Turpinot "Pasaules vēstneša" tradīciju
"Mums vēl ir jāizpilda mājas darbi"
"Der Standard"
– 2000.06.28.
Saruna ar Latvijas Ministru prezidentu
Andri Bērziņu.Kopš maija Andris Bērziņš ir mazās Baltijas republikas ministru prezidents. 48 gadus vecais bijušais Rīgas mērs ir liberālās partijas "Latvijas ceļš" dalībnieks un tagad vada labēji centrisko valdību. Viņš grib turpināt ārpolitisko kursu ar iestāšanos ES un NATO, kā arī mazināt t.s. "biznesmeņu ietekmi". Zalcburgā Bērziņš diskutēja par ES paplašināšanas uz austrumiem tēmu.
Standard
: Latvija pieder pie otrās ES kandidātvalstu grupas. Cik nepacietīga tā ir jau šodien?Bērziņš
: Tas ir labs jautājums. Faktiski mēs neesam prasījuši nosaukt īpašu datumu, jo mēs zinām, ka mums ir jāizpilda mājas uzdevumi – ar ES ir jāsaskaņo likumdošana un viss valsts pārvaldes aparāts. Sarunu process un ratifikācija arī vēl ilgs kādu laiku.Standard
: Stājoties amatā, jūs teicāt, ka gribat izskaust korupciju.Bērziņš
: Protams, ka mums ir jātiek galā ar daudz uzdevumiem. Mēs ejam soli pa solim uz priekšu. Viens no pamatmērķiem ir valsts dienesta tiesību reformas, transparence un antikorupcijas programma. Svarīgākā prioritāte ekonomikā ir uzņēmējdarbībai draudzīgas vides radīšana. Parlamentam ir jāpieņem tirdzniecības likums. Mums ir nepieciešama tautsaimnieciskā stabilitāte un mums ir jāpabeidz lielo valsts uzņēmumu privatizācija.Standard
: Kādas ir attiecības ar lielo kaimiņu Krieviju?Bērziņš
: Ja mēs runājam par integrācijas procesu ES, es negribu teikt, ka te ir daudz kopēja ar Krieviju. Tā galvenokārt ir iekšēja problēma. Pēc tam, kad Latvijas parlaments akceptēja vairākas izmaiņas pilsonības likumā, daudzu "nelatviešu" (krievu izcelsmes iedzīvotāju) naturalizācija uz priekšu virzās ļoti ātri. Daudzi sūta savus bērnus latviešu skolās. Tā ir ļoti pozitīva pazīme tam, ka cilvēki būs lojāli pilsoņi un ka viņi grib šeit palikt uz visiem laikiem. Otrkārt, valdība ir izstrādājusi integrācijas koncepciju, kurā ir ievērotas Eiropas Savienības tradīcijas. Taču, ja runājam par attiecībām ar Krieviju, tad Latvija labprāt redzētu, ka Krievija attīstās normālas demokrātiskas valsts un tirgus ekonomikas virzienā, ka tā sāk konstruktīvu dialogu ar Rietumiem un kaimiņvalstīm. Jaunajam Krievijas prezidentam Putinam ir aktīvāk jāpierāda griba sadarboties ar Rietumiem. Krievijas jaunā militārā doktrīna un drošības koncepcija nesniedz pārāk nomierinošu atbildi. Taču Latvija noteikti vēlas labas attiecības ar visiem kaimiņiem, ieskaitot Krieviju.Standard
: Kāda ir Latvijas kā mazās ES kandidātvalsts pozīcija attiecībā pret 14 dalībvalstu pasākumiem pret Austriju?Bērziņš
: Mums, kā mazām valstīm, ir līdzīgas intereses, piemēram, attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu. Konkrēti: Viena lieta ir, kad 14 ES dalībvalstis tā izturas pret mazāku valsti, bet mēs saprotam arī pārējo 14 valstu bažas. Mēs domājam, ka jaunā Austrijas valdība rīkojas saskaņā ar Eiropas vērtībām. Mēs domājam, ka šī politika noteikti atšķiras no idejām, kādas pauda bijušais Brīvības partijas vadītājs un mēs ceram, ka tiks atrasts atrisinājums.