Ministru kabineta rīkojums Nr.178

Rīgā 2004.gada 27.martā (prot. Nr.16, 16.§)

Par Latvijas pozīciju par pieteikumu Starptautiskajai jūras organizācijai “Baltijas jūras teritorijas noteikšana par īpaši jutīgu jūras teritoriju”

1. Pamatojoties uz 2003.gada 25.jūnijā pieņemtās Helsinku komisijas Brēmenes deklarācijas II sadaļas saistībām, atbalstīt Latvijas pozīciju par pieteikumu Starptautiskajai jūras organizācijai “Baltijas jūras teritorijas noteikšana par īpaši jutīgu jūras teritoriju” (pielikums).

2. Satiksmes ministrijai un Vides ministrijai nodrošināt šī rīkojuma 1.punktā minētās pozīcijas izpildi, piedaloties Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas un Eiropas Komisijas darba grupās un komitejās.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Vides ministrs R.Vējonis

Atbalstīta ar Ministru kabineta

2004.gada 27.marta rīkojumu Nr.178

Latvijas pozīcija par pieteikumu Starptautiskajai jūras organizācijai “Baltijas jūras teritorijas noteikšana par īpaši jutīgu jūras teritoriju”

Baltijas jūra ir globālā mērogā unikāla un jūtīga ziemeļu iesāļa ūdens ekosistēma, kam nepieciešami plaši dabas saglabāšanas un aizsardzības pasākumi. Baltijas jūras valstis ir atkarīgas no droša, nodrošināta un ilgtspējīga jūras transporta.

Viens no veidiem kā pasargāt Baltijas jūru no ietekmes, ko var radīt starptautiskā kuģniecība, ir tās noteikšana par Īpaši jutīgu jūras teritoriju (Particularly Sensitive Sea Area - PSSA). Šāda statusa piešķiršana jūras teritorijām, kas ir ārpus nacionāliem ūdeņiem, ir iespējama tikai ar Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk- SJO) palīdzību. Baltijas valstis (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija) ir izteikušas priekšlikumu noteikt Baltijas jūras teritoriju, izņemot Krievijas ūdeņus, par Īpaši jutīgu jūras teritoriju (PSSA).

Satiksmes ministrija un lielāko ostu pārvaldes kategoriski iebilst pret jaunu drošības pasākumu kā kuģu eskortēšanas un loču pakalpojumu obligātu izmantošanu ieviešanu Baltijas jūrā. Pieteikuma izstrādāšanas laikā Zviedrijai tika iesniegti Latvijas ekspertu iebildumi attiecībā uz jaunu drošības pasākumu ieviešanu Baltijas jūrā, kas paredzēja svītrot no sadaļas IESPĒJAMIE JAUNIE SAISTĪTIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI paragrāfa 5.10. tekstu “(3) eskortu un eskortēšanas velkoņiem, (4) loču izmantošanu”, kā arī svītrot šim paragrāfam sekojošo paragrāfu 5.13. “Eskortēšana un eskortēšanas velkoņi” un paragrāfu 5.14. “Loču izmantošana”. Latvijas viedoklis netika ņemts vērā. Darba grupas sanāksmē Stokholmā 2003.gada 6.-7.oktobrī Zviedrija uzsvēra, ka sadaļā uzskaitītiem pasākumiem ir informatīvs raksturs, un, ka šajā stadijā netiek ieteikti nekādi jauni saistošie aizsardzības pasākumi. Līdz ar to Pieteikuma pieņemšanas gadījumā dokuments neparedzēs, ka sadaļā uzskaitītie pasākumi obligāti tiks ieviesti. Nostāja par augstākminētā teksta svītrošanu tika pausta atkārtoti, bet diemžēl netika ņemta vērā.

Ja Baltijas jūras teritorijai tiks piešķirts Īpaši jutīgas jūras teritorijas statuss, Latvija neatbalstīs kuģu eskortēšanas pasākumu un obligātu loču pakalpojumu ieviešanu Baltijas jūrā, jo nav argumentēta šādu dārgu pasākumu pozitīva ietekme uz reģiona ekonomiku un vidi, kā arī uz kuģošanas drošību Baltijas jūrā.

Latvija atbalsta pieteikumu Starptautiskajai jūras organizācijai “Baltijas jūras teritorijas noteikšanu par Īpaši jūtīgu jūras teritoriju”. Vienlaikus Latvija izvirza striktu nosacījumu, ka netiek noteikti tādi jauni aizsardzības pasākumi, kā pieteikuma sadaļas IESPĒJAMIE JAUNIE SAISTĪTIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI paragrāfā 5.10. minētie (3) eskorts un eskortēšanas velkoņi un (4) loču izmantošana.

Latvija neatbalsta tādu aizsardzības pasākumu ieviešanu Baltijas jūrā un Baltijas jūras šaurumos, kas uzliek papildu finansiālus apgrūtinājumus kuģiem, vai var radīt nevienlīdzīgas konkurences iespējas, tādus kā obligāts eskorts un eskortēšanas velkoņi un obligāta loču izmantošana Baltijas jūras šaurumos, kuru statuss ir noteikts 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas (“Starptautiskajai kuģošanai izmantojamie jūras šaurumi”) 1., 2. un 3.nodaļā”.