• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2004., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86165

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Toreiz, kad Latvija pieprasīja brīvību

Vēl šajā numurā

26.03.2004., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Zviedrijas radio spriež: “Šobrīd Latvijā sports un politika tiek jaukti kopā tā, ka beigu beigās valstij nāksies atteikties no Rīgā 2006.gadā ieplānotā pasaules hokeja čempionāta rīkošanas. Hokeja arēnas celtniecība ir pamatīgi aizkavējusies.”

Krievijas “Pravda” raksta: “Krievija ir nobažījusies, ka atsevišķi lidlauki Baltijas valstīs varētu tikt pārvērsti NATO militārajos lidlaukos. Latvijas gadījumā tā būtu Lielvārde.”

Vācijas “Frankfurter Rundschau”: “Lietuvas prezidentam Rolandam Paksam pārmet “ļaunprātīgu varas izmantošanu”, saites ar krievu mafiju, protežēšanu, kā arī valsts noslēpumu izpaušanu. Taču Pakss jaunu vēlēšanu gadījumā grib atkal kandidēt. Ja viņu ievēlēs atkārtoti, tas būs šausmu scenārijs politiskajai situācijai: konstitūcijas neievērošanas dēļ no amata padzīts prezidents, ko tauta atkal ir iecēlusi amatā, – tā būtu katastrofāla Lietuvas ienākšana Eiropas demokrātiju ģimenē. Lai to aizkavētu, Lietuvas neatkarības cīņu varonis Vītauts Landsberģis kā kandidātu iesaka izvirzīt bijušo komunistu Alģirdu Brazausku, kuram vienīgajam ir izredzes uzvarēt Paksu.”

Poļu “Rzeczpospolita”: “Lietuvas politiķi un politologi uzskata, ka, ieceļot skandalozo uzņēmēju Borisovu par savu padomnieku sabiedrisko procesu analīzes jautājumos, Rolands Pakss turpina maksāt Borisovam par tā atbalstu prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Premjers Aļģirds Brazausks apgalvo, ka pagaidām neesot pieņēmis lēmumu, kā rīkosies valdība, ja prezidenta atstādināšanas procedūra Seimā izgāzīsies.”

Franču “Le Figaro” citē Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Žonkēru: “Jārada daudz spēcīgāka saikne starp strukturālajām reformām un nodarbinātības politiku. Abas nav šķiramas. Reformas nav īstenojamas vienkārši prieka pēc. Ir jāpierāda, ka elastība un drošība ir savietojamas, ir veiksmīgāk jāskaidro mūsu politikas jēga…”

Austrijas “Der Standard” retoriski vaicā: “Vai tie bija islāmiskie teroristi, kuri 11.martā ar uzbrukumiem Madridē pirmo reizi ietekmēja valdības maiņu kādā no Rietumu demokrātijām, vai arī šī valdība (dez)informējošās politikas dēļ pati bija vainīga? Taču strīdam kāda nozīme būs tikai tad, ja Eiropa izdarīs pareizos secinājumus. Pēc Madrides viss ir kļuvis citāds: gan tas, kas attiecas uz ES nākotni, gan tas, kas attiecas uz transatlantiskajām attiecībām. Tagad ir skaidrs, ka par teroristu mērķiem var kļūt ne tikai ASV un Eiropas valstis, kas piedalījās karā pret Irāku, bet arī jebkura ES dalībvalsts. Tātad pret stratēģiski plaši izvērsta terorisma draudiem nav iespējams palikt malā.”

Krievijas “Vedomosti” raksta: “Maskava ir panākusi pretī Briselei un piekritusi attiecināt visus ES un Krievijas partnerības un sadarbības līguma atvieglojumus arī uz jaunajām ES dalībvalstīm. Tagad atliek vienīgi vienoties par kompensācijām, kādas Brisele piedāvās Krievijai. Laika līdz 1.maijam ir maz, tomēr Krievija esot devusi solījumu, ka no šī datuma attiecinās līgumu uz jaunajām dalībvalstīm.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!