Ārzemju presē

Angļu “Reuters” raksta: “Jaunās NATO dalībvalstis savu mērķi ir sasniegušas. Tajā pašā laikā daudzās vecajās NATO dalībvalstīs tiek izteiktas šaubas par alianses atbilstību laikmeta garam. Pēc aukstā kara beigām NATO tā arī nav definējusi, ko tā uzskata par savu ienaidnieku. Pašai NATO tagad jāpadomā par reformām un galveno principu pārvērtēšanu. NATO smaguma centrs tagad pārvietojas prom no Vašingtonas, tuvāk Austrumeiropai, Balkāniem, Tuvajiem Austrumiem.”

•

Krievijas”Izvestia” informē: “Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka NATO paplašināšanās skar Krievijas politiskās, militārās un zināmā mērā arī ekonomiskās intereses. Tas Krievijai liek šo paplašināšanos uztvert visnopietnākajā veidā. Federācijas padomes drošības un aizsardzības komitejas vadītājs izteicies, ka “šodien mēs zaudējam Baltiju un Gruziju”. Dmitrijs Rogozins izteicies, ka jādomā nevis par Kaļiņingradas īpašās ekonomiskās zonas, bet gan par īpašās militārās zonas izveidi. Kaļiņingradā esot nepieciešama militārā pārgrupēšanās. Laikraksts piedāvā arī intervijas ar Latvijas un Igaunijas vēstniekiem NATO.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau” konstatē: “Maskavai ir grūti samierināties ar to, ka tagad arī bijušās padomju republikas būs NATO. Bez tam krievu stratēģiem sāp ne tikai veco militāro bāzu zaudēšana pie Baltijas jūras un tas, ka Kaļiņingradas apgabals kļūst arvien izolētāks. Tur baidās arī no noskaņojuma maiņas antikrieviskuma virzienā, ja NATO un ES pastiprināsies to valstu ietekme, kas ilgi atradušās Maskavas verdzībā. Baltijas jūras telpā gan neviens nedomā par jaunu bruņošanās sacensību. Tomēr Krievija pieprasa, lai Baltijas valstis pievienotos līgumam “Par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā”.”

•

Poļu “Gazeta Wyborcza” apgalvo: “Komentētāji uzsver, ka otrais paplašināšanas vilnis nav izraisījis tādu interesi kā pirmais, kad NATO tika uzņemtas Polija, Čehija un Ungārija. Tas skaidrojams ar plašo krīzi pašā NATO un tās identitātes meklējumiem, kā arī ar daļas ASV politiķu negatīvo attieksmi pret NATO. Lai arī NATO kā militārās alianses nozīme mazinās, baltieši līguma 5. panta garantijām piešķir vislielāko nozīmi.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” apgalvo: “Vairāk nekā divpadsmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma sāk iezīmēties Krievijas ietekmes sfēra Eiropā. Kamēr Centrālā un Austrumeiropa pilnībā pievērsusies Rietumiem, Ukraina un Baltkrievija lavierē starp Austrumiem un Rietumiem. Baltijas valstīs pašlaik pastiprinās bažas par Krievijas pieaugošo ietekmi. Latvijā bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis izteicās, ka Krievija ir ieinteresēta, lai Latvijā būtu nestabila valdība.”

•

Somu “Hufvudstadsbladet” konstatē: “Septiņas valstis, arī Somijas baltiešu kaimiņienes, kļuva par NATO dalībniecēm. Krievija kārtējo reizi pauda neapmierinātību ar paplašināšanos.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem