... mūsu vieta ir apvienotās Eiropas valstu vidū

Latvijas paviljonā starptautiskajā izstādē "Expo–2000" Hannoverē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturējās oficiālā vizītē Vācijā, kur piedalījās Latvijas vēstniecības ēkas un Latvijas dienas izstādē "Expo–2000" atklāšanā

30. jūnijs Vācijā atkal atnāca ar spodru sauli, kas ļaužu sejās viesa prieku pēc vairākām dzestrām lietus dienām. Hannoverē, "Expo–2000" plašumos, šo dienu jo spilgtāku un krāsaināku vērta turp sabraukusī Latvija. Pie visām izstādes plašajām ieejām jau no paša rīta spēlēja un dziedāja mūsu tautas ansambļi, bet pa Eiropas ielu, brašus maršus spēlējot, soļoja mūsu Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris, kas vēl tikai iepriekšējā dienā bija spēlējis Latvijas jaunās vēstniecības atklāšanā Berlīnē, bet vēl dienu agrāk piedalījies starptautiskā pūtēju orķestru festivālā NATO štābā Monsā, Beļģijā.

Lieli plakāti visur vēstīja, ka 30. jūnijs "EXPO–2000" ir Latvijas diena. Un te nu gluži neviļus prātā iešāvās doma: vai tā nebūtu pārdroša ideja pat kādai lielvalstij — censties savā dienā aptvert visu pasaules izstādi?

 

"EXPO–2000" pārsteidz ar skaitļiem un vērienu

Izstādes rīkotāji jau deklarējuši, ka kopsummā sagaida 40 miljonus apmeklētāju. "Expo" Plaza laukums, kur notika arī Latvijas dienas svinīgā atklāšana, vien ir 110 000 kvadrātmetru, tātad lielāks par Svētā Pētera laukumu Romā. Lai pagūtu iepazīties ar iespējami lielāku izstādes daļu, nākas izmantot padārgos trosu ceļa vagoniņus, šis ceļš augstu virs "Expo" paviljoniem izbūvēts 2,9 kilometru garumā. Izstādes iekārtošanā piedalījušies 30 000 lejassakšu. Izstādes paviljonus un palīgēkas būvējuši 6000 strādnieku un inženieru, bet izstādes darbības laikā tajā ik dienu nodarbināti 23 000 cilvēku.

Pie Belevjū pils: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Vācijas Federatīvās Republikas Federālais prezidents Johanness Raus (attēlā pa labi) un Imants Freiberga kungs (attēlā pa kreisi) ; pils pagalmā: blakus — Eiropas Savienības, Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas karogi

Sarunu laikā ar Vācijas Federālo prezidentu

Latvijas delegācija sasveicinās ar Johannesu Rauu

Vācijas delegācija sasveicinās ar Vairu Vīķi–Freibergu

Valsts prezidente parakstās Belevjū pils goda viesu grāmatā

Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents Volfgangs Tirze un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Berlīnes birģermeistars Ēberhards Dīpgens un Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis

Valsts prezidente "Eiropas mājā" Hannoverē, uzrunājot Vācijas delegāciju

Vaira Vīķe–Freiberga "Eiropas mājā" atstāj savas rokas nospiedumu porcelānā, kas tiks novietots līdzās citu izcilu personību roku nospiedumiem

Pie Latvijas Republikas vēstniecības ēkas Berlīnē

Latvijas vēstniecībā: Latvijas goda konsule Hamburgā Dr. Sabīne Zommerkampa–Homane, Latvijas vēstnieks Vācijā Andris Teikmanis, Imants Freiberga kungs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Vācijas Federatīvās Republikas Federālais kanclers Gerhards Šrēders ar kundzi

Pie Latvijas Republikas vēstniecības Berlīnē

Apmeklējot Tēmu parka Ūdenspasaules paviljonu, kur viens no projektiem ir Daugavpils skolēnu veidots par Daugavu

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs ar prieku vēro latviešu grupas "Prāta vētra" koncertu Hannoverē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

"Mēs vēlamies sniegt skaidru priekšstatu par Latviju"

Īsā uzruna Latvijas Nacionālajā dienā pasaules izstādē "Expo—2000" Hannoverē 2000.gada 30.jūnijā

Ekselences, ļoti cienījamās dāmas un godātie kungi, ļoti godājamie izstādes apmeklētāji un rīkotāji!

Man ir ļoti liels prieks sveikt jūs Latvijas Nacionālajā dienā Latvijas paviljonā Hannoverē.

Man ir gandarījums par to, ka arī Latvija var sniegt savu ieguldījumu šajā tradīcijām bagātajā pasākumā, kas aizsākās pirms 150 gadiem Londonas "Crystal Palace" . Tieši tāpat kā toreiz, arī tagad tam ir liela nozīme, globālā mērogā vienuviet prezentējot zinātnes un tehnikas sasniegumus, apmainīties pieredzē un smelties jaunas idejas.

Kopš pirmās "Expo—2000" sarīkošanas pasaules un sabiedrības sistēmā ir notikušas lielas pārmaiņas. Jaunais laiks piedāvā vēl nepiedzīvotus izaicinājumus, tai skaitā strauji pieaugošu iedzīvotāju skaita pieaugumu, urbanizāciju, energoresursu nodrošinājumu, vides aizsardzību un cilvēces harmonisku tālākattīstību. Cilvēce tiek pretstatīta jaunām iespējām un vienlaikus arī jaunām problēmām, kas pavada visaptverošo pasaules globalizāciju.

"Expo—2000" Hannoverē ir pirmais šāda vēriena forums, kas ievirza visu pasauli globālā diskusijā par cilvēka un dabas savstarpējo sakarību un par jaunas pasaules veidošanas tehnoloģiju.

Arī Latvija vēlas būt šīs globālās diskusijas dalībniece. Mūsu ekspozīcija izstādē ir izveidota cenšoties savienot tradicionālo dabas pasauli ar moderno informācijas un tehnoloģijas pasauli. Mēs savā paviljonā gribam akcentēt savu saistību ar Zemi un Visumu.

Mēs uzaicinām arī jūs šeit justies kā mājās. Un mēs esam pārliecināti, ka jūs sajutīsit jaunas emocijas un domas, ienākot mūsu paviljonā, kurš iekārtots no videi draudzīgiem materiāliem un simbolizē enerģijas avotus.

Mēs vēlamies ar informācijas un tehnoloģijas jaunāko sasniegumu palīdzību iepazīstināt jūs ar latviešu etnogrāfiskajām seno rakstu zīmēm, kas ir saglabājušas informāciju no paaudzes uz paaudzi. Šeit ir iespēja katram apmeklētājam Latvijas paviljonā vai interneta mājaslapā iemūžināt arī savu vārdu virtuālajā zīmju jostā. Tādējādi mēs ceram, ka šīs zīmes kļūs saprotamas arī pārējām tautām.

Ar šīs izstādes starpniecību mēs vēlamies sniegt skaidru priekšstatu par Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti un arī nākamo Eiropas Savienības dalībvalsti.

Mēs vēlamies iepazīstināt ar mūsu valsts aktuālajiem notikumiem, mūsu sasniegumiem, mūsu sabiedrību, tautsaimniecību, jo īpaši ar tūrisma attīstību, ar mūsu kultūru un vēsturi, kā arī ar mūsu nākotnes plāniem. Modernā pasaulē katra valsts savas intereses vislabāk īsteno reģionālas sadarbības ceļā, tādējādi iekļaujoties globālajā sistēmā. Šajā sakarā latvieši plāno reģionāli, bet domā globālā mērogā.

Mūsu turpmākās attīstības pamatā ir izglītība un aktīva līdzdalība datorizācijas procesos, kā arī ražīguma kāpināšana tā elektronikas, komunikāciju un informācijas nozarēs. Globālajos procesos daudz ir atkarīgs no cilvēka radošās aktivitātes un no tā, ka visas pasaules valstis un tautas spēs savstarpēji vienoties par kopīgu sadarbību un dabiskā līdzsvara saglabāšanu.

Latvija apzinās savu vietu Eiropā un pasaulē un ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos procesos, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību un progresu pasaulē.

Es pateicos par uzmanību un novēlu jums interesanti pavadīt laiku, iepazīstoties ar mūsu ekspozīciju un tradīcijām, kā arī noklausīties mūsu folkloras grupu priekšnesumus. Es ceru, ka jūs vēl ilgi pēc mūsu paviljona apmeklējuma saglabāsit patīkamus iespaidus.

"Latvijas Vēstneša" (Silvija Ernštreite) neoficiāls tulkojums no vācu valodas

Staatspräsidentin der Republik Lettland Vaira Vīķe–Freiberga:

Ansprache am Lettlands Tag auf der "Expo–2000" in Hannover am 30. Juni 2000

 

Exzellenzen, sehr geehrte Damen und Herren,

sehr geehrte Besucher und Organisatoren dieser Ausstellung!

Es ist mir eine groše Freude, Sie an dem Nationentag Lettlands auf dem lettischen Pavillon in Hannover begrūšen zu dūrfen.

Ich habe die Genugtuung, daš auch Lettland seinen Teil zu dieser traditionsreichen Veranstaltung, die vor 150 Jahren im Londoner Crystal Palace angefangen hat, beitragen kann. Genau wie damals, spielt es auch jetzt eine groše Rolle, die Errungenschaften der Wissenschaft und Technik im globalen Mašstab in einem Standort zu präsentieren, Erfahrungen auszutauschen und neue Ideen zu schöpfen.

Seit der ersten Expo–Veranstaltung haben groše Veränderungen im Welt– und Gesellschaftssystem stattgefunden. Die neue Zeit bietet noch ungeahnte Herausforderungen, darunter rapide steigende Einwohnerzahl, Urbanisation, Versorgung mit Energieresourcen, Umweltschutz und harmonische Weiterentwicklung der Menschheit. Die Menschheit wird mit neuen Chancen und gleichzeitig auch mit neuen Problemen konfrontiert, die die alles umfassende Weltglobalisation begleiten.

"Expo–2000" in Hannover ist das erste Forum dieser Gröše, das die ganze Menschheit in eine globale Diskussion ūber die Wechselbeziehungen zwischen Mensch–Natur und Technologie bei der Gestaltung einer neuen Welt hineinbeziehen soll.

Auch Lettland möchte Teilnehmer dieser globalen Diskussion sein. Unsere Exposition auf der Ausstellung wurde vorbereitet, indem man die traditionelle Naturwelt mit der modernen Informations– und Technologiewelt zu verbinden suchte. Im lettischen Pavillon möchten wir den Akzent auf unsere Verbundenheit mit der Erde und dem Kosmos setzen.

Wir fordern auch Sie auf, sich bei uns wie zu Hause zu fūhlen. Und wir sind zuversichtlich, daš Sie neue Gefūhle und Gedanken beim Betreten unseres Pavillons empfinden werden, der aus naturbelassenen Materialien eingerichtet wurde und eine Energiequelle symbolisieren soll.

Mit Hilfe der vielfältigen Möglichkeiten der Informations– und Technologie–Errungenschaften möchten wir Sie mit den lettischen ethnografischen Zeichen bekanntmachen, die von Generation zu Generation Informationen gespeichert haben. Es gibt eine Möglichkeit, entweder im lettischen Pavillon oder auf der Homepage im Internet fūr jeden Besucher, auch seinen Namen im virtuellen Zeichengūrtel zu verewigen. Somit hoffen wir, daš diese Zeichen auch fūr andere Völker verständlich werden.

Mit Hilfe dieser Ausstellung möchten wir eine klare Vorstellung ūber Lettland als einen Staat in der Ostsee–Region sowie als einen zukūnftigen Mitgliedsstaat der Europäischen Union ūbermitteln.

Wir möchten mit aktuellen Ereignissen unseres Landes, unseren Errungenschaften, mit unserer Gesellschaft, Wirtschaft, insbesondere mit der Entwicklung des Fremdenverkehrs in Lettland, mit unserer Kultur und Geschichte sowie mit unseren Zukunftsplänen bekanntmachen.

In einer modernen Welt kann jeder Staat seine Interessen am besten durch die regionale Zusammenarbeit umsetzen und dadurch die Eingliederung in das globale System erleichtern. Aus diesem Grund planen die Letten regional, denken dabei jedoch in globalen Mašstäben.

Das Geheimnis unserer zukūnftigen Entwicklung liegt in der Bildung und in einer aktiven Beteiligung an den Prozessen der Computerisierung sowie der Leistungssteigerung in der Elektronik–, Kommunikations– und Informationswirtschaft.

In den globalen Prozessen wird vieles von der menschlichen Kreativität abhängig sein sowie davon, wie Staaten und Völker auf der ganzen Welt sich fūr eine gemeinsame Zusammenarbeit und Bewahrung des natūrlichen Gleichgewichts miteinander einigen werden.

Lettland ist seines Platzes in Europa und in der Welt bewusst und bereit, aktiv an den internationalen Prozessen teilzunehmen, um eine ausgeglichene Entwicklung und Fortschritt in der Welt zu fördern.

Ich bedanke mich fūr die Aufmerksamkeit und wūnsche Ihnen, auf die interessanteste Weise die Zeit beim Kennenlernen unserer Exposition und unserer Traditionen sowie beim Zuschauen des Auftritts unserer Folklore–Gruppen zu verbringen. Ich hoffe, daš Sie nach dem Verlassen unseres Pavillons noch lange von angenehmen Eindrūcken begleitet werden.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

"Latvija ir zeme ar bagātu kultūru, ar izglītotiem un zinātkāriem ļaudīm"

Uzruna "Expo–2000" Vācijas Federatīvās Republikas delegācijai "Eiropas mājā" Hannoverē 2000.gada 30.jūnijā

Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Mīļie izstādes apmeklētāji un veidotāji!

Starptautisku gadatirgu pasākumu rīkošana ir tradīcija ar 150 gadu pieredzi. Šā gada Hannoveres gadatirgū vislabāk redzams, ko pasaule paveikusi šajā laikā. Arī šī izstāde sniegs nozīmīgu ieguldījumu svarīgu nākotnes jautājumu risināšanā. Mēs esam lepni, ka arī Latvija šajā forumā ir pārstāvēta vēl nebijušos apmēros.

Globalizācijas laikā, kad priekšplānā izvirzās zinātnieku sacensība, neskaitāmas kooperācijas iespējas, kā arī jaunu tehnoloģiju attīstība, pieņemas spēkā arī prasības pēc apkārtējās vides aizsardzības un līdzsvara dabā.

Mūsu ekspozīcijas pamatā ir ideja apvienot tradicionālo ar moderno no informatīvo tehnoloģiju pasaules. Mēs savu "Expo–2000" paviljonu veidojām ar pozitīvās enerģijas atmiņas iekārtu. Tā ir būvēta tikai no dabiskiem materiāliem. Mēs ceram, ka arī jūs šeit jutīsities kā mājās. Šeit, paviljonā, vai mūsu interneta mājaslapā katrs apmeklētājs ar modernāko tehnoloģiju palīdzību var ieaust savu vārdu mūsu virtuālajā seno rakstu jostā. Latviešu etnogrāfiskās zīmes, kas gadsimtiem ilgi sevī krājušas visdažādāko informāciju, tagad atklājas arī pārējām tautām.

Latvija ir zeme ar bagātu kultūru, stabilām un izkoptām tradīcijām, dinamiska zeme ar izglītotiem un zinātkāriem ļaudīm.

Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) mēs uztveram kā izcilu iespēju bagātināt un pilnveidot Eiropas valstu kopību. Latvija ar savu ieguldījumu vēlas veicināt vienotas Eiropas attīstību, stabilitāti un drošību.

Eiropas Savienība jau ir apstiprinājusi, ka Latvija pilda Kopenhāgenas politiskos kritērijus un ka mūsu tirgus saimniecība attīstās veiksmīgi. Mēs strādājam, lai nepārtraukti steidzinātu iestāšanās sarunas un pabeigtu tās līdz 2002. gada beigām.

Maijā Latvija atzīmēja savas neatkarības atgūšanas desmitgadu jubileju. Konsekventi īstenojot nepieciešamās reformas ceļā uz modernu tirgus saimniecību, ir panākta makroekonomiskā stabilitāte, kas savukārt garantē pozitīvus priekšnoteikumus tālākai attīstībai.

Iekšzemes bruto produkts pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. Pagājušā gada inflācijas procents bija viens no zemākajiem Vieduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Latvijas valsts parāds ir vairākkārt zemāks par Māstrihtas kritērijos pieļautajām normām. Piekopjot stingru valūtas un fiskālo politiku, jau sešus gadus ir izdevies saglabāt nacionālās valūtas — lata — stabilitāti iepretim starptautiskajam valūtas grozam (SDR). Jau šodien nav nekādu grūtību lata piesaistīšanai eiro.

Populāras starptautiskas aģentūras ir piešķīrušas Latvijai vienu no augstākajiem kredītreitingiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un līdz ar to ilgtermiņa kapitālieguldījumu drošību. Uzņēmējdarbības un investīciju klimats tiek nemitīgi uzlabots.

Līdz ar Latvijas integrāciju Eiropas un globālajās struktūrās ir pārkārtotas saimnieciskās attiecības. Šodien gandrīz divas trešdaļas no ārējās tirdzniecības apjoma notiek ar ES valstīm.

Vācijas Federatīvā Republika ir kļuvusi par lielāko mūsu tirdzniecības partneri. Nosaukšu tikai dažus nozīmīgākos Vācijas investētājus Latvijā: "Ruhrgas", "Preussen–Electra", "Glasseiden Oschatz", "Vereinsbank", "Westbank" u.c.

Latvija aktīvi piedalās Baltijas jūras valstu kooperācijā. Jau XIII gadsimtā galvaspilsēta Rīga kā svarīgs Hanzas savienības centrs bija Austrumu un Rietumu tikšanās vieta. Ar savām neaizsalstošajām ostām un izdevīgo infrastruktūru Latvija ir ierindojusies šī reģiona dinamiskāko tranzītvalstu pulkā. Rīga ir attīstījusies par Baltijas un Ziemeļeiropas finansu metropoli. Veiksmīgā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksme, kas nesen notika Rīgā, ir labs piemērs tam.

Latvija kā nākamā ES kandidātvalsts un Baltijas jūras reģiona pārstāve ir apņēmusies sniegt savu ieguldījumu kopējās Eiropas sabiedrības labklājības celšanā. Milzīgu potenciālu reģionālajai sadarbībai piedāvā energotīklu attīstība. Latvija aktīvi piedalās plašos projektos, piemēram, kopīgu gāzes tīklu un naftas tranzītkoridoru izveidē, centrālo un Rietumeiropas elektroenerģijas ražošanas sistēmu apvienošanā.

Tikpat svarīgi ir arī pārējie stratēģiskie projekti, piemēram, satiksmes infrastruktūras un Rietumu–Austrumu tranzītkoridora uzlabošana, kā arī telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju attīstība.

Latvija vienmēr ir uzskatījusi, ka kopīgajiem projektiem un jaunajām tehnoloģijām ir jābūt videi draudzīgām. Prasība pēc līdzsvara attīstībā ir kļuvusi par svarīgāko priekšnoteikumu un saskan ar "Expo–2000" pamatideju.

Latvija sekmīgi ir izmantojusi savas iespējas un priekšrocības — makroekonomisko stabilitāti, labi kvalificētu, izglītotu un elastīgi domājošu, turklāt samērā lētu darbaspēku, bagātīgus meža resursus, neizpostītu apkārtējo vidi, kā arī ļoti izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un tranzītam piemērotu infrastruktūru. Tas pozitīvi ietekmēs informatīvo tehnoloģiju, elektronikas, biotehnoloģijas, farmācijas un citu zinātnē balstītu nozaru, kā arī ekoloģiski tīras lauksaimniecības, mežsaimniecības un tūrisma attīstību.

Kopš pirmajiem starptautiskajiem gadatirgiem pasaulē un sabiedrībā ir notikušas ļoti lielas pārmaiņas īpaši pēdējos desmit gados. Mēs apzināmies, ka kādas nācijas uzplaukumu nosaka tās izpratne un spējas izmantot jaunās dzīves realitātes. Daudz kas būs atkarīgs no cilvēka radošās domas, no tā, kā visas pasaules valstis un tautas vienosies kopīgam darbam.

Es esmu pārliecināta, ka šī izstāde sniegs daudz auglīgu ierosmju radošās domas attīstībai. Tā kļūs par ieguldījumu līdzsvarotas un harmoniskas attīstības nodrošināšanā un veicinās globālu jautājumu atrisināšanu.

"Latvijas Vēstneša" (Silvija Ernštreite)

neoficiāls tulkojums no vācu valodas

Staatspräsidentin der Republik Lettland Vaira Vīķe–Freiberga:

Izstādē "Expo–2000": skats uz trīs Baltijas valstu paviljoniem ...

... Vaira Vīķe–Freiberga un projekta "Latvija Expo–2000" sabiedrisko attiecību speciāliste Solvita Vēvere ...

... Ārpuslatvijas latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis ar kundzi Veru ...

... Maestro Gido Kokars ...

... bijušais Vācijas vēstnieks Latvijā Dr. Horsts Veizels ar kundzi

... apmeklējot kaimiņvalsts Krievijas paviljonu ...

.. kultūras ministre Karina Pētersone un Kanādas paviljona saimnieki ...

... Bēthovena skulptūra Vācijas paviljonā

Ansprache an die "Expo" — Delegation der Bundesrepublik Deutschland im "Europahaus" am 30. Juni 2000 in Hannover

Exzellenzen, sehr geehrte Damen und Herren!

Liebe Besucher und Mitgestalter dieser Ausstellung!

Die Organisation internationaler Messeveranstaltungen ist eine Tradition mit einer 150 — jährigen Erfahrung. Auf der diesjährigen Messe in Hannover kommt das Beste zum Ausdruck, das die Welt während dieser Zeit geschaffen hat. Auch diese Ausstellung wird zur Lösung wichtiger Zukunftsfragen bedeutend beitragen. Wir sind stolz, dass auch Lettland auf diesem Forum von bisher unūbertroffenem Ausmaš vertreten ist.

In der Zeit der Globalisierung, in der der wissenschaftliche Wettbewerb, die zahlreichen Kooperationsmöglichkeiten sowie die Entwicklung neuer Technologien in den Vordergrund rūcken, nehmen gleichzeiting auch die Fragen nach dem Umweltschutz und der Balance ständig zu.

Unsere Exposition basiert auf der Grundidee, das Traditionelle mit dem Modernen aus der Welt der Informationstechnologie zusammenzufūhren. Den lettischen Expo — Pavillon haben wir als einen Speicher der positiven Energie gestaltet. Er ist ausschliešlich aus Naturmaterialien gebaut. Wir hoffen, auch Sie werden sich hier wie zu Hause fūhlen. Hier im Pavillon oder auf unserer home page im Internet, mit Hilfe modernster Technologie kann jeder Besucher seinen Namen in unseren virtuellen Muster–Gūrtel einweben. Die lettischen ethnografischen Zeichen, die jahrhundertelang verschiedenste Informationen in sich gespeichert haben, erschliešen sich nun auch den anderen Völkern.

Lettland ist ein Land mit reicher Kultur, stabilen und gepflegten Traditionen, ein dynamisches Land mit gebildeten und wissbegierigen Menschen.

Den Beitritt Lettlands in die Europäische Union sehen wir als seine hervorragende Möglichkeit, die europäische Staatengemeinschaft zu bereichern und zu vervollständigen. Lettland will und wird seinen Beitrag zur Entwicklung, zur Stabilität und zur Sicherheit des vereinten Europas leisten.

Die Europäische Union hat bereits bestätigt, dass Lettland die politschen Kriterien von Kopenhagen erfūllt, dass unsere Marktwirtschaft funktionstūchtig ist. Wir arbeiten daran, die Beitrittsverhandlungen zūgig voranzutreiben und diese bis Ende 2002 abzuschliešen.

Im Mai feierte Lettland seine zehnjährige Wiedererlangung der Unabhängigkeit. Durch die konsequente Umsetzung notwendiger Reformen auf dem Wege zur modernen Marktwirtschaft wurde eine makro–ökonomische Stabilität erreicht, die wiederum positive Voraussetzungen fūr die weitere Entwicklung gewährleistet.

Das Brutto–Inlandsprodukt ist in den letzten Jahren bedeutend angestiegen. Die Inflationsrate vom vorigen Jahr gehörte zu den niedrigsten in den Ländern Mittel– und Osteuropas. Die Staatsverschuldung Lettlands ist um das merhfache niedriger als die zugelassenen Normen der Maastrichter Kriterien. Durch die strenge Währungs– und Fiskalpolitik ist es gelungen, die Stabilität der nationalen Währung — des Lats — gegenūber dem internationalen Währungskorb (SDR) schon seit sechs Jahren zu bewahren. Fūr die Anbindung des Lats an den Euro bestūnden schon heute keine technischen Hindernisse.

Bedeutende internationale Agenturen haben Lettland eines der höchsten Kredit–Reitings unter den Ländern der Mittel– und Osteuropa verliehen und dadurch die Sicherheit fūr langfristige Investitionen bestätigt. Das Klima fūr die Unternehmungstätigkeit und Investionen wird ständig verbessert.

Mit der Integration Lettalnds in die europäischen und globalen Strukturen wurden die Wirtschaftsbeziehungen umorientiert. Heute werden fast zwei Drittel des Aušenhandelsumsatzes mit den EU–Ländern abgewickelt.

Die Bundesrepublik Deutschland ist zu unserem gröšten Handelspartner geworden. Zu den bedeutendsten deutschen Investoren in Lettalnd, um nur einige zu nennen, gehören Ruhrgas, Preussen–Electra, Glasseiden Oschatz, Vereins– und Westbank und andere.

Lettalnd ist ein aktives Mitglied der Ostseekooperation. Als ein bedeutendes Zentrum der Hanse –Union war die Hauptstadt Riga schon im 13. Jahrhundert ein Begenungsort zwischen Ost und West. Mit seinen eisfreien Häfen und der gūnstigen Infrastruktur zählt es heute zu den dynamischsten Transitländern dieser Region. Riga hat sich zu einer Finanz–Metropole des Baltikums und des Nordeuropas entwickelt. Der erfolgreiche Verlauf der Jahresversammlung der Europäischen Bank fūr Wiederaufbau und Entwicklung, die vor kurzem in Riga stattgefunden hat, ist ein gutes Beispiel dafūr.

Als kūnftiges EU–Mitglied und Vertreter der Ostseeregion hat sich Lettland verpflichtet, seinen Betrag zum Wohlstandswachstum der gesamteuropäischen Gesellschaft zu leisten. Ein riesiges Potential fūr die regionale Zusammenarbeit bietet die Entwicklung der Energienetze an. Lettland beteiligt sich aktiv an umfangreichen Projekten, bei der Errichtung gemeinsamer Gas–Netze und Erdöl–Transitkorridore, bei der Zusammenlegung der Zentralen un der Westeuropäischen Stromerzeugungssysteme. Angesichts der Wichtigkeit der Erdgaszulieferung nach Europa bietet Lettland unikale Möglichkeiten fūr unterirdische Gasaufbewahrung.

Genauso wichtig sind auch die anderen strategischen Projekte, zum Beispiel, die Verbesserung der Verkehrsinfrastruktur und des Transitkorridores West–Ost sowie Entwicklung der Telekommunikation und der Informationstechnologien.

Lettland hat stets die Überzeugung vertreten, dass sämtliche Projekte und neue Technologien naturfreundlich sein sollen. Die Frage nach der Ausgewogenheit der Entwicklung gehört zu den wichtigsten und stimmt mit der Grundidee der "Expo 2000" ūberein.

Lettland hat seine Möglichkeiten und seine Vorteile erfolgreich genutzt — die makroökonomische Stabilität, die hoch qualifizierten, gebildeten und flexiblen, dazu vergleichsmäšig preiswerten Arbeitskräfte, die reichhaltigen Forstressourcen, die unverbrauchte Umwelt sowie die äušerst gūnstige geographische Lage und die dem Transit angepasste Infrastruktur.

Das wird zur Entwicklung der Informationstechnologien, der Elektronik, der Biotechnologie, der Farmazie und anderer auf der Wissenschaft basierender Zweige sowie der ökologischen Landwirtschaft, der Forstwirtschaft und des Fremdenverkehrs positiv beitragen.

Seit der ersten internationalen Messe haben sich in der Welt und in der gesellschaftlichen Entwicklung enorme Veränderungen vollzogen, insbesondere in den letzten zehn Jahren. Wir sind dessen bewusst, dass das Gedeihen einer Nation heutzutage von ihrem Verständnis und Können bestimmt wird, die neuen Lebensrealitäten auszunutzen. Vieles wird von der schöpferischen Denkweise des Menschen abhängen, davon, wie Staaten und Völker der ganzen Welt sich auf eine Zusammenarbeit einigen werden.

Ich bin ūberzeugt, dass diese Ausstellung viele fruchtbare Anregungen fūr die Entwicklung schöpferischer Denkweise unterbreiten wird. Sie wird zur Gewährleistung einer ausgewogenen und harmonischen Entwicklung beitragen und eine effektive Lösung globaler Fragen fördern.

Turpinājums no 1.lpp.

Apzaļumošanai iestādīti gandrīz 6000 jaunu koku, un kārtību "Expo" teritorijā nodrošina 5000 policistu, kam talkā vēl nāk 1200 privāto drošības aģentu. Savus apmeklējumus izstādē jau pieteikuši 20 000 ļoti svarīgu personu — valstu vadītāji, karaļi, kinozvaigznes un citu jomu slavenības. Optimistiski punktuālie vācieši pat iepriekš aplēsuši, ka "Expo–2000" simt piecdesmit trīs dienās apmeklētāji pavisam izdzers 80 000 hektolitru alus (šī prognoze gan pildās, kā rādās, visnotaļ sekmīgi).

Un visā "Expo" pusgadu ilgajā programmā paredzēti 15 000 kultūras pasākumu.

Latvija pretī

šiem grandiozajiem skaitļiem

lika daili, patiesīgumu un neviltotu sirsnību, ko iemiesoja virkne pašu zemē iemīļotās un ne reizi vien arī ārzemēs atzinību iemantojušās folkloras kopas "Dandari", "Vilki", "Skandinieki", "Vilcenes", deju ansambļi "Dancis", "Agrā rūsa", "Laima", "Gundega"... Pavisam Latvijas dienas kultūras programmā "Expo–2000" Hannoverē piedalījās ap pustūkstotis dziedātāju, dancotāju un citu žanru mākslinieku.

Pēcpusdienā, simfoniskās mūzikas koncertā, kas bija pulcējis izsmalcinātākos mūzikas gardēžus, uzstājās Rīgas kamerorķestris, dziedāja Ulda Kokara vadītais kamerkoris "Ave Sol" un starptautisku slavu iemantojušie latviešu operas solisti Inga Kalna, Elīna Garanča, Krišjānis Norvelis, spēlēja čelliste Agnesa Mārtinsone... . Visilgākos aplausus un bravo saucienus izpelnījās jaunā, apburošā vijoles virtuoze Baiba Skride, kas arī, tāpat kā daudzi mūsu izcilie operas solisti, pašlaik savu dzīvi saistījusi ar Vāciju — Baiba savu vijolnieces meistarību papildina Rostokā.

Beidzamais un arī skaļākais Latvijas dienas muzikālais akcents bija Eirovīzijas konkursa laureātu grupas "Prāta vētra" (ko šeit pieteica starptautiskajā versijā kā "Brain Storm") koncerts.

Vairākas stundas no "Expo–2000" centrālās skatuves pāri plašajai izstādes teritorijai plūda Renāra Kaupera skanīgā, superjaudīgas audioaparatūras pastiprinātā balss, par konkursa vadmotīvu izvēršoties grupas jaunajai dziesmai "Welcome to my country" ("Laipni lūdzu manā valstī" — angl.), un tūkstošiem klausītāju, galvenokārt sajūsmināti jaunieši, cēlās kājās, pakļaujoties sava jaunā latviešu elka aicinājumam "Honour my president" ("Godiniet manu prezidenti" — angl.).

Latvija atveras pasaulei

Latvijas dienas atklāšanas runā, pārstāvot "Expo 2000" vadību, izstādes ģenerālkomisāres vietnieks Norberts Bargmans akcentēja Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, uzsverot, ka Latvijas paviljons simbolizē mūsu valsts atvērtību pasaulei un reizē apliecina, ka Latvija ir miera un tīras, nebojātas dabas vieta.

Vācijas valdības vārdā Valsts prezidenti un visu mūsu valsti sveica Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Klauss Ginters Bīderbiks.

Arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā Latvijas dienas atklāšanas runā (publicējam atsevišķi) uzsvēra mūsu valsts virzību uz Eiropu, saglabājot latviešu nācijas tradicionālās vērtības. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris kopīgi ar vācu

Reinzemes–Pfalcas policijas orķestri atskaņoja abu valstu himnas.

Latvijas paviljonā Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga ieradās kopā ar "Expo–2000" ģenerālkomisāres vietnieku N.Bargmanu. Aplūkojot mūsu skanīgi plašo koka namu Hannoverē, augstie viesi bija vienisprātis, ka pret debesīm atvērtā niedru jumta piltuve, kas cilvēkā patiešām "ielej" kosmisko enerģiju, vienlaikus ir pret debesīm vērsta zīme, ka Latvija atveras pasaulei, saglabājot savu tradicionālo saikni ar dabu, latvisko mentalitāti un tautas fundamentālajām vērtībām.

Simbolisks bija Latvijas Valsts prezidentes apmeklējums "Expo–2000" kopīgajā "Eiropas mājā", kur V.Vīķe–Freiberga atstāja savu roku nospiedumus pasaulslavenās porcelāna firmas "Hurstenberg" porcelānā, lai vēlāk tie tiktu izstādīti līdzās citu izcilu personību roku nospiedumiem. Latvijas Valsts prezidente parakstījās arī "Eiropas mājas" goda viesu grāmatā.

Prezidente paguva apmeklēt arī mūsu tuvāko kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas un arī Krievijas paviljonus, kā arī tikties ar Daugavpils skolēniem, kas piedalās starptautiskā projektā "Expo–2000" "Ūdens pasaulē", risinot Daugavas ūdens tīrības problēmu.

"Cilvēce — daba, tehnoloģija: parādās jauna pasaule"

Šis "Expo–2000" moto pasaules izstādes dalībniekiem — piecdesmit trim valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas Hannoverē uzcēluši savus paviljonus, — sagādājis visnotaļ sarežģītu uzdevumu: kā panākt ekspozīcijas maksimālu atbilstību tieši šim visai cilvēcei tik aktuālajam moto. Līdz ar to tikai retā paviljonā var atrast attiecīgā reģiona rūpniecības ražojumu paraugus un milzīgus informācijas blāķus.

Par ļoti veiksmīgu uzskatāma Latvijas debija pasaules izstādē. Mūsu valsts paviljons no ārienes pārsteidz ar nelielajiem apmēriem un vienkāršo materiālu — koks, apsists ar spožu metālu (pēdējais elements izraisījis ne viena vien latviešu speciālista, šķiet, pamatotus iebildumus — ja celtnes ārsienu, tāpat kā celtnes iekšieni, veidotu tikai koks, paviljons atstātu vēl viengabalaināku iespaidu.

Latvju ornamentu pētnieka, mākslinieka Modra Tenisona un datorspeciālista Armanda Strazda izstrādātais projekts "Zīme" tikai sākotnēji šķiet nepretenciozs, un šī projekta adekvāts izvērtējums prasa iedziļināšanos latviešu nācijas mentalitātē un dziļajās kultūras saknēs.

Pēc A. Strazda vārdiem, šī unikālā josta, ko pagarina katrs Latvijas paviljona apmeklētājs, ievadot datorā savus dzīves datus un savu veltījumu nākotnei, teorētiski varētu aizsniegties no Zemes līdz Mēnesim, ornamentu skaitam sasniedzot 20 triljonus. Turklāt nevienam ornamentu fragmentam neatkārtojoties.

 

Valsts prezidente — Latvijas žurnālistiem

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, kā, jūsuprāt, Latvijas paviljons šajā krāšņajā izstādē vedina arī domāt par mūsu tautas likteņgaitām, ko arī jūs pati ar savu dzīvi esat ļoti tieši izdzīvojusi?

— Man diemžēl nebija laika ieskatīties informācijā, kas ir datorprogrammās, kur iespējams, piespiežot podziņu, saņemt plašāku informāciju par Latviju. Mani vācu pavadoņi vēlējās zināt, kas šajos datoros ir par Latvijas valdību, un viņi vēlējās redzēt arī , kur šajā programmā ir prezidente. Un kad viņi to sameklēja, viņi bija priecīgi un teica: "Jā, te ir viss, ko vajag zināt.". Taču man diemžēl šajā īsajā apmeklējumā nebija izdevības pārbaudīt, cik plaša un aptveroša tur ir informācija, piemēram, par mūsu vēsturi. Bet cilvēkam, kas Latvijas paviljonā var uzkavēties dažas minūtes ilgāk, es pieņemu, šeit paveras ļoti plaša informācija par mūsu likteņiem.

— Prezidentes kundze,vai drīkstu jautāt, ja tas nav jūsu personīgs noslēpums: kādu vēlējumu nākotnei jūs ierakstījāt datorā, izdrukājot savu ornamentu?

— Es ierakstīju daudz laimes vēlējumu. Daudz laimes gan latviešiem, gan visai pasaulei.

— Kā jums šķiet, vai šis datorprojekts nostrādās, piesaistot cilvēkus vārdam "Latvija"?

— Man personīgi tas šķiet ļoti interesants projekts. Un arī Hannoveres birģermeistars izteicās ļoti atzinīgi par to, ka latvieši ir nopietni ņēmuši šīs "Expo" tēmas definīcijas un galvenos jēdzienus un ka šajā paviljonā latviešiem ir izdevies ļoti labi apvienot idejas, ko izstādes rīkotāji bija gribējuši demonstrēt. Izstādes rīkotāji par to esot patiesi sajūsmināti.

— Citas valstis šeit izstādē sevi rāda ar prātam brīžiem pat neaptveramām tehnoloģijām. Mēs, latvieši, it kā piezemējamies un rādām mazliet savu pagātni. Vai tas bija pareizais simbols, ko rādīt pasaulei?

— Nē, es domāju, ka ir tieši otrādi! Ļaudis šeit ir uztvēruši tieši to, ka mēs spējam savienot pagātni ar nākotni. Pagātnes mantojumu — simboliskos latvju rakstus — ar moderno tehnoloģiju un cilvēcisko ar dvēselisko. Garīgo ar vielisko. Savienot cilvēku roku veidoto ar moderno datortehnoloģiju. Šeit ir harmonisks savienojums. Līdzsvars. Harmonijas izjūtu padziļina arī šī koka celtne. Koks ir arī mūsu galvenā eksportprece, un arī to nav par sliktu atgādināt. Un tajā pašā laikā te jūtams koka siltums un mājīgums, ko izstaro šīs koka sienas. Un tajā simboliskajā piltuvē, ticiet man, ir patiešām brīnišķīga sajūta. Kad "Ave Sol" šajā vietā dziedāja "Mūsu Tēvs debesīs..", tas bija tiešām neaizmirstams brīdis, ko mūsu laikam varbūt tikai vienreiz lemts piedzīvot.

— Vai, jūsuprāt, ir attaisnojusies projekta autoru iecere?

— Uz mani šis paviljons atstāj ļoti labu iespaidu. Šādam paviljonam uz cilvēku ir jāatstāj kāda noteikta sajūta. Šī izstāde ir tik raiba. Te ir tik liela sacensība par cilvēku uzmanību. Paviljons nevar būt tikai vizuāls. Ir jābūt kam tādam, ko cilvēks izjūt ar visu ķermeni. Un Latvijas paviljons uz cilvēku iedarbjas arī telpiski. Iedarbojas trīs dimensijās. Cilvēki šeit izjūt īpašu gaisotni. Visvairāk, protams, mūsu simboliskajā piltuvē, kas uz cilvēku iedarbojas patiešām spēcīgi. Man šķiet, mūsu paviljons uz apmeklētāju atstāj paliekošu iespaidu.

— Prezidentes kundze, kā jūs vērtējat faktu, ka "Expo–2000" laikā sadūšojušies arī Latvijas novadi, Hannoverē notikusi arī Vidzemes diena?

— Es domāju, mums tā ir lieliska izdevība parādīt sevi pasaulei. Vakar, kad runājām ar Vācijas prezidentu, savā vīzijā par nākotnes Eiropu, par kopīgajiem nākotnes plāniem, kādi ir Vācijai un Francijai, viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir parādīt, ka Vācija ir savienotu zemju republika, kurā katrai no šīm sešpadsmit zemēm ir sava vieta un sava nozīme. Mums Latvijā ir četri novadi, un katram ir sava nozīme. Visi šie novadi kopā veido vienotu valsti.

— Jūs bijāt arī dažu lielvalstu paviljonos. Kādi jums tie šķita salīdzinājumā ar Latvijas paviljonu?

— Es domāju, katra valsts cenšas piesaistīt cilvēku uzmanību. Atstāt uz cilvēku ko paliekošu. Vācija bija ļoti centusies — ar lieliem līdzekļiem rādīja divas idejas. Vienu par valsts radītājiem. Gan māksliniekiem, gan filmu veidotājiem, gan zaļās kustības aizsācējiem. Par cilvēkiem, kas iespaidojuši sabiedrību. Tas viss parādīts ar viņu grandiozām skulptūrām, kas it kā top mākslinieka darbnīcā. Tālāk šo domu turpina ārkārtīgi dārgs audiovizuālais priekšnesums. Ārkārtīgi iespaidīgs trīsdimensiju priekšnesums, kas, esmu pārliecināta, ir arī ļoti dārgs. Bet man šķiet, ka Latvijas paviljons savā pasvītrotajā vienkāršībā, ar cilvēku klātieni — jo šeit nemitīgi ir klāt mūsu dziedātāji un dejotāji, —aizstāj šo ārkārtīgi dārgo tehnoloģiju. Un man šķiet, ka mēs spējam pasaulē stāties citām valstīm līdzās un arī atstāt spilgtu iespaidu uz apmeklētājiem.

"Lavijas Vēstnesis": — Sakiet, ko jūs šobrīd Latvijas paviljonā izjūtat kā latviete (ja ir iespējams uz mirkli abstrahēties no apziņas, ka esat Valsts prezidente)?

— Katrā ziņā brīdis, kad mēs tur, piltuvē, kopā ar "Ave Sol" nodziedājām "Mūsu Tēvs debesīs", bija unikāls. Tā tiešām bija lūgšana debesīm. Lai Dievs sargā mūsu zemi. Lai mūsu tauta uzplaukst un lai mums ir droša nākotne. Tāda, kādu mēs paši to vēlamies redzēt, paši savā zemē.

— Paldies, prezidentes kundze, par atklātību!

Jānis Ūdris,  "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents

Valsts prezidentes Vācijas vizītes laikā