"Narkotiku tirgotāji nodarbojas ar alkohola kontrabandu"

"Aftonbladet"

— 2000.06.28.

Muita: alkohols ir tikpat izdevīgs kā narkotikas.

Pēc Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā kontrabandas degvīns ir aumaļām gāzies pāri mūsu robežām. Šogad muita ir konfiscējusi vairāk nekā jebkad agrāk. Kontrabanda notiek pirmām kārtām no citām ES dalībvalstīm. Ar kontrabandu nodarbojas labi organizētas bandas, kas diriģē iepirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu un pārdošanu.

Kaut arī ir apjomīga starptautiskā sadarbība un vietējie izmeklēšanas biroji, muitas cilpās iekrīt tikai niecīga daļa nelegālā alkohola kravu. Tomēr konfiscē daudz. Šā gada pirmajos piecos mēnešos muita ir konfiscējusi apmēram 250 000 litru degvīna, ko var salīdzināt ar nepilniem 12 000 litru atbilstošā 1995. gada periodā, kad Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā.

Kontrabandas dzinējspēks ir lielā nauda.

Tālbraucējā kravas automašīnā ietilpst apmēram 20 000 litru alkohola, kas iegādāts par 15 — 20 kronām litrā. Tā cena uz ielas ir 100 — 150 kronu par pudeli, un kontrabandisti nopelna no 1,7 līdz 2,7 miljoniem kronu vienā braucienā.

Šo darbību vada noziedzīgas bandas.

"Cilvēki, kas agrāk nodarbojās ar narkotiskajām vielām, ir pārorientējušies uz alkohola kontrabandu, jo nopelnīt iespējams gandrīz tikpat labi, bet sods ir vieglāks", teica Muitas pārvaldes analīzes nodaļas darbinieks Hanss Jonsons.

Alkohols ienāk galvenokārt no citām ES dalībvalstīm, kā Beļģija, Spānija, Holande, Vācija un Francija. Lielākoties runa ir par šajās valstīs ražotā alkohola kravām, kas ir noklīdušas neceļos starp tā sauktajām nodokļu noliktavām, kurās uzglabā eksportam paredzēto ar nodokļiem neaplikto alkoholu. Šo sfēru slikti kontrolē, un kravas bieži vien maina sākotnējo virzienu, iegūst jaunus nosaukumus un Zviedrijā tiek ievestas kā kaut kas pavisam cits, piemēram, mazgāšanas līdzekļi.

"Mēs esam pamanījuši arī mucās iepildītā 96% spirta kontrabandas palielināšanos. Kontrabandisti taču nevēlas bez nekādas jēgas transportēt ūdeni", Hanss Johansons norādīja.

Cita metode, kas kļūst aizvien populārāka, ir pasūtinājuma pārvadājumi ar maršruta autobusiem no Zviedrijas dienvidiem. Muita gandrīz vienmēr šajos autobusos atrod un konfiscē no 200 līdz 1000 litru alkohola. Tas tomēr neko daudz nenozīmē, jo tiek kontrolēti tikai 5 līdz 10% šo autobusu.

Kontrabanda palielinās tāpēc, ka:

1) Zviedrija kā ES dalībvalsts ir iekļauta ar nodokļiem neapliktā alkohola nodokļu noliktavu sistēmā. Lielāko daļu kontrabandas alkohola izved no kādas šīs noliktavas;

2) muitai ir ierobežotas tiesības kontrolēt. To drīkst darīt vienīgi tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par kontrabandu;

3) agrāk visām kravām līdzi nāca dokumentācija. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā transportam ES ietvaros šādu dokumentu vairs nav;

4) ar pašu jēdzienu "kontrabanda" nav īstas skaidrības. Vairākos tiesas atzinumos teikts, ka kravas, kurās ir vairāk nekā 300 litru alkohola, ir "tikai" dažādu nodevu priekšrakstu pārkāpums.

Tik daudz mēs Zviedrijā izdzeram katru gadu, un tik liels ir alkohola izraisītais posts:

Visi zviedri, kam ir 15 gadu vai vairāk, gadā vidēji nopērk vairāk nekā 6 litrus tīra alkohola. Pārrēķinot 40% degvīnā, iznāk vairāk nekā 20 pudeļu. Ierēķinot nelegālo degvīnu, iznāk vairāk nekā 8 litri tīrā alkohola. (Avots: Alkohola inspekcija un OAS).

53 procentus visa 1996. gadā patērētā alkohola pārdeva valsts monopolā "Systembolaget" un restorānos. Nelegālais alkohols veidoja 33%, un ceļotājiem ievest atļautais daudzums bija 14%. (Avots: Alkohola patēriņš Zviedrijā deviņdesmitajos gados).

Pagājušajā gadā zviedri "Systembolaget" veikalos iegādājās apmēram 25 miljonus litru stipro alkoholisko dzērienu. Pirms astoņiem gadiem šis daudzums bija gandrīz 36 miljoni. (Avots: Alkohola inspekcija).

Cilvēku, kuriem ir dzeršanas problēmas, ir apmēram 3% visu pieaugušo iedzīvotāju. Pētījumos konstatēts, ka no kopējā alkohola patēriņa viņi izlieto 56%. (Avots: Alkohola patēriņš Zviedrijā deviņdesmitajos gados).

Dienvidzviedrijā mirstība alkohola lietošanas dēļ no 1988. līdz 1996. gadam ir palielinājusies par 17%. Pārējās valsts daļās šādi nāves gadījumi ir samazinājušies no 2 līdz 10 procentiem. (Avots: Alkohola patēriņš Zviedrijā deviņdesmitajos gados).

Pagājušajā gadā vairāk nekā 11 000 krogu un citām tirdzniecības vietām bija atļauja pārdot alkoholu. Pirms desmit gadiem tādu bija 7220, pirms 20 gadiem — 3854 un pirms 30 gadiem — 2318. (Avots: Alkohola inspekcija).

Piecdesmito gadu vidū degvīns veidoja 68% no kopējās alkohola tirdzniecības Zviedrijā, alus — 24% un vīns — 8%. Šodien šņabis veido 21%, alus — 44% un vīns — 35%. (Avots: Alkohola inspekcija).

Alkohola izraisīto slimību ir apmēram 3,5% no visām Zviedrijā reģistrētajām saslimšanām. Visā Eiropas Savienībā šis skaitlis ir 8,4%.

Ulle Kasteliuss