LZA Terminoloģijas komisijas informācija

2004.gada 23.martā

Par Terminoloģijas komisijas darbu 2004.gada I ceturksnī

2003.gada nogalē ir īstenots Valsts prezidentes pārziņā nodibinātās Valsts valodas komisijas (VVK) lolojums — ir izveidota Valsts valodas aģentūra (VVA), kuras mērķos un uzdevumos skarti arī terminoloģijas attīstības jautājumi, galvenokārt — plašpieejas terminu datu bāzes izveidošana.

2004.gada 20.janvārī LR Ministru kabinets ir pieņēmis “Grozījumu”, ar kuru papildināts LZA Terminoloģijas komisijas (TK) nolikums. Šis “Grozījums” paredz:

“Jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses vai pārsniedz kādas konkrētas nozares ietvarus, komisija:

— izzina sabiedrības viedokli par ieteiktajiem terminiem;

— pirms terminu apstiprināšanas konsultējas ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju.”

Apzinoties vienotas terminoloģijas nozīmi valsts politikas īstenošanā Latvijā, īpaši pašreizējos apstākļos, kad vajadzība pēc terminiem ir vismaz divkāršojusies, kā arī atsaucoties uz sabiedrības interesi par terminoloģijas procesiem un vēlēšanos par tiem ko vairāk uzzināt, LZA TK ir nolēmusi sniegt īsu informāciju par 2004.gada pirmajā ceturksnī sēdēs izskatītajiem problēmjautājumiem un terminiem.

2004.gada 17.februāra sēde

Sēdē piedalās 29 dalībnieki.

Sēdi vada V.Skujiņa. Protokolē M.Ķirīte.

Darba kārtībā — divi būtiski pamatjautājumi: LR Ministru kabineta 20.01.2004. noteikumu Nr.36 “Grozījums Ministru kabineta 28.11.2000. noteikumos Nr.405 “Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums”” ieviešanas apspriešana un Valsts valodas komisijas (VVK) iniciētās LZA TK apakškomisiju vadītāju aptaujas rezultātu apkopošana. Abi jautājumi ir stratēģiski svarīgi un to mērķis — meklēt iespējas valstiski svarīgā terminoloģijas darba uzlabošanai.

Lai abus jautājumus risinātu pēc iespējas operatīvāk, uz sēdi tika aicināti un piedalījās VVK pārstāvji J.Valdmanis un D.Joma, Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) pārstāvji G. Zirdziņa, I.Dika un R.Apinis. Sēdē nepiedalījās uzaicinātie pārstāvji no LR TM Valsts valodas centra (VVC) un Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK).

Apspriežot p i r m o jautājumu, tika konstatēts, ka saskaņā ar MK 2003.gada oktobra protokollēmumu “Grozījuma” (sk. tā publikāciju “LV” 23.01.2004., Nr.12) galīgā teksta sagatavošanā bija jāpieaicina arī LZA TK pārstāvis, taču uzaicinājuma nebija. Līdz ar to MK pieņemtais un publicētais “Grozījuma” teksts liecina par zināmu nekompetenci terminoloģijas jautājumos. LZA akad. J.Ekmanis: par pietiekami nepārdomātu atzīstama prasība “izzināt” sabiedrības viedokli, neparedzot šim darbam finansējumu. V.Skujiņa: par formālu pieeju liecina arī formulējums “ja pārsniedz vienas konkrētas nozares ietvarus”, jo tādu terminu, kas saistīti ar saskarnozarēm, ir ļoti daudz un to novērtēšanai nepieciešamas speciālās zināšanas, piemēram, galvene, kājene ir seni grāmatrūpniecības termini, kas A.Auziņa “Grāmatrūpniecības vārdnīcā” publicēti jau 1942.gadā, savukārt patlaban tiešas jēdzieniskās analoģijas dēļ tie pamatoti izmantoti datorterminoloģijā un to kritizēšanai nav objektīva pamata. Prof. J.Pommers: nepilnību dēļ “Grozījuma” tekstu nav iespējams uztvert nopietni, tas ir viens viedoklis pret citu viedokli, bez kritērijiem. Dr. D.Joma: terminus nevar publicēt “LV”, kamēr tie nav apspriesti sabiedrībā. A.Lauzis: varbūt publicējot var pielikt norādi, ka termini stāsies spēkā, piemēram, pēc mēneša, ja netiks saņemti iebildumi. Prof. A.Blinkena: kādreiz tika publicēti terminu projektu biļeteni, bet cilvēki ir inerti, neiesaistās. RTU doc. K.Timmermanis: par katru terminu taču nav jārīko referendums. Stāvokli sarežģī tas, ka kvalitatīvi termini un lielā daudzumā ir steidzami vajadzīgi. “Grozījumus” jau var gatavot, bet jānokārto arī finanšu jautājums. Terminoloģijas darbam jāpiesaista Eiropas līdzekļi, citādi mūsu standartizācijas sistēma nefunkcionēs.

Par pirmo jautājumu tiek nospriests: sagatavot līdz nākamajai sēdei LZA atzinuma projektu ar priekšlikumu par to, kā īstenojama “Grozījumā” paredzētā saikne ar sabiedrību, pievienojot piebildi, ka lēmumi stāsies spēkā pēc mēneša, ja nebūs iebildumu.

Savukārt konsultācijas ar Latviešu valodas ekspertu komisiju valodas jautājumos notiks abu komisiju koleģiālā sadarbībā.

Ievadot o t r ā jautājuma apspriešanu, LZA viceprezidents J.Ekmanis atzina to par vienu no stratēģiski svarīgākajiem TK darbā, turklāt par tādu, kas jāatrisina pēc iespējas īsākā laikā. Ir nodibināta vesela rinda nopietnu institūciju: LZA TK,VVK prezidentes aizbildnībā, TTC, VVC u. c. VVK laikam savas funkcijas ir izpildījusi, jo izveidota VVA. Jābūt terminu veidošanas pārvaldībai. Vai terminu pieņemšana un publiskošana nav jāatšķir no administrēšanas? Vispirms jāizstrādā stratēģija. Vienlaicīgi jāizveido publiskas datu bāzes. Ja prasa lielākus uzdevumus un atbildību apakškomisiju priekšsēdētājiem, par to ir jāmaksā. LZA TK ir kvalificēti zinātnieki, kas prot izstrādāt pamatotus terminus, bet ar grāmatvedību jānodarbojas citiem. D.Joma: kad būs aģentūras direktors, tad varēs piešķirt naudu un koordinēt institūcijas. K.Timmermanis: VVA statūtos 2.8.punktā ir paredzēts īstenot valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot datu bāzes. J.Ekmanis: datu bāze arī jāuztur. Tas maksā naudu. Arī autortiesības jārisina aģentūrā. A.Lauzis: jāveido kopēja datu bāze. G.Zirdziņa: TTC datu bāzē ir 125 000 šķirkļu — gan TTC, gan LZA TK veidotie termini. Nacionālā terminu datu bāze vajadzīga un — lai tā būtu valsts īpašums. I.Dika: termini vajadzīgi steidzami. Nav laika gaidīt, kamēr termini tiks apstiprināti. Turklāt gandrīz visi termini NATO sarakstos ir saskarnozaru termini. Darbs jāturpina, pastiprinot apakškomisju lomu. G.Zirdziņa: termins lietošanā jāievieš nekavējoties. Jo ātrāk termins būs pieejams, jo ātrāk tas ieviesīsies. R.Karnīte: terminoloģijas darbs ir smags. Bet, to nedarot, nepamatoti ieviešas “kontrolingi” un “klīringi”. Arī definīcijas jāizstrādā. J.Ekmanis: patlaban veidojas aģentūra, kādas funkcijas tā uzņemas? Mēs lūgtu tikšanos ar aģentūras vadību, tiklīdz būs direktors. Esam gatavi strādāt. Terminu datu bāze — vissvarīgākais uzdevums. D.Joma: vairāk pilnvaru apakškomisijām. Kādas finanses tam jāparedz? G.Zirdziņa: vajadzētu algot sekretāru katrā apakškomisijā. Aktuāls ir pēctecības jautājums. Jāgatavo terminologi, tulkotāji, redaktori. V.Skujiņa: LZA TK sistēmā vairākas apakškomisijas ir ar lielu pieredzi un kompetenci terminoloģijas darbā. Šo apakškomisiju vadītāji jau tagad ir savas nozares terminu saimnieki. Diemžēl steidzami izskatāmie un saskaņojamie termini reti kad saistīti ar nozari, kurā LZA TK sistēmā ir apakškomisija. Kad termini kopā ar speciālistiem izstrādāti, nav lietderīgi pēc tam dot skatīt ar nozari nesaistītam valodniekam. Tāpēc LZA TK sistēmā valodnieks darbojas līdzi jau apakškomisijā. LZA TK plenārsēdēs tiek apspriesti problemātiskie termini, kas 400 – 500 terminu materiālā ir tikai kādi 15 – 20, jo lielākā daļa terminu jau uzkrāta iepriekšējo gadu darbā. U.Švinks: apakškomisijām vajadzētu piešķirt arī datoru, programmas. R.Karnīte: varbūt jādomā par terminoloģijas darba komercializāciju?

Par otro jautājumu tiek nospriests:

1) LZA TK ir gatava sarunu turpināt, tiklīdz būs apstiprināts VVA direktors, un tiek plānots, ka sarunas turpinājums varētu būt pēc četrām nedēļām — 16. martā;

2) ir nepieciešama nacionālā terminu datu bāze un steidzami jāgādā par datu bāzes uzturēšanu;

3) ir jāpastiprina apakškomisiju loma un jāprecizē saskarinstitūciju funkcijas.

2004.gada 2.marta sēde

Sēdē piedalās 19 dalībnieku.

Sēdi vada V.Skujiņa. Protokolē M.Ķirīte.

Sēdē izskata un apstiprina vairākus terminus un terminu grupas.

1. Angļu terminu instrument atkarībā no konkrētā jēdziena, kas tiek ietverts šajā vārdā, latviešu valodā juridiskajā sfērā atveido ar terminiem: instruments; līdzeklis; dokuments; akts.

a) Ja angļu valodas tekstā instrument attiecināts tikai uz dokumentiem, kā tas bieži ir juridiskos tekstos, tad latviski tas atveidojams ar vārdu dokuments, piem., instrument of accession — pievienošanās dokuments, instrument of ratification — ratifikācijas dokuments.

b) Ja angļu valodas tekstā vārds instrument attiecināts uz vienu konkrētu dokumentu veidu, tad latviski tas atveidojams ar attiecīgā konkrētā dokumenta nosaukumu, piem., marketable instrument (ja tas lietots ar nozīmi ‘security’) — vērtspapīrs; instrument of appointment of judge — tiesneša amatā iecelšanas akts.

c) Ja angļu valodā instrument lietots visplašākajā nozīmē un tas attiecināts ne tikai uz dokumentiem, bet arī uz dažādiem citiem līdzekļiem un paņēmieniem, kurus izmanto, lai sasniegtu, panāktu ko vēlamu, vajadzīgu, tad izmantojams vārds līdzeklis, bet dažkārt arī instruments, piem., instrument of monetary control — monetārās kontroles līdzeklis; development instruments and programs — attīstības līdzekļi un programmas; financial instrument — finanšu instruments.

2. Angļu terminam interactive system latviešu valodā atbilst sinonīmi mijdarbīgā sistēma un interaktīvā sistēma. Par neprecīzu šajā nozīmē atzīts tulkojums “dialogsistēma”.

No īpašības vārda mijdarbīgs darināts termins mijdarbīgums, kura skaidrojums publicēts “Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā” (R., 2000, 103.lpp.). Pedagoģijā mijdarbīgums jēdzieniski saistās ar atgriezenisko saiti starp skolotāju un skolēnu, skolēnu un mācībgrāmatu u. tml., rosinot uz darbīgumu, to veicinot un izkopjot. Jāpiebilst, ka mijdarbīgums, kas jēdzieniski saistīts ar savstarpēju darbīgumu, ir jāatšķir no mijiedarbības, kas jēdzieniski saistās ar savstarpēju iedarbību.

3. Angļu termins measure savā pamatnozīmē latviski ir mērs. Turpretī, ja runa ir par priekšmetu, paņēmienu vai kādu darbību, ko izmanto kāda vēlamā rezultāta, mērķa sasniegšanai, galvenās atbilsmes latviešu valodā ir līdzeklis (ja runa ir par kādu priekšmetu, rīku, paņēmienu) vai pasākums (ja runa ir par darbību vai darbību kopumu), piem., var būt gan aizsardzības līdzeklis, gan aizsardzības pasākums. Savukārt measure of constraint — piespiedu līdzeklis; piespiedu pasākums un measure of inquiry — izmeklēšanas līdzeklis; izmeklēšanas pasākums. Bet measures of national law ir nacionālo tiesību normas.

4. Angļu termins tangible property (‘īpašums ar fizisku formu un substanci, taustāms, sajūtams, ne vienmēr ķermenisks vai miesisks, tomēr bieži vien reāls vai individualizējams’) latviski atveidojams kā materiāls īpašums, nevis “taustāms īpašums”. Līdz ar to arī untangible property ir nemateriāls īpašums, nevis “netaustāms”.

5. Militārās terminoloģijas apakškomisijas priekšlikums nošķirt nozīmi terminiem bruņojums un apbruņojums tādējādi, ka terminu bruņojums saistīt ar ‘bruņām’ (a. amour, v. Panzer, kr. ,hjyz), bet ‘ieroču, militārās tehnikas kopumu’ saukt par apbruņojumu (a. armament, v. Bewaffnung, kr. djjhe;tybt), tika atzīts par neatbilstošu valodas praksei un formālu. Praksē attiecinājumā uz valsts līmeni runā par bruņojumu, bet attiecinājumā uz konkrētu vienību — apbruņojums. Abu vārdu definīcijas vēl precizējamas.

Par nepamatotu tika atzīts arī ieteikums vārdu mācības saistīt ar praktiskajām nodarbībām, bet apmācību — ar teorētisko mācību procesu. Abu vārdu jēdzieniskās izpratnes nošķīrumu negatīvi ietekmē atbilstošie krievu, angļu un arī vācu valodas vārdi, sal.:

mācības — a. teaching; training;

kr. j,extybt; v. Lehre;

apmācība — a. training; kr. j,extybt; v. Lehre.

Militārajās nodarbībās un sportā a. drill latviski atveidojams ar vingrināšanās.

6. Problemātiska ir angļu termina media literacy atveide latviešu valodā.

Praksē angļu terminam media nostiprinātas divas pamatatbilsmes:

1) vide, un tas plaši izmantots datorterminoloģijā: medium — vide, data medium — datu vide, broadcast medium — apraides vide, hypermedia — hipervide, multimedia — multivide u. d. c.; kā arī daudzos citos atvasinātos terminos,

2) plašsaziņas līdzekļi, kas atbilst angļu valodas terminam mass media.

Media literacy definīcija “the ability to access, analyze, evaluate and create media in a variety of forms — from print to video to the Internet” (‘spēja, prasme piekļūt saziņas līdzekļiem, tos analizēt, novērtēt, radīt visdažādākās formās — no iespiestās līdz video un internetam’) liecina, ka šis jēdziens vairāk saistās ar ‘plašsaziņas līdzekļiem’. Tā kā LZA TK par angļu literacy latvisko atbilsmi jau apstiprinājusi vārdu izpratība un computer literacy ir datorpratība (sk. “Terminoloģijas Jaunumi”/2,24), media literacy varētu būt plašsaziņas izpratība vai, īsāk un vispārinātāk, — saziņpratība.

Priekšlikums jaunā termina izvēlē izmantot jaundarinājumu, kas būtu atvasinājums no vārda vide (līdzekļa nozīmē, piem., vid[e]nieks — vid[e]niecība, vidutājs — vidutājniecība vai tml.) tika noraidīts.

Varbūt [iz]pratības vietā labāk lietot prasme? Un saziņas vietā saskarsme?

Jautājums vēl pārdomājams. Lēmums netiek pieņemts.

Sēdes beigu daļā:

— tika akceptēts LZA TK lēmuma teksts par to, kā paredzēts ieviest MK š. g. 20.janvārī pieņemto LZA TK nolikuma “Grozījumu”;

— tika akceptēts jaunajai valdībai adresētās vēstules teksts ar priekšlikumu iekļaut Valdības deklarācijā terminoloģijas jautājumu;

— pēc J.Borzova priekšlikuma un sakarā ar plašsaziņas līdzekļos sniegtajām LB prezidenta I.Rimševica intervijām sēdes dalībnieki, atbalstot priekšlikumu, nosprieda vēstuli Bankas prezidentam jautājumā par naudas vienības nosaukumu nosūtīt (un A. Lauzis apņēmās sagatavot jaunu vēstules redakciju);

— tika izteiktas pārdomas par VVK darba grupā jau izstrādātajiem priekšlikumiem LZA TK pārstrukturēšanai, atzīstot, ka tajos daudz naivuma.

K.Timmermanis: no ministriju speciālistiem grūti prasīt kompetenci, bet katrā apakškomisijā būtu nepieciešams kvalificēts valodas un terminoloģijas speciālists. I.Krieviņš: lai strādātu terminoloģijā, ar to vien, ka ir zinātnieks, nepietiek, jo daudzi zinātnieki raksta angliski, bez terminoloģiska entuziasma rezultāta nebūs. V.Skujiņa: apakškomisijām jānodrošina regulārs finansējums, bet izrādās, ka vēl nav zināms, kad VVA būs līdzekļi, ko piešķirt terminoloģijai; runā tikai par pieprasījumu nākamajam gadam, bet vismaz datu bāze vajadzīga tūdaļ. M.Baltiņš: nolikums, kurš patlaban ir LZA TK darba pamatā, ir jāpārstrādā: pārstrukturēšana nav jāuztver dramatiski: komisija veic valstiski svarīgu uzdevumu, bet statuss ir zems, tā nav juridiska persona, nav pārstāvētas visas nozares. V.Skujiņa: spriežot pēc iepriekšējā sēdē paredzētā, nākošajā LZA TK sēdē mūsu rīcībā vajadzētu būt VVK sagatavotajai terminoloģijas darba uzlabošanas programmai, ko varēsim apspriest.

2004. gada 16. marta sēde

Sēdē piedalās 17 dalībnieku.

Sēdi vada V. Skujiņa. Protokolē M.Ķirīte.

Tā kā Valsts valodas komisijā (VVK) jautājums par darba grupā izstrādātajiem priekšlikumiem terminoloģijas darba uzlabošanai atlikts uz aprīļa vidu, šajā LZA TK sēdē galvenais uzdevums — aktuālu terminu apspriešana.

1. Atbildot uz Centrālās statistikas pārvaldes vēstuli, LZA TK pauda atbalstu šīs pārvaldes ierosinājumam atteikties no līdzšinējās prakses vārdu “Rīga” attiecināt uz administratīvi teritoriālo vienību, kas Latvijas teritorijas piecdaļīgajā dalījumā aptver Rīgu, Jūrmalu un plašāku teritoriju ap šīm pilsētām (tā saucamo “Rīgas reģionu”, pārsniedzot Rīgas rajona robežas). Tomēr jaunajā nosaukumā būtu vēlams saglabāt “Rīgas” vārdu, tāpēc LZA TK ieteic šo teritoriju saukt par Lielrīgu, nevis par “Viduslatviju” (kā ierosināts Centrālās statistikas pārvaldes vēstulē).

No vienas puses, nosaukums “Viduslatvija” atbilst attiecīgo nosaukumu modelim un labi iekļaujas sistēmā. Taču, no otras puses, kā uzsvēra vietvārdu speciālists Dr. habil. philol. Ojārs Bušs, teritorijas pie jūras ģeogrāfiski netiek raksturotas kā “vidus” teritorijas.

Bez tam LZA TK uzskata, ka būtu vēlams Latvijas teritoriālā dalījuma vienības sistematizēt un saskaņot starpinstitucionālā līmenī.

2. Apkopojot aptauju, kas “sabiedrības viedokļa izzināšanai” tika rīkota laikraksta “Diena” lasītāju vēstuļu slejā un kam ierosinājumu deva J. I.Neimaņa vēstule “Spēlēšanās ar vārdu” (3.02.2004.), kurā vēstules autors apšaubīja vārda novads piemērotību reformēto pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību nosaukšanai, konstatēts: 92 % no aktīvajiem “Dienas” lasītājiem (kuri atsaucās uz aptauju) atzīst, ka vārds novads paturams tikai kultūrvēsturisko teritoriju apzīmēšanai, bet administratīvi teritoriālajām vienībām izmantojami citi vārdi — apriņķis, apvidus, apvids, lielpagasts vai tml. Procentuāli iespaidīgi. Bet reālos skaitļos — trūcīgi: tika saņemtas 7 vēstules, 5 telefoniski pausti viedokļi un 4 raksti “Dienā”. Ar to, protams, nepietiek, lai sabiedrības viedokli uzskatītu par “izzinātu”.

Papildus tika veikta aptauja arī divās komisijās.

Latviešu valodas ekspertu komisija savā sēdē, balsojot ar 9 balsīm no 14, atzina, ka vārds novads vēsturiski (jau sākot ar tautasdziesmām) un arī mūsdienu praksē lietots dažādās nozīmēs un neatkarīgi no teritorijas lieluma, tāpēc nav pamata iebilst pret tā izmantošanu arī jauno administratīvi teritoriālo veidojumu nosaukumos. Vienlaikus tika atzīts, ka arī Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale joprojām saucami par novadiem, kā to patlaban plaši māca skolās. Turklāt arī kultūrvēsturiskajā nozīmē vārdu novads attiecina ne tikai uz minētajām četrām teritorijām, bet arī uz Sēliju u. c. Negatīvi tika vērtēta vārda reģions izmantošana Latvijas iekšējā teritoriālā dalījuma vienības nosaukšanai.

Tā kā joprojām nav skaidrības, cik līmeņos Latvijas teritorija tiks dalīta, valodas eksperti dažādos latviešu valodas vārdus izkārtoja šādā pēc teritorijas lieluma augošā secībā: pagasts — novads — apriņķis — apgabals — pavalsts (aiz pagasta varētu būt arī lielpagasts).

LZA TK nozaru speciālisti pauda līdzīgu viedokli, ar 14 balsīm no 17 atbalstot vārda novads izmantošanu arī teritoriālajā reformā.

Attieksme pret jaunvārdiem gan vēstulēs un rakstos, gan komisijās pārsvarā ir noraidoša. Par labākajiem vēstulē tika atzīti lielpagasts, vietava, apvids, tomēr priekšroku dodot valodā jau lietotiem vārdiem. Komisiju sēdēs tika piedāvāti vēl citi jaunvārdi: pašvalds (no Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcas), valdne (V. Feists), apviena vai apviene (R. Grīsle), bet arī tie atbalstu neguva.

Secinājums: sabiedrības viedokļa “izzināšanā” “jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses”, rakstiem (vēstulēm) plašsaziņas līdzekļos nav rezultatīvas nozīmes.

3. Apspriežot politikas un administrācijas terminus, atzīts:

a) angļu vārdiem institution un authority latviešu valodā atbilst gan institūcija, gan iestāde; savukārt body — parasti institūcija;

b) angļu vārdu agreement latviski parasti atveido ar terminiem nolīgums (tas parasti ir rakstisks) un vienošanās (tā var būt arī mutiska); gadījumos, kad latviešu valodā attiecīgs dokuments tradicionāli saukts par līgumu, šāds nosaukums nav jāmaina, piem., readmission agreement var būt arī atpakaļuzņemšanas līgums;

c) angļu vārds security latviski atveidojams ar drošība šādos terminos:

information security — informācijas drošība,

level of security — drošības pakāpe.

Samērā asas debates izraisījās par angļu terminiem classification un declassification, kas normatīvo aktu tulkojumos (kā par to informēja TTC terminoloģe I.Dika) latviešu valodā jau atveidoti ar atbilstošajiem internacionālismiem klasifikācija/klasificēšana un deklasifikācija/deklasificēšana, savukārt termina klasifikācija definīcija liecina, ka runa ir par ‘slepenības pakāpes piešķiršanu’ (kam pretējais process attiecīgi ir ‘atslepenošana’) un tātad termina izvēle neatbilst definīcijai. Terminoloģijas eksperti uzsvēra, ka gadījumā, ja runa ir par jēdzieniem ‘slepenības piešķiršana’ un ‘slepenības atcelšana’, tad latviski jālieto termini slepenošana un atslepenošana, nevis “klasificēšana” un “deklasificēšana”, ko var veikt pēc dažādām pazīmēm, ne tikai pēc ‘slepenības’.

Rūpīgāk salīdzinot definīciju tekstus angļu un latviešu valodā (sal. angļu: ““classification” means the allocation of an appropriate level of security to information the unauthorised disclosure of which may cause a certain degree of prejudice to Commission or to Member State interests” un latv.: “Valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar Objektu sarakstu”), konstatējamas zināmas neprecizitātes, tai skaitā angļu valodas vārdu savienojuma level of security tulkojumā, proti: level of security ir drošības pakāpe, nevis “slepenības pakāpe”, kā rakstīts definīcijas tulkojumā. Precizējot definīcijas, ir iespējams precizēt un pamatot arī terminu izvēli.

4. Sk. pielikumā sēdē apspriesto atbildi uz konsultāciju par vārda struktūra pārnesto nozīmi, kādā šis vārds lietots laikraksta “Latvijas Vēstnesis” titullapā.

LZA Terminololoģijas komisijas konsultācija

Jautājums: Vai “LV” sadaļai, kurā publicēti dažādu inspektoru rīkojumi, Valsts kases ziņas u. tml. informācija, izvēlētais nosaukums “Struktūrās” nav kļūda? Te taču runa ir par “struktūrvienībām”?

Atbilde. Vārda struktūras lietojums “LV” sadaļas apzīmēšanai ir pamatots, un tas saistīts ar vārda struktūra pārnesto nozīmi, kas jau ir fiksēta “Svešvārdu vārdnīcā” (R., 1999).

Pamatojums.

1. Struktūrvienība (a. structural unit, division; v. Struktureinheit, kr. cnhernehyjt gjlhfpltktybt) ir ‘uzņēmuma vai iestādes sastāvdaļa, kam ir sava noteikta patstāvība, īpaši uzdevumi, funkcijas, kā arī vadītājs’ (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R., 2000, 480.lpp.). Uzņēmuma struktūrvienības ir, piem., pārvalde, cehs, ražotne, iecirknis. Ministriju struktūrvienības ir, piem., departamenti.

2. Struktūra (no lat. structura ‘uzbūve, izvietojums, izkārtojums’), spriežot pēc vārdnīcās dotajiem skaidrojumiem, savā pamatnozīmē ietver divas pazīmju grupas: 1) noteikts sastāvdaļu, elementu, to īpatnību un attieksmju kopums; 2) sastāvdaļu savstarpējs izkārtojums, sakarība; veids, kādā sastāvdaļas savstarpēji izkārtotas. Bez tam tiek minēts arī veselums, sistēma, kurā ir šis kopums noteiktā savstarpējā izkārtojumā. Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā kā vārda struktūra nozīmes nianse minēta ‘tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums’. Savukārt Svešvārdu vārdnīcā kā vārda struktūra 5. nozīme minēta ‘veidojums’. Šī nozīmes nianšu virkne “kopums — tas, kam ir raksturīgs minētais kopums — veidojums” arī pamato vārda struktūra jaunās nozīmes pakāpenisko izveidošanos.

3. Vajadzība pēc termina struktūra kā noteikta veidojuma apzīmējuma rodas gadījumos, kad runa ir nevis par kāda uzņēmuma, organizācijas, institūcijas sastāvā (struktūrā) ietilpstošajām sastāvdaļām, kas, būdamas zināmā mērā patstāvīgas, tomēr ir noteiktā pakļautībā (tās ir struktūrvienības), bet plašākā nozīmē —, runājot par veidojumiem, kuriem ir raksturīgs noteikts strukturāls izkārtojums, kuriem pašiem ir noteikta vieta dažādu internacionālo veidojumu kopīgajā struktūrā un kuras ir pārziņā vai pārraudzībā, bet ne pakļautībā.

Tātad veidojuma nozīmē par struktūru sauc dažādus objektus, no kuriem tikai daļa ir struktūrvienības.