Ārzemju presē

Zviedru “Dagens Nyheter” vakar paredzēja: “Bez kaujām un dramatisma NATO šodien veiks savu līdz šim lielāko paplašināšanos. Ceremonijā Vašingtonā militārās alianses vadītājs Džordžs Bušs uzaicinās septiņas valstis, arī Baltijas valstis, ienākt siltumā.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune” raksta: “Visu septiņu jauno NATO dalībvalstu premjeri kopīgā rakstā runā par NATO nākotni un jauniem izaicinājumiem. Globālais terorisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošana pašlaik ir galvenie mērķi. Īpaši uzsvērts, ka svarīgi saglabāt transatlantisko saikni. Eiropai un ASV NATO ietvaros jādarbojas cieši kopā.”

•

Franču “Le Monde” atgādina: “Pagājušajā trešdienā Maskava iebilda pret iespēju izvietot NATO lidmašīnas Baltijas valstīs. Krievija neuzskata, ka šāda rīcība atbilstu Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses partnerattiecību garam.”

•

Krievijas “Ņezavisimoje Vojennoje Obozreņije” spriež: “Baltijas valstu iestāšanās NATO pārvelk krustu līgumam par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Šī vienošanās zaudēs nozīmi. Šādā gadījumā Krievijai būs brīvas rokas nepieciešamības gadījumā dot prettriecienu. NATO paplašināšanās pašos pamatos maina ģeopolitisko situāciju Austrumeiropā. Krievijas Eiropas daļu no visām pusēm ieskaus NATO. Par Kaļiņingradu vispār nav vērts runāt. Interesanti, ka Ukrainas parlaments pieņēmis likumdošanas aktu, kas atļauj NATO spēkiem vajadzības gadījumā pārvietoties caur valsts teritoriju.”

•

Vācu “Tagesspiegel” apgalvo: “Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, atklājot grāmatu tirgu Leipcigā, esot salīdzinājusi nacionālsociālismu ar komunismu.”

•

Savukārt vācu “Welt am Sonntag” informē: “Nākamā ES komisāre Sandra Kalniete atspēkoja pārmetumu, ka viņa gribējusi mazināt nacionālsociālistu noziegumu nopietnību. Viņa teica, ka esot pārprasts viņas teiktais, ka nacionālsociālisma un komunisma “vērtējumā nedrīkst pieļaut hierarhiju, jo tie ir piedalījušies viens otra apkarošanā”. Cīņa pret fašismu nedrīkstot “uz visiem laikiem kalpot kā grēku atlaide tiem, kuri šķiru cīņas ideoloģijas vārdā lielos mērogos vajājuši nevainīgus cilvēkus”.”

•

Angļu “Independent” spriež: “Par spīti nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām, Putins pierādījis, ka spēj nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju. Neraugoties uz pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanos, Krievijas iekšzemes kopprodukts gadā audzis par 6,5%. Kad Putinam kādreiz jautāja par Krieviju 2010.gadā, viņš atbildēja, ka “mēs būsim laimīgi”. Savā pirmajā termiņā Putins nodrošināja “ekonomisko laimi”. Vai tas izdosies arī otrajā termiņā? Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir birokrātiskā aparāta efektivizēšana.”

•

Krievijas “Gazeta.ru” turpina apspriest Krievijas politiskās un ekonomiskās attīstības tendences un perspektīvas Putina otrā termiņa laikā. Rakstā runāts par īpašo režīmu, kas pašlaik vērojams Krievijā, un valsts modernizācijas iespējamību autoritārisma apstākļos.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem