Ministru kabineta 2004.gada 30.marta sēdē

Pieņemti “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”, kuri nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu vadības kārtību, struktūrfondu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus.

Struktūrfondu vadība šo noteikumu izpratnē ir Vienotā programmdokumenta, programmas papildinājuma, no struktūrfondiem finansēto projektu vērtēšanas kritēriju izstrādāšana un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.
Programmdokuments ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem un nosaka struktūrfondu finansējuma izmantošanas stratēģiju un mērķus, finansējamās prioritātes, pasākumus un aktivitātes, struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas Latvijas Republikā.
Papildinājums ir dokuments, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību aktiem, norāda programmdokumenta ieviešanas kārtību un aktivitāšu izvērstu aprakstu. Papildinājumā norādīto aktivitāšu ieviešanas veidi ir: projektu konkurss; grantu shēma; struktūrfonda nacionālā programma.
Programmdokumentā minēto prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanā izmantojami šādi finanšu līdzekļi: sabiedriskais finansējums: struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļa (ELVGF); Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI), kā arī nacionālais finansējums: valsts budžeta līdzekļi; pašvaldības budžeta līdzekļi; citi un privātais finansējums.
Struktūrfondu vadību nodrošina: vadošā iestāde; maksājumu iestāde; pirmā līmeņa starpniekinstitūcija; otrā līmeņa starpniekinstitūcija; struktūrfonda finansējuma saņēmējs; grantu shēmas apsaimniekotājs; granta finansējuma saņēmējs; uzraudzības komiteja; vadības komiteja.
Pieņemts rīkojums “Par reorganizējamās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” atsevišķas funkcijas nodošanu Ārlietu ministrijas kompetencē”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumu Nr.814 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” izveidošanu”, nolemts ar 2004.gada 7.aprīli nodot reorganizējamās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” funkciju ? stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošana un izsniegšana ? Ārlietu ministrijas kompetencē, lai nodrošinātu valsts pārraudzību stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta jomā.
Finanšu ministrijai uzdots sagatavot likuma “Par valsts budžetu 2004.gadam” grozījumu projektu, iekļaujot Ārlietu ministrijas priekšlikumu par dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielināšanu 42160 latu apmērā un priekšlikumu par attiecīgo izdevumu palielināšanu, lai nodrošinātu minētās funkcijas īstenošanu. Dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem veidos valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītā maksa par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licenci un valsts nodeva par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licenci.
Ekonomikas ministrijai (reorganizējamai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Attīstības aģentūra”) uzdots: nodot bez atlīdzības Ārlietu ministrijai valsts kustamo mantu (pamatlīdzekļus), kas iegādāta stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošanas un izsniegšanas funkcijas nodrošināšanai (bilances vērtība uz 2003.gada 31.decembri – 5205 lati); pārskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos (pārējie nenodokļu ieņēmumi) Valsts kases norādītajā kontā finanšu līdzekļus 12350 latu apmērā, kas gūti no maksas par stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licencēm, šādos termiņos: 3350 latu ? piecu darbdienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās dienas; 4500 latu ? ne vēlāk kā līdz 2004.gada 30.aprīlim; 4500 latu ? ne vēlāk kā līdz 2004.gada 30.maijam.
Pieņemti “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu tiesisko pamatu maksas noteikšanai par stratēģisko preču importa, eksporta vai tranzīta licenču izsniegšanu laika periodā no 2004.gada 1.februāra līdz 2004.gada 1.maijam.
Grozījumi nosaka speciālu atļauju (licenci) stratēģiskas nozīmes preču darījumiem: par licenču izsniegšanu eksporta vai importa darījumiem ar kopējo vērtību līdz vienam tūkstotim latu – pieci lati; par licences izsniegšanu eksporta darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz vienu tūkstoti latu, – pieci lati +2,5 procenti no darījuma kopējā apjoma, bet ne vairāk kā pieci simti latu; par licences izsniegšanu importa darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz vienu tūkstoti latu, – pieci lati +2,5 procenti no darījuma kopējās vērtības, bet ne vairāk kā seši simti latu; par licences izsniegšanu tranzīta darījumam – astoņdesmit latu; par importa sertifikāta vai galīgā izlietojuma apliecinājuma izsniegšanu – piecpadsmit latu; par piegādes kontroles sertifikāta izsniegšanu – divdesmit latu; par kontrolei nepakļauto preču licences izsniegšanu – divdesmit latu; par eksporta, importa un tranzīta licences derīguma termiņa pagarināšanu – pieci lati.
Pieņemti noteikumi “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums”.
Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ir Ministru kabineta izveidota starpministriju komiteja. Komitejas uzdevums ir vadīt un pilnveidot Latvijas stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas, lietošanas, eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēmu, kā arī īstenot stratēģiskas nozīmes preču licencēšanu un kontroli.
Komitejai ir šādas funkcijas: apstiprināt stratēģiskas nozīmes preču sarakstus; apstiprināt stratēģiskas nozīmes preču eksportam, importam un tranzītam nepieciešamo dokumentu (piemēram, licenču, sertifikātu, izziņu) veidlapas; izsniegt stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta licences un importa sertifikātus.
Komitejai ir šādi pienākumi: sagatavot priekšlikumus par stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas, lietošanas, eksporta, importa un tranzīta kontroles nodrošināšanai nepieciešamajiem normatīvo aktu projektiem; koordinēt ārvalstu palīdzības izmantošanu stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēmā; sagatavot priekšlikumus par projektiem, kas attiecas uz sadarbību ar starptautiskajām ķīmisko, bioloģisko un citu masveida iznīcināšanas ieroču aizliegšanas un kontroles organizācijām un citu valstu eksporta kontroles institūcijām, kā arī ar eksporta kontroles režīma valstu grupām, kā arī sagatavot un iesniegt ārlietu ministram priekšlikumus par Latvijas Republikas pievienošanos starptautiskajām masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas konvencijām un līgumiem, kā arī par iestāšanos attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.
Komitejas sastāvu pēc ārlietu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.
Pieņemts rīkojums “Par valsts kapitāla daļu turētāju bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas starptautiskā šķīrējtiesa””.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu noteikts, ka bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Attīstības aģentūra” piederošās kapitāla daļas bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas starptautiskā šķīrējtiesa” (piecas daļas) pāriet valsts īpašumā.
Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” iecelta par valsts kapitāla daļu (piecas daļas) turētāju bezpeļņas organizācijā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas starptautiskā šķīrējtiesa”.
Pieņemts rīkojums “Par valsts kapitāla daļu publiskajā akciju sabiedrībā “Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga”””.
Rīkojums paredz saglabāt valsts īpašumā valsts kapitāla daļu publiskajā akciju sabiedrībā “Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga”” – 105300 parasto akciju ar balsstiesībām (vienas akcijas nominālvērtība – viens lats).
Par valsts kapitāla daļu turētāju iecelta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”.
Pieņemti “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem un to raidīšanas kārtību televīzijas raidorganizācijās”.

Noteikumi nosaka Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus un to raidīšanas kārtību televīzijas raidorganizācijās.
Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi ir šādi: Vispārējie latviešu dziesmu svētki; Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki; starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”; ziemas un vasaras olimpiskās spēles; pasaules hokeja čempionāta finālsacensības; Pasaules kausa izcīņa futbolā un Eiropas futbola čempionāta finālsacensības; pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos, kas notiek Latvijā.
Noteikts, ka raidorganizācija, kas ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt kādu no minētajiem notikumiem, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms raidīšanas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi raidīšanas veidu (tiešraide vai ieraksts).
Noteikts, ka minētie notikumi raidāmi tiešraidē, izņemot gadījumus, ja tiešraide nav iespējama vai var būtiski ierobežot sabiedrības iespējas sekot līdzi attiecīgajam notikumam šādu iemeslu dēļ: notikuma ilgums pārsniedz plānoto raidlaiku; ir laika joslu starpība starp Latviju un valsti, kurā notikums norisinās.

Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā valsts atbild par Latvijas Nacionālās operas saistībām”.
Fiziskās un juridiskās personas piesaka Latvijas Nacionālajai operai savas prasījuma tiesības, iesniedzot Nacionālās operas direktoram iesniegumu. Iesniegumā fiziskā persona norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskā persona – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī personas bankas konta numuru, uz kuru pārskaitāma atlīdzība par mantiska rakstura saistību izpildi. Iesniegumu paraksta prasījuma tiesību pieteicējs. Iesniegumam pievieno prasījuma tiesības apliecinošus dokumentus. Ja iesniegums neatbilst noteikumos minētajām prasībām, Nacionālā opera piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas rakstiski informē par to prasījuma tiesību pieteicēju.
Nacionālās operas direktors mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu par prasījuma tiesību atzīšanu vai noraidīšanu un par Nacionālās operas spējām pildīt attiecīgās saistības. Nacionālās operas direktors par lēmumu rakstiski informē prasījuma tiesību pieteicēju. Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, par to informē prasījuma tiesību pieteicēju.
Ja ar Nacionālās operas valdījumā esošo valsts mantu nepietiek, lai nodrošinātu saistību izpildi, vai saistību izpildes dēļ var tikt traucēta Nacionālās operas darbība, Nacionālās operas direktors piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pārsūta noteikumos minētos dokumentus un lēmumu Kultūras ministrijai un rakstiski par to informē prasījuma tiesību pieteicēju. Kultūras ministrija mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas izvērtē Nacionālās operas finansiālo stāvokli un pieņem lēmumu par Nacionālās operas spējām pildīt saistības.
Ja Kultūras ministrija konstatē, ka Nacionālās operas finansiālais stāvoklis ļauj pildīt saistības, Kultūras ministrija uzdod Nacionālajai operai izpildīt attiecīgās saistības un rakstiski informē prasījuma tiesību pieteicēju par pieņemto lēmumu.
Ja Kultūras ministrija konstatē, ka Nacionālā opera finansiālā stāvokļa dēļ nespēj pildīt saistības, ministrija nodrošina Nacionālās operas saistību izpildi.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Šobrīd Saeimas kārtības ruļļa 10.pantā ir atsauce uz Korupcijas novēršanas likumu, kas ir zaudējis spēku sakarā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” stāšanos spēkā, līdz ar to, lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešams precizēt Saeimas kārtības ruļļa 10.pantu.
Grozījums paredz noteikt, ka Saeimas deputātu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Jūras akadēmijas rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu un pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlētais inženierzinātņu doktors Jānis Brūnavs apstiprināts par Latvijas Jūras akadēmijas rektoru.
Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības tirdzniecībai ar dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, to galvenais uzdevums ir noteikt veterinārās prasības tirdzniecībai ar dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar trešajām valstīm. Stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem, tiks noteiktas arī prasības atzītiem spermas savākšanas centriem, spermas uzglabāšanas centriem un embriju ieguves grupām.
Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Padomes direktīvu 88/407/EEC, 89/556/EEC, 90/429/EEC un 92/65/EEC prasības attiecībā uz dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar trešajām valstīm. Noteikumi ieviesīs četras svarīgas Eiropas veterinārās likumdošanas direktīvas, kas nosaka prasības iekšējā tirgū, kā arī ievedot spermu, olšūnas un embrijus no trešajām valstīm.
Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu un ievērojot Eiropas Padomes 1972.gada 12.decembra direktīvas 72/462/EEC par sanitārās un veterinārās pārbaudes jautājumiem, importējot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm. Noteikumu galvenais uzdevums ir noteikt veterinārās prasības govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm.
Sanitāro sertifikātu paraugi ir veidoti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1972.gada 12.decembra direktīvu 72/462/EEC par sanitārās un veterinārās pārbaudes jautājumiem, importējot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm.
Stājoties spēkā noteikumiem, tiks noteiktas veterinārās prasības vaislai, dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai kaušanai paredzētu govju un cūku importam no trešajām valstīm; tiks noteiktas veterinārās prasības vaislai, audzēšanai, nobarošanai vai kaušanai paredzētu aitu vai kazu importam no trešajām valstīm; tiks noteiktas veterinārās prasības govs (ieskaitot Bison bison un Bubalus bubalus šķirnes), aitas vai kazas vai cūkas svaigas gaļas vai gaļas produktu importam no trešajām valstī; tiks noteiktas prasības sanitārajiem sertifikātiem.
Pieņemti noteikumi “Veterinārās prasības aitu un kazu apritei”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu un ievērojot Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvas 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām, prasības. Noteikumu uzdevums ir noteikt veterinārās prasības aitu un kazu apritei ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Obligāti reģistrējamo slimību saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvu 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.
Infekcijas slimību, pret kurām aitas un kazas ir uzņēmīgas, saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvu 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.
Slimību vai epizootisko slimību, uz kurām attiecas obligāta ārkārtas rīcība ar teritoriāliem ierobežojumiem, saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1990.gada 26.jūnija direktīvu 90/425/EEC par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu.

Brucelozes (Brucella melitensis) ierosinātāja noteikšanas metodes apraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvu 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.
Kontagiozā epididimīta (Brucella ovis) ierosinātāja noteikšanas oficiālās metodes apraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvu 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.
