A.Tolmačovs (PCTVL).
Strādāsim ar likumprojektu nr.726. Likumprojekts izskatīts atbildīgajā komisijā. Atbildīgā komisija lūdz ierosināt steidzamo kārtību. Likumprojekts vajadzīgs, lai saskaņotu vides aizsardzības likumdošanu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Un tādēļ ir vajadzīga steidzamība, lai paspētu līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.marts un izskatīšana 7.aprīļa sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Es atvainojos! Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2331. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma Ministru kabineta izstrādātos grozījumus Lauku atbalsta dienesta likumā un izskatīja savā sēdē, lūdzot atzīt šo likumprojektu arī kā steidzamu un pieņemt šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

P.Kalniņš.
Iesniegšanas termiņš – 29.marts un skatīt otrajā lasījumā 7.aprīlī.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 29.marts un izskatīšana otrajā lasījumā – 7.aprīļa sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL).
Labdien! Strādāsim ar likumprojektu nr.672 – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts ir vajadzīgs, lai saskaņotu ar ES direktīvām ūdens apsaimniekošanas jomā. Atbildīgā komisija izskatīja un atbalsta pirmajā lasījumā un prasa steidzamības kārtību.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Tolmačovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.aprīlis. Sēdes datums – 29.aprīlis.

A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Šā likumprojekta mērķis ir izveidot koku un apaļo kokmateriālu vienotu uzskaites kārtību. Un šai uzskaites kārtībai būtu jābūt visos koku un apaļo kokmateriālu aprites posmos. Šis likumprojekts nodrošina arī godīgu nodokļu iekasēšanas kārtību un nosaka, ka Ministru kabinets būs tiesīgs piemērot, noteikt, kā tiek piemērots Latvijā nacionālais standarts koku uzmērīšanā, kā arī noteikt akreditācijas prasības dažādām organizācijām, kas darbojas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā. Šo likumprojektu komisija nelūdz uzskatīt kā steidzamu. Tā sagatavošanā ir piedalījušies ļoti daudzi mežu nozares speciālisti. Komisija izvērtējusi šo likumprojektu, kurš atnācis no Ministru kabineta, un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile.
Komisija iesaka priekšlikumus iesniegt līdz 1.aprīlim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.aprīlis. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.577 – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi šo likumu otrajam lasījumam. Saņemti trīs priekšlikumi.
Tātad 1.priekšlikums – deputāta Maksimova priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.
2.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.marts.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Reģistra nr.616. Otrais lasījums. Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti seši priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 10.marta sēdē.
1.priekšlikums – iesniedz aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
2. priekšlikums – iesniedz aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
3.priekšlikums – iesniedz aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Priekšlikums tiek atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.
6.priekšlikums – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.marts.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Likumprojekts skatāms pirmajā lasījumā. Likumprojekts paredz NATO vadlīniju gaisa telpas apsardzības jomā iedzīvināšanu Latvijas Republikas normatīvajā sistēmā, lai Latvijas Republiku varētu iesaistīt NATO gaisa telpas aizsardzības politikā.
Likumprojekts paredz Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas tiesības veikt Latvijas gaisa telpas kontroli un apsardzību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.marta sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu šo likumu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret– 16, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Atklājam debates. Ministru kabineta vārdā – aizsardzības ministrs Atis Slakteris.

A.Slakteris (aizsardzības ministrs).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pirmajā dienā ierodoties Aizsardzības ministrijā, viens no pašiem pirmajiem jautājumiem ministrijas vadībai bija ļoti vienkāršs – vai gadījumā nav kaut kas iekavēts un vai nav kādas problēmas saistībā ar likumdošanu, saistībā ar NATO.
Vadība man ziņoja, ka viss kārtībā, ministra kungs, viss iet pēc plāna. Likumi ir jāgroza. Laika vēl ir gana. Bet reālā situācija ir izveidojusies tāda, ka arī NATO integrācijas virzienā iepriekšējā valdība ir atstājusi nepadarītus darbus. (Starpsauciens: “Nevar būt!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vai šeit ir arī gaisma? Cienījamie kolēģi! Bija prieks dzirdēt Ata Slaktera kunga izteicienus par padarītiem vai par nepadarītiem darbiem. Bet teikšu, kā ir: tas, ka notiks gaisa patrulēšana mūsu telpā, lielā mērā ir tā cilvēka nopelns, kas stāv jūsu priekšā. (Starpsaucieni, aplausi.) Jo 2003.gada decembrī pēdējā NATO ministru sanāksmē divas reizes neviens cits ministrs no Eiropas valstīm kā vien tieši Kristovskis toreiz aicināja NATO ģenerālsekretāru pieņemt šos lēmumus. Un NATO ģenerālsekretārs, beidzot savu uzrunu, atsaucās tieši uz šo manu konkrēto ieteikumu risināt šos jautājumus un nodeva šo jautājumu tālāk Sheferam.
Uz manu priekšlikumu pamata 2003.gada decembrī sanāksmē Tallinā trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās par kopēju Baltijas gaisa telpu patrulēšanai. 2004.gada 10.februārī Minhenē NATO ministru sanāksmē es vēl vienu reizi aicināju izskatīt šo jautājumu, un jaunais NATO ģenerālsekretārs Shefers uz to atsaucās un ļoti aktīvi iesaistījās šā jautājuma risināšanā. Viņš toreiz pirmo reizi pateica, ka NATO tiešām šis jautājums ir jārisina. Līdz ar to runāt šeit par šā procesa tempu, manuprāt, tomēr, jaunais ministra kungs, šinī brīdī ir nevietā, un tas, manuprāt, skan nedaudz nekorekti.
Tomēr šis jautājums pēc būtības ir ļoti svarīgs un vajadzīgs, un arī sarežģīts. Ja mēs paskatīsimies vēsturē, tad redzēsim, ka Čehijai, kurai ir sava gaisa spēku pieredze 50 gadu garumā, gatavojot NATO sammitu, ar saviem gaisa spēkiem nespēja atrisināt šo jautājumu deviņus mēnešus. NATO, Amerikas Savienotās Valstis un Čehija risināja šo jautājumu tieši juridiskos aspektus, un tādai valstij, kurai ir šī pieredze, lai saskaņotu šos jautājumus, bija vajadzīgi deviņi mēneši.
Shefers tajā dienā, kad Slaktera kungs stājās ministra amatā, bija Rīgā, un Rīgā viņam tika uzdoti konkrēti jautājumi par to, kas tad patrulēs šajā gaisa telpā. Tad atcerēsimies, ka NATO ģenerālsekretārs vēl pirms nedēļas nevarēja atbildēt uz jautājumu, kādas konkrēti valsts bruņotie spēki patrulēs šajā Latvijas vai Baltijas, vai NATO kopējā gaisa telpā.
Tā ka redzams, ka jautājumi pēdējā laikā risinās ļoti strauji, un šeit nav vietas nekādiem pārmetumiem. Šeit nav vietas arī apelēšanai pie sirdsapziņas, jo mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partija “Jaunais laiks”, visus aizvadītos gadus, un, es atļaušos teikt, arī man esot ministra amatā piecus gadus un trīs mēnešus, esam aktīvi strādājuši pie tā, lai beidzot Latvijas valsts varētu nodrošināt suverenitāti gaisa telpā ar mūsu sabiedroto – šinī gadījumā – ar NATO vai ar kādas konkrētas valsts, teiksim, Dānijas, Vācijas, Norvēģijas vai kādas citas tuvējas valsts, palīdzību.
Paldies par uzmanību! Strādāsim kopā un atbalstīsim šo likumprojektu, šo priekšlikumu. Tas ir ļoti vajadzīgs mūsu valstij. Un es ceru, ka tā valdība, kas tagad ir uzsākusi darbu, arī godam turpinās to, ko ir paveikuši iepriekšējie.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Tagad jūs zināt, kas ir atbildīgs par to, ka Latvija kļūs suverēna valsts, Kristovska kungs. Jā, bet situācija ir tāda, ka tieši šis ministrs ir atbildīgs par to, ka Latvijai nav pašai savas militārās aviācijas. Diemžēl! Tā ir pat Moldovai, Gruzijai, Ukrainai, Baltkrievijai un pārējām valstīm, kuras ir ekonomiski mazāk attīstītas par Latviju. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija savulaik atteicās no PSRS tehnikas sadalījuma, tā saucamā Taškentas līguma 1991.gada beigās. Un man šķiet, ka tā bija ļoti liela kļūda valstiskā mērogā. Un tāpēc mēs tagad jums... mums jāklanās Amerikas priekšā, un prasa viņiem, lai viņi patrulē mūsu gaisa telpā. Es domāju, ka mums vajag tīri, teiksim, tā psiholoģiski padomāt, vai Latvija ir neatkarīga valsts, un tomēr nebalsot par šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad uzstājās Kristovska kungs, tagad mēs zinām, kas ir vainīgs pie tā, ka Latvijai jāmaksā 4 miljoni par to, ka šeit būs ārvalstu lidmašīnas, un būs jāmaksā arī par to, ka tās lidos virs Latvijas. Tagad mēs zinām, ka pie visa tā vainīgs Kristovskis.
Un es lūdzu nebalsot par šiem priekšlikumiem, jo šajā gadījumā mēs tiešām zaudējam savu suverenitāti!

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.marts, pulksten 8.40 rīts.

Sēdes vadītāja.
Vakarā jeb rītā?

Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?

J.Dalbiņš.

Sēdes vadītāja.
25.marts. Vai deputātam Vladimiram Buzajevam ir citi priekšlikumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam!

V.Buzajevs (PCTVL).
Šā gada 1.maijs.

Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?

V.Buzajevs.
Izskatīšanas laiks – nākamā pēc šā datuma Saeimas plenārsēde.

Sēdes vadītāja.
Tātad ir divi priekšlikumi – deputāta Buzajeva priekšlikums – iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.maijam un izskatīt 6.maija sēdē. Kas ir par šādu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.marts pulksten 8.40 no rīta un izskatīšanas laiks 25.marta sēdē.
Pirms mēs izskatām tālāk sēdes darba kārtību, ir saņemts desmit Saeimas deputātu – Šmita, Simsona, Jaundžeikara, Karpuškina, Stalidzānes un citu deputātu – priekšlikums – iekļaut 24.–25.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei” pirms likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 3, atturas – 5. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 2359. Pirmais lasījums. Šā gada 2.aprīlī ir paredzēta Latvijas pievienošanās NATO. Līdz ar pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, pilntiesīgu dalību aliansē Latvija iegūs drošības garantijas. Viens no alianses efektīvas mūsdienu drošības un aizsardzības pamatiem ir gaisa telpas kontrole un aizsardzība.
Pievienojoties NATO, Latvijas gaisa telpa kļūs par daļu no kopējās NATO gaisa telpas, kur ir jānodrošina gaisa telpas patrulēšana. Šajā sakarībā mums ir nepieciešami grozījumi arī Nacionālo bruņoto spēku likumā.
Jāpiezīmē attiecībā uz šiem grozījumiem. Jāsaka, ka Valsts prezidents lemt par Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanas deleģēšanu NATO militārajai vadībai varēs tikai tajos gadījumos, kad šādu jautājumu izlemšana neietilpst Saeimas kompetencē.
Otrkārt. Valsts prezidenta lēmumam par Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanas deleģēšanu jābūt noformētam atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 53.pantam, tas ir, kā rīkojumam, ko līdzparaksta Ministru prezidents vai aizsardzības ministrs, kuri tad arī uzņemas politisko atbildību par šo rīkojumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.marta sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Kristovskis runās par steidzamību? Par steidzamību? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dalbiņš.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Ģ.V.Kristovskis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Visvisādā ziņā atbalstot nepieciešamību pieņemt lēmumu par gaisa telpas pieejamību NATO spēkiem, jāsaka, ka man ir dažas piezīmes, neskatoties uz to, ka mēs varējām tiešām iepazīties šodien ar šo dokumentu.
Jautājums ir pēc būtības, vai ir nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku likumā tieši Nacionālo bruņoto spēku vadības pantā ielikt iekšā tieši šādu normu, kāda šeit tiek piedāvāta.
Manuprāt, ja mēs gribam uzticēt Valsts prezidentam šo... nu, es gribētu teikt, īpašo gadījumu par līguma vai kāda normatīva dokumenta slēgšanu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijām par patrulēšanu Latvijas gaisa telpā, tad, iespējams, ka vislabākais būtu kāds atsevišķs normatīvs akts. Taču, ja mēs pievēršamies šai pašai normai, es tomēr lūgtu tiem deputātiem, kuri pievērsīs uzmanību normai un gatavos priekšlikumus rītdienai, padomāt par to, ka Valsts prezidentes attieksme šinī gadījumā nav pausta un, godīgi sakot, arī vēl nav Ministru kabineta nostāja redzama. Šeit ir tikai ministrijas juristu... nu, gribētu teikt, diemžēl diezgan vāji sagatavoti priekšlikumi.
Ja mēs runājam par Valsts prezidenta vietu šajā procesā, tad jāsaka, ka šeit, šajā normā, šajā projektā, jau ir paredzēti vairāki tādi diezgan būtiski izkropļojumi. Ir paredzēts, ka Valsts prezidents var deleģēt NATO militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu. Es domāju, ka tas ir nepamatoti, jo ir jau vesela virkne normatīvo dokumentu, kas nosaka to, kas un kādā kārtībā deleģē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību dažādās operācijās. Līdz šim nekad Valsts prezidents ar šādiem jautājumiem nav nodarbojies. Un ir grūti saprast, ka šī nu būtu tā situācija, kad Valsts prezidentam būtu ar to jānodarbojas.
Ieskatīsimies Satversmē! Satversmē ir skaidri un gaiši noteiktas Valsts prezidenta tiesības. Un Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski un atsevišķos gadījumos... ļoti precīzi divos pantos ir noteikts, kādā veidā izpaužas Valsts prezidenta vadonības principi.
Tātad mēģināt ar šādu pantu Valsts prezidentam piedēvēt vai ierosināt funkcijas, kuras nav bijušas raksturīgas ne Latvijai, ne arī parlamentārai demokrātiskai valstij kā tādai, – tas, manuprāt, būtu nevietā. Šeit būtu jāvadās no varas dalīšanas principu izpratnes un tālākas realizācijas un tradīciju konsekventas ievērošanas.
Gribu pateikt vēl vienu piemēru. Pavisam nesen, tad, kad es vēl nebiju Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisija ir otrajam lasījumam izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, un tur, kā mēs redzam, ir bijis deputāta Turlā priekšlikums – svītrot no Valsts prezidenta kompetences tādu normu, kas noteic, ka Valsts prezidents izveido militāro padomi.
Kāpēc Valsts prezidentam ir jābūt šādai militārajai padomei? Tikai tad, ja mēs pieļaujam, ka kaut kādā situācijā Valsts prezidentam būs nepieciešamība tiešām dot kādus rīkojumus, kuriem ir militāras sekas.
Un, ja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi priekšlikumu izsvītrot ārā normu par Valsts prezidenta militāro padomi, tad rodas jautājums: kāpēc pašreiz šajā piedāvātajā gadījumā būtu šajā normā jāliek iekšā kaut kādas funkcijas Valsts prezidentam, kuras tiešām ir saistītas ar izpildvarai raksturīgām funkcijām?
Un gribu teikt vēl arī to, ka šī norma, kura pēc būtības tiek veidota sakarā ar gaisa telpas patrulēšanu, ir saistīta ne tikai ar gaisa telpas patrulēšanu. Gaisa telpas patrulēšana ir viena no valsts aizsardzības funkcijām. Sarežģītāks ir otrais process – tad, ja notiek ielaušanās gaisa telpā un ir jāpieņem lēmums par gaisakuģa vai lidaparāta notriekšanu.
Un vai tad mēs šādā situācijā uzdosim šos jautājumus risināt Valsts prezidentam – personai, kurai ir sava noteikta loma valsts pārvaldē?
Cik atceros, toreiz, kad Repše vēl bija premjers iepriekšējā valdībā, viņš ļoti skaidri un gaiši redzēja tieši premjerministra lomu šāda lēmuma pieņemšanā.
Tāpēc es izteicu savas piezīmes, savu vērtējumu. Aicinu vēl šajā vakarā padomāt par šo jautājumu, lai mēs atrastu vislabāko lēmumu un lai tiešām nebūtu Valsts prezidents jāiesaista netipisku funkciju veikšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

A.Slakteris (aizsardzības ministrs).
Cienījamie kolēģi! Dažādās NATO dalībvalstīs ir dažāda pieredze. Šo lēmumu pieņem Nacionālo bruņoto spēku komandieris, aizsardzības ministrs, Ministru prezidents, Ministru kabinets, parlaments. Šī prakse ir dažāda.
Bet jau ir skaidri pierādījies, ka šiem lēmumiem ir jābūt ātriem, tātad – vienvadības princips. Var debatēt un pārdomāt pa nakti, kā rīkoties. Vienkārši jāsaprot, ka pasaules pieredze ir ļoti plaša, vienkārši mums jāizvēlas mums pieņemamākais ceļš. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.marts pulksten 8.40 no rīta. Un izskatīt otrajā lasījumā 25.martā.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.marts pulksten 8.40 no rīta. Izskatīšanas laiks – 25.marta sēdē. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Kā bija paredzēts, pulksten 17.00 atbilžu sesija. Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ziņu no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas ar sekojošu tekstu. “Daru zināmu, ka satiksmes ministram Aināram Šleseram nav iespēju atbildēt uz deputātu sagatavoto jautājumu nr.29 šā gada 24.marta sanāksmē, jo viņš atrodas komandējumā ārpus Latvijas.” Tātad šī atbilžu sesija notiks nākošajā trešdienā pulksten 17.00.
Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu – Repšes, Šadurska, Druvietes, Mūrnieces un Jaunupa – jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram “Par “Jaunā laika” deputāta ētikas neievērošanu, cieņas un goda zaudēšanu”. Šo jautājumu mēs nodosim ministram. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

A.Pētersons (JL).
Cienījamie deputāti! Ļoti īsa Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde Viesu zālē pēc dažām minūtēm.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Edgars Jaunups, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Uldis Briedis, Jānis Reirs, Anna Seile, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere un Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Līdz ar to 24.marta sēde slēgta. Paldies!

Pārtraukums