Kam paredzēta Eiropas nauda

1.martā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu Uzraudzības komiteja pieņēma Attīstītības plāna programmas papildinājumu (PP). Tajā detalizēti aprakstītas aktivitātes, kurām plānots piešķirt līdzekļus no ES struktūrfondiem. Lai arī, liekas, visiem zināms, ka līdz ar Latvijas oficiālo iestāšanos ES 2004.gada 1.maijā Latvijas uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, zemniekiem, zvejniekiem, darba devējiem, darba ņēmējiem un citiem būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, sabiedrībā joprojām valda liela neziņa par to, kas un kā varēs pretendēt uz finansējumu. PP var atrast atbildes uz daudziem jautājumiem, un, tā kā tas ir visai apjomīgs (170 lpp.) dokuments, cerams, ka šis kompaktais atbalstāmo aktivitāšu apkopojums kādam palīdzēs labāk sagatavoties struktūrfondu apguvei.

Projekta pieteikums

Latvijas iedzīvotāju aktivitāšu finansiālajam atbalstam no 2004. līdz 2006. gadam ES pavisam rezervējusi 626 miljonus eiro un mūsu pašu valdība – 220 miljonus eiro. Uzreiz pēc 1.maija piecas Latvijas institūcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Profesionālās izglītības attīstības programmas aģentūra un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (tām visām gan vēl jāveic akreditācijas procedūra) – sāks izsludināt projektu konkursus, kuros tiem, kas vēlēsies iegūt finansējumu savai idejai, būs jāpiedalās ar savu projektu pieteikumu. Pieteikumam jābūt sastādītam, vadoties pēc tā saucamā TRIKS principa: projektam jāiekļaujas noteiktos termiņos, jābūt reālam, izmērāmam, virzītam uz konkrētu jautājumu un sasniedzamam. Citiem vārdiem, projektam mērķtiecīgi jārisina noteikta problēma un jāidentificē rādītāji, kas ļaus izmērīt projekta ieviešanas rezultātus un to, kā tas palīdzējis risināt noteikto problēmu. Visiem projektu pieteikumu iesniedzējiem būs jāvadās pēc noteiktām vadlīnijām (ar tām jau var iepazīties dažu iepriekš nosaukto institūciju mājaslapās), jāaizpilda konkrētas projektu pieteikumu veidlapas un jāatbilst skaidri noteiktiem kritērijiem. Atbildes uz jautājumiem un informāciju par jaunumiem var iegūt mājaslapā www.esfondi.lv .

Līdzsvarota attīstība

Finansējumu paredzēts novirzīt šādiem mērķiem. 32 procenti no visa struktūrfondu finansējuma tiks veltīti 1.prioritātei “Līdzsvarotas attīstības veicināšana”. Šīs prioritātes ietvaros tiks atbalstītas tādas aktivitātes kā 1) ūdensapgādes sistēmu atjaunošana teritorijās ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem, kvalitatīva atkritumu apsaimniekošana un šķirošana, apkures sistēmu uzlabošana atbilstoši vides prasībām, tūrisma, it īpaši ekotūrisma infrastruktūras izveide un attīstība; 2) ceļu un tiltu rekonstrukcija, pilsētu sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana, ostu infrastruktūras izbūve, dzelzceļa modernizācija; 3) sabiedrības (pašvaldību, izglītības iestāžu, bibliotēku, arhīvu un muzeju) informatizācijas un digitalizācijas pasākumi, publisko interneta pieejas punktu uzstādīšana, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošināšana lauku reģioniem; 4) veselības aprūpes sistēmas infrastruktūras, tehnoloģiju, ēku modernizācija, vienotas asins donoru drošības un informācijas sistēmas izveide, augstākās un profesionālās izglītības mācību iestāžu modernizācija, sociālās sistēmas uzlabošana, it īpaši alternatīvu sociālās aprūpes veidu un rehabilitācijas pakalpojumu attīstība, vienotas personu ar īpašām vajadzībām datubāzes izveide, Nodarbinātības valsts aģentūras un Profesionālās karjeras izvēles centra modernizācija.

Uzņēmējdarbība
un inovācijas

25 procenti no finansējuma tiks novirzīti 2.prioritātei “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”. Šīs prioritātes ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes: 1) jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība, testēšana, ieviešana praksē un finansiālās lietderības izvērtēšana; 2) atbalsts privātajām investīcijām ražošanas procesa modernizācijai atbilstoši vides aizsardzības, darba drošības un patērētāju aizsardzības standartiem, pārbaužu un sertifikācijas laboratoriju izveidei, atbalsts investīcijām publiskas pieejamības tīklu (ceļu, dzelzceļa, telekomunikāciju, gāzes, elektrības, ūdensapgādes u.c.) infrastruktūras rekonstrukcijai; 3) atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalībai starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, atbalsts MVU ārējo konsultāciju pakalpojumu pirkšanai; 4) aizdevumi (arī mikrokredīti) uzņēmējdarbības uzsākšanai, kredītu garantiju sistēmas un riska kapitāla fonda izveide, kredītprocentu subsīdijas; 5) zinātnisko pētījumu izstrāde informācijas tehnoloģiju, biotehnoloģijas, inženierzinātņu un mežrūpniecības jomās, modernu pētniecības tehnoloģiju iegāde valsts pētniecības iestādēs.

