Aug pašvaldību ģerboņu skaits

Dikļi. Sarkanā laukā sudraba lira.	Drusti. Šķelts no labās: sudrabs un zaļš. 1.– no šķēluma izaugoša brieža galva dabiskās krāsās, 2.–trīs zelta četrlapu rozes.	Garkalne. Sudraba laukā trīs zigzagveida sijas kopā: zaļš, zelts, zils.	Jersika. Sudraba laukā divi melni sakrustoti platasmens cirvji; pēdā piecas sarkanas liesmu mēles.
Jūrkalne. Zilā laukā zelta trīsmastu kuģis ar sudraba burām, galvā septiņas sešstaru zvaigznes Lielo Greizo Ratu kārtojumā.	Laidi. Purpura lauka pēdā sudraba dvīņu sija, pāri četras zelta liepu lapas krusta veidā.	Lēdmane. Dalīts pēdā ar viļņu griezumu: zaļš ar zeltu. Augšējā laukā zelta dzirnakmens.	Rubene. Sudraba laukā melns rubenis ar sarkanu uzaci, zelta knābi, aci un nagiem.
Sigulda. Sudraba laukā apvērsta zaļa smaile, tai uzlikta zelta ozollapa.	Snēpele. Dalīts ar ševrona griezumu: zils un purpurs. Vairoga pēdā sudraba dzijas kamols. Dalījuma līnijai uzlikts sudraba šaurševrons ar augšējo noslēgumu Jumja veidā.	Taurene. Zils lauks dalīts ar trīsstūrpēdu; augšējā laukā zelta taura piere ar ragiem.	Ugāle. Dalīts galvā ar egļu griezumu: sudrabs un zaļš. Apakšējā laukā ejošs zelta staltbriedis ar sudraba ragiem un nagiem.
Veselava. Zaļā laukā sudraba sašaurināts krusts, augšējā labajā stūrī zelta pakavs ar galiem uz augšu.

Nesen Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar savu parakstu apstiprināja vēl trīspadsmit Latvijas pagastu ģerboņus. Pirms tam šo ģerboņu attēlus un Heraldiskās terminoloģijas prasībām atbilstošus aprakstus jau bija akceptējusi Valsts heraldikas komisija, kurā darbojas deviņi tiešā vai netiešā veidā ar heraldiku saistītu nozaru erudīti speciālisti un ko pašlaik vada ģerboņu lietās kompetentais dizaingrafiķis Laimonis Šēnbergs. Līdz ar to mākslinieciski un saturiski izteiksmīgu savas apkaimes simbolu nu ieguvis arī Dikļu, Drustu, Garkalnes, Jersikas, Jūrkalnes, Laidu, Lēdmanes, Rubenes, Siguldas, Snēpeles, Taurenes, Ugāles un Veselavas pagasts.
Tagad savs oficiāli apstiprināts ģerbonis ir it visām Latvijas pilsētām un arī 67 Latvijas pagastiem, tātad gandrīz septītajai daļai no to kopskaita. Paredzams, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti arī Mazozolu, Ropažu, Taurupes un vairāku citu pagastu ģerboņi, kuru izveides idejām nu būs pienācīgs mākslinieciskais izpildījums. Parasti pagastu ģerboņu darināšanas ierosmes ir balstītas priekšstatos par nozīmīgāko vietējā kultūrvēsturiskajā mantojumā vai raksturīgākajām apkārtējās vides ainavām. Acīmredzot jau tuvākajā laikā taps arī saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu izveidojamo novadu ģerboņi, un darbs pie to radīšanas varētu būt vēl sarežģītāks, jo plašākās teritorijās ir iespējama lielāka vietējo tradīciju un dabas īpatnību daudzveidība.
Joprojām Valsts prezidenta pārraudzībā esošā Valsts heraldikas komisija ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību mudina visas to pagastu pašvaldības, kam vēl nav sava mākslinieciski līdz galam izstrādāta un pienācīgi oficiāli apstiprināta ģerboņa, laikus iesniegt savus sižetiskos priekšlikumus un iecerētā ģerboņa metus. Tas attiecas arī uz iespējamajiem dzimtu ģerboņiem. Aizvien zinīgu un atsaucīgu speciālistu konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz ģerboņu, kā arī karogu un dažādu apbalvojumu izveidi var iegūt, sazinoties ar Valsts heraldikas komisijas sekretāri Annu Ducmani pa tālruni 7536624.
Neapšaubāmi turpmāk vēl lielāku skaidrību visos jautājumos, kas mūsu valstī saistīti ar heraldiku jeb ģerboņiem, ieviesīs topošais Heraldiskās simbolikas likums, kam vispusīgi būtu jāsakārto valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu heraldisko simbolu saskaņošana, apstiprināšana un reģistrācija, kā arī jānosaka to lietošanas kārtība visās situācijās. Cerams, ka šis valstiski svarīgais likums, kas regulēs arī Valsts heraldikas komisijas darbu un nostiprinās tās statusu, tiks pieņemts Saeimā jau visai drīz.

Anna Ducmane,
Valsts heraldikas komisijas sekretāre