• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Tas bija noziegums pret cilvēci". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2004., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86163

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aug pašvaldību ģerboņu skaits

Vēl šajā numurā

26.03.2004., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Tas bija noziegums pret cilvēci”

Vakar visā Latvijā atzīmēja Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Rīgā pie Brīvības pieminekļa Latvijas tautu uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga:

“Šodien Latvijai ir sēru diena, un jau 55 gadus mēs atceramies to tālo un miglaino pavasara rītu, kad tika izpildīta pavēle, ko jau janvārī bija pieņēmis Padomju Savienības ministru kabinets. Tā bija pavēle deportēt noteiktu skaitu mierīgo civiliedzīvotāju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ar iemeslu, kas bija formulēts kā vēlme palīdzēt kolektivizācijai un kolhozu izveidošanai, revolūcijas nostiprināšanai un režīmam naidīgo elementu iznīcināšanai.
Pamatā tas bija terora akts, lai iebiedētu šīs trīs 1940.gadā okupētās un anektētās neatkarīgās Baltijas valstis un viņu iedzīvotājus, lai viņu apziņā liktu saprast, ka viņu neatkarība ir zaudēta, ka viņu tiesības ir zaudētas, ka, lūk, ir pienākuši citi laiki. Terors bija šīs komunistiskās ideoloģijas izveidošanās, nostiprināšanās un varas pamats. Deportēti tika civiliedzīvotāji bez tiesas prāvas, bez vainas pierādījuma. Bez vainas jēgas un būtības tika deportēti sirmgalvji, sievietes grūtniecības stāvoklī, skolēni, mazi bērni. Tas bija noziegums pret cilvēci, tas bija genocīds pret latviešu tautu, bet ne tikai pret latviešu tautu. Izsūtīto rindās bija arī citām tautām piederīgie – vācieši, ebreji, poļi, čigāni un citi. Tas galvenokārt bija noziegums pret cilvēci. Ir svarīgi atcerēties šādas vēstures lappuses, lai izvērtētu to, kas mūsu tautai ir bijis jāpārdzīvo, lai saprastu to mantojumu, ko vēsture mums ir atstājusi, bet galvenokārt lai mācītos no vēstures un gādātu, lai nekas tā nekad vairs neatkārtotos.
Mēs savā zemē esam uzvarējuši. Esam atguvuši savu brīvību un neatkarību par spīti šīs milzīgās varas un pārspēka pūlēm. Jā, tas ir prasījis ilgus gadus, bet tas ir padarīts. Mēs esam brīvi, un tā ir uzvara. Tā ir mūsu izdzīvošanas uzvara, tā ir taisnības uzvara, tā ir mūsu tiesību uzvara. Mēs tagad varam doties pašu veidotai nākotnei pretim, un šajā brīdī mēs godinām tos, kas ir nepatiesi apvainoti. Kas ir cietuši, kas ir miruši, kas pēc tam ilgus gadus ir tikuši pazemoti, mēs noliecam galvas viņu priekšā un viņu atmiņas priekšā. Bet mēs nevēlamies kurināt naidu starp tautām, jo naids starp tautām ir tikpat kaitīgs kā naids, kas tiek veikts ideoloģijas vārdā.
Mēs notiesājam un nosodām komunistisko totalitāro ideoloģiju, kas prasīja šādus upurus, lai varētu savu varu nostiprināt.”

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!