Cilvēkresursu attīstība

21 procents struktūrfondu finansējuma tiks novirzīts mērķim “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”. Šīs prioritātes ietveros atbalstīs: 1) nodarbināto kvalifikācijas celšanu, bezdarbnieku apmācību, prakses darba vietu nodrošināšanu bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, darba meklētāju konkurētspējas palielināšanu (apmācība CV, pieteikuma vēstuļu rakstīšanā, sagatavošanās darba intervijai, valodu un datorprasmes apguve u.c.), pašnodarbināto, uzņēmēju un to, kas sāk savu uzņēmējdarbību apmācību, to institūciju (tai skaitā nevalsts organizāciju) kapacitātes celšanu, kas nodarbojas ar darba tirgus attīstību, veicināšanu un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu darba tirgū, kā arī atbalstīs darba tirgus pētījumu veikšanai; 2) profesionālās izglītības mācību programmu uzlabošanu, mācībspēku kvalitātes uzlabošanu dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas priekšmetos pamatskolās, mācību programmas uzlabošanu tehnoloģiju zinātnes jomās augstskolās, pieaugušo izglītības sistēmas attīstību, skolotāju un akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanu pedagoģiskajā, profesionālajā un informācijas tehnoloģiju jomā, sociālo partneru un izglītības iestāžu sadarbības veicināšanu, karjeras un profesijas izvēles padomdošanas pakalpojumu attīstību; 3) apmācību sociāli izstumtajām grupām, tai skaitā personām ar īpašām vajadzībām, sociāli izstumto grupu nodrošināšanu ar subsidētām darba vietām, konsultācijas un apmācība tiem, kas vēlas sākt uzņēmējdarbību, sociālo darbinieku apmācību un jaunu apmācības programmu izstrāde, sociālās rehabilitācijas pasākumus personām ar īpašām vajadzībām, pedagoģiskās korekcijas programmu attīstību un ieviešanu, bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu vispārīgās izglītības iestādēs.

Lauku un
zivsaimniecības attīstība

19 procenti no līdzekļiem tiks novirzīti prioritātei “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”. Šī prioritāte dalās divās daļās. Lauksaimniecības un lauku attīstības sadaļas ietvaros tiks atbalstītas šādas aktivitātes: 1) lauksaimnieciskai ražošanai nepieciešamu jaunu tehnoloģiju iegāde, ēku būvniecība, rekonstrukcija, šķirnes putnu un lopu iegāde, daudzgadīgo augu iegāde; 2) visu veidu atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem; 3) produkcijas apstrādei un pārdošanai nepieciešamo tehnoloģiju iegāde; 4) zemes kvalitātes uzlabošana, lauksaimniecības aktivitāšu dažādošana, atbalsts investīcijām pakalpojumu sniegšanai lauku iedzīvotājiem, amatniecības un lauku tūrisma attīstība, lauku konsultāciju un atbalsta centru izveide; 5) mežrūpniecības attīstība; 6) atbalsts vietējo kopienu izveidei un aktivitātēm, galvenokārt apmācībai un prasmju attīstībai, lai spētu īstenot vietējās lauku attīstības stratēģiju, un līdzdalībai daudznacionālos sadarbības pasākumos; 7) profesionālās izglītības un kvalifikācijas celšanas pasākumi lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Šīs prioritātes otrā sadaļa fokusējas uz aktivitātēm, kas veicina ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību. Trīs procenti no finansējuma tiks izlietoti kā tehniskais atbalsts ministriju un citu starpniekinstitūciju programmu vadībai.

Kontrolēs efektivitāti
un lietderību

ES struktūrfondu līdzekļu izlietojuma efektivitātes un lietderības uzraudzībai izveidota Uzraudzības komiteja (UK), kurā piedalās ministriju, pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai arī pagaidām nav izstrādāti noteikti kritēriji un metodoloģija, kā UK veiks vērtēšanu, sabiedrība par atklātību “Delna” pieņēmusi lēmumu piedalīties UK darbā un savu iespēju robežās nodrošināt gan UK lēmumu pieņemšanas procesa, gan fondu līdzekļu izlietojuma atklātību.

Informācijas un procesa saprotamību un atklātību “Delna” izvirza kā galveno pamatkritēriju, lai sabiedrība spētu gan kvalitatīvi pretendēt uz finansējumu, gan lietpratīgi izvērtēt to, vai ir sasniegti Attīstības plānā noteiktie mērķi.

Karīna Janova,

sabiedrība par atklātību “Delna”