Trauksmes sirēnas. Problēmas un iespējas

Privātīpašnieku intereses un nesakārtotā likumdošana – divi galvenie iemesli, kas liedza civilās aizsardzības trauksmes sirēnu raidītos signālus pagājušās nedēļas nogalē saklausīt visiem Rīgas iedzīvotājiem. Diemžēl tāda ir reālā situācija. Nelaimes brīdī tik nepieciešamā brīdināšanas sistēma darbojas vien daļēji.

Rīgā kopumā paredzēts izvietot 23 civilās aizsardzības trauksmes sirēnas. Diemžēl šo ierīču pirmās iedarbināšanas reizē pagājušonedēļ trīs no tām (attēlā – 13., 14. un 15.) vēl nebija ierīkotas dažādu juridisku sarežģījumu dēļ. Tādējādi bez trauksmes izziņošanas iespējām joprojām ir vietas Bolderājā, Imantā un Dzirciemā

1 Mangaļsala
2 Vecmīlgrāvis
3 Sarkandaugava
4 Aldaris
5 Mežaparks
6 Gaiļezers
7 Brasa
8 Radisson
9 VUGD GSP
10 Bauskas 88
11 Jāņavārti
12 Purvciems
13 Bolderāja
14 Imanta
15 Dzirciems
16 Teika
17 Zolitūde
18 Matīsa 92
19 Mārupe
20 Ziepniekkalns
21 Zasulauks
22 Jugla
23 Maskavas
24 Nav definēts

Katastrofas gadījumā, kad apdraudēta cilvēku,
vides un īpašuma drošība:

VUGD ieslēgs trauksmes sirēnas, radio un televīzija ziņos, kas, kur un kad noticis, un ieteiks vēlamos aizsardzības pasākumus.
Informācijas avoti:

Televīzija

* Latvijas Televīzija
* Latvijas Neatkarīgā televīzija
* TV-3

Sirēnu uzstādīšanas vietas izvēlētas, ņemot vērā reljefu, apbūves blīvumu un augstumu. Vislielākais efekts ir tad, ja tās ierīkotas visaugstākajā punktā attiecībā pret pārējo apbūvi. Katra no šīm ierīcēm apgādāta ar akumulatoru, kas to spēj darbināt divas nedēļas gadījumā, ja zudusi tīkla strāva Foto: Aleksejs Skaredovs

Radio

* Latvijas Radio 1 (FM 90,7)
* Latvijas Radio 2 (FM 91,5)
* Latvijas Radio 3 Klasika (FM 103,7)
* Latvijas Radio 4 Doma laukums (krievu val.) (FM 107,7)
* SWH (FM 105,2)
* SWH+ (krievu val.) (FM 105,7)
* SWH-ROCK (FM 89,2)
* Radio Skonto (FM 107,2)
* Latvijas Kristīgais radio (FM 101,8)

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki 26. marta rītā, kad sirēnas pirmo reizi tika iedarbinātas, bija reizē priecīgi un arī sašutuši. Priecīgi par to, ka sistēma darbojas, – to veiksmīgi izdevās gan ieslēgt, gan arī izslēgt. Taču svētku sajūtu nomāca bažas par reālo situāciju. Bez savas apziņošanas sirēnas pašlaik ir Bolderāja, Imanta un Dzirciems. Ugunsdzēsēji neizdarībā vaino Rīgas domes Kurzemes rajona izpilddirekciju. VUGD priekšnieka vietnieks Aivars Mednis stāsta, ka ar abām institūcijām veikta sarakste divu gadu garumā. Izstrādāts projekts, ieguldīti līdzekļi, bet tā arī nav izdevies rast problēmas risinājumu – līgums nav noslēgts: “Godīgi sakot, tā ir cūkošanās,” sašutumu pauž A. Mednis. Kurzemes izpilddirekcija gan iebilst. Tās Korespondences un informācijas nodaļas vadītāja Silvija Zariņa norāda, ka izprotot un atbalstot nepieciešamību izvietot trauksmes sirēnas rajonā. Taču nevarot neievērot tiesību normas. Proti, izpilddirekcija neesot īpašnieks, valdītājs vai apsaimniekotājs ēkām (Rigondas gatvē 2 un Birzes ielā 28), uz kurām sirēnas bija iecerēts izvietot. Lai atrisinātu izveidojušos situāciju, izpilddirekcija jau izteikusi atkārtotus priekšlikumus sirēnas uzstādīt uz pašvaldības īpašumā esošiem objektiem, taču VUGD alternatīvos variantus noraidījis vai atstājis bez atbildes. Attiecībā uz ēku Dzirciema ielā 57 saskaņošanas process esot veikts, un sirēnu uzstādīšana VUGD esot veicama kopīgi ar attiecīgo namu pārvaldes nodaļu.

Likumdošana – šķērslis drošībai

Kurzemes rajonā situācija ir vissarežģītākā. Taču ne bez pamatīgas piepūles atļaujas sirēnu uzstādīšanai iegūtas arī citur galvaspilsētā, kur kopumā paredzētas 23 sirēnu iekārtas. “Nav neviena normatīvā akta, kas reglamentētu dažādu ierīču uzstādīšanu uz privātīpašniekiem piederošajiem objektiem. Citās Eiropas valstīs viss, kas saistīts ar drošību, ir svēts un nekādas privātās intereses nevar likt šķēršļus rūpēs par to,” skaidro A. Mednis. Mūsu valstī sirēnu nedrīkst izvietot uz mājas jumta, ja tam nepiekrīt tās īpašnieks. Bieži vien tas nozīmē, ka trauksmes signāls nesasniegs visus apkārtējo namu iedzīvotājus. “Sirēnu uzstādīšanas vietas izvēlētas, ņemot vērā reljefu, apbūves blīvumu un augstumu. Vislielākais efekts ir tad, kad tās uzstādītas visaugstākajā punktā attiecībā pret pārējo apbūvi. Sirēnas gan vispār nedrīkst izvietot zemāk par 12 metriem,” uzstādīšanas īpatnības atklāj A. Mednis. Ja privātīpašnieku dēļ sirēnu izvietošanai jāizvēlas cita vieta, tas samazina ierīces darbības efektivitāti. Kā piemēru A. Mednis min mēģinājumu panākt trauksmes sirēnas uzstādīšanu Rīgas augstākajā vietā – Dzegužkalnā. “Sirēna atrastos astoņus metrus virs jūras līmeņa un būtu labi dzirdama plašā apkārtnē. Tur ir tikai viena desmitstāvu māja, uz kuras jumta arī gribējām sirēnu uzlikt. Taču bijām spiesti no šā nodoma atteikties un izvēlēties citu vietu aptuveni puskilometra attālumā no nolūkotās – Dzirciema ielā,” stāsta A.Mednis.
Kā vienu no iemesliem, kāpēc privātīpašnieki nevēlas uz sava īpašuma izvietot sirēnas, varētu minēt bažas par iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai. A. Mednis gan skaidro, ka tām nav pamata: “Signāls ir kaitīgs dzirdei, ja cilvēks sirēnas iedarbināšanas brīdī atrodas zonā, kur skaņas stiprums pārsniedz 123 decibelus. 30 metru attālumā sirēnas radītais troksnis ir 128 decibeli, taču sirēnas uzstādītas tā, lai neviens nevarētu tik tuvu tām piekļūt. Līdz ar to signāls ir nekaitīgs.” Turklāt, ja kāds interesents nolēmis tuvumā aplūkot sirēnu, tas uzreiz tiek paziņots VUGD Operatīvās vadības pārvaldei (OVP). Signālu dod sirēnas mehānisms, un tālāk jau šī informācija tiek nodota policijai, kas dodas to pārbaudīt.

Sirēnas Latvijā – modernas, ekonomiskas

Trauksmes sirēnu uzstādīšana Rīgā valstij izmaksājusi 442 tūkstošus latu. Kopumā sirēnu uzstādīšanai visā Latvijas teritorijā paredzēts tērēt 1,3 miljonus latu. Naudu izstrādātā projekta īstenošanai VUGD saņēma pirms diviem gadiem, kad to iekļāva nacionālās drošības programmā. Tiesa, pirms tam aptuveni četrus gadus rūpīgi tika izstrādāts projekts. A. Mednis atzīst, ka bijis jāizšķiras – uzstādīt radiovadāmo sistēmu, kas būtu viena no modernākajām Eiropā, vai arī sekot citu kaimiņvalstu pieredzei, kas sistēmas darbību nodrošina pa vadiem. Toreiz eksperti lēma par labu pirmajai. “Vienas tiešās sirēnas līnijas uzturēšana mēnesī izmaksātu 105 latus. Turpretī radiovadāmo sirēnu ekspluatācija ir daudz lētāka – jāmaksā tikai pieci lati mēnesī par katras patērēto elektroenerģiju,” izvēli pamato A. Mednis.

Gatavi brīdināt jebkuros apstākļos

VUGD priekšnieks ģenerālis Aivars Straume norāda, ka praksē jau bijuši vairāki gadījumi, kad sirēnas būtu noderējušas. Kā piemēru viņš min ugunsgrēku rūpnīcā “Sarkanais kvadrāts”, kad dega sērs un cilvēkiem vajadzēja paziņot par dūmu kaitīgumu. VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene savukārt atceras hlora noplūdes gadījumu rūpnīcā “Alfa”. Viņa atzīst, ka trauksmes sirēnas lieti noder arī iedzīvotāju apziņošanai plūdu gadījumos. Turklāt tās var iedarbināt tikai tajos galvaspilsētas rajonos, kur tas nepieciešams. Iedzīvotājiem, izdzirdot trauksmes signālu, jāieslēdz radio vai televizors, lai uzzinātu plašāku informāciju par sirēnas iedarbināšanas iemesliem. VUGD noslēgts līgums ar vairākām radio un televīzijas sabiedrībām, kas pārraidīs atbildīgo personu ieteikumus rīcībai konkrētajā situācijā. Izstrādājot projektu, ņemta vērā arī iespējamība, ka kādas katastrofas gadījumā var nedarboties raidītājs. A. Mednis skaidro, ka šā iemesla dēļ iegādātas četras satelītiekārtas, uz kurām radio var pārslēgties un raidīt no mobilās studijas. Tāpēc var pilnīgi droši apgalvot, ka lielas nelaimes gadījumā iedzīvotājiem informācija pa radio noteikti būs pieejama.
Amatpersonas atzīst, ka vēl daudz jāstrādā pie iedzīvotāju informēšanas par rīcību, izdzirdot trauksmes sirēnu signālus. A. Mednis pieļauj, ka nākotnē informēšanai par atšķirīga rakstura nelaimēm tiks izmantoti dažādi signāli. “Uzstādītajām sirēnām pavisam ir četri signāli. Pirmais ir nepārtraukta skaņa. Otrā signāla skaņa noteiktā amplitūdā paliek skaļāka, pēc tam klusāka. Trešais signāls ir līdzīgs, bet skaņas amplitūda mainās biežāk. Ceturtais ir pārbaudes signāls, ko ik pa laikam varētu ieslēgt, lai pārliecinātos par sirēnas tehnisko gatavību.” Normatīvajos aktos iecerēts noteikt, cik bieži sirēnas tiks pārbaudītas. Pēc pašreizējām aplēsēm tas varētu notikt reizi pusgadā.

Ieva Treija