Pēkšņais satraukums ap Administratīvā procesa likumu

Par jēdziena “pēkšņi” izpratni varētu būt daudz skaidrojumu. Pēkšņs negaiss, pēkšņa nelaime, pēkšņs eksāmens un pēkšņa likuma stāšanās spēkā. Par pēdējo, no 2001.gada zināto, bet Administratīvā procesa likuma (APL) “pēkšņo” spēkā stāšanos šā gada 1.februārī, īpaši uztraukušās šobrīd ir pašvaldības.

Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka, šā likuma pieņemšana ir solis pretī demokrātiskai valstij. Lai būtiski sakārtotu valsts, fizisko un privāto juridisko personu attiecības. Bet pašvaldībās ir jūtams ievērojams apjumums, kā strādāt, pieņemt lēmumus jaunā, vēl neapgūtā Administratīvā procesa likuma kontekstā, lai tie neradītu atgriezeniskas finansiālas problēmas pašai pašvaldībai. Jo darbību ir uzsākusi valstī pašreiz vienīgā Administratīvā tiesa, kas izskata personu sūdzības, apstrīd pašvaldību lēmumus un piespriež soda naudas un radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Kā liecina saruna ar A.Stucku, lielā apjukuma iemesli ir dažādi. Viens no pirmajiem – kvalificētu juristu trūkums jo īpaši mazajās pagastu pašvaldībās.

“Pēkšņi”
nāca trīs gadus

– Vai tiešām problēmas ar APL “pēkšņo” spēkā stāšanos ir visās vairāk nekā 500 pašvaldībās?
– Likums spēkā stājās “pēkšņi” visās pašvaldībās. Tomēr nevar teikt, ka ar administratīvo aktu sagatavošanu pašvaldības nebūtu saskārušās. Tas līdz šim tika darīts statiskā režīmā.
– Bet kāpēc “pēkšņi”?
– APL var sadalīt vairākās daļas. Pirmā daļa ir teorētiskā. To lasot, cilvēkam, kas nav jurists, patiešām mati sāk slieties gaisā, jo aprakstītas specifiskas lietas juridiskā leksikā. Otrā daļa ir tā, kas tieši skar administratīvā procesa virzību iestādē, tai skaitā pašvaldībā. Patiesībā šī daļa ir pašvaldībām atpazīstama, vien ietverti uzlabojumi, precizējumi. Proti, tiek prasīta lielāka atbildība no pašvaldībām un valsts. Kaut vai dokumentu noformēšanā. APL prasa to veikt kvalitatīvi, ar vismaz elementārām juridiskajām priekšzināšanām. Diemžēl cilvēkresursu, jo īpaši juristu trūkums, ir klupšanas akmens pašvaldībās.
– Konkretizējiet, lūdzu, kurās jomās ir sagatavoti administratīvajiem aktiem līdzvērtīgi dokumenti, darījumi! Vai tas skar arī pašvaldību administratīvo komisiju darbību?
– Kaut tiesu praksē to vairāk saista ar pašvaldības domes vai padomes darbu, nenoliedzami APL un administratīvie akti tieši skar arī pašvaldības izveidotās institūcijas – komisijas, komitejas, darba grupas.

Bez jurista
kā bez rokām

Jūs minējāt juristu trūkumu kā vienu no problēmu saknēm un apjukuma radītāju. Skaidrs, ka uz burvju mājienu tie pašvaldībās uzreiz neradīsies. Ko var darīt, lai uzlabotos pašvaldības dokumentu, sēžu protokolu kvalitatīva noformēšana, ko prasa APL?
– Pirmo reālo palīdzību esam jau sākuši. Ir iecerēts apbraukt visus 26 rajonus un informēt par būtiskākajām APL niansēm. Jums taisnība, juristi tādēļ visās pašvaldībās uzreiz darbā pieņemti netiks, un arī manis stāstītais par APL nav viegli uztverama lasāmviela.
– Otrais, ko varam līdzēt, ir sagatavot tipveida administratīvo aktu paraugus. Divi jau ir pieejami Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) mājaslapā. Sadarbībā ar sabiedrisko attiecību centru “Providus” top juridiski korekti administratīvie akti, ko varēs izmantot pašvaldības iestādes, piemēram, būvvaldes.
– Apsverot situāciju, kad spēkā ir likums, pašvaldībām nav pieredzes likuma normu izpildē, trūkst zināšanu, kapacitātes, bet jau darbojas attiecīga tiesu institūcija, sakiet, ar ko pašvaldībām draud to vājums APL darbībā?
– Tas noteikti nozīmē finansiālus zaudējumus. Ja pašvaldība pieņem likumam neatbilstošus administratīvos aktus, tās iedzīvotājs šo lēmumu var apstrīdēt tiesā. Tiesa prasību izskatīs viena līdz triju mēnešu laikā un vainīgo sodīs.

