• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzteic Latviju par veikumu jaunatnes izglītošanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2004., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86173

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar, 25. martā, valūtas tirgū

Vēl šajā numurā

26.03.2004., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzteic Latviju par veikumu jaunatnes izglītošanā

Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Nikolauss van der Pass vakar, 25.martā, viesojoties Rīgā, atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu izglītības un jaunatnes jomā. Līdz šim labi darbojušās Latvijas nacionālās aģentūras dažādās Eiropas Savienības (ES) programmās. Savukārt pēc iestāšanās ES Latvija līdzdarbosies kopā ar citām valstīm Savienības izglītības politikas veidošanā.

Kopā sasniedzamie mērķi

Ikvienas dalībvalsts izglītības politika ir pakļauta Lisabonas stratēģijā noteiktajam mērķim – panākt, lai līdz 2010.gadam ES kļūtu par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē. Lai sasniegtu vienoto ES mērķi, izglītības jomā noteikti vairāki apakšmērķi, kuru sasniegšanai daudz jāstrādā Latvijā un citās ES valstīs.
Viens no mērķiem ir līdz 2010.gadam panākt, lai to skolēnu skaits, kas pamet skolu bez diploma, nebūtu lielāks par 10%. Šībrīža situācija gan Latvijā, gan Eiropā ir līdzīga – no skolas bez diploma aiziet aptuveni 19% skolēnu. Savukārt 22 gadu vecumā pabeigtai vidējai izglītībai vajadzētu būt vismaz 85% jauniešu. Pašlaik Latvijā tikai 71%, bet ES 75% jauniešu 22 gadu vecumā ir beiguši vidējo mācību iestādi. Tāpat viens no ES mērķiem ir padarīt populārākas mūžizglītības programmas, proti, panākt, lai cilvēks visu mūžu papildinātu savas profesionālās zināšanas. Pagaidām gan ES, gan Latvijā tikai aptuveni 8% turpina izglītoties visa mūža garumā. Izvirzītais mērķis paredz, ka līdz 2010.gadam mūžizglītības programmās iesaistītos vismaz 12,5% ES iedzīvotāju.
Aktuāla problēma visā ES, kā arī Latvijā ir pastiprinātā interese par humanitārajiem studiju priekšmetiem. Arvien mazāk jauniešu izvēlas studēt eksaktos priekšmetus, piemēram, matemātiku, fiziku, ķīmiju. N. van der Pass uzsvēra, ka ES ir nepieciešami cilvēki ar eksaktām zināšanām. Tāpēc viens no mērķiem ir arī palielināt eksaktās zinātnes studējošo skaitu. Pašlaik tikai 7,2% Latvijas studentu izvēlējušies savu nākotni saistīt ar eksaktajām zinātnēm, savukārt ES nedaudz vairāk – 9,3%. Plānots, ka līdz 2010.gadam studentu skaitu šajās studiju programmās vajadzētu palielināt vismaz par 15%.

Jāpapildina likumdošana

Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktore Lauma Sīka norādīja, ka, stāvot uz ES sliekšņa, nevajag sabiedrību biedēt ar straujām pārmaiņām. Līdz 1.maijam vēl sakārtojami jautājumi, kas saistīti ar savstarpēju diplomu un kvalifikāciju atzīšanu ES valstīs. Lai sakārtotu mūsu valsts likumdošanu, jāveic grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām”, kā arī jāpieņem Ministru kabineta noteikumi. L.Sīka apliecināja, ka likumdošana līdz 1.maijam tiks sakārtota. Eiropas Komisija jau pērn savā ikgada ziņojumā par Latviju norādīja uz nepilnībām diplomu un kvalifikāciju atzīšanā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!