Lai meži un purvi nedegtu

Arnis Gertners, Valsts meža dienesta (VMD) Ugunsapsardzības daļas vadītājs, pastāstīja, ka ugunssargi dežūras ugunstorņos visā Latvijas teritorijā uzsāk brīdī, kad meža degamības kompleksais rādītājs sasniedz 2.klasi. Darbs organizēts maiņās, un sausajās dienās teritorija tiek apsekota diennaksts gaišajā laikā. Lielākā daļa meža ugunsgrēku, kas notikuši Latvijas teritorijā, ir atklāti tieši no ugunsnovērošanas torņiem, kurus pirms katras ugunsnedrošās sezonas sākuma apseko, lai pārliecinātos par torņa derīgumu ekspluatācijai.

Pavisam valsts teritorijā ir izvietoti 189 torņi, kuru augstums ir 35—42 metri, no tiem lielākā daļa ir metāla. Koka torņus, kādus cēla iepriekš un kuri vēl ir lietojami (to kalpošanas laiks ir līdz 12 gadiem), pakāpeniski plānots nomainīt ar metāla torņiem, kuru mūžs ir daudz ilgāks. Viena torņa celtniecības izmaksas ir apmēram 7500 latu. Tiesa, valstī ir arī divi citāda materiāla — dzelzsbetona torņi, kuri Valmieras virsmežniecības teritorijā tika uzcelti pirms divdesmit gadiem. Katru gadu Latvijā uzceļ 15—18 jaunus ugunsnovērošanas torņus. Šajā gadā no plānotajiem 18 uzcelti jau ir 6 — divi Jēkabpils virsmežniecībā, pa vienam Bauskas, Madonas, Valkas un Ventspils virsmežniecībā.

Visu šā pavasara un vasaras sauso periodu ugunsgrēki izcēlās katru dienu. Jāņu naktī vien Rīgas virsmežniecībā izcēlās septiņi ugunsgrēki. Pirmā diena, kad meža dežurants nesaņēma nevienu ziņu par meža ugunsgrēkiem, bija pagājušās nedēļas trešdiena, 28. jūnijs. Kā teica A.Gertners, ir nolijis lietus un beidzot iestājusies neliela, bet ilgi gaidīta atelpa.

Arī Rīgas virsmežniecības Zaķumuižas ugunsdzēsības stacijā 28. jūnijs bija mierīgs. Zaķumuižas ugunsdzēsības stacija (to valstī ir pavisam 56) telpu ziņā ir viena no labākajām Latvijā. Rīgas virsmežniecībā, kuras teritorijā tradicionāli izceļas visvairāk ugunsgrēku valstī, ir četras ugunsdzēsības stacijas — vēl arī Babītē, Lilastē un Inčukalnā. Darbs tajās nerimst visu diennakti, teica A.Gertners, bet visvairāk darba ik gadu ir jūlijā un augusta sākumā.

Rīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Eriņš pastāstīja, ka Rīgas virsmežniecībā pavisam ir 40 ugunsdzēsēju mašīnas, pārsvarā pārbūvēti Krievijā ražotie automobiļi. Nesen iegādāts viens 20 gadus vecs "Mercedes", kas ir modernākā no visām ugunsdzēsības mašīnām. Visas speciālās mašīnas aprīkotas ar sūkņiem, motorzāģiem, papildu šļūtenēm, bet tās dzēšanai izmanto vietās, kur ar automašīnu var ugunsgrēkam piekļūt. Tādēļ visās mašīnās ir pārnēsājami rokas sūkņi, kas nepieciešami vietās, kur ugunsdzēsēju auto klāt nevar tikt, — biezokņos, purvos.

Darbs ugunsdzēsības stacijās ir izkārtots divās maiņās, bet trūkst darbinieku, tādēļ uz automobiļa līdzās šoferim var "nosēdināt" tikai vienu dzēsēju, kaut gan nepieciešami ir divi. Jau tas ierobežo dzēšanas efektivitāti. Tiesa, pašlaik vēl esošo finansu līdzekļu ietvaros cenšas nodrošināt divus dzēsējus, bet, iespējams, jūlijā un augustā šādu "greznību" atļauties vairs nevarēs.

Rīgas virsmežniecības meža apsardzības inženieris Kaspars Šuikovskis sīkāk izklāstīja ugunsdzēsības staciju darbības principu. Katrai stacijai ir konkrēta ar rīkojumu noteikta apkalpošanas zona, kas parasti cita ar citu robežojas pa ģeografiskām pagastu robežām — lai cilvēkiem būtu vieglāk strādāt un koordinēt, kurām ugunsdzēsības mašīnām pēc izsaukuma jādodas uz degšanas vietu. Saņemot ziņojumu no ugunsnovērošanas torņa, uz virsmežniecības kartes ar grādu loku tiek noteiktas ugunsgrēka atrašanās koordinātes. Tornis no torņa atrodas 17—18 kilometru attālumā, un torņu tīkls biezāks ir bīstamākajās vietās. Mazāk intensīvs tas ir vietās, kur tradicionāli deg mazāk, bet jebkurā gadījumā visa teritorija ir no torņiem pārredzama un kontrolējama.

