Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.44/115-2544

Rīgā 2004.gada 29.martā

Par Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu

Šā gada 16.martā Ministru kabinetā tika izskatīts Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskats par 2003.gadu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 16.marta sēdes protokola 22.paragrāfa 2.punktu nosūtām publicēšanai darba pārskata tekstu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I.Reine

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

darba pārskats par 2003.gadu

I. Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbības virzieni

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumiem Nr.92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” Ministru kabineta pārstāvim (Pārstāvis) ir trīs galvenie uzdevumi:

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa);

— pārstāvēt Ministru kabineta intereses ANO specializēto procedūru ietvaros;

— nodrošināt nacionālo ziņojumu par Latvijai saistošo starptautisko daudzpusējo līgumu izpildi sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

II. Ministru kabineta interešu pārstāvība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

2. Pārstāvot Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Pārstāvis:

a) seko Tiesas tiesvedībā saņemtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem pret Latviju un Tiesas noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b) sniedz atbildes valdības vārdā uz jebkuriem citiem Tiesas uzdotajiem jautājumiem Tiesas noteiktajos termiņos;

c) sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju lietā gadījumos, kad Tiesa pieņem lēmumu par lietas pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības, kad Tiesa lietā nozīmējusi mutisko noklausīšanos un kad Tiesa lietā pieņēmusi valdībai nelabvēlīgu spriedumu;

d) nodrošina Tiesas spriedumu tulkošanu un publicēšanu, iesaka veicamos individuālos un vispārējos pasākumus Tiesas sprieduma izpildei.

3. Līdz 2003.gada 31.decembrim no Tiesas bija saņemta informācija un lūgums komentēt 50 lietas. Salīdzinoši — līdz 2002.gada 31.decembrim bija saņemts lūgums valdībai komentēt 41 lietu, bet 2001.gadā — 27 lietas. Lai gan 2003.gadā ir saņemts mazāks skaits iesniegumu valdības komentāriem no Tiesas (9 sūdzības salīdzinājumā ar 14 sūdzībām 2002.gadā), šajā gadā ir turpinājusies valdības komentāru sniegšana lietās, kuras Tiesa bija komunicējusi valdībai iepriekšējos gados un kurās tiesvedība vēl nav pabeigta.

4. Saskaņā ar Tiesas sniegto informāciju 2003.gadā Tiesā no Latvijas tika saņemtas 254 sūdzības, taču liela daļa šo iesniegumu netiek reģistrēti, jo ir acīm redzami neatbilstoši kritērijiem, lai pieņemtu sūdzību izskatīšanai pēc būtības. Tā 2003.gadā no 254 iesniegumiem ir reģistrēti 133 iesniegumi. Savukārt no jau iereģistrētajiem iesniegumiem (arī par iepriekšējiem gadiem) 2003.gadā ir noraidīti 150 iesniegumi (145 iesniegumi — trīs tiesnešu komitejā un 5 iesniegumi — septiņu tiesnešu palātā) — šīs lietas tiek izslēgtas no Tiesas lietu reģistra, un Latvijai nav jāsniedz par tām komentāri. Divus no 2003.gadā septiņu tiesnešu palātā izskatītajiem iesniegumiem palāta noraidīja pēc tam, kad valdība bija iesniegusi savus komentārus.

5. Tālāk norādītajā tabulā ir sniegts to sūdzību apkopojums, kuras nosūtītas valdībai komentāru sniegšanai. Ņemot vērā, ka gandrīz visās saņemtajās lietās sūdzību iesniegusī persona uzskata, ka pārkāpti vairāki Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) panti, tabulā viena un tā pati sūdzība var parādīties attiecībā uz vairākiem Konvencijas pantiem. Tabulā ir iekļautas 4 sūdzības, kuras iesniegušās personas atrodas ieslodzījumā un uzskata, ka valsts institūcijas viņām ir radījušas šķēršļus brīvai saziņai ar Tiesu. Tiesa attiecībā uz šīm 4 lietām ir lūgusi nosūtīt sūdzības iesniedzēju krimināllietās esošo procesuālo dokumentu kopijas un sniegt informāciju par sūdzības iesniedzējiem it kā radītajiem šķēršļiem sazināties ar Tiesu. 2003.gadā divās no šīm lietām tika saņemts atkārtots lūgums sniegt komentāru par iespējamiem šķēršļiem sūdzības iesniedzēju saziņai ar Tiesu.

No visām valdībai nosūtītām sūdzībām:

No tabulā sniegtās informācijas izriet, ka visvairāk komunicētas sūdzības par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants). Sūdzību skaits nesamazinās par iespējamiem necilvēciskas apiešanās vai spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumiem, kā arī tiesību uz privātās un ģimenes dzīves iespējamiem pārkāpumiem.

6. Pašreiz no visām saņemtajām sūdzībām:

a) Mierizlīgums noslēgts vienā lietā — “Kulakova pret Latviju”. 2003.gadā netika noslēgts neviens mierizlīgums.

b) Spriedums taisīts lietās “Podkolzina pret Latviju”, “Lavents pret Latviju” un “Sļivenko un citi pret Latviju”, kurās Tiesa konstatējusi sūdzību iesniegušo personu cilvēktiesību pārkāpumus.

2003.gada 22.jūlijā Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma rezolūciju, ar kuru paziņoja, ka Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Podkolzina pret Latviju”. Par šī sprieduma izpildei pieņemtajiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas Padomes Ministru komiteju 2002.gada 24.jūnijā un 2003.gada 3.februārī.

2003.gadā turpinājās sprieduma izpilde lietā “Aleksandrs Lavents pret Latviju”, kurā saskaņā ar Tiesas 2002.gada 28.novembra spriedumu A.Laventam bija jāpārskaita 15 000 eiro, konvertējot tos latos. Pārskaitījums tika veikts 2003.gada 23.maijā. Par šī sprieduma izpildei pieņemtajiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem Latvija informēja Eiropas Padomes Ministru komiteju 2003.gada 28.maijā, 2.jūnijā un 2004.gada 4.februārī.

2003.gada 9.oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu lietā “Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju”. Spriedumā Tiesas Lielā palāta ar 11 balsīm “par” un 6 balsīm “pret” atzina, ka, izraidot Sļivenko ģimeni no valsts, Latvija nesamērīgi iejaukusies Sļivenko privātajā dzīvē un tiesībās uz mājokli un līdz ar to pārkāpusi Konvencijas 8. pantu. Tādējādi Tiesa apmierināja tikai vienu no divpadsmit sākotnējām Sļivenko ģimenes sūdzībām un piesprieda Latvijai izmaksāt Tatjanai Sļivenko un viņas meitai kompensāciju morālā kaitējuma atlīdzībai 20 000 eiro apmērā. Tiesas sprieduma tulkojums latviešu valodā tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 27.novembrī. Tiesas noteiktā kompensācija tika pārskaitīta š.g. 23.decembrī. Šobrīd tiek analizēti iespējamie individuālie un vispārējie pasākumi, kas nepieciešami šī sprieduma izpildei.

c) Pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa ir atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai 8 lietas.

2003.gada 3.aprīlī un 9.oktobrī attiecīgi pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai pēc būtības lietas “Harlanova pret Latviju” un “Marija Kāns un citi pret Latviju”. Lieta “Harlanova pret Latviju” skāra jautājumu par vārda brīvības iespējamo pārkāpumu sakarā ar to, ka Latvijas tiesa uzlika pienākumu sūdzības iesniedzējai atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu par citas personas godu un cieņu aizskarošu ziņu publicēšanu. Tiesa uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējas vārda brīvības ierobežojums bija samērīgs, tādējādi atzīstot sūdzību par acīm redzami nepamatotu. Lietā “Marija Kāns un citi pret Latviju” sūdzības iesniedzēji atsaucās uz savu īpašuma tiesību iespējamo pārkāpumu sakarā ar neiespējamību atgūt savu naudu, kura PSRS laikā tika noguldīta “Vņešekonombankā” Maskavā. Šajā lietā Tiesa pievienojās valdības iebildumam par to, ka sūdzības iesniedzēji nebija ievērojuši sešu mēnešu termiņu, kas noteikts Konvencijā, un atzina šo sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā lietā “Marija Kāns un citi pret Latviju” publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 10.decembrī.

d) No Tiesas saraksta svītrota lieta “Agajevs Eļšon Hanoglon–ogli pret Latviju”. Lēmums par šīs lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta tika pieņemts 2003.gada 25.septembrī sakarā ar to, ka sūdzības iesniedzējs nebija devis nekādu ziņu par sevi kopš laika, kad viņš nosūtīja sava iesnieguma formulāru Tiesai.

e) Pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības 8 lietas.

No šīm lietām 2003.gadā pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesa pieņēmusi lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības šādās 6 lietās:

a. 2003.gada 9.janvārī lietā “Farbtuhs pret Latviju” Tiesa pieņēmusi tālākai izskatīšanai sūdzību par Konvencijas 3.panta iespējamo pārkāpumu (spīdzināšanas aizliegums), bet noraidījusi sūdzību par Konvencijas 7.panta pārkāpumu. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 6.martā.

b. 2003.gada 30.janvārī lietā “Freimanis un Līdums pret Latviju” Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības T.Freimaņa un A.Līduma sūdzības par Konvencijas 5. un 6.panta iespējamiem pārkāpumiem, bet noraidīja viņu sūdzības par Konvencijas 8.panta (tiesības uz ģimenes dzīvi) pārkāpumiem. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 25.aprīlī.

c. 2003.gada 13.februārī lietā “Vides aizsardzības klubs pret Latviju” Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības sūdzību par Konvencijas 10.panta (vārda brīvības) iespējamo pārkāpumu.

d. 2003.gada 6.martā lietā “Ždanoka pret Latviju” Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības sūdzības par iespējamiem Konvencijas 10.panta (tiesības uz vārda brīvību), 11.panta (tiesības uz pulcēšanās brīvību), kā arī Konvencijas 1.protokola 3.panta (tiesības uz brīvām vēlēšanām) iespējamiem pārkāpumiem. Kā nepamatotas tika noraidītas sūdzības par Konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu), 8.panta (tiesības uz privāto dzīvi) un 13.panta (tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem tiesību aizskāruma gadījumā) iespējamiem pārkāpumiem. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 26.jūnijā. 2003.gada 15. maijā notika lietas noklausīšanās. Šajā lietā tiek gaidīts Tiesas spriedums.

e. 2003.gada 29.aprīlī lietā “Zavoloka pret Latviju” Tiesa pieņēma izskatīšanai pēc būtības sūdzības par Konvencijas 2.panta (tiesības uz dzīvību) un 13.panta (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) iespējamiem pārkāpumiem. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 26.jūnijā.

f. 2003.gada 25.septembrī lietā “Kadiķis pret Latviju” Tiesa pieņēma lēmumu par pieņemšanu tālākai izskatīšanai sūdzības par Konvencijas 3.panta (spīdzināšanas aizliegums) un 13. panta (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) iespējamiem pārkāpumiem. Sūdzības par Konvencijas 5.panta 1., 4. un 5.daļas (tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību), 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un Konvencijas 7.protokola 2.panta (tiesības uz apelāciju krimināllietās) iespējamiem pārkāpumiem tika noraidītas. Tiesas pieņemtā lēmuma tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 10.decembrī.

f) Vienā lietā (“Agrotehserviss pret Ukrainu”) valdība ir iesaistījusies tiesas procesā kā trešā puse.

g) Attiecībā uz atlikušajām 25 sūdzībām Tiesai vēl ir jālemj, vai tās ir pieņemamas izskatīšanai pēc būtības vai noraidāmas.

7. Bez jau iepriekš minētajām lietām 2003.gadā MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs sniedza valdības komentārus par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības šādās lietās: “Sergejs Dmitrijevs pret Latviju”, “Igors Dmitrijevs pret Latviju”, “Krupšs pret Latviju”, “Tuzovs pret Latviju”, “Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju”, “Zaicevs pret Latviju”, “Nikitenko pret Latviju”, “Pacula pret Latviju”. Papildu komentārs tika sniegts lietās “Moisejevs pret Latviju”, “Kornakovs pret Latviju”, “Sisojeva un citi pret Latviju”. 2003.gada nogalē uzsākts darbs pie valdības komentāru sagatavošanas lietās “Igors Dmitrijevs pret Latviju”, “Aleksandrs Korizno pret Latviju”, “Jeļena Fedorova pret Latviju” un “Jānis Ādamsons pret Latviju”.

8. Papildus valdība komentēja deviņu sūdzības iesniedzēju Tiesai adresētus lūgumus par bezmakas juridiskās palīdzības piešķiršanu.

III. Ministru kabineta interešu pārstāvība ANO speciālo procedūru ietvaros

9. Pārstāvot Ministru kabineta intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a) seko ANO speciālajās procedūrās iesniegtajām un Latvijas valdībai komunicētajām sūdzībām pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām;

b) sniedz atbildes uz jebkuriem citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c) sagatavo un iesniedz valdībai ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta izskatīšanai pēc būtības, kad lietā nozīmēta mutiskā noklausīšanās un kad lietā pieņemts valdībai nelabvēlīgs lēmums;

d) nodrošina ANO cilvēktiesību institūciju pieņemto rekomendāciju tulkošanu un publicēšanu; iesaka veicamos individuālos un vispārīgos pasākumus šo rekomendāciju izpildei.

10. No visām ANO speciālajām procedūrām Latvija līdz šim ir atzinusi par saistošu tikai ANO Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt indivīdu iesniegtās sūdzības pret Latviju par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk — Pakts) iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim ANO Cilvēktiesību komiteja ir izskatījusi divas sūdzības pret Latviju. Lietā “Vaismaņi pret Latviju” Komiteja uzskatīja, ka Latvija nav pārkāpusi Paktu, savukārt lietā “Ignatāne pret Latviju” Komiteja uzskatīja, ka Latvija bija pārkāpusi Pakta 2.un 25.pantu. 2003.gada nogalē Latvijas valdībai tika nosūtīta komentēšanai L.Ļitvinas sūdzība par tiesību uz pieeju tiesai iespējamo pārkāpumu. Valdības komentārs šajā lietā jāiesniedz līdz 2004.gada 27.maijam.

IV. Nacionālo ziņojumu sagatavošana un iesniegšana starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

11. Pārstāvis ir atbildīgs par šādu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās: 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984.gada Spīdzināšanas novēršanas konvenciju, 1965.gada Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1949.gada Konvenciju par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 1979.gada Sieviešu diskriminācijas izskaušanas konvenciju, 1966.gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un 1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

12. 2003.gada 16.aprīlī valdībā tika apstiprināti Latvijas ziņojumi par Sieviešu diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi Latvijā un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijā. Ziņojums par Sieviešu diskriminācijas izskaušanas konvencijas izpildi Latvijā tika iesniegts ANO, un šī ziņojuma aizstāvēšana tiek plānota uz 2004.gada jūliju.

13. Tāpat 2003.gadā notika šādu 2002.gadā ANO iesniegto ziņojumu aizstāvēšana attiecīgajās ANO komitejās Ženēvā:

a) 2003.gada 13. un 14.augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja izskatīja kārtējo Latvijas nacionālo ziņojumu par 1965.gada ANO Konvencijas “Par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu” izpildi laika posmā no 1998.gada līdz 2002.gadam. Latvijas delegāciju vadīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijās lietās Nils Muižnieks. Latvija sniedza papildinformāciju par sasniegto progresu, kā arī atbildēja uz Komitejas ekspertu uzdotajiem jautājumiem. Pēc Komitejas ieteikumu publicēšanas ir sniegti komentāri par atsevišķiem ieteikumu punktiem. Informācija par Latvijas ziņojuma aizstāvēšanas gaitu un Komitejas ieteikumiem tika sniegta 2003.gada 30.septembra valdības sēdē. Komitejas ieteikumu tulkojums latviešu valodā tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2003.gada 5.novembrī. Lai pildītu Komitejas ieteikumus, tika izveidota starpministriju darba grupa koncepcijas izstrādei par valsts politikas uzlabošanu rasu diskriminācijas izskaušanas jomā. Darba grupa nodarbojas arī ar priekšlikumu izstrādi jaunu tiesību aktu izstrādāšanai un esošo tiesību aktu grozīšanai, kā arī politikas izmaiņām.

b) 2003.gada 28.–29.oktobrī ANO Cilvēktiesību komitejas 79.sesijā tika skatīts Latvijas kārtējais ziņojums par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi. Latvijas delegāciju vadīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Latvija iesniedza rakstiskas atbildes uz komitejas ekspertu sastādīto un iepriekš Latvijas valdībai nosūtīto jautājumu sarakstu, kā arī atbildēja uz ekspertu citiem papildus uzdotajiem jautājumiem. Atbildes uz komitejas uzdotajiem jautājumiem sagatavoja MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs sadarbībā ar citām valsts institūcijām. Komiteja savos ieteikumos lūdz Latvijas valdību gada laikā iesniegt papildinformāciju par veiktajiem pasākumiem Komitejas atsevišķu ieteikumu izpildē. Šobrīd notiek darbs pie Komitejas ieteikumu apkopošanas un analīzes, ir sagatavots un iesniegts valdībā ziņojums par šī Latvijas ziņojuma izskatīšanas gaitu Komitejā un šīs Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kā arī šīs rekomendācijas tiek tulkotas latviešu valodā.

c) 2003.gada 13. un 14.novembrī ANO Spīdzināšanas novēršanas komiteja izskatīja sākotnējo Latvijas nacionālo ziņojumu par 1984.gada ANO Konvencijas “Pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos un sodīšanu” izpildi laika posmā no 1992.gada līdz 2002.gadam. Pirms ziņojuma noklausīšanās Latvija iesniedza Komitejai papildu informāciju par progresu Konvencijas izpildē laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 1.novembrim. Delegāciju vadīja tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komiteja savos ieteikumos lūdz Latvijas valdību iesniegt papildinformāciju par nevalstiskās organizācijas “Latvijas Cilvēktiesību komitejas” alternatīvajā ziņojumā minētajiem personu izraidīšanas no Latvijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem atsevišķu Komitejas ieteikumu īstenošanā. Šobrīd notiek darbs pie Komitejas ieteikumu apkopošanas un analīzes, ir sagatavots un iesniegts valdībā ziņojums par šī Latvijas ziņojuma izskatīšanas gaitu ANO Komitejā un šīs Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kā arī šīs rekomendācijas tiek tulkotas latviešu valodā.

14. 2003.gadā ir uzsākts darbs pie Latvijas kārtējā ziņojuma par Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā sagatavošanas.

V. Citi darbi

15. 2003.gada laikā MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs aktīvi iesaistījās atsevišķu tiesību aktu analīzes procesā, analizējot atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. 2003.gadā Birojs izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, kas šobrīd pēc ilgām diskusijām tiek virzīts uz Ministru kabineta komitejas sēdi. Tāpat Birojs ir sniedzis viedokli par trīs fundamentāliem likumprojektiem, proti, Tiesu iekārtas likumprojektu, Tiesībsarga (ombuda) likumprojektu un Kriminālprocesa likumprojektu. Birojs ir sniedzis atzinumus arī par citiem likumprojektiem vai Ministru kabineta noteikumu projektiem, kas skar cilvēktiesības, kā arī iesaistījies citās ministrijās izveidotajās likumprojekta izstrādes darba grupās.

16. 2003.gada rudenī sadarbībā ar Augstāko tiesu Pārstāvis organizēja divas diskusijas ar Augstākās tiesas tiesnešiem, informējot tiesnešus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesvedībā esošajām lietām pret Latviju un nopietnākajām problēmām likumdošanā un tās piemērošanā valsts institūcijās un tiesās. Pēc veiksmīgās sadarbības ar Augstāko tiesu 2003.gada nogalē Pārstāvis novadīja vēl divas šādas diskusijas Latvijas apgabaltiesu tiesnešiem Tiesnešu mācību centra rīkoto tiesnešu mācību ietvaros. Sadarbība ar Tiesnešu mācību centru turpinās arī 2004.gadā.

17. 2003.gada maijā Pārstāvis piedalījās Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta organizētajā diskusijā par aizdomās turēto un apsūdzēto tiesību uz personisko brīvību un drošību nodrošināšanu Latvijā. Šī pasākuma uzdevums bija diskutēt par to, cik lielā mērā Latvijas Kriminālprocesa kodekss un tā piemērošana praksē nodrošina apcietināto tiesības un kas būtu jādara, lai novērstu apcietināto tiesību pārkāpumus Latvijā. Seminārā piedalījās Latvijas tiesas un prokuratūras, citu valsts iestāžu darbinieki, zvērināti advokāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un pasniedzēji. Rudenī Pārstāvis vadīja diskusiju par goda un cieņas aizsardzību Latvijas Krimināllikumā, jo īpaši diskutējot par Krimināllikuma 271.panta nepieciešamību. Papildus, meklējot iespējas piesaistīt Birojā stažierus no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Pārstāve nolasīja vieslekciju par MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu. Birojs regulāri informē sabiedrību par savu darbu un tā rezultātiem, sniedzot intervijas masu medijos un komentējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos lēmumus lietās pret Latviju.

18. 2003.gadā Pārstāvis turpināja piedalīties Eiropas Padomes izveidotajā darba grupā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas reformu. Darba grupa izveidota un darbojas uz Eiropas Padomes Ministru komitejas piešķirtā mandāta pamata un tai tika uzdots izstrādāt papildu protokolu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas ļautu uz ilgu laiku uzlabot sūdzību izskatīšanas efektivitāti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tāpat starp Biroja aktivitātēm starptautiskā līmenī jāpiemin dalība EDSO sanāksmē par spīdzināšanas novēršanu, kurā EDSO dalībvalstu valdību delegācijas kopā ar pārstāvjiem no nevalstiskā sektora un starptautiskajām organizācijām apsprieda EDSO dalībvalstu veiktos pasākumus likumdošanas sfērā, administratīvajā un tiesu praksē šādos trīs jautājumos: procesuālo garantiju nodrošināšana ieslodzījuma laikā; aizliegums izmantot pierādījumus, kuri iegūti spīdzināšanas rezultātā; un spīdzināšanas darbību efektīva izmeklēšana un iztiesāšana. Tāpat Birojs piedalījās Nīderlandes Iekšlietu ministrijas organizētajā konferencē “Pamattiesības plurālistiskā sabiedrībā”. Šo konferenci Nīderlande organizēja sakarā ar savu prezidēšanu Eiropas Padomes Ministru komitejā, un tās mērķis bija analizēt un apspriest pamattiesību sadursmi plurālistiskā sabiedrībā, apmainīties ar labāko pieredzi, kā arī atrast kritērijus un attīstīt standartus, lai novērstu šo sadursmi.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I.Reine