Kā nodokli maksā un atmaksā

Akcīze naftas produktiem un Eiropas Savienības nostādnes

Akcīzes nodoklis dod lielus un viegli iekasējamus ienākumus, kas ir būtiski valsts budžetam. Šā nodokļa slogu jūt iedzīvotāji ar vidējiem un maziem ienākumiem, jo tā lielāko daļu veido ieņēmumi no degvielas un alkohola.

Galvenais
ieņēmumu avots

Tranzīta jomā Latvija konkurē ar Lietuvu un Igauniju. Tranzīta pakalpojumi dod gan ievērojamus ienākumus Latvijas biznesam, gan valūtas ienākumus no pakalpojumu eksporta, gan nodokļus valsts budžetā.
Līdz 2003. gada 14. novembrim Latvijā bija spēkā pieci likumi par akcīzes nodokli.
1999. gada 12. septembrī zaudēja spēku 1990. gada 12. decembrī pieņemtais likums “Par akcīzes nodokli” un spēkā stājās 12. septembrī pieņemts jauns likums “Par akcīzes nodokli”. Šis likums nosaka kārtību, kādā akcīzes preces tiek apliktas ar nodokli. Likums attiecas uz akcīzes precēm, kuras ieved, izved, ražo, pārbūvē, pārveido, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā.
Naftas produkti tiek aplikti ar akcīzes nodokli saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” (spēkā no 1998. gada 1. janvāra).
Ar 2004. gada 1. maiju stājas spēkā viens visu ar akcīzes nodokli apliekamo objektu aptverošs MK likums “Par akcīzes nodokli”, kas reglamentēs šā nodokļa saistošos ieņēmumus un izdevumus.
Nodokļi ir galvenais valsts kopbudžeta ieņēmumu avots, un tas veido 85% no visiem ieņēmumiem. Lielākie nodokļu ieņēmumi laikā no 1999. gada līdz 2002. gadam ir ienākuši valsts kopbudžetā no netiešajiem nodokļiem (pievienotās vērtības nodoklis (PVN), akcīzes un muitas nodoklis), attiecīgi netiešie nodokļi pieauguši no 487,4 miljoniem latu 1999. gadā līdz 575,6 milj. latu 2002. gadā, t.i., par 18,1%, un vislielāko īpatsvaru netiešajos nodokļos šajā laika periodā veido tieši PVN – ap 66,6%, tālāk seko akcīzes nodoklis, kas pēdējos gados ir ap 30,8%, bet muitas nodoklis pat samazinās, tas netiešo nodokļu ieņēmumos samazinājies no 3,3% 1999. gadā līdz 2,6% 2002. gadā.
2002. gadā kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos vislielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 2002. gadā bija 101,3 milj. latu, kas ir par 15,6 milj. latu jeb 18,2% vairāk nekā 2001. gadā.
Ieņēmumus no akcīzes nodokļa naftas produktiem salīdzinājumā ar 2001. gadu pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums benzīnam par 9,1 milj. latu jeb 17,2%. To lielā mērā ietekmēja patēriņa pieaugums, ko sekmēja automašīnu un nobraukto kilometru skaita pieaugums Latvijā.
Otrs būtiskākais pieaugums salīdzinājumā ar 2001. gadu ir ieņēmumi no akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai. Šie ieņēmumi ir palielinājušies par 5,9 milj. latu jeb 19,4%, ko sekmēja dīzeļdegvielu patērējošo transportlīdzekļu īpatsvara pieaugums par 17% kopējā transportlīdzekļu skaitā.
Ieņēmumus no akcīzes nodokļa naftas produktiem ietekmē arī akcīzes nodokļa maksājumu parādi un to piedziņa. Akcīzes nodokļa parādi 2003. gada 1. janvārī par 0,3 milj. latu jeb 0,8% pārsniedza parādu apjomu 2002. gada sākumā.
Naftas produktu akcīzes nodokļa likmes pieaugumam ir jūtama tautsaimniecības ietekme, jo tas var mazināt naftas produktu izmantotāju reālās iespējas, sadārdzināt autotransporta pārvadājumus, palielinot pārvadājumu preču cenas. Akcīzes nodokļa likmju pieaugums ir būtisks lielums, kas veicina izmaksu inflāciju.
Nodokļa maksātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kas naftas produktus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā pārdošanai brīvam apgrozījumam, kā arī akcīzes preču noliktavas turētājs.

Atbrīvojumi
un atvieglojumi

Ir vesela virkne naftas produktu akcīzes nodokļa aplikšanas atbrīvojumu un atvieglojumu: piemēram, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tāpat arī juridiskām personām, kuras izmanto naftas produktus elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, ķīmiskās apstrādes procesā, pievienojot koksam, ko izmanto par kurināmo u.c. saskaņā ar iepriekš minētā likuma 18. un 28. pantu. Viņu samaksātais akcīzes nodoklis tiek atmaksāts atbilstoši noteiktiem normatīviem.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājam atmaksā nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei, ievērojot šādus nosacījumus, ja:
1) lauksaimniecības produkcijas ražotājs veic:
• saimniecisko darbību – lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, par ko samaksā nodokļus konkrēto nodokļu likumos noteiktā kārtībā;
• ved grāmatvedības uzskaiti par lauksaimniecības produkcijas ražošanu likumos noteiktā kārtībā;
2) ievērojot valdības noteikto atmaksājamo dīzeļdegvielas daudzumu litros uz īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecības izmantojamās zemes hektāru, kas attiecīgi 2002. gadā bija noteikts 100 litru uz hektāru;
3) dīzeļdegviela (gāzeļļa) iegādāta, izmantojot 18. pantā kādu no uzrādītajiem norēķina veidiem, un dīzeļdegviela (gāzeļļa) iegādāta konkrētā kalendārā gadā.
Par dīzeļdegvielas izlietojumu atmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Ministru kabineta (MK) noteiktās atmaksas normas pa atsevišķiem gadiem ir mainīgas (1.tabula). Šie grozījumi galvenokārt tiek pamatoti ar grūtībām attiecīgā gada budžeta ieņēmumu izpildē un pat arī ar attiecīgas daļas lauksaimniecības produkcijas ražotāju negodīgu rīcību. Atmaksājamā dīzeļdegvielas summa analizējamā periodā no 1997. līdz 2002. gadam ir svārstījusies no Ls 5429,8 tūkst. 1997. gadā līdz Ls 11400 tūkst. 1999. gadā. Augstākā atmaksas summa bijusi 1999.

Attēls. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodoklis no 1997. līdz 2002. gadam, tūkst. Ls

gadā (1. tabula), kas attiecīgi apskatītajos gados no 2000. līdz 2003. gadam ir ievērojami samazinājies, un 2002. gadā tā ir 5354 tūkst. latu.
Arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem dīzeļdegvielas atmaksas rādītāji triju pēdējo gadu skatījumā reģionu griezumā ir samērā mainīgi.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodokļa īpatsvars reģionu analīzes griezumā parāda, ka šis nodokļa atmaksas īpatsvars laika periodā no 2000. līdz 2002. gadam (2. tabula) pieaudzis Zemgales reģionā no 33,9% 2000. gadā līdz 36,9% 2002. gadā. Pieaugumu uzrādījis arī Kurzemes reģions, attiecīgi šai periodā par 3%. Nelielu pieaugumu uzrādījis Rīgas reģions. Savukārt samazinājumu akcīzes atmaksā uzrādījis Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģions – no 26,1% 2000. gadā līdz 24,3% 2002. gadā, t.i., gadā tuvu 2%. Pavisam lielu akcīzes atmaksas īpatsvara samazinājumu uzrādījis Latgales reģions – analizējamā periodā tas krities no 15% līdz 10%.

Zemnieku ieņēmumi Latgales reģionos ir mazi, viņi nav spējīgi iegādāties dīzeļdegvielu lielos daudzumos ar bankas starpniecību, kas dotu iespēju saņemt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu. Akcīzes nodokļa iekasēšanas apjomu būtiski varēja ietekmēt mazumtirdzniecības cena degvielai kaimiņvalstīs, tā radot iespēju iepirkt lētāku kontrabandas degvielu, apejot akcīzes nodokļa samaksu.
Neatbildēts paliek jautājums, vai šajos reģionos lauksaimniecības zemes apsaimniekotāji nenokārto un neiesniedz vajadzīgos dokumentus dīzeļdegvielas nodokļa atmaksai vai arī tiek izmantota iegādātā kontrabandas vai arī attiecīgo vietējo šoferu ieekonomētā degviela par lētāku cenu. Ietekmi uz dīzeļdegvielas akcīzes atmaksas lielumu atstāj pa gadiem MK noteiktā akcīzes nodokļa vienības atmaksa par 1 ha, kas pa gadiem ir bijis mainīgs lielums (1. tabula).

Turpmāk vēl

Dr. oec. asoc.prof. Īrija Vītola

Mag. oec. Dzintra Bergmane

1. tabula

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodoklis par zemes apstrādē izmantoto dīzeļdegvielu Latvijā

2.tabula

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis pa reģioniem laikā no 2000. līdz 2003. gadam