Vēsturnieku komisijas grāmatas 10.sējuma atklāšanā

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā ar Valsts prezidentes runu un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktora Induļa Zālītes referātu par padomju represīvās sistēmas sekām Latvijā Rīgas pilī tika atklāta Vēsturnieku komisijas grāmata –10.sējums “Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1959.gadā”. Uz grāmatas klajā laišanu Rīgas pilī ieradās daudzi ārvalstu vēstnieki, Saeimas pārstāvji, pētnieki, muzeju un arhīvu vadītāji. Viņus uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

“Godātie Vēstures komisijas locekļi! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms vēlētos pateikties Vēsturnieku komisijai par ļoti sekmīgi paveikto darbu, par šo 10.sējumu publikāciju sērijā, bet reizē ar to par visu ieguldījumu, ko viņi veikuši jau piecu gadu laikā.
Ja vēlamies virzīties uz nākotni un veidot to citādu nekā mūsu smagā pagātne, šī pagātne mums ir jāizprot un jāapzina. Tauta bez atmiņas nevar būt tauta ar nākotnes vīziju. Vēsturnieku komisija ir palīdzējusi tautas atmiņu izpētīt, nostiprināt un nodot tālāk plašākai publikai, vispārībai un nākotnei. Paldies viņiem par to, tas ir nozīmīgs darbs, liels ieguldījums, un tas ir jāturpina.”
Sabiedrības vērtējumam pie Valsts prezidenta institūcijas izveidotā Vēsturnieku komisija nodod grāmatu “Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1959.gadā”. Grāmatā ievietotie 15 raksti iepazīstina ar padomju un nacistiskā okupācijas režīma realizēto politiku un tās sekām Latvijā. Pētnieki šajā grāmatā ir pievērsuši uzmanību padomju varas represīvajai sistēmai Latvijā, okupācijas varu maiņai 1941.gadā, nacionālo partizānu pretestībai padomju okupācijas režīmam, sabiedrības noskaņojumam, policijas bataljonu formēšanai vācu okupācijas posmā.
Vēsturnieku komisija tika izveidota Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā 1998.gadā. Tās pamatuzdevums ir veikt divu okupācijas režīmu – nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības – realizētās politikas izpēti Latvijā. Aizvadītajos gados komisija ir paveikusi ievērojamu darbu sarežģīto Latvijas 20.gadsimta vēstures jautājumu izpētē un skaidrošanā. Ir sarīkotas 7 starptautiskās zinātniskās konferences un publicēti 10 komisijas rakstu sējumi. Veiksmīga sadarbība notiek ar Latvijas Vēstures skolotāju asociāciju, muzejiem, arhīviem, Ārlietu ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Starptautiskā vēsturnieku komisija, kuras darbā piedalās pārstāvji no Latvijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Krievijas, ir sekmējusi ne vien okupācijas perioda vēstures pētniecību, bet arī diskusijas un izpratni sabiedrībā par tādām smagām tēmām kā holokausts, kolaboracionisms u.c.