Būs vieglāk šķērsot robežu

Tikai pārbaudīs pasi

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ievērojami tiks atvieglota robežu šķērsošana. Jau 1. maijā visiem ES pilsoņiem, šķērsojot valsts robežu, tiks pārbaudīti tikai dokumenti. Tā vakar, 31.martā konferencē “Atvērtā Eiropa – mīti un realitāte” skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš. Uz robežas vairs netiks veikta datorizētā pārbaude, proti, pases datu ievadīšana datubāzē, kas aizņēma daudz laika. Robežsargi tikai pārbaudīs pasi un uzdos pāris vienkāršu jautājumu, lai pārliecinātos, vai persona, kurai ir Latvijas Republikas pase, tiešām prot latviešu valodu, zina, kas ir valsts galvaspilsēta, utt. G. Dāboliņš skaidro, ka šādā veidā robežsargi pārliecināsies, vai persona neceļo ar viltotiem dokumentiem. Ja robežsargam radīsies aizdomas par viltotiem dokumentiem, narkotiku kontrabandu utt., viņam būs tiesības veikt pastiprinātu kontroli.
Lai arī lielāko daļu valsts iedzīvotāju atvieglota robežšķērsošana iepriecina, G. Dāboliņš pastāstīja, ka līdz šim gada laikā vidēji tika aizturētas 500 meklēšanā esošas personas, kā arī ievērojams skaits meklēšanā esošu automašīnu. Tāpēc “būs jāmeklē citas metodes, kā kontrolēt situāciju,” teica G. Dāboliņš.
Pilna robežkontrole un datorizēta pārbaude tiks veikta tikai trešo (ārpus ES esošo) valstu pilsoņiem, tātad arī Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem.

Varēs šķērsot visos punktos

Atšķirībā no pašreizējās situācijas sauszemes robežu būs atļauts šķērsot visos, ne tikai lielākajos, robežpārejas punktos. Arī preces neierobežotā daudzumā valstī varēs ievest caur visiem robežkontroles punktiem. G. Dāboliņš norādīja, ka vēl “jāsaliek atbilstošas ceļa zīmes uz mazākiem ceļiem, lai lielie auto neizdangātu ceļus un brauktu pa atbilstošām šosejām”.

Kā atšķirt identifikācijas kartes

Tāpat robežsardzes priekšnieks atzina, ka problēmas varētu rasties ar ES pilsoņu identifikācijas karšu atpazīšanu. “Mēs zinām, ka Vācijā, piemēram, ir četru veidu identifikācijas kartes, ar kurām atļauts šķērsot ES valstu iekšējās robežas. Bet mēs šīs kartes neesam redzējuši. Tāpēc pašlaik strādājam ar Ārlietu ministriju, kurai jāpieprasa, lai mums tiktu atsūtīti indentifikācijas karšu paraugi.”

Kad robežkontroles nebūs vispār

G. Dāboliņš informēja, ka šāda – atvieglota – personu kontrole uz mūsu valsts robežām saglabāsies līdz laikam, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam. Pēc tam robežkontrole starp līguma valstīm vispār tiks atcelta. Pēc robežsardzes priekšnieka teiktā, Latvija parakstīt Šengenas līgumu varētu būt gatava laikā no 2006. līdz 2008. gadam. Tajā pašā laikā, visticamāk, mums būs jārēķinās ar citu jauno ES dalībvalstu gatavību pievienoties Šengenas līgumam, jo vislabāk būtu, ja visas valstis izlemtu tam pievienoties vienlaikus. Piemēram, Lietuva deklarējusi, ka Šengenas līgumam varētu pievienoties 2008. gadā, savukārt Polija – 2010. gadā. Tātad Polija varētu bremzēt visu pārējo valstu pievienošanos Šengenas līgumam. Tomēr iespējams, ka jauno dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam notiks atsevišķi, norādīja G. Dāboliņš.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv