Veselības nekad nevar būt par daudz

“Es vēlos, lai veselības aprūpes centrā būtu cilvēks” – tā savā pirmajā preses konferencē vakar, 31.martā, teica nesen ieceltais veselības ministrs Rinalds Muciņš. Kā vienu no galvenajām sava darba prioritātēm ministrs minēja veselības veicināšanu ar mērķi, lai cilvēki arvien retāk kļūtu par veselības aprūpes klientiem.

Taču, ja tomēr gadās nonākt pacienta lomā, valstij ir jānodrošina, lai cilvēks no pasīva medicīnas pakalpojumu saņēmēja kļūtu par aktīvu līdzdalībnieku ārstniecības procesā. R. Muciņš uzsvēra, ka veselības aprūpe šobrīd ir smagā situācijā un ātrus panākumus viņš nesola. Jo ātri un populistiski rezultāti parasti ir īslaicīgi. Taču, kā norādīja ministrs, sabiedrībai jāsaprot, ka nauda, kas medicīnā ieguldīta šodien, augļus nesīs tikai pēc gadiem desmit. Diemžēl nepietiekamā finansējuma dēļ būs grūti izvairīties no nepopulāriem pasākumiem. Piemēram, pakalpojumu groza sašaurināšanas, dažus no tiem atdodot privātajiem apdrošinātājiem, kā arī iespējama pacientu līdzmaksājumu palielināšana. Saistībā ar kvotām kompensējamiem medikamentiem (vakar Rīgas apgabaltiesa apmierināja divu ģimenes ārstu prasību pret Rīgas novada slimokasi, kas bija noteikusi ierobežojumus ģimenes ārstiem valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanā) ministrs atzina, ka ar automātisku kvotu atcelšanu situācija neuzlabosies. Tas tikai novedīs pie situācijas, ka līdzekļi kompensējamiem medikamentiem tiks iztērēti jau pirmajā pusgadā. Viens no situācijas risinājumiem varētu būt kompensējamiem medikamentiem palielināt pacienta līdzmaksājuma daļu.

Par galveno uzdevumu likumdošanas jomā R. Muciņš minēja nepieciešamību radīt pamatlikumu veselības aprūpē, kas tad noteiktu, vai Latvijā būs valsts finansēta medicīna vai tā balstīsies uz apdrošināšanas principiem. Svarīgi ir arī nodalīt valsts un pašvaldību kompetences veselības aprūpē, jo daudzas ārstniecības iestādes ir pašvaldību pārziņā.
Pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES) veselības aprūpē būtiskākais jauninājums būs tas, ka pakalpojumi, kurus nesniedz Latvijas veselības aprūpes iestādes vai kuri netiek veikti saprātīgā laika periodā, Latvijas valstij saviem pacientiem būs jāapmaksā kādā no ES valstīm. Tas gan tiks darīts esošā budžeta ietvaros. Latvijas medicīnas sistēmu sāpīgi varētu skart brīvā darbaspēka kustība, kā rezultātā daudzi ārsti, farmaceiti un medmāsas varētu aizbraukt strādāt citur.
R. Muciņš arī atzina, ka Veselības ministrija, kurai ir jārisina visi iepriekš minētie uzdevumi, ir sarežģītā situācijā. Jo no 96 štata vietām vakantas ir 24, bet tikai 30 darbinieki ministrijā strādā vairāk par gadu.

Lappusi sagatavojusi

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv