Lai cīņa ar nabadzību nepaliktu “uz papīra”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

2000. gada martā Eiropadome pieņēma vienu no svarīgākajiem dokumentiem – “Lisabonas stratēģiju”, kurā definēts Eiropas Savienības (ES) attīstības stratēģiskais mērķis “2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spētu nodrošināt noturīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo kohēziju (sabiedrības spēju nodrošināt labklājību visiem tās locekļiem, mazinot atšķirības un novēršot polarizāciju)”. Bezdarbs ES, tāpat kā Latvijā, kļuvis par vienu no lielākajām problēmām, tā pieaugums vērojams pat ekonomiskas augšupejas gadījumos. ES vēlas līdz 2005. gadam kopējo nodarbinātības līmeni paaugstināt līdz 67%, 2010. gadā sasniedzot 70% (tajā skaitā sievietēm – 60% un pirmspensijas vecuma cilvēkiem – 50%). Latvijā vidējais bezdarba līmenis ir 10%. Taču ir krasas reģionālās atšķirības. Rīgā tas ir 4,2%, bet Rēzeknes rajonā – 27,2%. Ir svarīgi, lai darbs sociālās iekļautības un bezdarba mazināšanā notiktu vienmērīgi visā ES, jo, kā liecina Eiropas Komisijas dati, pēc paplašināšanās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju saruks par 12,40%.
Kā redzams, šie skaitļi ir vērā ņemami.
Lai ambiciozos mērķus sasniegtu, ir izstrādāta ES sociālās iekļaušanas stratēģija. Latvija, tāpat kā citas topošās un esošās dalībvalstis, kopā ar Eiropas Komisiju ir piedalījusies Kopējā sociālās iekļaušanas memoranda (KIM) veidošanā, kuru labklājības ministre Dagnija Staķe parakstīja 2003. gada 18. decembrī. Lai īstenotu KIM izvirzītos mērķus, Latvijai jābūt arī savam Nacionālās rīcības plānam (NRP) nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, kas valdībā jāiesniedz līdz šā gada 1. jūlijam.
Lai apspriestu NRP, piektdien, 26. martā, Labklājības ministrijā notika seminārs, kurā piedalījās arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikas novērtēšanas direktorāta direktors Pīters Stabs Jorgensens. Kā, semināru atklājot, uzsvēra valsts sekretāres vietnieks Ingus Alliks, nabadzība, tāpat kā sociālā izslēgtība nebeigsies pati no sevis. Sociālajā jomā attiecībā uz sociāli atstumtām grupām ir jābūt mērķtiecīgai un, galvenais, integrētai valsts politikai.

Kas ir galvenās
sociālās atstumtības riska grupas Latvijā?

Tāpat kā citur pasaulē, tie ir:

– bezdarbnieki (ilgstošie, pirmspensijas vecuma un jaunieši bezdarbnieki),
– jaunieši ar zemu vai nepabeigtu izglītību,
– bijušie ieslodzītie,
– ģimenes ar bērniem (īpaši daudzbērnu),
– vecāki, kuri vieni audzina bērnus,
– cilvēki ar invaliditāti,
– veci, vientuļi cilvēki (īpaši lielajās pilsētās),
– bezpajumtnieki,
– klaiņojoši bērni,
– no cilvēktirdzniecības cietušas personas.
Bērnu nabadzība ir viena no nopietnākajām mūsdienu Latvijas problēmām. Trūcīgajās ģimenēs valda fiziskās izdzīvošanas modelis, kas ierobežo garīgās un sociālās attīstības iespējas un draud ar nepilnvērtīgas jaunās paaudzes izveidošanos. Kā uzsver sociālās jomas eksperti, dzīvojot pastāvīgā nabadzībā, būtiski mainās šīs sabiedrības daļas vērtību orientācija. Latvijā 48% bērnu vecumā līdz 10 gadiem dzīvo nabadzībā, no 10 līdz 19 gadiem – tie ir 44% jauniešu.

Veicamie pasākumi
nabadzības mazināšanai

Izglītības pieejamības nodrošināšana

Kā liecina Eiropas valstu pieredze, nabadzību nevar novērst vienīgi ar pabalstiem. Vienīgais ceļš, kā pārtraukt nabadzības pārmantojamību, ir izglītības pieejamības nodrošināšana visiem sabiedrības slāņiem.Tādēļ vienai no prioritātēm jābūt izglītības un apmācības nodrošināšanai atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, īpaši jauniešiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem un invalīdiem. Tāpat pašplūsmai nedrīkst atstāt skolēnus, kas beiguši skolu ar nesekmīgām atzīmēm vai zemām sekmēm. Latvijā ir jāattīsta mūžizglītības iespējas pieaugušajiem, lai novērstu potenciālo risku kļūt par bezdarbniekiem. Kā uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvis, īpaši jādomā par romu tautības jauniešu integrāciju izglītības iestādēs.
Nodarbinātības veicināšana
Tas ir kompleksi risināms visas tautsaimniecības uzdevums, īpaši domājot par bezdarba mazināšanu laukos. Kā uzsvēra Pasaules Bankas sociālās politikas eksperte Inguna Dobrāja, nav normāla situācija, kad bezdarba līmenis Latgalē 13 neatkarības gados nav būtiski samazinājies. Valstij ir jādomā par labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai, īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. Viens no galvenajiem Nodarbinātības valsts aģentūras uzdevumiem ir īpaši atbalstīt jau iepriekš minēto sociālās atstumtības riska grupu apmācību un pārkvalifikāciju. Būtiski ir padarīt darba tirgu maksimāli iekļaujošu, nevienu sabiedrības slāni nediskriminējošu.
Piemērota mājokļa nodrošināšana
Tie ir pašvaldību atbalsta pasākumi cilvēkiem, kas nav spējīgi iegādāties mājokli dzīvokļu tirgū (ģimenes ar bērniem, bāreņi, kas sasnieguši pilngadību, bijušie cietumnieki). Diemžēl tikpat kā nenotiek mājokļu piemērošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tādējādi vēl vairāk veicinot to sociālo atstumtību. NRP paredz nodrošināt ar pagaidu mājokli un rehabilitāciju vardarbības un cilvēku tirdzniecības upurus, bijušos ieslodzītos un bezpajumtniekus. Tas viss gan atduras pret konkrētās pašvaldības finansiālajām iespējām. Piemēram, Rīgā ļoti trūkst sociālo dzīvokļu.
Adekvātu ienākumu nodrošināšana
NRP paredz “ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās aizsardzības sistēmas palīdzību nodrošināt iespēju dzīvot cilvēkam cienīgu dzīvi, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam”. Te gan īsti nav skaidrs, kā to panākt. Jo zināms, ka darba devējs nemaksās lielāku algu cilvēkam tikai tādēļ, ka viņš pieder pie kādas riska grupas.

Pieejamības nodrošināšana valsts garantētajiem minimālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nepieciešamajiem medikamentiem
NRP īpaši uzsvērta preventīvo pasākumu loma sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai un saslimstības ar sociālajām slimībām (tuberkuloze, HIV/AIDS, seksuāli transmisīvās slimības) mazināšanai.
Latvijā vislielākais risks nonākt nabadzībā ir pirmspensijas vecuma cilvēkiem un jauniešiem ar zemu izglītību, savukārt vismazākais risks ir pensionāriem (jo ir pastāvīgs ienākumu avots). Mūsu valstī bezdarba līmenis ir 10,5%, ES – 8%. Krasi atšķirīgi ir bezdarba rādītāji jauniešu vidū: Latvijā – 24,5%, ES – 12%. Pozitīvais ir tas, ka mums ir augsta sieviešu nodarbinātība – 56,8%. Savukārt viena no lielākajām problēmām ir krasā ienākumu atšķirība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.
Nabadzības mazināšanai Latvijā būs pieejami līdzekļi gan no Eiropas Sociālā fonda, gan programmas “Equal”. Pēdējā ir īpaši vērsta uz vienlīdzīgu pieeju darba tirgum visām sabiedrības grupām. Nodarbinātības veicināšanai tiks novirzīti 50 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda un Latvijas puses finansējuma, savukārt “Equal” ieviešanai – 6 miljoni.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Uzziņai: ģimene vai persona uzskatāma par trūcīgu ja:
– tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no valstī noteiktās minimālās algas mēnesī uz katru ģimenes locekli,
– tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs,
– tai nepieder sertifikāti, akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri,
– tai nav kredītsaistību,
– tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai,
– tā nav noslēgusi uztura līgumus,
– tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.