Latvija un drošības politikas jaunie izaicinājumi

Pēteris Elferts, īpašo uzdevumu vēstnieks, pēc Kanādā notikušās konferences “Drošības politikas jaunie izaicinājumi” materiāliem

Pēteris Elferts Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Aukstā kara beigas un pēc tam sekojošie notikumi ir radikāli mainījuši tradicionālos priekšstatus par drošību. Berlīnes mūra krišana, padomju režīma sabrukums Viduseiropā un Austrumeiropā un Eiropas atkalapvienošana radījusi jaunu un demokrātisku Eiropu. Šodienas paplašinātā Eiropa ar kopīgo pamatvērtību sistēmu nekad agrāk nav bijusi tik droša un stabila, kaut gan pasaule nav kļuvusi par drošāku dzīvesvietu.
Aukstā kara laikā briesmas un draudi drošībai bija acīmredzami un pretinieki bija labi zināmi. Šodien nav iespējams paredzēt, kad un kur varētu rasties draudi un kas tos varētu izraisīt. Draudu izcelsme bieži ir ārpus eiroatlantiskās telpas.
Globālā savstarpējā saistība, Rietumu sabiedrību brīvība un atvērtība kopā ar lielāku atklātību izvirza tālākas prasības demokrātiskām sabiedrībām un starptautiskām organizācijām uzņemties jaunus pienākumus un attīstīt jaunas, vēl neizmantotas iespējas, lai saglabātu stabilitāti un drošību.
Jaunā drošības vide prasa no Rietumu valstīm un starptautiskām organizācijām jaunus risinājumus un pārveidotas drošības doktrīnas. Meklējot vēl neizmantotas un būtiskas iespējas, NATO un ES ir piemērojušas jaunas politiskas un militāras stratēģijas, un tajās notiek pārveidošanās procesi ar mērķi atrisināt šos grūtos uzdevumus.
NATO tika nodibināta tās dalībvalstu kolektīvai aizsardzībai. Viens no NATO līguma galvenajiem pīlāriem ir stabilitātes un drošības nostiprināšana, aizsargājot brīvību. Cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos prasa izmantot netradicionālus līdzekļus un dažādas, vēl neizmantotas iespējas. Jāuzsver, ka kopīgai draudu analīzei un jaunas NATO misijas kopīgai izpratnei ir ļoti svarīga nozīme. Ciešākas transatlantiskās saites varētu nodrošināt lielāku progresu jaunu iespēju radīšanai Eiropā.

Jaunu NATO un ES
iespēju meklēšana

Latvija uzskata, ka NATO alianses pārveidošanai ir īpaši svarīga nozīme. Prāgas sammitā 2002.gada novembrī NATO alianse pieredzēja vislielāko paplašināšanos, kāda jebkad bijusi. Latvija bija viena no septiņām uzaicinātajām valstīm. Šis lēmums deva mūsu valstij pirmo reizi tās vēsturē stingras un stipras drošības garantijas.
Latvijas un arī Eiropas interesēs ir, lai būtu vienota, efektīva, apņēmīga un darbotiesspējīga alianse. Šī iemesla dēļ esam apņēmušies nostiprināt transatlantiskās saites pāri Atlantijai. Ir iespējams stāties pretim jauniem izaicinājumiem drošībai, ja ir cieša sadarbība starp Eiropu un Ziemeļameriku.
Potenciālo spēju palielināšana ir ietverta Prāgā pieņemtajās saistībās, NATO reaģēšanas spēku izveidošanā un izmaiņās NATO komandējošajā struktūrā. Savstarpēja operativitāte un kopīga darbība ir galvenais NATO izaicinājums.
Eiropas Savienība koordinē savu darbību, lai palielinātu potenciālās spējas ar kopīgas ārpolitikas un drošības politikas, kā arī Eiropas drošības un aizsardzības politikas palīdzību. Galvenais mērķis, kas ietver kapacitāti izvietot un uzturēt 50 000 – 60 000 cilvēku personālu, un Eiropas drošības stratēģija padarīja Eiropas drošības un aizsardzības politiku daudz saturīgāku.
Latvija atbalsta Eiropas drošības un aizsardzības politikas tālāku attīstību. ES ir jāpaaugstina tās potenciālās spējas izdevīgā sadarbībā ar NATO, atturoties no alianses darbības kopēšanas un sacensības ar to. Galvenā mērķa īstenošana būtu ievērojams ieguldījums transatlantiskajā drošībā. ES militāro iespēju ievērojama palielināšana ir ilgstošs process. Pašreizējais aizsardzības budžeta apjoms lielākajā daļā ES dalībvalstu un tas, ka to iekšpolitika neatbalsta investīciju palielināšanu Eiropas aizsardzības spēju palielināšanai, sarežģī centienus sasniegt lielāku progresu. Tas prasīs gan esošo, gan nākamo ES dalībvalstu politisko gribu un resursus.
Tuvākajos gados ES daudz sekmīgāk izmantos nemilitārus līdzekļus krīžu novēršanai un pārvarēšanai. Kamēr NATO vadībā krīzes atrisināšana ar militāriem līdzekļiem notiks tikai atsevišķos konkrētos gadījumos, ES būs pastāvīga loma stabilitātes nodrošināšanā ar ekonomiskas un militāras politikas palīdzību. Šī iemesla dēļ eiropiešiem nepieciešama labāka politika un mehānismi, lai apvienotu un koordinētu nacionālās potenciālās iespējas. Kopīgo centienu vērtība palielinātos, ja valstis sadalītu uzdevumus un attiecīgi paaugstinātu savas potenciālās spējas, gūstot kopīgu labumu. ES ir liela pieredze un resursi sadarbības attīstībai, un NATO arvien vairāk un vairāk iesaistās valstu potenciālo spēju palielināšanā. Šie notikumi mūs uzmundrina.

Ieguldījums mazo valstu
attīstībā

Saprotot, cik vitāli nepieciešami ir darbotiesspējīgi spēki, kas varētu cīnīties pret jauniem draudiem, Latvija arvien vairāk attīsta aizsardzības spējas, kas nepieciešamas starptautiskām operācijām visās četrās galvenajās operatīvajās jomās, ko noteikusi NATO, – aizsardzība pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoluzbrukumiem, droša pavēlniecība, sakaru un informācijas pārākums; izvietoto spēku savstarpējās operativitātes uzlabošana un ātra kaujas spēku izvietošana un darbība. Mūsu uzmanības centrā ir kara mediķi, artilērijas spridzekļu likvidēšanas vienības; militārā policija, mīnu traleri, kā arī aizsardzība pret kodolieročiem, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem. Šāds ieguldījums bijis ļoti pieprasīts notiekošajās krīzes novēršanas operācijās.
Mazās valstis var arī sadarboties cita ar citu, dodot pievienotu vērtību vispārējo spēju palielināšanā. Baltijas valstis ir parādījušas labu paraugu, ka sadarbība drošības lietās var dot efektīvus rezultātus ar kopīgu militāru projektu palīdzību – “Baltbat”, “Baltron”, “Baltsea”, “Baltnet”, “Baltdefcol”.
Latvija stingri atbalsta starptautiskos centienus miera un stabilitātes saglabāšanā. Mēs aktīvi piedalāmies miera uzturēšanas misijās un krīzes novēršanas operācijās. Latvija galveno uzmanību pievērš jomām, kur mūsu ieguldījums var dot pievienotu vērtību alianses vispārējo spēju palielināšanā.
Pēdējos gados Latvija ir kļuvusi no drošības garantiju saņēmējas par drošības sniedzēju. Latvija pašreiz piedalās piecās starptautiskās miera uzturēšanas operācijās: Kosovā (KFOR)-111, Bosnijā un Hercegovinā (SFOR), Gruzijā, Afganistānā (ISAF)-11 un Irākā (OIF)-120.
Mazajām valstīm var būt svarīga loma demokrātijas, stabilitātes un reformu sekmēšanā. Piemēram, Latvija dalās savā pieredzē un zināšanās, kā no dzīvošanas totalitārā režīmā pāriet uz demokrātiju, tādējādi palīdzot valstīm, kur notiek tāds pats reformu process. Mums ir liela pieredze un praksē iegūtas zināšanas, kā tikai vienā desmitgadē radīt demokrātisku sabiedrību, iedibināt tiesiskumu, ieviest pilsonisko brīvību un tiesības, kā arī izveidot pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku. Mēs pilnībā saprotam reformu procesu sarežģītību, grūtības un izaicinājumus valstīs, kas atrodas pārejas procesā. Tādējādi mēs varam efektīvi palīdzēt dažām Dienvidkaukāza un Rietumbalkānu valstīm, Baltkrievijai, Ukrainai un Moldovai, un mēs uzskatām, ka tā nav tikai iespēja vien, bet ka mums ir pienākums dalīties savā reformu procesa pieredzē.

“Latvijas Vēstneša”

(Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas