Japānai un Lietuvai jauni vēstnieki Latvijā

Vakar, 29.martā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Seiičiro Ocuka (Seiichiro Otsuka).

Seiičiro Ocuka dzimis 1942.gadā Japānā. 1965.gadā nokārtojis Japānas diplomātiskā dienesta augstākā līmeņa eksāmenus. Pēc gada beidzis Hitocubasi universitātes Tirdzniecības un menedžmenta fakultāti un sācis strādāt Japānas Ārlietu ministrijā. 1981.gadā iecelts par Ekonomikas sadarbības biroja Attīstības nodaļas vadītāju. No 1982.gada konsuls Japānas ģenerālkonsulātā Ņujorkā. No 1986.gada premjerministra kancelejas Drošības jautājumu nodaļas padomnieks. 1988.gadā iecelts par Ārlietu ministrijas Āzijas lietu biroja Reģionālās politikas nodaļas direktoru. Pēc gada paaugstināts par Āzijas lietu biroja ģenerāldirektora vietnieku. No 1991.gada Japānas ģenerālkonsuls Edinburgā. Pēc gada iecelts ministra rangā Japānas vēstniecībā Taizemē. No 1996.gada Ārlietu ministrijas Kultūras lietu departamenta ģenerāldirektors. 1997.gadā iecelts par Japānas ģenerālkonsulu Ņujorkā. No 1999.gada ministrs Japānas vēstniecībā ASV. No 2000.gada Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Šrilankā, akreditēts arī Maldivijas Republikā. Precējies, ir trīs bērni. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidenti vēstnieks S.Ocuka atbildēja “Latvijas Vēstnesim”.

– Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat Latvijas un Japānas sadarbības līdzšinējo līmeni un attīstības perspektīvas?
– Es domāju, tradicionāli Latvijai un Japānai bijušas draudzīgas attiecības un laba sadarbība. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) šos sakarus būtiski paplašinās. Gribu arī uzsvērt, ka šodien Latvijai ir ļoti nozīmīga diena, jo Latvija iestājas NATO. Tas ir tiešām vēsturisks notikums. Par mūsu valsts attieksmi pret sadarbības paplašināšanu ar Latviju liecina kaut vai fakts, ka Japānas Ekonomikas federācija marta vidū bija atsūtījusi uz Latviju plašu augsta ranga uzņēmēju delegāciju, kas iepazina un analizēja Latvijas ekonomisko potenciālu un eventuālās sadarbības iespējas. Trīs dienās mūsu speciālisti izpētīja dažādus aspektus, novērtējot Latviju kā izdevīgu tirgus vietu. Viņu secinājums bija, ka Latvija ir ļoti ērti vārti tirdzniecībai gan ar Ziemeļvalstīm, kā arī ar Krieviju un, protams, ar Eiropas Savienību. Latvijas tirgus stratēģiskās iespējas atstāja visnotaļ labu iespaidu uz mūsu delegāciju. Viņi atzīmēja arī augsto Latvijas darbaspēka kvalifikāciju un relatīvi zemāko atalgojumu.
Domāju, šo secinājumu rezultātā ne viena vien Japānas kompānija izšķirsies par labu investīcijām Latvijā. Tādēļ man ir visnotaļ optimistisks skatījums uz mūsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējām.

Vakar, 29. martā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza arī Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Osvalds Čiukšis (Osvaldas Čiukšys).

Osvalds Čiukšis dzimis 1966.gadā. Studējis Viļņas universitātē starptautiskās ekonomiskās attiecības. 1992.gadā beidzis tirdzniecības politikas kursus Pasaules tirdzniecības organizācijas mītnē Ženēvā. 1990. un 1991.gadā strādājis Lietuvas valsts ārējās tirdzniecības uzņēmumā. 1991.–1992.gadā Ārējo ekonomisko sakaru ministrijā vadījis tirdzniecības nodaļu. Pēc tam divus gadus vadījis tādu pašu nodaļu Ārlietu ministrijā. Bijis firmas “Ogmios laikas” ģenerāldirektors. 2000. un 2001.gadā bijis ekonomikas ministra vietnieks un Lietuvas–Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības komisijas līdzpriekšsēdētājs. Kopš 2001.gada Lietuvas vēstniecības Polijā ministrs padomnieks un misijas vadītāja vietnieks. Lietuvas Nopelnu krusta komandors. Runā lietuviešu, angļu, krievu un poļu valodā. Precējies, ir divi dēli.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidenti vēstnieks O.Čiukšis tikās ar “Latvijas Vēstnesi”:

– Vēstnieka kungs, jūsu akreditācija ir vēsturiskā dienā, kad mūsu valstis pievienojas NATO.

– Jā, tieši par to mēs arī runājām ar Viņas ekselenci prezidenti. Būtībā mūsu tikšanās sākās ar abpusējiem apsveikumiem šajā sakarā. Mēs taču tik ilgi gājām uz šo mērķi, būtībā gandrīz vai gadu desmitu. Es esmu patiesi lepns par iespēju iesniegt Latvijas Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli tieši šajā vēsturiskajā dienā. Laikā, kad sākas jauns laikmets Baltijas valstu dzīvē. Lietuva un Latvija taču šodien kļūst arī sabiedrotās pasaules pašā nozīmīgākajā militārajā organizācijā. Baltijas valstis vēl nekad nav bijušas tik drošas. To apstiprina kaut vai fakts, ka šajās dienās NATO gaisa spēku lidmašīnas sāks patrulēt trīs Baltijas valstu gaisa telpā.
– Lietuvai šajā projektā ir īpaša vieta, jo NATO gaisa spēku iznīcinātāji patrulēšanas lidojumus veiks no lidostas Šauļos.
– Jā, pie mums jau ieradusies liela Beļģijas transportlidmašīna ar apmēram pussimts militārajiem speciālistiem, kas sagatavos šo patruļas lidojumu tehniskos apstākļus. Protams, mēs, lietuvieši, jūtamies gandarīti, ka spējām nodrošināt NATO lidmašīnām piemērotu aerodromu un citus tehniskos nosacījumus.
– 1.maijā mūsu valstis kļūs arī ES dalībvalstis un partneres šajā organizācijā. Kā jūs iztēlojaties Latvijas un Lietuvas sadarbību šajā aspektā?
– Mēs ar prezidentes kundzi apspriedām arī šo aspektu. Pēc mēneša sāksies jauns laikmets, un mums jau ir daudz kopīgu iestrāžu sasaistē ar Eiropas struktūrām. Vispirms jau mums ir daudz kopīga infrastruktūras attīstības projektos. Piemēram, maģistrāles “Via Baltica” un “Rail Baltic” projekti, kā arī elektropārvades tīklu saslēgšana ar Poliju. Visi šie projekti prasīs plašu koordināciju, kurā tiks iesaistīti ne vien speciālisti Briselē, bet arī mūsu valstu ministrijas un aģentūras. Protams, tas uzliks papildu pienākumus arī mūsu vēstniecībām. Iestāšanās NATO un ES iezīmē jaunu laikmetu arī mūsu valstu divpusējo attiecību attīstībā.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv