"Jērans Pērsons Rīgā runāja par plaukstošu nākotni"

"Aftonbladet"

— 2000.06.27.

Premjerministrs Jērans Pērsons uzbūra ļoti pozitīvu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un arī pārējo Baltijas jūras apkaimes zemju nākotnes ainu, otrdien apmeklējot Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

"Tuvākajos 10 — 20 gados mēs kopīgi varam radīt visveiksmīgāko reģionu Eiropā", viņš teica preses konferencē kopā ar savu Latvijas kolēģi Andri Bērziņu.

Šī pati tēma tika apspriesta, vēlāk tiekoties ar prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu.

"Mēs esam runājuši par desmitiem valstu nākotni, un tad es domāju arī par Norvēģiju. Šī būs ļoti nozīmīga grupa Eiropā, kas veicinās lielu labklājības augsmi", Persons teica sarunā ar aģentūru TT.

Pēc viņa domām, viens no iemesliem ir tas, ka šajā reģionā ļoti intensīvi attīstās informācijas tehnoloģija. Šis ir visattīstītākais reģions pasaulē uzreiz pēc ASV, uzskata Pērsons.

Viņš un Bērziņš bija vienisprātis, ka nepieciešams mēģināt sekmēt jaunas zviedru investīcijas Latvijā — kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā Zviedrija kā ieguldītāja jau ieņem pirmo vietu.

Šī vienas dienas vizīte bija saistīta ar Zviedrijas kā ES priekšsēdētājvalsts lomu 2001. gada pirmajos sešos mēnešos. Zviedrija Eiropas Savienības paplašināšanos kopā ar nodarbinātību un vidi uzskata par galvenajiem jautājumiem, kuros cer sasniegt konkrētus rezultātus.

Latvija vēlas iespējami drīzāk kļūt par ES un militārās alianses NATO dalībvalsti, tomēr kaimiņvalsts Igaunija virzībā uz ES ir aizsteigusies priekšā. Bērziņš minēja 2003. gadu kā gadskaitli, kad cer, ka abi šie mērķi būs sasniegti. Protams, ka būtu ļoti labi, ja process noritētu vēl straujāk, ja Zviedrija kā prezidējošā valsts spēs palīdzēt.

Jērans Pērsons par šo jautājumu izteicās piesardzīgi un konstatēja, ka ir pāragri zīlēt par izrāvienu jau nākamgad.

"Latvija tomēr ir guvusi ievērojamus panākumus savās iestāšanās sarunās", viņš teica, tiekoties ar preses pārstāvjiem, un norādīja, ka turpmāk jārēķinās ar grūtām, bet taisnīgām sarunām.

Abi premjerministri savstarpēji sacentās, raksturojot, cik brīnišķīgas ir abu valstu attiecības. 2000. gadu Zviedrija ir pasludinājusi par "Baltijas valstu gadu", kā rezultātā tiks nodibināti jauni kontakti un darījumu sakari. Francijas prezidents Žaks Širaks otrdien atkal izteicās par to, ka, piemēram, Vācijai un Francijai vajadzētu padziļināt sadarbību Eiropas Savienībā.

"Redzēsim, ko viņš ar to ir domājis", Jērans Persons teica TT. Valstīs, kuras piedalījās Eiropas Savienības izveidošanā, pastāv viedoklis, kura paudēji bažījas, ka būs grūti padziļināt ES ar 30 dalībvalstīm. Ja atsevišķas valstis vēlas padziļināti attīstīt savstarpējo sadarbību, tas būtu loģiski, taču nedrīkst pieļaut pirmās un otrās līgas izveidošanos Eiropas Savienībā.