Kad tiek saņemts ziņojums par dūmu parādīšanos mežā, uz kartes tiek fiksēta ugunsnelaimes vieta. Torņa dežurantam jāzina, īpaši pie Rīgas, kur atrodas dažādi dūmeņi, atkritumu izgāztuves vai citas "normālas" kūpēšanas vietas. Ja dūmi parādās neraksturīgā teritorijā, uzreiz tiek precizēta dūmu intensitāte, krāsa un dūmu attīstības gaita — vai tie parādās un nodziest (ugunskurs) vai palielinās. Ziņojumi par ugunsgrēkiem tiek saņemti ne tikai no torņiem, bet arī no mežsargiem un no jebkura cilvēka, kurš atklājis meža ugunsgrēku. Jebkura informācija par meža ugunsgrēku tiek pārbaudīta, teica Kaspars Šuikovskis.

— Diemžēl cilvēki, kuri strādā ugunsnovērošanas stacijās un arī torņos, pārsvarā ir sezonas darbinieki,— stāstīja K.Šuikovskis.— Protams, mēs cenšamies šos cilvēkus saglabāt no sezonas uz sezonu, lai atkal nebūtu jāapmāca jauni šoferi, dzēsēju un torņu sargi, jo viņiem apkārtne ir jāpārzina ģeogrāfiski — vai tur var piebraukt, vai ir ceļš vai pļava, vai upītes un grāvji ir pārbraucami — un jāzina ļoti specifiskas lietas. Pārsvarā visas nianses zina mežsargi un ugunsdzēsēju komandu priekšnieki. Taču sakarā ar mežsargu skaita samazināšanos un to, ka VMD noņemtas saimnieciskās funkcijas, valda akūts darbinieku trūkums. Agrāk sezonas strādniekus arī ziemā varēja pievilināt ar slotu siešanu, ceļu un grāvju kopšanu un saimnieciskiem citiem darbiņiem, bet tagad mēs to vairs nevaram izdarīt. Līdz ar to zaudējam cilvēkus, kas zina lielu daļu nianšu, gadu no gada vasarās pie mums strādājot. Un nākamajā gadā būs jāpiesaista jauni cilvēki, tie atkal jāapmāca un — arī jāpotē pret ērču encefalītu. Kamēr jaunie cilvēki kaut ko sāk teritorijas lietās saprast, paiet vismaz mēnesis vai divi. Bet pilnībā visu teritoriju pat vienas sezonas laikā apgūt nav iespējams, tam nepieciešami vairāki gadi. Visi ugunsdzēsības automobiļi ir palielinātas caurgājības automašīnas, to vadītāji, kuri stādā jau ilgākus gadus, ir apguvuši meža specifiku. Ir jāzina, kā mežā jābrauc — tas ir pavisam citādi nekā pa piebraucamiem ceļiem. Tādēļ arī profesionālie Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, kuri strādā apdzīvotās vietās, bieži vien neprot piekļūt ugunsgrēkam mežā — tas nav tik vienkārši.

Gribu ko teikt arī par mežsargu skaita samazināšanu. Konkrēti Rīgas virsmežniecībā, īpaši ugunsbīstamajās mežniecībās, mēs katastrofāli to izjūtam. Un vasara vēl nav beigusies, uguns vēl būs jūlija beigās un augustā. Un arī mežsargam, kamēr viņš "iemācās" savu jauno apgaitu, visas ģeografiskās īpatnības un pamana to izmaiņas, paiet vismaz pusgads.

Nepieciešamības gadījumā lūdzam palīdzību tām organizācijām, ar kurām ir noslēgti savstarpējās palīdzības līgumi, vai arī zemessardzei un regulārajai armijai. Bet šī sistēma ar aizsardzības spēkiem tomēr nav līdz galam sakārtota, jo palīdzība pieprasījuma gadījumā būtu jāsaņem stundas laikā. Taču reāli ir tā, ka zemessargi un armija pie mums var ierasties tikai trīs četru stundu laikā. Birokrātiskā sistēma, prasot piekrišanu piedalīties nelaimes likvidēšanā un apejot lielo loku no operatīvā dežuranta līdz Rīgas vislielākajiem priekšniekiem un atpakaļ, liek zaudēt nepieciešamo laiku. Bet ugunsgrēks negaida, tas vēršas plašumā. Un izdeg lielākas patības, nekā tas būtu, ja visa sistēma darbotos ātrāk.

K.Šuikovskis pastāstīja, ka visās stacijās un torņos ir tālruņi vai pārnēsājamās radiostacijas, mežziņiem ir mobilie tālruņi. Bet mežsargiem mobilie tālruņi ir tikai tad, ja tas ir viņu pašu īpašums. Ja mežzinim tālruņa nav, ugunsgrēka pamanīšanas gadījumā atliek vien būt ļoti labam sportistam...

Rīgas virsmežniecība ir izņēmuma stāvoklī, uzskata "mežinieki", jo nekur citur nav tāda ugunsgrēku skaita. Vissmagākais stāvoklis ir četrās Rīgas virsmežniecības mežniecībās, un tas neesot pareizi, ka ir vienāds mežsargu skaits (3) mežniecībās, kurās ugunsgrēku tikpat kā nav, un tajās, kurās deg ik mīļu brīdi. Līdz ar to šie cilvēki ir pārmocīti, viņu slodze ir neskaitāmas reizes lielāka nekā "mierīgajos" rajonos un nekādu meža uzraudzību un parējās ikdienas funkcijas šie cilvēki fiziski nespēj veikt. Jo viņi ir "uz kājām" visu diennakti. Mežsargi deldē savas personīgās automašīnas, lieto savus personīgos tālruņus (visas šīs izmaksas sedzot no savas algas) un strādā nepārtrauktā dežūras režīmā. Bet atalgojums visiem mežsargiem ir identisks. Tā nav godīga situācija, uzskata paši meža darbinieki. Normāli būtu, ja paaugstinātas ugunsbīstamības rajonos arī ar samazinātu mežsargu skaitu tomēr mežsargiem būtu valsts apmaksāti mobilie tālruņi.

— Šo sezonu vēl mēs noturēsimies, tā sakot, "uz veciem taukiem",— saka K.Šuikovskis.— Bet cilvēki jau domā, vai nākamajā sezonā šo darbiņu darīs. Un arī pastāvīgie darbinieki ir domīgi. Ja mežsargam reāli mēnesī, atskaitot nodokļus, sanāk ap 100 latu, bet vēl jāuztur auto un tālrunis, tad kas viņam paliek pašam? Mēs rudenī "patrieksim" 115 sezonas cilvēku, kuri šobrīd strādā Rīgas virsmežniecībā. Vai mēs tos dabūsim pavasarī atpakaļ? Ziemas sezonā mēs tos vairs nevaram piesaistīt...

A.Gertners informēja, ka ir sācies darbs, lai ugunsdzēšanas funkcijas nodotu no VMD pārziņas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Taču te ir jāmaina četri likumi, daudzi noteikumi, turklāt — reālā dzīvē sistēmas sakārtošana prasīs vairākus gadus gan tehnikas un telpu, gan specifikas apgūšanas ziņā. Šajā gadījumā lēmums par funkciju nodošanu vien lietas neatrisinās.

Līdz vakardienai, 3. jūlijam, pēc Valsts Meža dienesta datiem, Latvijā bija izcēlušies 790 meža un purvu ugunsgrēki. No tiem valsts mežos — 332 ugunsgrēki (42%), privātajos mežos — 197 ugunsgrēki (25%), pilsētu un pašvaldību mežos — 261 ugunsgrēks (33%). Pavisam ugunsgrēkos cietušas 749 hektāru meža un 534 hektāru nemeža zemes. Vislielākais meža ugunsgrēku skaits bijis Rīgas virsmežniecības teritorijā — 273 ugunsgrēku, kuros pavisam cietusi 737 hektāru platība. Rīgas virsmežniecībā izcēlušies 35% no visiem Latvijā reģistrētajiem ugunsgrēkiem, un tie ir 57% no kopējās uguns skartās platības. Lielās platības galvenokārt veido purva ugunsgrēki, kas izcēlās ekstremālos laika apstākļos (vēja ātrums 20—22 m/s) kūdras ieguves vietās un kur uguns no frēzkūdras platībām pārsviedās uz apkārtējiem mežiem. Lielākais meža ugunsgrēks šovasar izcēlies Ventspils virsmežniecībā, kur uguns aptvēra 174 hektārus meža.

Pagājušajā gadā, kurš degšanas ziņā bija nelabvēlīgākais kopš 1992. gada, šajā periodā bija izcēlušies 590 meža ugunsgrēki, kuros cietušās platības bija tikai 225 hektāri. Tas ir daudz mazāk salīdzinājumā ar to pašu laika periodu šajā gadā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Meža ugunsdzēsības staciju un ugunsnovērošanas torņu teritoriālā izvietojums