Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 35.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:

a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,

b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,

c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,

d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,

e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,

f) izmaksāta kā kompensācija zemnieku saimniecībai saskaņā ar šā likuma 13.¹ pantu;”;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās;”;

izslēgt 15.punktā vārdus “arī vērtspapīriem”;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;”;

izslēgt 19.punkta “c” apakšpunktu;

izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus;”;

izslēgt 22.punktu;

papildināt pantu ar 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā;

24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.panta nosacījumi un kuras ir minētas Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija direktīvas 77/388/EEC 3.panta trešajā daļā;

25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Latvijas Republiku;

28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

30) transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;

31) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām,

c) gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām;

32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā;

34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts apliekamās personas;

35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī;

36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

2. 2.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā.”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojuma vērtību no Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto dabas resursu nodokli, aprēķināto akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli, kā arī iekļauj šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta muitas vērtībā.”;

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”, netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā.”;

izslēgt četrpadsmito daļu;

izteikt piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(15) Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

izteikt astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas dienā, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi, izņemot kredītprocentus.”;

izteikt divdesmito daļu šādā redakcijā:

“(20) Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir starpība starp preču vērtību pirms to izvešanas no iekšzemes un vērtību pēc to ievešanas iekšzemē.”

3. 3.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. un 4.punktā un 5.punkta “a” apakšpunktā vārdu “pastāvīgās” ar vārdu “deklarētās”;

aizstāt pirmās daļas 5.punkta ievaddaļā un “b” apakšpunktā vārdu “ārvalstu” ar vārdiem “Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta”;

papildināt pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1²) Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants.”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Budžeta institūcija reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tā veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija budžeta institūcijai ir obligāta, ja tā:

1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus;

2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju);

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām;

14) sniedz nomas pakalpojumus.

(3) Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu vai norunu saistīto šādu personu grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai nav pārsniegusi 10 000 latu, šīm personām, grupām un to pārstāvjiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Minētā norma attiecināma arī uz budžeta institūcijām. Tām personām, kuras izmanto šajā panta daļā paredzētās tiesības, ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc minētās summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā, iekšzemē veic vienu vai vairākus apliekamus darījumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.”;

izslēgt vienpadsmito daļu.

4. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(11) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā:

1) preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi;

2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Preču piegādes vieta:

1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana;

2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

3) ja preces tiek piegādātas kuģiem, lidmašīnām vai vilcieniem tālākai pārdošanai pasažieriem to pārvadāšanas laikā, ir tā vieta, kur tiek uzsākta pasažieru pārvadāšana;

4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas.”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “dzīvesvieta” ar vārdiem “deklarētā dzīvesvieta” un izslēgt otro teikumu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek pasažieru pārvadāšana, ievērojot iekšzemē un citās valstīs veiktos attālumus. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme.”;

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(7) Pakalpojuma saņēmēja juridisko adresi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem, ja apliekamā persona šos pakalpojumus sniedz jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai:”;

izteikt septītās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) starpniecības aģenta pakalpojumi, ja starpniecības aģents piedalās šajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanā;”;

papildināt septīto daļu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“10) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

11) elektroniski sniegtie pakalpojumi, to skaitā:

a) elektroniskā tīkla programmu piegāde, elektroniskā tīkla uzturēšana un apkope, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,

b) datu bāzes un programmatūras piegāde un atjaunināšana,

c) attēlu, tekstu un informācijas piegāde, pieejas datu bāzēm nodrošināšana,

d) mūzikas ierakstu, filmu, spēļu (to skaitā laimes spēļu un azartspēļu) piegāde,

e) dažādu reportāžu (to skaitā politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un notikumu) piegāde,

f) tālmācība;

12) finanšu un apdrošināšanas darījumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu īri un nomu.”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Šā panta septītās daļas 11.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz šos pakalpojumus neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.”;

izslēgt desmito daļu.

5. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa 0 procentu likmi nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.”

6. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apgūst kādu akreditēto izglītības programmu. Atbrīvojums piemērojams arī ēdināšanas pakalpojumiem, ko sniedz šīs izglītības iestādes;”;

izslēgt pirmās daļas 6.punktu;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šādus kultūras pasākumus, ieskaitot ieejas maksu šajos pasākumos:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertdarbību un sarīkojumus kultūras iestādēs,

c) bibliotēku pakalpojumus,

d) muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu darbību,

e) bērniem paredzētus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus;”;

izslēgt pirmās daļas 12.punktu;

izteikt pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus;”;

izteikt pirmās daļas 17.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“17) šādus finanšu darījumus:”;

izslēgt pirmās daļas 17.punkta “a” apakšpunktā vārdus “(arī līzinga kreditēšanu)”;

izslēgt pirmās daļas 21. un 25.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“29) zobārstniecības pakalpojumus;

30) pedagogu pasniegtās privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto atbrīvojumu var piemērot fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji (uzņēmumi, iestādes, organizācijas), ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro tādā gadījumā, ja gūtā peļņa tiek novirzīta vai ieguldīta šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.”

7. 6.² pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) šādiem masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai:

a) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana,

b) komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai;”;

papildināt pantu ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“11) apbedīšanas pakalpojumiem;

12) ieejas maksai sporta pasākumos;

13) ieejas maksai kinoizrādēs, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura kinoizrādes.”

8. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) preču eksportam un to preču piegādēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegādes veiktas muitas noliktavās un brīvajās zonās;”;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus un skaitli “šā likuma 4.pantu” ar vārdiem “šo likumu”;

papildināt pirmās daļas 4.punktu ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem ar starptautisko transportu;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti:

a) ievērojot paritātes principu — trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) ievērojot paritātes principu — trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

c) Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

d) Eiropas Savienības starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

e) Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm,

f) Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstubruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām;

izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai sniedz persona, kas ievedusi iekšzemē preces saskaņā ar normatīvajos aktos muitas lietās noteikto muitas procedūru “ievešana pārstrādei”, saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Eiropas Savienības teritorijas;

9) to preču piegādēm beznodokļu tirdzniecības veikaliem, kuras paredzētas tālākai realizēšanai (piegādei) fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām. Licences izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets.”

9. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja ir saņemtas preces vai ir saņemts nodokļa rēķins. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja ir veikta samaksa par preci avansā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”;

aizstāt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “šā panta sesto daļu” ar vārdiem “šo pantu”;

izslēgt ceturtās daļas otro un trešo teikumu;

papildināt pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Apliekamā persona, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(4²) Apliekamā persona, saņemot šā likuma 31.pantā minētos pakalpojumus no citas dalībvalsts apliekamās personas un šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, par saņemtajiem pakalpojumiem nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(4³) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) rēķina izrakstīšanas datums;

2) rēķina numurs;

3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir;

7) preču piegādes datums vai pakalpojuma sniegšanas datums;

8) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība;

9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);

10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;

11) piemērotā nodokļa likme;

12) aprēķinātā nodokļa summa;

13) darījuma kopsumma bez nodokļa;

14) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to;

16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šajā likumā paredzētie īpašie noteikumi (2.panta 15.daļa, 13., 13.¹, 13.², 13.³, 32. un 34.pants), — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).”;

izteikt sestās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:”;

aizstāt sestās daļas 1. un 2.punktā vārdus “pastāvīgā dzīvesvieta” ar vārdiem “deklarētā dzīvesvieta”;

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Ja kases čeks ir izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, kases čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču (pakalpojumu) saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs. Ierakstu preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) izdara čeka virspusē vai otrā pusē, apliecinot ierakstu ar parakstu un spiedogu.”;

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.1 daļā minētā informācija.”

10. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķina vai preču vai pakalpojumu saņemšanas vai pēc nodokļa summas samaksas avansā.”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai;”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti:

a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona,

b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu;

7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai.”;

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu:

1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots;

2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies;

4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas.”;

aizstāt devītajā daļā vārdus “tikai apliekamo” ar vārdiem “apliekamo vai neapliekamo”;

papildināt pantu ar 11.¹ un 11.² daļu šādā redakcijā:

“(11¹) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

(11²) Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā.”;

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas, valsts budžetā samaksātās nodokļa summas par brīvam apgrozījumam izlaistajām (importētajām) precēm un saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.1 daļu valsts budžetā samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis, iekļaujamas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.”

11. 11.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “pēc taksācijas perioda beigām” ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Apliekamās personas, kuras piegādā preces citu dalībvalstu apliekamām personām, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatus par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk — pārskats). Pārskats iesniedzams par katru kalendāra ceturksni līdz tam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Apliekamās personas, kuras nodokli budžetā maksā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu iesniedz pārskatu par taksācijas periodu ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit piektajam datumam.”

12. 12.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³, 1.⁴ un 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Par šā likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas dalībvalsts jebkuras personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, nodokli aprēķina un maksā budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.

(1²) Šā panta 1.¹ daļā minēto aprēķināto nodokli neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, iemaksā valsts budžetā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam un informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par šāda pakalpojuma saņemšanu un nodokļa samaksu. Ministru kabinets apstiprina šā paziņojuma veidlapas paraugu.

(1³) Šā panta 1.¹ daļas nosacījumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem savu ar normatīvajiem aktiem noteikto funkciju nodrošināšanai.

(1⁴) Apliekamā persona, kas atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pēctaksācijas gada janvāri, veic preces apliekamās vērtības korekciju par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.

(1⁵) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, tad nodoklis maksājams valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu, bet ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis.”;

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Izlaižot pamatlīdzekļus brīvam apgrozījumam, nodokli par to importu saskaņā ar šā panta otro daļu var nemaksāt budžetā, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja:

1) apliekamā persona ieved pamatlīdzekli, kuru paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai;

2) pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

3) apliekamai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

4) pamatlīdzeklis ir arī vieglā automašīna, kuru ieved apliekamā persona, ja šīs personas pamatdarbība ir vieglo automašīnu noma vai nomas pirkuma (līzinga) darījumi, taksometru pakalpojumu sniegšana un autovadītprasmes apmācība.”;

izslēgt 2.² daļu;

papildināt pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

“(23) Ja, ievedot preces iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, šīm precēm tiek piemērots muitas galvojums saskaņā ar Kopienas muitas kodeksu, tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par iespējamo nodokļa parādu. Ministru kabinets nosaka nodrošinājuma apjomu, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtību.”;

izslēgt sesto daļu;

papildināt 11.¹ daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību, — līdz brīdim, kad ir saņemti eksportu apliecinoši dokumenti vai dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.”;

izslēgt divpadsmitās daļas 2. un 3.punktu;

aizstāt divpadsmitās daļas 4.punktā vārdus un skaitli “šā likuma 7.pantam” ar vārdiem “šim likumam”;

izslēgt 12.¹ daļu.

13. Izteikt 12.² pantu šādā redakcijā:

“12.² pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana citu dalībvalstu apliekamām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām apliekamām personām

(1) Citu dalībvalstu apliekamām personām, kuras nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu atmaksā, ja attiecīgā persona:

1) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību Eiropas Savienības teritorijā;

2) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(2) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atmaksā pēc paritātes principa, ja attiecīgā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību un ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā mītnes zemē ārpus Eiropas Savienības teritorijas — valstī, kurā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis);

3) neveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(3) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma nodokļa atmaksāšanai veidlapas paraugu.”

14. Izteikt 13.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas saistīta ar darījumiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas.”

15. Papildināt 13.¹ panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no zemnieku saimniecībām pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.”

16. Papildināt likumu ar 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.³ pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Apliekamā persona, kas:

1) parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

2) ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

3) sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus, piedaloties šīs daļas 1. un 2.punktā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, var izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības aģenta pakalpojumam.

(5) Apliekamai personai, kas veic no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zelta piegādi, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, kuras nolēmušas piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām vai zelta importu, ja šo zeltu apliekamā persona vai starpniecības aģents apliekamās personas vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(6) Apliekamai personai, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai šī apliekamā persona saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nolēmusi piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, vai importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(7) Apliekamai personai, kas veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.”

17. Izslēgt V nodaļu.

18. Papildināt likumu ar VI un VII nodaļu šādā redakcijā:

“VI nodaļa
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

18.pants. Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā

Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā ir:

1) saimnieciskās darbības ietvaros veiktie šā likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi un preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai iekšzemē;

3) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs apliekamās personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai citā dalībvalstī;

4) neapliekamu personu veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

19.pants. Preču piegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona.

(2) Ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts neapliekamā persona, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana.

(3) Montēto vai uzstādīto preču piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā preces tiek montētas vai uzstādītas.

(4) Jauna transportlīdzekļa piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts.

20.pants. Preču iegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

21.pants. Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tiek (noslēgta) pabeigta muitas procedūra — preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

22.pants. Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta

(1) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona saņem no citas dalībvalsts apliekamās personas.

23.pants. Ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja preču pārkraušanas vai uzglabāšanas vai citi ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistītie pakalpojumi tiek sniegti pakalpojuma saņēmējam, kurš ir reģistrējies kā apliekamā persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī, nevis preču pārkraušana vai uzglabāšana dalībvalstī, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata to dalībvalsti, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

24.pants. Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu un septītās daļas 9.punktu. Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu citas dalībvalsts apliekamai personai, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(2) Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transporta pakalpojumu. Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Ja starpniecības aģents piedalās šā likuma 23.pantā minēto pakalpojumu nodrošināšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā faktiski tiek sniegts pakalpojums. Ja starpniecības aģents piedalās minēto pakalpojumu nodrošināšanā un pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

25.pants. Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir vieta, kur pakalpojums tiek sniegts. Ja šis pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai un kustamā (ķermeniskā) lieta pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

26.pants. Reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā

(1) Ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, tad attiecīgajai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā šī persona var no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

(2) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē neapliekamai personai piegādā preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.

(3) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona veic preču piegādi attālumā Eiropas Savienības teritorijā un preces tiek saņemtas Latvijā, un šādu preču piegāžu kopsumma bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tad šai citas dalībvalsts apliekamai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) Ja citas dalībvalsts persona piegādā preces neapliekamai personai un tās iekšzemē montē vai uzstāda, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.

(5) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā un piektajā daļā minētos pakalpojumus jebkurai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(6) Ja citas dalībvalsts persona sniedz iekšzemē šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un sestajā daļā minētos pakalpojumus neapliekamai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(7) Citas dalībvalsts personai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā arī tad, ja tā nav sasniegusi šā panta trešajā daļā minēto reģistrēšanās slieksni.

(8) Citas dalībvalsts persona, iekšzemē veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no iegādāto preču vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām citas dalībvalsts personām, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā.

27.pants. Trīsstūrveida darījumi

(1) Trīsstūrveida darījumos ir iesaistīti preču nosūtītājs, starpnieks un preču galasaņēmējs. Preču nosūtītājs pēc starpnieka norādījumiem preces nosūta preču galasaņēmējam.

(2) Trīsstūrveida darījumos:

1) preču nosūtītājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam;

2) starpnieks veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam. Ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā šādu piegādi atzīmē ar burtu “S”;

3) preču saņēmējs veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

28.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpnieka veiktajām preču piegādēm, ja tas piedalās trīsstūrveida darījumos saskaņā ar šā likuma 27.pantu.

(3) Apliekamās personas veiktajām montēšanai vai uzstādīšanai paredzēto preču piegādēm citas dalībvalsts apliekamai personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi. Preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība iekļaujama preču piegādes vērtībā.

(4) Apliekamās personas sniegtajam preču transporta pakalpojumam Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja tas tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai.

(5) Jebkuras personas veiktai jaunu transportlīdzekļu piegādei citas dalībvalsts personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(6) Ja apliekamā persona sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai pakalpojumus, kas minēti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktā un septītajā daļā, pakalpojumiem piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(7) Ja apliekamā persona citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 25.pantā, un pēc pakalpojuma sniegšanas kustamā lieta tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(8) Ja apliekamā persona — starpniecības aģents — citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 24.pantā, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

29.pants. Ar nodokli apliekamā preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība

(1) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību nosaka saskaņā ar šā likuma 2.panta ceturto daļu.

(2) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtībā ietilpst visi maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), ko piegādātājs iekasē no pircēja, kā arī dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(3) Veicot preču pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 18.panta 2. un 3.punktu, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība ir šo preču iepirkuma vērtība vai preces pašizmaksa, kuru nosaka preču piegādes brīdī.

30.pants. Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tad tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu.

(2) Ja neapliekamā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tā nodokli neaprēķina un valsts budžetā nemaksā līdz šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

(3) Ja neapliekamā juridiskā persona vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir sasniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tad tā pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu.

(4) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas un šī persona pati vai trešā persona tās vārdā minētās preces uzstāda vai montē, tad nodokli valsts budžetā maksā preču saņēmējs.

31.pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamai personai, tad nodokli valsts budžetā par saņemto pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs.

(2) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un septītajā daļā minētos pakalpojumus, tad nodokli budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs.

32.pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura Eiropas Savienības teritorijā sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā likuma 4.panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus, var reģistrēties šo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šo personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona nodokli maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reģistrācijas iesniegumu;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šā panta pirmajā daļā minēto personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā, un reģistrācijas termiņus;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona, kas ir reģistrējusies Latvijas Republikā elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācijas un iemaksā nodokļa summas par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa summu iemaksāšanas termiņus.

(4) Nodoklis, kuru šā panta pirmajā daļā minētā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona ir samaksājusi iekšzemē par precēm un pakalpojumiem savu elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanai, atmaksājams no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 12.2 pantā noteikto kārtību.

33.pants. Nodokļa piemērošana, izlaižot preces brīvam apgrozījumam iekšzemē

(1) Ja preces, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

(2) Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos norādīts, ka preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs;

2) preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam tiek pārsūtītas šīs daļas 1.punktā minētajam preču saņēmējam uz citu dalībvalsti.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā apliekamā persona, preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam pārsūtot uz citu dalībvalsti, preču piegādi uzrāda savā nodokļa deklarācijā un ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī un tiek pārsūtītas apliekamai personai saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē, šī persona aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā.

34.pants. Nodokļa piemērošana, veicot jaunu transportlīdzekļu iegādes un piegādes Eiropas Savienības teritorijā

(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas un reģistrējot to iekšzemē, maksā nodokli.

(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu.

(3) Ja neapliekamā persona piegādā jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts personai, tad šādai piegādei piemēro nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma atmaksājamā nodokļa summa, un kārtību, kādā neapliekamā persona:

1) noformē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi;

2) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta;

3) saņem no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu par jauna transportlīdzekļa piegādi.

VII nodaļa.
Nobeiguma noteikumi

35.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(2) Ja nodokļa deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa summu un soda naudu tās apmērā.

(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.

(4) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(5) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.¹ daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.

(6) Ja apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts personai, ir nepamatoti piemērojusi nodokļa 0 procentu likmi, tad tā maksā valsts budžetā nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

(7) Ja neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, nav paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.² daļu vai nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pēc tam, kad attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā sasniegusi šā likuma 26.pantā noteikto reģistrācijas slieksni, tad tā maksā valsts budžetā nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

36.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Likuma normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 33., 34., 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“33. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 12.panta 2.³ daļā, 12.² pantā, 32.panta trešajā daļā un 34.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Savienības teritorijā.

35. Ja līgums par nomas pirkumu (līzingu) noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomas pirkuma (līzinga) objektam līguma slēgšanas dienā. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem. Šādā gadījumā nesamaksātā nodokļa apmēram piemēro likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.pantā paredzēto pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

36. Līzinga kreditēšana, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, un nodoklis tam nav piemērojams.

37. Nodoklis par precēm, kas ievestas iekšzemē no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kandidātvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, piemērojot kādu no muitas procedūrām vai režīmiem, tiek piemērots un maksājams budžetā likumā noteiktajā kārtībā pēc muitas procedūras — preču izlaišana brīvam apgrozījumam — noslēgšanas.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 31.martā