Brucelozes (Brucella melitensis) ierosinātāja noteikšanas oficiālās metodes apraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1990.gada 21.maija lēmumu 90/242/EEC par finansiālu pasākumu ieviešanu, lai nodrošinātu aitu un kazu brucelozes apkarošanu.

Veterināro (veselības) sertifikātu paraugi ir veidoti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra direktīvu 91/68/EEC par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām.
Noteikumi noteiks, kādām veterinārajām prasībām kaušanai, vaislai un nobarošanai paredzētām aitām un kazām jāatbilst, lai tās varētu izvest uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm; noteiks, kāda informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam jāiesniedz Eiropas Komisijai, lai tā atzītu, ka Latvijā nav konstatējama kāda no infekcijas slimībām, pret kuru aitas un kazas ir uzņēmīgas, un Latvijai tiktu noteiktas papildu garantijas tirdzniecībā ar citām dalībvalstīm; noteiks prasības savākšanas centriem; noteiks prasības dzīvnieku tirgotājiem; noteiks prasības aitu un kazu pārvadātājiem; noteiks prasības veterinārajiem (veselības) sertifikātiem.
Pieņemti “Noteikumi par dzīvnieku un sabiedrības veselības prasībām tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, to uzdevums ir noteikt veterinārās prasības dzīvnieku veselībai attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti direktīvā 90/425/EEK.
Pieņemti noteikumi “Veterinārsanitārās prasības tirdzniecībai ar gaļas produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, to uzdevums ir noteikt veterinārsanitārās prasības tirdzniecībai ar gaļas produktiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Noteikumi izstrādāti, ievērojot Eiropas Padomes direktīvas 80/215/EEC prasības attiecībā uz veterinārsanitārām problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem.
Noteikumi ieviesīs Eiropas veterinārās likumdošanas direktīvu, kas nosaka prasības gaļas produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pieņemti “Noteikumi par dzīvnieku veselības nosacījumiem tirdzniecībā ar svaigu putnu gaļu”.
Noteikumi nosaka dzīvnieku veselības prasības tirdzniecībā ar svaigu mājputnu (vistas, tītari, Gvinejas vistas, pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni, irbes un pērļu vistiņas) gaļu (jebkura mājputnu gaļas daļa, kas paredzēta cilvēka patēriņam un nav tikusi pakļauta nekādai, izņemot aukstuma, apstrādei, lai nodrošinātu tās saglabāšanu, turpmāk – gaļa) starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un importam no valstīm, kas nav kopienas dalībvalstis (trešajām valstīm).
Gaļa, ko Latvijas teritorijā ieved no Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbilst šādām prasībām: mājputns ir turēts Eiropas Savienības teritorijā no tā izšķilšanās brīža vai ievests no trešajām valstīm normatīvajos aktos, kas ievieš direktīvas 90/539 prasības, noteiktajā kārtībā; mājputns audzēts saimniecībā (vieta, kur audzē vai tur vaislas vai produktīvos mājputnus): kurai nav noteikti ierobežojumi saistībā ar mājputnu gaļas slimību izplatīšanos; kas atrodas ģeogrāfiskajā apvidū, kam nav noteikti ierobežojumi saistībā ar mājputnu gaļas slimību izplatīšanos; mājputns transportēšanas laikā uz kautuvi nav saskāries ar citiem mājputniem, kas slimo ar putnu gripu un Ņūkāslas slimību; mājputns transportēšanas laikā uz kautuvi nav ticis vests caur ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri pasludināti par putnu gripas un Ņūkāslas slimības skartiem; transportēšana caur šiem apvidiem ir pieļaujama, ja izmanto valsts nozīmes autoceļus vai dzelzceļu; mājputns nokauts kautuvē, kurā nav reģistēts neviens mājputns, kas slimo ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību; nav aizdomu, ka tā ir inficēta ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību.
Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem kontrolē trešo valstu uzņēmumus, kas nav pārbaudīti saskaņā ar Eiropas Savienības veterinārajām prasībām.
Pieņemti noteikumi “Divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanas kārtība”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu, kurš nosaka, ka valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas) apkaro dzīvnieku īpašnieks kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un praktizējošiem veterinārārstiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas instrukcijām.
Noteikumu projekta izstrādē ņemtas vērā Eiropas Savienības direktīvas 95/70/EC prasības.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts uzraudzībai pakļauto divvāku molusku infekcijas slimību apkarošana divvāku molusku audzētavās, audzēšanas zonās un privātajās vai valsts apsaimniekotajās dabīgajās gultnēs. Ministru kabineta noteikumos noteiktie infekcijas slimību apkarošanas pasākumi attiecas arī uz divvāku molusku infekcijas slimību ierobežošanu un apkarošanu ūdens attīrīšanas centros un glabāšanas tvertnēs, ja ūdens no tām ieplūst jūrā.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, ko izmanto par kurināmo”.
Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu izstrādāti noteikumi, kuri nosaka kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis, piemērojot likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta septītās daļas minētos nosacījumus. Projektā paredzēts, ka komersantiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, ko izmanto par kurināmo siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tajos noteikti nodokļa atmaksas saņemšanai nepieciešamie dokumenti, dokumentu iesniegšanas termiņi, kādos komersantiem atmaksājams nodoklis.
Noteikumos tiek saglabātas normas, kuras šobrīd tiek regulētas ar atbilstošiem Ministru kabineta 1999.gada 30.novembra noteikumiem Nr.399 “Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par naftas produktiem, ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus izmanto par kurināmo”.

Pieņēma noteikumus “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.
Noteikumi nosaka akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugus. Saskaņā ar likumu akcīzes preces ir naftas produkti, alkoholiskie dzērieni (arī alus), tabakas izstrādājumi, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. Tādējādi ir arī paredzēti pieci deklarāciju paraugi – viens katram produkta veidam. Akcīzes nodokļa deklarācijas ir jāiesniedz akcīzes nodokļa maksātājiem, un tās ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir dažāds atkarībā no akcīzes nodokļa maksātāja statusa. Nodokļa maksātājs – noliktavas turētājs, apstiprināts tirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis akcīzes nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu – vienu kalendāra mēnesi – iesniedz 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda. Savukārt citi akcīzes nodokļa maksātāji akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc akcīzes nodokļa attiecīgā samaksas termiņa.
Arī šobrīd akcīzes nodokļa maksātāji iesniedz deklarācijas par akcīzes nodokli. Pašlaik piemērojamie akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapu paraugi ir noteikti Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumos Nr.37 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”, kas zaudēs spēku ar 2004.gada 1.maiju.
Noteikumi aizstās pašreizējos Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumus Nr.37 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”, vienīgi saskaņā ar likumu ir palielinājies akcīzes nodokļa maksātāju loks, kam būs jāiesniedz deklarācijas.
Pieņemti noteikumi “Akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”.
Noteikumi nosaka dokumenta, kas noteikts Eiropas Savienības regulā 2719/92, aprites un kontroles kārtību, kā arī citus nosacījumus par likuma “Par akcīzes nodokli” 25.pantā minēto akcīzes preču pārvietošanu.
Ja dalībvalstī, no kuras akcīzes preces tiek pārvietotas uz Latvijas Republiku saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, ir atļauts pavaddokumenta vietā noformēt komercdokumentu (faktūrrēķinu, preču pavadzīmi–rēķinu, preču piegādes pavadzīmi u.c.), kas, ievērojot regulas nosacījumus, tiek uzskatīts par pavaddokumentu, tad noteikumi attiecas arī uz minētā komercdokumenta aprites kārtību.
Noteikumos reglamentētā pavaddokumentu aprites kārtība attiecas uz: importētāju, kas ieved akcīzes preces Latvijas Republikā no ārvalsts, kas nav dalībvalsts; akcīzes preču noliktavas turētāju, kas pārvieto akcīzes preces saskaņā ar likumu; apstiprināto tirgotāju un neapstiprināto tirgotāju, kas saņem akcīzes preces saskaņā ar likumu; nodokļa maksātāja pārstāvi par akcīzes precēm, kuras saskaņā ar likumu tiek piegādātas apstiprinātam tirgotājam vai neapstiprinātam tirgotājam; citām personām.
Pārvietojot akcīzes preces likuma 2.panta ceturtās daļas kārtībā, ievērojot Eiropas Savienības muitas procedūru, izņemot izvešanu, pavaddokuments netiek formēts.
Pavaddokumentu noformē piecos eksemplāros, visu pavaddokumentā ietverto informāciju aizpilda saskaņā ar regulas norādījumiem.
Visus dienas laikā izsniegtos un saņemtos pavaddokumentus reģistrē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, piešķirot pavaddokumenta numuru.
Pavaddokumenta eksemplārus, kurus saskaņā ar šiem noteikumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, reģistrē, ievada un uzglabā Valsts ieņēmumu dienesta uzskaites sistēmās un izmanto akcīzes preču kontrolei.
Akcīzes preču saņēmējam ir atļauts uzsākt darbību ar saņemtajām akcīzes precēm tikai pēc tam, kad no Valsts ieņēmumu dienesta ir saņemts saskaņā ar noteikumiem apstiprināts pavaddokumenta trešais eksemplārs.
Ja attiecīgā persona nenoformē pavaddokumentu saskaņā ar šiem noteikumiem vai neizpilda citas šo noteikumu prasības, attiecīgo personu neatbrīvo no saistībām maksāt akcīzes nodokli saskaņā ar likuma 25.pantu, ja likumā nav teikts citādi.
Pieņemti noteikumi “Augu karantīnas noteikumi”, kuri nosaka fitosanitārās uzraudzības un kontroles kārtību, augu audzētāju, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārstrādātāju, uzglabātāju, tirgotāju, ievedēju un izvedēju reģistrācijas kārtību, piemērojamos fitosanitāros pasākumus, fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un izplatīšanas kārtību, fitosanitāro dokumentu izsniegšanas kārtību, aizsargājamo zonu atzīšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu aprites kārtību šajās zonās, Eiropas Komisijas un dalībvalstu informēšanas kārtība un robežkontroles punktu minimālo aprīkojumu fitosanitārās kontroles veikšanai.
Noteikumi izstrādāti, lai pašreiz spēkā esošos noteikumus saskaņotu ar Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz augu karantīnu, paredzot ieviest šādas galvenās prasības: aizsargājamo zonu noteikšanas un uzturēšanas kārtību, robežkontroles punktu iekārtošanas prasības, informācijas sniegšanas kārtības Eiropas Komisijai. Normatīvā aktā iekļautas arī normas, kas precizē pašreizējos noteikumos iekļautās normas, kas regulē augu pasu izsniegšanu.
Pieņemti “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem”, kuri nosaka aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus un to izplatīšanas un lietošanas kārtību.

Augu aizsardzības līdzekļi, kas satur vienu vai vairākas šo noteikumu pielikumā minētās darbīgās vielas, ir aizliegtie augu aizsardzības līdzekļi.
Noteikumi neattiecas uz aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas: paredzēti pētījumiem vai tiek izmantoti kā analītiskie reaģenti; paredzēti eksportam uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts; satur nenozīmīgu daudzumu (mazāk par 1 g/kg) šo noteikumu pielikumā minētās darbīgās vielas, ja tās radušās ražošanas procesā kā piemaisījumi un augu aizsardzības līdzeklim nav bīstamas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
Aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus aizliegts: izplatīt un lietot bez noteikumos minētās atļaujas; piegādāt uzglabāšanai vai iznīcināšanai. Aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus atļauts izplatīt un lietot pēc atļaujas saņemšanas aizliegta augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanai un lietošanai normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.
Aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus atļauts izplatīt un lietot kaitīgo organismu apkarošanai, kurus nav iespējams apkarot ar reģistrā esošiem augu aizsardzības līdzekļiem vai citiem augu aizsardzības pasākumiem.
Par šo noteikumu prasību ievērošanu atbild augu aizsardzības līdzekļu izplatītājs un lietotājs.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.107 “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem”.
Šie noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Akceptēts likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”.
Likumprojekts nosaka fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru, tā līdzekļu izlietošanas kārtību, kā arī no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu bezstrīdus kārtībā.
Fondu paredzēts izveidot kā publisku nodibinājumu, kurš saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu būs atvasināta publiska persona un darbosies Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārraudzībā.
Fonda mērķis – nodrošināt bērnus ar Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikto uzturlīdzekļu minimālo apmēru, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda nepilnā apmērā.
Uzturlīdzekļi no fonda tiks izmaksāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc uzturlīdzekļu izmaksas fonds iegūs tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt no parādnieka fonda izmaksātos uzturlīdzekļus. Lēmums par fonda izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka būs izpildu dokuments, un to izpildīs zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu. Lēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka izpildei nebūs noilguma.
Pieņemti noteikumi “Cukurbiešu audzētāju nevalstiskās organizācijas un cukurbiešu pārstrādātāju savstarpējo saistību noteikšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka cukurbiešu audzētāju reģistrā reģistrēto biedru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas un cukurbiešu pārstrādātāju, kuriem normatīvajos aktos par cukura nozari piešķirta cukura ražošanas kvota, savstarpējās tiesības, pienākumus un darbības principus.
Likumā “Par cukuru” noteiktajā termiņā līdz 2004.gada 15.martam Cukurbiešu audzētāju reģistrā reģistrētos biedrus pārstāvošo nevalstisko organizāciju un cukurbiešu pārstrādātāji nav spējuši panākt vienošanos cukura nozares līguma jautājumos. Ja cukura nozares līgums šajā likumā noteiktajā termiņā nav noslēgts, cukurbiešu audzētāju nevalstisko organizāciju biedru un cukurbiešu pārstrādātāju savstarpējās saistības nosaka Ministru kabinets.
Lai sekmīgi varētu uzsākt 2004.gada cukurbiešu pārstrādes sezonu, steidzamības kārtā ir jāapstiprina Ministru kabinetā cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju savstarpējās tiesības un pienākumi, kas ir neatņemama sastāvdaļa cukurbiešu piegādes līgumam. Ne vēlāk kā līdz 1.maijam, ievērojot cukurbiešu pārstrādātājiem noteiktos maksimālos cukura ražošanas apjomus (kvotas) un cukurbiešu piegāžu pamatapjomus cukurbiešu audzētājiem, jānoslēdz cukurbiešu piegādes līgumi.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 207 pilsonības pretendenti, t.sk. 31 viņu nepilngadīgais bērns.
Pieņemti noteikumi “Muzeju akreditācijas noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā veicama valsts, pašvaldības vai privātā muzeja akreditācija valsts atzīta muzeja darbībai.
Akreditāciju veic un muzeja akreditācijas apliecību (pielikums) izsniedz Muzeju valsts pārvalde. Akreditējot muzeju pirmo reizi, akreditācija tiek organizēta kā sākotnējā akreditācija, akreditējot muzeju nākamās reizes, akreditācija tiek organizēta kā atkārtotā akreditācija.
Muzejs iesniedz Muzeju valsts pārvaldē iesniegumu muzeja akreditācijai un sākotnējai akreditācijai minētos dokumentus vai atkārtotai akreditācijai minētos dokumentus.
Sākotnējās akreditācijas iesniegumā norāda: muzeja nosaukumu; muzeja nolikuma (statūtu) apstiprināšanas datumu; muzeja juridisko adresi. Sākotnējās akreditācijas iesniegumam pievienojami šādi dokumenti: dibināšanas dokumenta noraksts; nolikums vai statūti; fiziskai personai izsniegtā pilnvara veikt darbības, kas saistītas ar attiecīgā muzeja akreditāciju un akreditācijas apliecības saņemšanu; muzeja pašnovērtējums, kurā norādīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību saistītā darbība un šādas ziņas: muzeja misija, mērķis un uzdevumi; muzeja personāls un tā kvalifikācija; muzeja krājuma uzskaites sistēma un saglabāšanas nodrošinājums; muzeja krājuma pieejamība sabiedrībai; muzeja zinātniskās pētniecības darbs; muzeja materiāltehniskā bāze, norādot telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē muzeja krājuma saglabāšanu; muzeja finansējums; muzeja attīstības koncepcija.
Atkārtotās akreditācijas iesniegumā norāda: muzeja nosaukumu; muzeja nolikuma (statūtu) apstiprināšanas datumu; muzeja sākotnējās akreditācijas datumu; muzeja juridisko adresi. Atkārtotās akreditācijas iesniegumam pievienojami šādi dokumenti: fiziskai personai izsniegtā pilnvara veikt darbības, kas saistītas ar attiecīgā muzeja akreditāciju un akreditācijas apliecības saņemšanu; gada darba pārskati; pārskats par iepriekšējās akreditācijas ieteikumu izpildi; muzeja attīstības koncepcija laikposmam (vienam vai diviem termiņiem), uz kuru muzejs pretendē saņemt akreditāciju; nolikums vai statūti; noteikumi par muzeja krājumu.
Akreditācija tiek uzsākta pēc iesnieguma un minēto dokumentu saņemšanas. Akreditācijas iesnieguma izskatīšanas termiņu nosaka administratīvo procesu reglamentējošie normatīvie akti.
Ja Muzeju valsts pārvalde konstatē, ka iesniegtās ziņas nav pietiekamas, tā nosūta iesniedzējam paziņojumu, kurā pieprasa nepieciešamās ziņas.
Muzeju valsts pārvalde izskata iesniegtos materiālus, novērtē muzeja atbilstību Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem, sagatavo atzinumu un kopā ar iesniegtajiem materiāliem iesniedz Latvijas Muzeju padomē.
Latvijas Muzeju padome izskata iesniegtos materiālus un Muzeju valsts pārvaldes sagatavoto atzinumu, ja nepieciešams, novērtē muzeja atbilstību Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem un sniedz atzinumu par attiecīgā muzeja atbilstību akreditācijas prasībām.
Muzeju valsts pārvalde saskaņā ar Latvijas Muzeju padomes atzinumu par attiecīgā muzeja atbilstību akreditācijas prasībām pieņem lēmumu par muzeja akreditēšanu vai motivētu lēmumu par atteikumu akreditēt muzeju.
Lēmumu par atteikumu akreditēt muzeju pieņem, ja muzejs neatbilst Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem: nav apstiprināts muzeja nolikums (statūti); muzeja krājuma uzskaite netiek veikta saskaņā ar noteikumos par Nacionālo muzeja krājumu noteikto kārtību; muzeja telpas, iekārtas un drošības sistēmas negarantē muzeja krājuma saglabāšanu; netiek nodrošināta muzeja krājuma pieejamība sabiedrībai.

Sākotnējā akreditācijā muzeju akreditē uz vienu termiņu – uz pieciem gadiem. Atkārtotā akreditācijā muzeju var akreditēt uz vienu vai diviem termiņiem.
Muzeju valsts pārvalde kontrolē akreditētā muzeja atbilstību Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem, analizē ikgadējos muzeja darba pārskatus un veic pārbaudes muzejā. Ja Muzeju valsts pārvalde konstatē, ka akreditētais muzejs neatbilst Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem, tā sagatavo attiecīgu atzinumu un iesniedz to Latvijas Muzeju padomē. Muzeju valsts pārvalde saskaņā ar Latvijas Muzeju padomes atzinumu pieņem lēmumu anulēt muzeja akreditāciju, ja: muzejs tiek likvidēts vai reorganizēts; muzejs neatbilst Muzeju likumā paredzētajiem muzeju akreditācijas nosacījumiem.
Muzeju valsts pārvaldes lēmumu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību nosaka administratīvo procesu reglamentējošie normatīvie akti.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 7.jūlija noteikumi Nr.242 “Muzeju akreditācijas noteikumi”.
Muzeju akreditācijas apliecības, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.
Pieņemti “Noteikumi par bērna aprūpes pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.
Noteikumi nosaka bērna aprūpes pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, pabalsta apmērs ir 35 lati mēnesī.
Bērna aprūpes pabalstu piešķir adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.
Personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, ir tiesības uz pabalstu, ja tā ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā.
Pabalsta apmēru reizi gadā pārskata Ministru kabinets pēc īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 30 dienu laikā pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā spēkā stāšanās Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu pabalsta piešķiršanai; bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā norakstu; darba devēja rakstisku apstiprinājumu par laikposmu, uz kuru pabalsta pieprasītājam ir piešķirts bērna aprūpes atvaļinājums vai noteikts nepilns darba laiks (norādot stundu skaitu nedēļā), ja persona ir nodarbināta. Sekretariāts 10 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu. 
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai motivētu atteikumu piešķirt pabalstu sekretariāts pabalsta pieprasītājam paziņo rakstiski. Sekretariāta atbildīgās amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstiski iestādes vadītājam.
Personai, kura ir darba ņēmējs, pabalstu piešķir no tās dienas, no kuras piešķirts bērna aprūpes atvaļinājums. 
Pabalstu piešķir par laiku, kurā adoptējamais bērns atrodas adoptētāju aprūpē un uzraudzībā. 
Pabalstu izmaksā sekretariāts ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc pabalsta piešķiršanas dienas. Ja persona tai piešķirto pabalstu nav saņēmusi sekretariāta vainas dēļ, attiecīgo summu personai izmaksā bez termiņa ierobežojuma. Pabalsta saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemtās pabalsta summas pabalsta saņēmējs atmaksā labprātīgi vai tās tiek ieturētas no pabalsta,kas pabalsta saņēmējam izmaksājams nākamajos mēnešos. Ja persona nepamatoti saņemtās pabalsta summas neatmaksā labprātīgi vai pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, pirms parāds ir dzēsts, attiecīgo summu piedzen, ceļot prasību tiesā. Pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama pabalsta izmaksa (izņemot gadījumus, ja pabalsta piešķiršanas brīdī jau bijis zināms pabalsta pārtraukšanas termiņš).
No 2005.gada 1.janvāra pabalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments