma vai trauka lielākā virsma ir mazāka par 10 cm2;

16.4. atsevišķām saldējuma porcijām;

16.5. ja pārtikas preces marķējumā ir nekodētā veidā minimālā vai galīgā derīguma termiņa norāde ar datumu un mēnesi.

V. Pārtikas preču tirdzniecības nosaukuma norāde

17. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ir pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikts attiecīgās pārtikas preces nosaukums vai, ja šāda nosaukuma nav, — Latvijā parasti lietotais nosaukums, vai pārtikas preces apraksts un, ja nepieciešams, tās lietošanas apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai noteiktu pārtikas preces veidu un minēto preci varētu identificēt.

18. Latvijā izplatāmajām pārtikas precēm var norādīt tirdzniecības nosaukumu, ko lieto Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā pārtikas prece ražota. Ja šo noteikumu 13.punktā minētās informācijas norādīšana nenodrošina patērētājam iespēju atšķirt attiecīgo pārtikas preci, blakus tirdzniecības nosaukumam norāda papildu informāciju.

19. Šo noteikumu 18.punktā minēto tirdzniecības nosaukumu nedrīkst izmantot, ja Eiropas Savienības dalībvalstī ražota pārtikas prece pēc sastāva vai izgatavošanas metodes ievērojami atšķiras no pārtikas preces, ko ar šādu nosaukumu pazīst Latvijā, un tirdzniecības nosaukumam pievienotā papildu informācija nenodrošina pietiekamu patērētāju informētības līmeni.

20. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu nedrīkst aizstāt ar preču zīmi, firmas zīmi vai nosacītu (“modes”) nosaukumu.

21. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā ietver attiecīgu norādi vai nosaukumu papildina ar ziņām par pārtikas preces fizikālo stāvokli vai specifisko apstrādi (piemēram, pulverveida, sasaldēts, dziļi sasaldēts, koncentrēts, žāvēts), ja šādas informācijas trūkuma dēļ varētu tikt maldināts patērētājs.

22. Jebkuras ar jonizējošo starojumu apstrādātas pārtikas preces marķējumā norāda “Apstarots” vai “Apstrādāts ar jonizējošo starojumu”.

VI. Pārtikas preču sastāvdaļu norāde

23. Pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā norāda visas pārtikas preces sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas preces ražošanas procesā. Pirms pārtikas preces sastāvdaļu saraksta jābūt norādei, kurā ir vārds “Sastāvdaļas” (“Sastāvs”). Pārtikas preces sastāvdaļa ir jebkura viela (arī pārtikas piedeva), kas tiek lietota pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ir galaproduktā, arī pārveidotā veidā.

24. Pārtikas preces sastāvdaļas nosaukumu norāda, izmantojot tās tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu.

25. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām var norādīt tikai attiecīgās grupas nosaukumu.

26. Šo noteikumu 2.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām (pārtikas piedevām) norāda attiecīgās grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru. Ja pārtikas preces sastāvdaļa (pārtikas piedeva) pieder pie vairākām grupām, norāda tās grupas nosaukumu, kura atbilst pārtikas preces sastāvdaļas (pārtikas piedevas) galvenajai funkcijai attiecīgajā pārtikas precē.

27. Aromatizētājus norāda, lietojot vārdu “Aromatizētājs(-i)”, aromatizētāja nosaukumu vai sniedzot aromatizētāja aprakstu. Ja pārtikas preces izgatavošanā par aromatizētāju tiek izmantots hinīns vai kofeīns, to nosaukumu norāda sastāvdaļu sarakstā uzreiz aiz vārda “Aromatizētājs”.

28. Vārdu “Dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar tādu pašu nozīmi drīkst lietot tikai tādā gadījumā, ja:

28.1. aromatizētājs satur aromatizējošas vielas, kas iegūtas fizikālā (destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju), fermentatīvā vai mikrobioloģiskā procesā no neapstrādāta vai tradicionālā veidā apstrādāta (kaltēšana, termiska apstrāde, fermentācija) augu vai dzīvnieku izcelsmes produkta;

28.2. aromatizētājs satur aromatizējošus preparātus — koncentrētus vai nekoncentrētus produktus ar aromatizētāja īpašībām, kas nav noteikta ķīmiska viela un kuru iegūst fizikālā (destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju), fermentatīvā vai mikrobioloģiskā procesā no neapstrādāta vai tradicionālā veidā apstrādāta (kaltēšana, termiska apstrāde, fermentācija) augu vai dzīvnieku izcelsmes produkta.

29. Ja, norādot aromatizētāju, ir atsauce uz tajā ietilpstošo vielu augu vai dzīvnieku izcelsmi, vārdu “Dabisks” vai jebkuru citu vārdu ar tādu pašu nozīmi lietot nedrīkst, izņemot gadījumu, ja aromatizējošā sastāvdaļa ir izdalīta no attiecīgā pārtikas produkta vai aromatizējošās izejvielas, izmantojot fizikālos (destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju), fermentatīvos vai mikrobioloģiskos paņēmienus vai tradicionālos ēdienu gatavošanas paņēmienus.

30. Ja pārtikas preces sastāvdaļa ir vairāku sastāvdaļu komplekss, tā elementus uzskata par attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļām. Komplekso sastāvdaļu var ietvert pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā, norādot kompleksās sastāvdaļas tirdzniecības nosaukumu, ja aiz tā seko kompleksās sastāvdaļas elementu saraksts. Minētais elementu saraksts nav nepieciešams, ja kompleksās sastāvdaļas saturs galaproduktā ir mazāks par 25 % vai kompleksā sastāvdaļa ir pārtikas prece, kurai saskaņā ar pārtikas nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem sastāvdaļas nav jānorāda.

31. Pievienotā ūdens un gaistošo produktu daudzumu norāda atbilstoši to masai galaproduktā. Ūdens daudzumu, kas pievienots pārtikas precei kā sastāvdaļa, aprēķina, atņemot no galaprodukta kopējā daudzuma pārējo sastāvdaļu daudzumu. Ūdens daudzumu var neņemt vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no galaprodukta masas.

32. Pievienotā ūdens daudzumu nenorāda, ja tas izmantots ražošanas procesā tikai kādas koncentrētas vai atūdeņotas sastāvdaļas sākotnējās formas atgūšanai vai kā šķidra vide, ko parasti nelieto cilvēku uzturā.

33. Pārtikas preču sastāvdaļas, kas tiek lietotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un kuru sākotnējā forma tiek atgūta ražošanas procesā, var norādīt tādā masas secībā, kāda noteikta pirms koncentrēšanas vai atūdeņošanas.

34. Koncentrētai vai atūdeņotai pārtikas precei, kuras sākotnējo formu atgūst, pievienojot ūdeni, sastāvdaļas var norādīt atšķaidītā produkta proporcijās, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem “Atšķaidītā produkta sastāvdaļas” vai “Lietošanai gatavā produkta sastāvdaļas”.

35. Augļu vai dārzeņu maisījumiem, kuros neviens auglis vai dārzenis nav būtiskā pārsvarā, sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar paskaidrojošu tekstu, piemēram, ar vārdiem “Mainīgās proporcijās”.

36. Garšvielu vai augu (garšaugu) maisījumiem, kuros neviena garšviela vai neviens augs (garšaugs) nav būtiskā pārsvarā, sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar paskaidrojošu tekstu, piemēram, ar vārdiem “Mainīgās proporcijās”.

37. Pārtikas preču sastāvdaļas var nenorādīt:

37.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti;

37.2. gāzētam ūdenim, ja marķējumā norādīts, ka tas ir gāzēts;

37.3. raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ja tam nav pievienotas citas sastāvdaļas;

37.4. sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam (ja nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešams siera ražošanā (izņemot kausētu sieru un svaigu sieru));

37.5. pārtikas precēm, kurām ir tikai viena sastāvdaļa, ja pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ir identisks ar sastāvdaļas tirdzniecības nosaukumu vai nodrošina iespēju precīzi identificēt sastāvdaļas veidu.

38. Par pārtikas preču sastāvdaļām neuzskata:

38.1. pārtikas preces atsevišķas sastāvdaļas elementus, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nepārsniedzot sākotnējo daudzumu;

38.2. piedevas:

38.2.1. kas atrodas attiecīgajā pārtikas precē tikai tādēļ, ka ir pārtikas preces sastāvdaļas elementi un nepilda tehnoloģiskas funkcijas galaproduktā;

38.2.2. kuras lieto kā apstrādes palīglīdzekļus;

38.3. vielas, ko attiecīgā daudzumā izmanto par šķīdinātāju vai vidi pārtikas piedevām.

VII. Noteiktu pārtikas preču sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu daudzuma norāde

39. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzumu norāda pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā, blakus nosaukumam vai sastāvdaļu sarakstā pie attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas, ja:

39.1. attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas nosaukums ir pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā vai nosaukumā, ar kādu patērētājs parasti saista attiecīgo pārtikas preci;

39.2. marķējumā ar vārdiem, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem ir uzsvērta sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas klātbūtne;

39.3. attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu grupa ir raksturīga attiecīgajai pārtikas precei un atšķir to no citām pārtikas precēm, kurām ir līdzīgs nosaukums vai izskats.

40. Marķējumā norāda pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas procentuālo daudzumu, kāds reģistrēts pārtikas preces ražošanas procesā.

41. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzumu sastāvdaļu sarakstā drīkst nenorādīt:

41.1. šādām pārtikas preču sastāvdaļām un sastāvdaļu grupām:

41.1.1. kuru neto masa ir norādīta saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu vai tās norādīšana marķējumā ir noteikta citos pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos;

41.1.2. kuras lietotas mazos daudzumos tikai kā aromatizētāji;

41.1.3. kuras ir minētas pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā, bet nenosaka patērētāja izvēli, jo to daudzums nav būtisks pārtikas preces raksturojumā vai neatšķir attiecīgo pārtikas preci no citām līdzīgām precēm;

41.2. ja citos pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos ir precīzi noteikts attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzums pārtikas precē un nav prasīta tā norāde marķējumā;

41.3. augļu, dārzeņu, garšvielu vai augu (garšaugu) maisījumiem, ja neviena no maisījuma sastāvdaļām nav būtiskā pārsvarā.

VIII. Fasēto pārtikas preču neto masas vai tilpuma norāde

42. Fasēto pārtikas preču neto masu vai tilpumu norāda tilpuma vienībās (litros, centilitros vai mililitros) šķidrumiem vai masas vienībās (kilogramos vai gramos) pārējām pārtikas precēm, ja citos pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

43. Ja citos pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka nepieciešams norādīt pārtikas preces masu, piemēram, nominālo, minimālo vai vidējo masu, tā uzskatāma par neto masu šo noteikumu izpratnē.

44. Ja pārtikas prece — cieta viela — tiek pārdota šķidrā vidē, marķējumā norāda arī cietās vielas neto masu. Šķidra vide ir ūdens, sāls šķīdums, marināde, pārtikas skābju šķīdumi, etiķis, cukurūdens šķīdumi, citu saldinošu vielu šķīdumi, augļu vai dārzeņu sulas, ja tajās tiek pasniegti augļi vai dārzeņi, kuri var būt maisījumā, kā arī saldētā vai ātri sasaldētā vidē, ja attiecīgā šķidruma vienīgā funkcija ir vides radīšana un tas nenosaka patērētāja izvēli.

45. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām fasētām vienībām ar vienādu attiecīgās preces daudzumu, norāda katras vienības neto masu vai tilpumu un vienību skaitu. Minēto informāciju var nenorādīt, ja atsevišķo vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses un vismaz viena norāde par atsevišķas vienības neto masu vai tilpumu ir redzama no ārpuses.

46. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām vienībām, kas katra atsevišķi nav uzskatāma par tirdzniecības vienību, norāda attiecīgās pārtikas preces kopējo neto masu vai tilpumu un vienību skaitu.

47. Ja pārtikas preci parasti pārdod pēc vienību skaita, tās neto masu vai tilpumu uz primārā iepakojuma nenorāda, ja vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses vai vienību skaits norādīts marķējumā.

48. Neto masu vai tilpumu var nenorādīt:

48.1. ja attiecīgās pārtikas preces ir pakļautas ievērojamam masas vai tilpuma zudumam un tiek realizētas pēc skaita vai svērtas patērētāja klātbūtnē;

48.2. ja pārtikas preces neto masa ir mazāka nekā pieci grami vai neto tilpums ir mazāks nekā pieci mililitri (izņemot garšvielas un augus (garšaugus)).

IX. Pārtikas preču derīguma termiņa norāde

49. Minimālais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas prece saglabā savas specifiskās standartizētās īpašības, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas preču marķējumā preču minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem “Ieteicams līdz ...”, ja tiek norādīts datums, vai “Ieteicams līdz ... beigām” (citos gadījumos) un norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur marķējumā ir norādīts datums.

50. Ja nepieciešams, marķējumā norāda uzglabāšanas režīmu, kāds jāievēro, lai pārtikas prece noteiktā laikposmā saglabātu savas specifiskās standartizētās īpašības.

51. Norādē par pārtikas preces minimālo derīguma termiņu hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un gadu, bet, ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš:

51.1. nav ilgāks par trim mēnešiem, var norādīt tikai dienu un mēnesi;

51.2. ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai mēnesi un gadu;

51.3. ir ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai gadu.

52. Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ jau īsā laikposmā var radīt tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem “Izlietot līdz”, kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro.

53. Pārtikas preces galīgā derīguma termiņa norādē hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un, ja nepieciešams, gadu.

54. Minimālo un galīgo derīguma termiņu var nenorādīt:

54.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, sagriezti vai apstrādāti (izņemot diedzētus graudus, pākšaugu dīgstus vai citus līdzīgus diedzētus produktus);

54.2. vīniem, liķiervīniem, dzirkstošajiem vīniem un aromatizētajiem vīniem, kā arī līdzīgiem dzērieniem, kas iegūti no augļiem un ogām, un dzērieniem, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodiem 2206 00 39, 2206 00 59 un 2206 00 89 un ir ražoti no vīnogām vai nenorūguša vīnogu vīna;

54.3. dzērieniem, kuri satur 10 vai vairāk tilpumprocentu alkohola;

54.4. bezalkohola dzērieniem, augļu sulām, augļu nektāriem un alkoholiskajiem dzērieniem traukos, kuru tilpums ir lielāks par pieciem litriem un kuri ir paredzēti vairumpatērētājiem;

54.5. maizes un konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvdaļas ātri bojājas un kurus parasti izlieto 24 stundu laikā pēc izgatavošanas;

54.6. etiķim;

54.7. vārāmajam sālim;

54.8. cukuram cietā veidā;

54.9. konditorejas izstrādājumiem, kas sastāv galvenokārt no aromatizēta vai krāsota cukura;

54.10. košļājamām gumijām un līdzīgiem košļājamiem produktiem;

54.11. saldējuma porcijām.

X. Alkohola satura norāde

55. Alkohola saturu apzīmē ar norādi “% tilp.” (pirms minētās norādes var būt vārds “Alkohols” vai saīsinājums “Alk.”), norādot ne vairāk kā vienu zīmi aiz komata.

56. To dzērienu marķējumā, kuros alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus (izņemot dzērienus, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodam 2204), norāda alkohola saturu tilpumprocentos, kas noteikts 20 °C temperatūrā, ar šādām pielaidēm:

56.1. alum, kurā alkohola saturs nepārsniedz 5,5 tilpumprocentus, un dzērieniem, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodiem 2206 00 59 un 22060089 un ir ražoti no vīnogām, — 0,5 tilpumprocenti;

56.2. alum, kurā alkohola saturs pārsniedz 5,5 tilpumprocentus, dzērieniem, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodam 2206 00 39 un ir ražoti no vīnogām, kā arī ābolu sidram, bumbieru vīnam, augļu vīniem un līdzīgiem gāzētiem un negāzētiem dzērieniem, kas iegūti no citiem augļiem un ogām, izņemot vīnogas, un dzērieniem, kas ražoti no raudzēta medus, — 1 tilpumprocents;

56.3. dzērieniem, kas satur mērcētus augļus vai augu daļas, — 1,5 tilpumprocenti;

56.4. citiem dzērieniem — 0,3 tilpumprocenti.

XI. Papildu norādes atsevišķu pārtikas preču marķējumā

57. Atsevišķu pārtikas preču marķējumā jābūt šādām papildu norādēm:

57.1. “Iepakots aizsargatmosfērā” — ja pārtikas prece iepakota, izmantojot iesaiņojuma gāzes;

57.2. “Ar saldinātāju(-iem)” tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma — pārtikas precēm, kas satur saldinātāju(-us);

57.3. “Ar cukuru(-iem) un saldinātāju (-iem)” tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma — pārtikas precēm, kas satur cukuru(-us) un saldinātāju(-us);

57.4. “Satur fenilalanīna avotu” — pārtikas precēm, kas satur aspartāmu (mākslīgo saldinātāju);

57.5. “Pārmērīga lietošana var izraisīt diareju” — pārtikas precēm, kurām pievienots vairāk nekā 10 % poliolu;

57.6. “Augsts kofeīna saturs” (uz etiķetes vienā redzeslaukā ar pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu) — dzērieniem, kas ir paredzēti patēriņam bez pārveidošanas vai tiek iegūti pēc koncentrētu vai pulverveida produktu atšķaidīšanas un kuri satur kofeīnu koncentrācijā vairāk par 150 mg/l. Aiz šīs norādes iekavās norāda kofeīna saturu, kas izteikts miligramos uz 100 ml.

58. Šo noteikumu 57.6.apakšpunktā minēto norādi var nepievienot dzērieniem, kas ražoti no kafijas vai tējas, vai kafijas vai tējas ekstraktiem, ja pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ietver vārdu “Kafija” vai “Tēja”.

59. Pārtikas precēm un pārtikas preču sastāvdaļām (izņemot šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētās), kas pilnīgi vai daļēji ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem, marķējumā norāda informāciju par ģenētiski modificētajām sastāvdaļām (izņemot pārtikas precēs lietotos aromatizētājus). Šādu informāciju pārtikas precēm vai pārtikas preču sastāvdaļām var nenorādīt, ja:

59.1. neviena pārtikas prece, kurā ir tikai viena sastāvdaļa, un neviena atsevišķi novērtēta pārtikas preces sastāvdaļa nesatur ģenētiskā modifikācijā radītās olbaltumvielas vai DNS;

59.2. neviena pārtikas prece, kurā ir tikai viena sastāvdaļa, un neviena atsevišķi novērtēta pārtikas preces sastāvdaļa nesatur vairāk par 1 % materiālu, kas ir iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem, ja to klātbūtne pārtikas precē vai pārtikas preces sastāvdaļā ir nejauša. Ģenētiski modificētu organismu klātbūtne uzskatāma par nejaušu, ja ražotājs, iepakotājs vai importētājs pierāda, ka ir veicis atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no ģenētiski modificētu organismu nokļūšanas pārtikas precē vai pārtikas preces sastāvdaļā.

60. Ja pārtikas preces satur pārtikas piedevas vai pārtikā lietojamus aromatizētājus, kuri ir ģenētiski modificēti organismi, vai satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražoti no tiem, pārtikas preces marķējumā norāda šādu informāciju:

60.1. pārtikas preces raksturīgās pazīmes (sastāvs, uzturvērtība, uzturvielu iedarbība un pārtikas piedevu vai aromatizētāju izmantošanas veids), kas padara pārtikas piedevas vai aromatizētājus atšķirīgus no tradicionāli lietotajām pārtikas piedevām un aromatizētājiem (ir zinātnisks pamatojums, kas apliecina, ka attiecīgās pārtikas piedevu un aromatizētāju raksturīgās pazīmes ir atšķirīgas salīdzinājumā ar tradicionāli lietotajām pārtikas piedevām vai aromatizētājiem, ņemot vērā šo pazīmju dabisko variāciju pieņemtās robežas). Ja pārtikas piedeva vai aromatizētājs satur ģenētiskā modifikācijā radītu olbaltumvielu vai DNS, tas uzskatāms par atšķirīgu no tradicionāli lietotajām pārtikas piedevām vai aromatizētājiem;

60.2. tādu materiālu klātbūtne pārtikas piedevās vai aromatizētājos, kuru nav tradicionāli lietotajās pārtikas piedevās vai aromatizētājos un kuri var ietekmēt noteiktas patērētāju daļas veselību vai izraisīt ētiskus iebildumus.

61. Ja pārtikas precei ir vairāk par vienu sastāvdaļu, sastāvdaļu sarakstā vārdus “Ražots no ģenētiski modificēta(-as) …” norāda iekavās aiz attiecīgās sastāvdaļas nosaukuma vai piezīmē aiz sastāvdaļu saraksta, ar zvaigznīti attiecinot norādi uz attiecīgajām pārtikas preces sastāvdaļām. Piezīmē izmanto vismaz tikpat lielus burtus kā sastāvdaļu sarakstā. Pārtikas precēm, kurām sastāvdaļas nenorāda, vārdus “Ražots no ģenētiski modificēta(-as) …” norāda pārtikas preces marķējumā.

62. Ja atbilstoši šo noteikumu 25.punktam ir norādīts tikai sastāvdaļu grupas nosaukums, norādi papildina ar vārdiem “Satur …, kas ražots no ģenētiski modificēta(-as) …”.

63. Ja kompleksās sastāvdaļas elements ir iegūts no ģenētiski modificētiem produktiem, to norāda marķējumā: “Ražots no ģenētiski modificēta(-as) …”.

XII. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde

64. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde satur informāciju par attiecīgās preces enerģētisko vērtību un olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, nātriju, šķiedrvielām, kā arī par šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām, ja to daudzums ir nozīmīgs, ņemot vērā šo noteikumu 3.pielikumā minētās ieteicamās diennakts devas.

65. Paziņojums par pārtikas preces īpašo enerģētisko vērtību un uzturvērtību ir jebkura marķējumā vai reklāmā grafiski vai tekstuāli sniegta informācija, kas tieši vai netieši norāda, ka pārtikas precei ir īpaša enerģētiskā vērtība (pārtikas prece sniedz noteiktu enerģiju (kalorijas), sniedz to samazinātā vai palielinātā daudzumā vai nesniedz nemaz) vai īpaša uzturvērtība (pārtikas prece satur kādu uzturvielu, satur to samazinātā vai palielinātā daudzumā vai nesatur vispār).

66. Ja pārtikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzēts noteiktām pārtikas precēm norādīt informāciju par uzturvielu klātbūtni vai to daudzumu, šādu norādi neuzskata par īpašās enerģētiskās vērtības un uzturvērtības paziņojumu.

67. Ja ir sniegts paziņojums par pārtikas preces īpašo enerģētisko vērtību un uzturvērtību, pārtikas preces marķējumā ir nepieciešama enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde.

68. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē (ja tāda ir) sniedz šo noteikumu 68.1. vai 68.2.apakšpunktā minēto informāciju:

68.1. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu (olbaltumvielu saturs, kas aprēķināts pēc Kjeldāla metodes, noteikto kopējo slāpekļa daudzumu vielā reizinot ar 6,25), ogļhidrātu (jebkuri ogļhidrāti (arī polioli — cukura atvasinājumi —, kuros aldehīdgrupa vai karbonilgrupa ir aizstāta ar hidroksilgrupu), kas tiek pārstrādāti (metabolizēti) cilvēka organismā) un tauku (visi lipīdi, arī fosfolipīdi) saturs pārtikas precē;

68.2. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu, ogļhidrātu, cukuru (visi monosaharīdi un disaharīdi, kas atrodas pārtikā, izņemot poliolus), tauku, piesātināto taukskābju (taukskābes bez dubultsaitēm), šķiedrvielu (augu izcelsmes ogļhidrāti, kurus fermenti (enzīmi) cilvēka organismā nevar sadalīt) un nātrija saturs pārtikas precē.

69. Ja šo noteikumu 65.punktā minētais paziņojums par pārtikas preces īpašo enerģētisko vērtību un uzturvērtību attiecas uz cukuriem, piesātinātajām taukskābēm, šķiedrvielām vai nātriju, pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē sniedz šo noteikumu 68.2.apakšpunktā minēto informāciju.

70. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē var sniegt papildu informāciju par cietes, poliolu, mononepiesātināto taukskābju (taukskābes ar vienu cisdubultsaiti), polinepiesātināto taukskābju (taukskābes ar divām vai vairākām cisdubultsaitēm, starp kurām atrodas metilēngrupa), holesterīna, šo noteikumu 3.pielikumā minēto vitamīnu vai minerālvielu daudzumu pārtikas precē, ja minētās uzturvielas tajā sastāda vismaz 15 % no šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām ieteicamajām dienas devām uz 100 g vai 100 ml, vai vienu iepakojumu, ja attiecīgajā iepakojumā ir tikai viena porcija.

71. Ja paziņojums par pārtikas preces īpašo enerģētisko vērtību un uzturvērtību satur informāciju par šo noteikumu 68. un 70.punktā minētajām uzturvielām vai to sastāvdaļām, pārtikas preces marķējumā norāda arī informāciju par attiecīgajām vielām vai to sastāvdaļām.

72. Ja pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē ir informācija par mononepiesātināto taukskābju un/vai polinepiesātināto taukskābju daudzumu un/vai holesterīna normu, marķējumā norāda arī piesātināto taukskābju daudzumu. Šāda piesātināto taukskābju daudzuma norāde nav uzskatāma par īpašās enerģētiskās vērtības un uzturvērtības paziņojumu.

73. Pārtikas preču marķējumā norādāmo enerģētisko vērtību aprēķina, lietojot šādus koeficientus:

73.1. ogļhidrāti (izņemot poliolus) — 4 kcal/g jeb 17 kJ/g;

73.2. polioli — 2,4 kcal/g jeb 10 kJ/g;

73.3. olbaltumvielas — 4 kcal/g jeb 17 kJ/g;

73.4. tauki — 9 kcal/g jeb 37 kJ/g;

73.5. alkohols (etanols) — 7 kcal/g jeb 29 kJ/g;

73.6. organiskās skābes — 3 kcal/g jeb 13 kJ/g.

74. Pārtikas preces enerģētisko vērtību un uzturvielu un to komponentu daudzumu marķējumā norāda skaitliski, lietojot šādas mērvienības:

74.1. enerģētiskajai vērtībai — kilodžouli un kilokalorijas (kJ un kcal);

74.2. olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, šķiedrvielām un nātrijam — grami (g);

74.3. holesterīnam — miligrami (mg);

74.4. vitamīniem un minerālvielām — šo noteikumu 3.pielikumā minētās mērvienības.

75. Ja pārtikas preces uzturvērtības norādē ir informācija par cukuriem un/vai polioliem, un/vai cieti, aiz informācijas par ogļhidrātu daudzumu norāda minēto uzturvielu daudzumu:

“Ogļhidrāti … g

no tiem:

cukuri — … g

polioli — … g

ciete — … g”.

76. Ja pārtikas preces uzturvērtības norādē ir informācija par taukskābēm (daudzumu vai veidu) vai holesterīnu, aiz informācijas par kopējo tauku daudzumu norāda minēto uzturvielu daudzumu:

“Tauki ... g

no tiem:

piesātinātās taukskābes — … g

mononepiesātinātās taukskābes — … g

polinepiesātinātās taukskābes — … g

holesterīns — … mg”.

77. Enerģētisko vērtību un uzturvērtību attiecina uz 100 g vai 100 ml pārtikas preces atkarībā no veida, kādā tā tiek pārdota. Minēto informāciju papildus var attiecināt uz marķējumā norādīto porciju, ja uz marķējuma ir norādīts porciju skaits, vai pārtikas preci atbilstoši tās sagatavošanai patēriņam, ja marķējumā ir detalizēta attiecīgās preces sagatavošanas instrukcija.

78. Informāciju par vitamīniem un minerālvielām norāda arī procentuāli no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām ieteicamajām dienas devām (to var norādīt arī grafiski).

79. Marķējumā norāda pārtikas preces vidējo uzturvērtību, kas liecina par attiecīgās uzturvielas daudzumu pārtikas precē un kas noteikta, pamatojoties uz:

79.1. ražotāja veikto pārtikas preces analīzi;

79.2. attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos;

79.3. vispārīgi noteiktu un pieņemtu lielumu izmantošanu aprēķinos.

80. Pārtikas preču enerģētisko vērtību un uzturvērtību marķējumā norāda vienkopus tabulā, ja iespējams, novietojot skaitļus citu zem cita (stabiņā). Ja vietas nav, informāciju sniedz lineāri.

81. Šī nodaļa neattiecas uz dabīgajiem minerālūdeņiem, avota ūdeņiem un uztura bagātinātājiem.

XIII. Noslēguma jautājumi

82. Šo noteikumu 59., 60., 61., 62. un 63.punkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

83. Šo noteikumu 18. un 19.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

84. Šo noteikumu 13.7.apakšpunktā minētais Eiropas Kopienā reģistrētais ražotājs, iepakotājs vai importētājs līdz 2004.gada 1.maijam ir uzskatāms par Latvijā reģistrētu ražotāju, iepakotāju vai importētāju.

85. Līdz 2004.gada 30.jūnijam atļauts realizēt pārtikas preces, kuras nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši pārtikas nozari reglamentējošo normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Sākot ar 2004.gada 1.jūliju, pārtikas preces, kuras nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši pārtikas nozari reglamentējošo normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, Latvijā atļauts realizēt, ja attiecīgās pārtikas preces ir ražotas pirms 2004.gada 1.jūlija.

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumus Nr.46 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 44./46.nr.; 2001, 119.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 2000/13/EC, 90/496/EEC, 94/54EC, 89/396/EC, 96/21/EC, 87/250/EEC, 91/238/EC, 92/11/EC, 2002/67/EC un 2001/101/EC.

Ministru prezidents I.Emsis

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 27.martu.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.150

Pārtikas preču sastāvdaļas, kurām marķējumā var norādīt tikai grupas nosaukumu, nenorādot tirdzniecības nosaukumu

Nr.	Pārtikas preces sastāvdaļas	Grupas nosaukums
p.k.	nosaukums
1.	Rafinētas eļļas, izņemot olīveļļu	Eļļa (kopā ar norādi par izcelsmi “Augu”
		vai “Dzīvnieku” vai ar norādi par konkrēto
		augu vai dzīvnieku). Hidrogenētām eļļām
		jābūt arī norādei “Hidrogenēta”
2.	Rafinēti tauki	Tauki (kopā ar norādi par izcelsmi “Augu”
		vai “Dzīvnieku” vai ar norādi par konkrēto
		augu vai dzīvnieku). Hidrogenētiem
		taukiem jābūt arī norādei “Hidrogenēti”
3.	No divu vai vairāku veidu graudaugiem	Milti (kopā ar dilstošā masas secībā
	iegūti miltu maisījumi	sakārtotu izmantoto graudaugu sarakstu)
4.	Cietes un cietes, kas pārveidotas ar	Ciete (kopā ar norādi par konkrēto augu,
	fizikāliem līdzekļiem vai fermentiem	ja attiecīgā sastāvdaļa var saturēt augu
	(enzīmiem)	līmi)
5.	Visas zivju sugas, ja zivs ir citas	Zivis
	pārtikas preces sastāvdaļa un attiecīgās
	pārtikas preces nosaukumā nav minēta
	konkrēta zivju suga
6.	Visu šķirņu sieri, ja siers vai sieru	Siers
	maisījums ir citas pārtikas preces
	sastāvdaļa un attiecīgās pārtikas preces
	nosaukumā nav minēta konkrēta siera šķirne
7.	Visas garšvielas, kuru masa nav lielāka	Garšviela (garšvielas) vai garšvielu
	par 2 % no pārtikas preces masas	maisījums
8.	Visi garšaugi vai garšaugu daļas, kuru	Garšaugs (garšaugi) vai garšaugu
	masa nav lielāka par 2 % no pārtikas	maisījums
	preces masas
9.	Visu veidu gumijas preparāti, ko	Gumijas bāze
	izmanto par gumijas bāzi košļājamo
	gumiju ražošanai
10.	Visu veidu sadrupināti cepti graudu	Drupatas, rīvmaize
	produkti
11.	Visu veidu saharoze	Cukurs
12.	Anhidrēta (bezūdens) dekstroze un	Dekstroze
	dekstrozes monohidrāts
13.	Glikozes sīrups un anhidrēts glikozes	Glikozes sīrups
	sīrups
14.	Visu veidu piena olbaltumvielas	Piena olbaltumvielas
	(kazeīni, kazeināti un sūkalu
	olbaltumvielas) un to maisījumi
15.	Ar dažādām presēšanas metodēm iegūts	Kakao sviests
	(pēc vajadzības rafinēts) kakao sviests
16.	Visi iecukurotie augļi, kuru masa nav	Iecukuroti augļi
	lielāka par 10 % no pārtikas preces masas
17.	Dārzeņu maisījumi, kuru masa nav	Dārzeņi
	lielāka par 10 % no pārtikas preces masas
18.	Visu veidu vīni	Vīns
19.	Zīdītāju un putnu sugu skeleta muskuļi	Gaļa un dzīvnieka sugas(-u) nosaukums(-i)
	(ieskaitot diafragmu un apakšžokļa
	muskuļus, bet izņemot sirdi, mēli un
	galvas muskuļus, priekškājas un
	pakaļkājas pēdas pamata muskuļus un
	asti, kā arī mehāniski atdalītu gaļu), kas
	ir piemēroti patēriņam cilvēku uzturā
	un dabīgi savienoti ar tiem piederīgajiem
	audiem, un kuru tauku un saistaudu*
	sastāvs nepārsniedz turpmāk minētos
	daudzumus, ja gaļa ir citas pārtikas
	preces sastāvdaļa
19.1.	Zīdītāji vai sugu sajaukumi, kuros
	dominējošie ir zīdītāji, ja sastāvdaļas
	tauku daudzums nepārsniedz 25 % un
	saistaudu daudzums nepārsniedz 25 %
19.2.	Cūku dzimtas dzīvnieki, ja sastāvdaļas
	tauku daudzums nepārsniedz 30 % un
	saistaudu daudzums nepārsniedz 25 %
19.3.	Putni un truši, ja sastāvdaļas tauku
	daudzums nepārsniedz 15 % un
	saistaudu daudzums nepārsniedz 10 %
20.	Ja šī pielikuma 19.punktā minētie	Gaļa un dzīvnieku sugas(-u) nosaukums(-i),
	maksimālie tauku un saistaudu	tauki … % un/vai saistaudi …%
	daudzumi ir pārsniegti, bet citi “gaļas”
	definīcijā minētie kritēriji ir izpildīti,
	tad sastāvdaļu sarakstā aiz vārdiem
	“… gaļa” norāda informāciju par tauku
	un/vai saistaudu klātbūtni

Piezīme.

* Saistaudus aprēķina, ņemot vērā kolagēna un gaļas proteīna satura attiecību. Kolagēna saturs ir hidroksiprolīna saturs, reizināts ar astoņi.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.150

Pārtikas preču sastāvdaļas (pārtikas piedevas), kurām marķējumā norāda grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru

1. Antioksidanti.

2. Apjoma palielinātāji.

3. Biezinātāji.

4. Cietinātāji.

5. Emulgatori.

6. Emulģējošie sāļi (tikai apstrādātam sieram un produktiem, kas iegūti no tā).

7. Garšas pastiprinātāji.

8. Glazētājvielas.

9. Irdinātāji.

10. Konservanti.

11. Krāsvielas.

12. Miltu apstrādes līdzekļi.

13. Mitrumuzturētāji.

14. Modificētās cietes (tirdzniecības nosaukums vai starptautiskais (E) numurs nav jānorāda, bet apzīmējums “Modificēta ciete” jāpapildina ar norādi par konkrēto augu, ja modificētā ciete var saturēt augu līmi).

15. Pretsalipes vielas.

16. Propelenti.

17. Putu dzēsēji.

18. Recinātāji.

19. Saldinātāji.

20. Skābes.

21. Skābuma regulētāji.

22. Stabilizētāji.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.150

Vitamīni un minerālvielas, ko var norādīt pārtikas preču marķējumā, un to ieteicamās dienas devas

Nr.	Nosaukums	Mēr-	Ieteicamā
p.k.		vienība	dienas deva
1.	Vitamīns A	µg	800,00
2.	Vitamīns D	µg	5,00
3.	Vitamīns E	mg	10,00
4.	Vitamīns C	mg	60,00
5.	Tiamīns	mg	1,40
6.	Riboflavīns	mg	1,60
7.	Niacīns	mg	18,00
8.	Vitamīns B6	mg	2,00
9.	Folskābe	µg	200,00
10.	Vitamīns B12	µg	1,00
11.	Biotīns	mg	0,15
12.	Pantotēnskābe	mg	6,00
13.	Kalcijs	mg	800,00
14.	Fosfors	mg	800,00
15.	Dzelzs	mg	14,00
16.	Magnijs	mg	300,00
17.	Cinks	mg	15,00
18.	Jods	µg	150,00

Ekonomikas ministrs J.Lujāns