FM prioritātes

1.maijs, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, būs robežlīnija, kad tiks vētīts paveiktais, tādēļ darbs valsts institūcijās, tostarp Finanšu ministrijā (FM), šobrīd ir visai saspringts. Atklājušās arī vairākas problēmas, kurām savā pirmajā preses konferencē piektdien, 26.martā, īpašu uzmanību pievērsa jaunais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
FM, kā parasti, martā sākusi izstrādāt 2005.gada valsts budžetu. Kopumā ministrija prognozē, ka tautsaimniecības izaugsme saglabāsies tikpat stabila, kā līdz šim. Tomēr ministrs pauda bažas par atsevišķiem ieņēmumu veidiem, īpaši akcīzes nodokļa ieņēmumiem no naftas produktiem un degvielas. Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pagājušajā gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi naftas produktiem ir samazinājušies – janvārī par 0,7 miljoniem, bet februārī – par 0,2 miljoniem latu.
Runājot par budžeta veidošanu, O.Spurdziņš kritiski izteicās par iepriekšējās valdības pēdējo mēnešu laikā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kuru izpildei nepieciešams vairāk nekā pusmiljarda latu. Tā kā budžeta deficītu, kas pārsniedz 600 miljonus latu, mūsu valsts nevar atļauties, jau tagad ir skaidrs, ka visus šos aktus izpildīt nevarēs, uzsvēra ministrs, norādot, ka valdībai būs kritiski jāizvērtē prioritātes, kam atvēlēt naudu. Izstrādājot nākamā gada budžetu, FM balstīsies uz valsts prioritātēm, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos ES un NATO, solīja ministrs. Viņš pieļāva, ka nākamā gada budžets varētu pieaugt par 200 līdz 300 miljoniem latu.
Jau pirmajās darba dienās jauno finanšu ministru nepatīkami pārsteigusi situācija, kas saistīta ar veterinārās robežkontroles punkta būvi Rīgas brīvostā. Pagaidām šā punkta vietā plešas smilšu laukums, un, lai gan darbi tur notiek divās maiņās, līdz 1.maijam to diezin vai pagūs uzcelt. Tādējādi caur Rīgas ostu vairs nedrīkstēs transportēt kravas, kas pakļautas veterinārajai kontrolei, un pēc 1.maija Latvijas valstij draud paiet garām kravas desmitiem miljonu latu vērtībā. Tas ne tikai dos lielu triecienu kravu pārvadātāju biznesam, bet arī zaudējumus budžetam.
Lai gan robežkontroles punktu apsolīts pabeigt augustā, celtnes fiziska nodošana neparedz kravu plūsmas sākšanos, uzskata O.Spurdziņš, jo robežkontroles punkts ir jāpieņem ES ekspertiem, un tas varētu ievilkties līdz oktobrim vai pat novembrim. Eksperti pat atzīst, ka būtu labi, ja kravu plūsma tiktu nodrošināta ar nākamā gada 1.janvāri. Jāpieliek visas pūles, lai kravas nenovirzītos uz Helsinkiem vai Klaipēdu, jo atgriezt tās atpakaļ būtu gandrīz vai neiespējami, uzsvēra ministrs.
Vērtējot VID gatavību ar 1.maiju strādāt atbilstoši ES prasībām, O.Spurdziņš norādīja, ka nepieciešams kardināli uzlabot VID mājaslapu internetā, lai uzņēmēji tajā viegli varētu atrast vajadzīgo informāciju. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Maltas pieredzi. Katrs šīs valsts uzņēmējs pa pastu ir saņēmis dokumentu paketi ar izmaiņu aprakstu un jauno veidlapu paraugiem. Ministrs kaut ko līdzīgu jau aprīļa vidū vai beigās cer noorganizēt arī Latvijā.
Par svarīgu uzdevumu O.Spurdziņš uzskata arī nepieciešamību radīt mehānismu, kas ļautu daļēji kompensēt iespējamo cenu kāpumu nākotnē, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu. FM speciālisti pašlaik izskata piecus neapliekamā minimuma paaugstināšanas variantus un to ietekmi uz valsts budžetu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv