Sadarbība ar un bez dokumentiem

Jau otro reizi starp reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) tiks noslēgts sadarbības līgums. Šāda vienošanās panākta, jaunajam pašvaldību ministram Andrejam Radzevičam tiekoties ar LLPA. Kā zināms, astoņas Latvijas lielākās pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava un Jūrmala ir Latvijas Pašvaldību savienības locekles. 2001.gada nogalē tika izveidota sava asociācija lielo pilsētu pašvaldību interešu virzībai un aizstāvībai. 2003.gadā, izveidojot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ministrs Ivars Gaters ar LLPA parakstīja sadarbības līgumu.

Vai, mainoties ministriem,
mainās pušu sadarbība?

Šāds jautājums izriet no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izplatītās ziņas par jauna līguma slēgšanu. Turklāt ļaujot domāt, vai iepriekš līgums slēgts nevis starp ministriju, bet gan ministru un asociāciju, ja, mainoties ministriju vadītājiem, tiek pārskatītas sadarbības līgumu attiecības.
Atšķirībā no pirmā starp ministriju un LLPA noslēgtā sadarbības līguma, ko ministrijas vārdā parakstīja ministrs Ivars Gaters un lielo pilsētu asociācijas toreizējais prezidents, ierosme par līguma noslēgšanu ar jauno pašvaldību ministru Andreju Radzeviču nākusi no ministrijas. Tā “LV” apliecina asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, piebilstot, ka dokumentā galvenokārt precizēts process, tas ir, sadarbības pārstāvju uzvārdi, kā arī informācijas aprites kārtība un sadarbības loks.
RAPLM Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka norādīja, ka juridisko spēku nebija zaudējis arī iepriekšējais līgums. Taču tas bijis pārlieku sasīkumots. “Ministrijā, līgumu pārskatot, nonācām pie atzinuma, ka iepriekšējā līgumā bija parakstītas ne pārāk izpildāmas saistības. Ne katrs ministrijā esošs dokuments, kurā ir minēta kāda no lielo pilsētu pašvaldībām, bija operatīvi nosūtāms zināšanai asociācijai,” skaidroja A.Stucka.

Vai lietderīgs dokuments?

Vispirms “LV” šo jautājumu uzdeva līgumslēdzējiem – RAPLM un LLPA. A.Stucka, kā pārziņā ir šādu juridisku dokumentu pārraudzība, atzina, ka ministrija tomēr ir nevis represīvā, bet gan servisa institūcija. Tādēļ šāds līgums pārslēdzams arī politiskās gribas attiecību ietvaros. Bez tam šāds līgums palīdz uzlabot attiecības, šajā gadījumā starp lielajām pilsētām un ministriju.

LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš atbildēja īsi, sakot, ka šāds līgums lielajām pilsētām obligāti vajadzīgs. Kādēļ vajadzīgs? Tam tika minēti vairāki iemesli. Naudas saņemšanai no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, pašvaldībām projektu līdzfinansēšanai trūkst līdzekļu. Tādēļ aktuāla būtu kredītprogrammu pārskatīšana. Otrs būtiskākais iemesls – pašvaldībām nav tiešu likumdošanas iniciatīvas iespēju. Asociācija vēlas, lai ministrija atbalstītu lielo pilsētu priekšlikumus likumu izmaiņām.

Kā raugās pārējie?

Vai sadarbības līguma slēdzēju iniciatīva būtu pārņemama arī citām pašvaldību interešu pārstāvības organizācijām? “LV” to pavaicāja lielākajai no tām – Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka līdzīgi līgumi ir slēdzami, ja dialoga partneri ir izrādījuši nevēlēšanos uzklausīt.

Piemērs, kam nebūs sekotāju

Uz jautājumu, vai šāds līgums nosaka svarīguma pakāpi, A.Jaunsleinis atzīst, ka līdzīgus sadarbības līgumu slēgšanas ierosinājumus LPS darbības laikā ir izteikušas dažādas interešu grupas. Taču LPS tos atteikusies slēgt un politiku nemainīs arī turpmāk. Ja būtu slēguši ar vienu, tad iznāktu, ka kāds tiek nostādīts augstāk. Bet tas paver vaļā galu bezizmēra maisam.
No iepriekšējā izriet nākamais jautājums: vai darbs (un kāds tas ir) starp līgumslēdzējām pusēm notiek arī ārpus līguma? Jo visu taču nav iespējams vienā dokumentā vārdos ietvert.
Tā šoreiz paliek kā retorika, kas aicina pārdomāt profesores Skaidrītes Lasmanes atziņu par Latviju kā juristu un juridisku darbību izpausmes lielvalsti.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv