Žurnālista zīmēts agresīva autovadītāja portrets

Foto:Jānis Pipars, A.F.I.

Šonedēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību agresīvas braukšanas problēmai Latvijā, sākusies akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš... IQ”. Tātad šos braucējus brīdinās, sodīs, visai sabiedrībai norādīs, ka viņiem diemžēl nepiemīt sevišķi izteikts intelekta koeficients jeb, vienkārši sakot, veselais saprāts.

Lai tiktu skaidrībā, par ko ir runa, vispirms jānoskaidro, kas tad ir šī agresīvā braukšana. Speciālisti skaidro, ka tas nozīmē vairākkārtēju joslu maiņu apdzenot, nekaunīgu pārkārtošanos sastrēgumos, pagrieziena rādītāju neieslēgšanu, braukšanu pa ietvēm, kā arī mobilā tālruņa lietošanu, braucot pie stūres, rupjību izteikšanu žestos un vārdos. Vienkārši atkal jāsaka: agresīva braukšana ir tā pati labi zināmā citu satiksmes dalībnieku interešu un drošības rupja neievērošana. Taču šīs peļamās parādības būtība nav definīcijā, bet gan iemeslos, kas ne vienam vien autobraucējam uz ielas liek uzvesties kā privātā trasē. Proti, lai kaut ko saprastu un mainītu uz labu, dažkārt uz lietām der palūkoties no malas. Sevišķi tas attiecināms uz cilvēkiem, kuru dēļ minētā akcija tiek rīkota.
Kas tad ir šāds agresīvais braucējs? Ilustratīva atbilde, kuru šie šoferi paši, visticamāk, ikreiz vēlētos uzklausīt, īsumā būtu tāda riktīga veča raksturojums: čoms, kurš neraustās iespiest pedāli grīdā, kuram ātrums un asas izjūtas jau šūpulī liktas, kuram jaudīgs auto un spēja pilnībā pārvaldīt situāciju uz ceļa. Sīkumaina pievēršanās satiksmes noteikumu burtam viņu, protams, neinteresē, bet menti – pie kājas. Tādas, lūk, pārcilvēka aprises iznāk. Protams, šis braucējs ar visiem sev iespējamajiem relišeriem signalizē – esmu arī pietiekami kruts, man netrūkst naudas un pretējā dzimumam uzmanības ir pārpārēm. Esmu varens kā uz ceļa, tā vēl šur tur, kur riktīgam vecim pienākas. Ja kas, tad varu braukt arī dzērumā, naktī, lietū utt.
Tiktāl viena medaļas puse. Otru, un šajā gadījumā jo sevišķi, der atvēlēt iepriekš raksturotā supercilvēka nīkulīgajai opozīcijai – ļautiņiem, kas nodarbojas ar cilvēka psihisko īpatnību pētīšanu un droši vien dzīvo, satiksmes noteikumus nepārkāpjot. Taču šis viedoklis, lai arī cik nīkulīgs būtu vai nebūtu, drīzāk pretendē uz objektīvās patiesības iezīmēšanu. Proti, pietiekami kompetenti (lai neteiktu – neapstrīdami) pētījumi Eiropā liecina, ka vairums agresīvo braucēju ir vecumā no 18 līdz 26 gadiem, vīrieši ar zemu izglītības līmeni, kriminālu pagātni un noslieci uz alkoholismu. Daudzi šīs kategorijas braucēji nesen pārdzīvojuši emocionālu vai profesionālu neveiksmi, kuru mēģina kompensēt ar agresīvu braukšanas stilu. Kā norāda Ceļu satiksmes drošības direkcija, pat nenozīmīgi pārpratumi uz ceļa spēj izraisīt agresivitāti tiem vadītājiem, kas bieži pārdzīvo stresu darbā vai mājas dzīvē. Tiek arī skaidrots, ka autoagresija ir lipīga. Proti, šoferīšus var aizkaitināt cita vadītāja nekulturāla rīcība uz ceļa. Tajā skaitā pat tādi šķietami sīkumi kā, piemēram, lēna braukšana vai mobilā tālruņa lietošana pie stūres.
Šāda, lūk, nepievilcīga, pat nožēlojama aina. Taču tā liek izdarīt nepārprotamus secinājumus. Un tie nav autobrašuļiem glaimojoši. Iepriekšminētais raksturojums ikvienam ļauj spriest, ka šāds braucējs, ļoti iespējams, ir sievas patupelēts indivīds, kurš dzīvē un darbā nekādi nespēj izsisties uz augšu. Viņš ir tiesāts par kādu noziedzīgu nodarījumu, kuru pastrādājis dzērumā. Savukārt nespēja tikt galā ar alkohola atkarību šim cilvēkam ir lāsts jau kopš vidusskolas, kuru viņš tā arī nav jaudājis beigt. Var minēt arī citus augstas ticamības secinājumus: agresīvais braucējs ir ļautiņš ar zemu pašnovērtējumu, pagļēvs, bez pieaugušam cilvēkam adekvātas atbildības sajūtas, varētu teikt – infantils. Pie braukšanas tiesībām, ja vien tās nav kaut kur nopirktas, viņš ticis tikai tāpēc, ka izskatās pieaudzis, nevis patiešām tāds ir. Te jāpiemin arī psihologu bieži pieminētais Napoleona komplekss un sevis identificēšana ar auto zirgspēkiem, nevis paša spējām. Turklāt mūsu “varonis” liek arī noprast, ka viņam maziņš ir ne tikai IQ, bet arī tas, kas minētās akcijas nosaukuma zemtekstā attēlots ar daudzpunkti. Lieki piebilst, ka viss iepriekšminētais kopumā skaidri pasaka: agresīvais braucējs drīzāk ir vienkārši parasts neveiksminieks, nevis varonis – kā pats, visticamāk, iedomājas.
Vēl jāpiebilst, ka šāds cilvēks, lai arī cik muļķīgi tas būtu, tiešām neapjēdz, ka ar savu braukšanas manieri normālos satiksmes dalībniekos izraisa tikai riebumu. Un ir arī par ko. Kopš pērnā gada marta Latvijā notikuši ap 12 000 ceļu satiksmes negadījumu, kuru iemesls ir tieši agresīva braukšana. Tās rezultātā cietuši un bojā gājuši ne tikai transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri, bet arī visneaizsargātākie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Kā norāda Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, ceļu policijas prioritāte ir negadījumu un tajos bojāgājušo skaita samazināšana, tātad – arī cīņa pret agresīvu braukšanu. No šā gada 1.jūlija par to varēs sodīt bargāk – līdz 200 latiem. Turpmāk, ieviešot pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, šiem autovadītājiem arī būs jārēķinās, ka visi vienā reizē izdarītie satiksmes noteikumu pārkāpumi tiks summēti. Proti, visbiežāk agresīva braukšana izpaužas vairākos grēkos vienlaikus, piemēram, ātruma pārsniegšanā un neatļautos apdzīšanas manevros, par kuriem punktus rēķinās kopā. Diemžēl prakse rāda, ka sodu bargums ne vienmēr dod vēlamos rezultātus. Tādējādi, vēršoties pret agresīvo braukšanu, uzsvars jāliek uz sabiedriskās domas veidošanu, kurai šajā gadījumā nekas cits neatliek kā nostiprināt uzskatu, ka brutāla pārvietošanās pa ceļiem nav nekas cits kā vienīgi stulbums. Pozitīvs piemērs jau ir. Pēc tā sauktajiem asiņainajiem Jāņiem, kas sabiedrību satrieca pirms vairākiem gadiem, nu jau ikgadējās akcijas “Izglāb draugu, neļauj braukt dzērumā” darījušas savu – autokatastrofu upuru šajos svētkos kļuvis būtiski mazāk.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Apstākļi, kas var izraisīt autovadītāju agresiju

Citu autovadītāju

• vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot;
• nekaunīga pārkārtošanās sastrēgumos, lai, apdzenot citus, tiktu uz priekšu ātrāk;
• pagrieziena neieslēgšana, veicot pagriezienu, pārkārtošanos vai apstāšanos;
• konstanta braukšana pa kreiso malējo joslu – tā traucējot veikt apdzīšanas manevru citiem transportlīdzekļiem;
• braukšana lēnāk, nekā paredzēts noteikumos;
• vilcināšanās uz ceļa, piemēram, baidoties iebraukt neregulārā krustojumā – tā kavējot pārējos braucējus, veidojot aiz sevis sastrēgumu;
• mobilā telefona lietošana, braucot pie stūres.

Gājējiem

• nekoordinēta, ceļu satiksmi ignorējoša ceļa šķērsošana tam neparedzētās vietās;
• pārvietošanās pa ceļa braucamo daļu diennakts tumšajā laikā bez atstarojošiem materiāliem;
• apzināta vilcināšanās uz gājēju pārejām.

Līdzbraucējiem

• iejaukšanās autovadītāja braukšanas stilā, ja tas neapraud pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus;
• autovadītāju provocēšana uz strīdiem.

Ieteikumi autovadītājiem un līdzbraucējiem

CSDD aicina ielūkoties šajos ieteikumos, jo tieši uzskaitīto darbību neievērošanas un ignorēšanas dēļ rodas lielāka varbūtība ne tikai agresīvas braukšanas veicināšanai, bet arī CSN izraisīšanai, kā rezultātā cieš autobraucēji, līdzbraucēji un gājēji.

• Izvērtējiet savu personisko braukšanas stilu un uzlabojiet to.
• Neatbildiet uz izaicinājumiem.
• Izrādiet cieņu pret citiem autovadītājiem.
• Nesēdieties pie stūres gadījumā, ja valda pārlieku lielas emocijas.
• Vienmēr rādiet pagriezienus, ievērojiet distanci.
• Novietojiet auto tā, lai netraucētu citiem autovadītājiem
apstāties vai izbraukt no stāvvietas.
• Trešo joslu izmantojiet tikai apdzīšanai.
• Neveidojiet acu kontaktu ar citiem autovadītājiem,
tas var izraisīt liekus pārpratumus un agresiju.
• Atturieties no pārprotamu uzlīmju ievietošanas auto stiklā.
• Nerunājiet pa mobilo tālruni. Tas novērš uzmanību un
kaitina citus autovadītājus.
• Atcerieties: dedzīgu žestikulēšanu var pārprast citi un atbildēt
ar neadekvātu pretreakciju.
• Neuzsāciet risināt strīdus izbrauciena laikā.
• Nesignalizējiet pārāk uzmācīgi.
• Izbrauciet uz galamērķi laikus.

Agresīva braukšana ir reakcijas ķēde, ko uzsāk viens autobraucējs, otrs reaģē, citi aizraujas, kā rezultātā izjūk vienmērīga satiksmes plūsma.