Administratīvais
akts ir…

– Varbūt ir iespējams īsāk un precīzāk nekā APL pateikt, kas ir un kas nav administratīvais akts pašvaldībā?
– Apmēram 80% pašvaldībā pieņemto dokumentu (lēmumu), kas fiksēti sēdes protokolā un saistīti ar kādu fizisku vai juridisku personu, ir kvalificējami kā administratīvie akti. Kā piemēri minami – pirmpirkuma tiesību izmantošana, zemes jautājumi, sociālo pabalstu piešķiršana.
Jāpiekrīt, ka APL administratīvā akta definīcija, kas sastāv no 113 vārdiem, nav viegli uztverama. Arī mans tēvs, pašvaldības darbinieks, to apliecināja – izlasot no sākuma līdz beigām, puse jau aizmirsusies.
Taču kopumā jāatzīst, ka atsevišķi jāraugās uz katru pašvaldībā pieņemto lēmumu. Tas sarežģī tipveida administratīvo aktu veidlapu paraugu izstrādāšanu.
– Un kas ir atlikušie 20 procenti?
– Tie ir iekšējie jeb organizatoriskie lēmumi, rīkojumi, piemēram, darbinieka pārcelšana citā amatā. Diemžēl pašvaldības darbinieka pieņemšana vai atbrīvošana no darba nav administratīvs akts, jo to regulē Darba likums civiltiesiskā kārtībā.
– Vai APL stāšanās spēkā nav sava veida piespiedu mehānisms jurista štata vietas radīšanai katrā pašvaldībā? Un vai ar vienu juristu pietiks?
– Domāju, ka ar vienu kvalificētu juristu nelielā pašvaldībā pietiktu. Runa ir arī par pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras kompetenču nodalīšanu administratīvo aktu pieņemšanā, deleģējot nebūtiskākos administratīvos aktus pieņemt izpildvarai, administrācijai. Deputātiem ir jāspēj par administratīvajiem aktiem nelemt politiski un jāsaprot, ka to pieņemšanu 90 procentos gadījumu paredz likumi.

Izdevīga ir varas un
atbildības sadalīšana

– Vai domājat, ka pašvaldības politiķiem būs viegli atteikties no politikas klātbūtnes lēmuma pieņemšanas brīdī?
– Cilvēks pēc būtības ir varaskāra būtne – vairāk lemt, prasīt. Taču, sākoties problēmām ar administratīvajām tiesām, domas mainīsies. Turklāt ir vēl kāda nianse – Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70.pantā teikts, ka balsojumi par administratīvajiem aktiem ir fiksējami vārdiski. Ja man kā fiziskai personai pēc deputātu lēmuma radies kāds zaudējums, piemēram, nepamatoti atteikta būvatļaujas izsniegšana, es dodos uz tiesu un sniedzu prasību. Pašvaldības zaudētās tiesu prāvas naudas izteiksmē uzkrāsies un liks vērtēt ne vien pašvaldības, bet arī balsojušo deputātu atbildību.
Taču šis pieņemtais secīgais uzskaitījums liek atzīt vienu – pašvaldības lēmējvarai ir izdevīgi vienai neuzņemties atbildību, bet pašvaldības nolikumā noteikt, ka uzdod administrācijai pieņemt daļu administratīvo aktu.
– Vai neveidosies spēle vienos vārtos – vienā telpā radām, otrā apstrīdam, bet pārstāvam vienu un to pašu organizāciju?
– Teorētiski jā, taču būtībā darbojas princips – ja uz kļūdām norāda, tās cenšas izlabot.
Vienīgi šobrīd vēl ir grūti spriest par administratīvo aktu apstrīdēšanu Latvijā. Līdz šim jau ir pētīta tikai ārvalstu pieredze. Arī ieviestā administratīvo tiesu sistēma nav bez trūkumiem – vienīgā tiesa darbojas Rīgā, Antonijas ielā 6. Daudziem pietrūks vēlmes braukt no attālas vietas pārsūdzēt administratīvo aktu. Iespējams, ka ar laiku veidosies apgabalu administratīvās tiesas.
– Varbūt ir kāds ieteikums, kurus administratīvos aktus būtu jāatstāj domes ziņā, kurus uzdot pieņemt administrācijai?
– To izlemj dome, taču būtiskākie administratīvie akti, piemēram, pirmpirkuma tiesību realizēšana, būvatļauju izsniegšana u.tml., būtu atstājami domes kompetencē. Taču, piemēram, pašvaldības pabalstu piešķiršanu saskaņā ar izstrādātu nolikumu būtu jāuztic komisijai, komitejai vai citai izpildinstitūcijai. Dome tiek atstāta kā pirmā administratīvā akta pārsūdzēšanas institūcija.

Sarežģītie juridiskie
izteikumi

– Apskatot RAPLM mājaslapā sagatavotos administratīvo aktu paraugus, nerodas priekšstats, ka iedzīvotājam un šāda lēmuma saņēmējam būs liela skaidrība, kāpēc atteikts. Apliecinājums tam ir sarežģītais un juridiskiem terminiem pārsātinātais teksts. Vai vienkāršāk uzrakstīt nav iespējams?
– Visvieglāk bez īpašām juridiskām zināšanām iespējams uzrakstīt administratīvo aktu par zemes jautājumiem. Tiesiskais pamatojums lielākoties šādiem dokumentiem ir viens, un atsauce uz noteiktu likumu noteiktiem pantiem ir nepieciešama.
Kā jau minēju, ir grūti sagatavot tipveida paraugu jebkuram administratīvajam aktam, kas tiek pieņemts pašvaldībā.
– Ja tā, varbūt mēs cenšamies ar šo visu pārlieku sarežģīt dzīvi?
– Dzīve kļūst sarežģīta pašvaldībai vai valsts institūcijai kā likuma izpildītājām. Iedzīvotājam ir daudz vērtīgāk saņemt pašvaldības lēmumu ar konkrētu atteikuma pamatojumu, nevis sēdes izrakstu ar vienu vārdu “nē” un bezpersonisku deputātu skaitlisko balsojumu.
Uzskatu, ka pēc laika būs nepārprotama vajadzība precizēt Administratīvā procesa likumu, tai skaitā sarežģīto definīciju. Lietotājiem būtu nepieciešami arī APL komentāri, kas diemžēl vēl nav uzrakstīti.
– Šķiet, no šā “apburtā loka” pašvaldībām vieglāk nekļūst. Ko vēl iesakāt darīt, lai reālie zaudējumi nekļūtu par kādas pašvaldības finanšu katastrofu un situāciju mainītu labvēlīgā rezultātā?
– Pirmkārt, braucot uz pašvaldībām, APL un administratīvo aktu izpratnei iesaku lasīt Jautrītes Briedes grāmatu “Administratīvais akts”. Tā ir sastādīta daudz saprotamākā un pieņemamākā valodā.
Otrkārt, ir jāmēģina paplašināt administrācijas vai atsevišķu speciālistu kvalifikāciju. Uzaicināt pasniedzēju un samaksāt par apmācību ir lētāk nekā maksāt tiesas zaudējumus. Vienīgi problēma ir ar dažādu pasniedzēju viedokli vienā jautājumā.
Diemžēl ministrijas kapacitāte katra pašvaldības administratīvā akta skaidrošanā arī nav pietiekama, jo pašvaldību ir daudz un lēmumus, iedzīvotāju iesniegumus tās saņem katru dienu.
Par īpašo APL noteikto konsultāciju sniegšanu iedzīvotājiem, kam būs nepieciešama juridiskās kapacitātes paaugstināšana, šoreiz nerunāsim. Jo, salīdzinot ar administratīvo aktu sastādīšanu, tā ir neliela problēma. Likumā ir noteikts, ka iedzīvotājs var griezties pašvaldībā ar lūgumu, sagatavot nepieciešamo dokumentu sarakstu, ja, piemēram, vēlas celt māju. Dzirdot to, pašvaldību vadītāji visi kā viens saķer galvas.