Irākā drošība ienāk lēni

Airis Rikveilis, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors

2.

Latvijas karavīri pie Latvijas karoga Alhillā Foto no NBS arhīva

Turpinājums.
Sākums “LV” Nr. 44, 19.03.2004.

Saskaņā ar vietējiem

Nacionālo bruņoto spēku karavīri Irākā atrodas no pagājušā gada maija. Līdz šim esam varējuši redzēt, ka mūsu karavīri tiešām veic miermīlīgu misiju – patrulē un palīdz (izcēlums mans – A.R.) irākiešiem nodrošināt kārtību. Viņi attīra Irākas zemi no nesprāgušas munīcijas, kā arī sniedz nepieciešamo palīdzību infrastruktūras atjaunošanā.

Šajā laikā Latvijas karavīri ir pierādījuši, ka viņi spēj sarunāties ar Irākas iedzīvotājiem, pat nesaprotot viņu valodu. Savulaik mani pārsteidza karavīru stāstītais, ka vietējās varas pārstāvji saucot Latvijas karavīrus par “savējiem”. Šāda situācija panākta, mūsu karavīriem tiekoties ar vietējiem pašvaldību vadītājiem un cilšu līderiem, lai izskaidrotu viņiem karavīru dienestu un vienotos par sadarbību.
Pulkvežleitnants Igors Rajevs stāsta, ka svarīgas ir ne tikai operācijas, kurās Latvijas karavīri atbruņo Irākas valdības pretiniekus un iznīcina viņu munīcijas arsenālu, bet arī palīdzība vietējiem iedzīvotājiem nesenā kara sagrautās infrastruktūras sakārtošanā. “Piedalāmies skolu, ūdensvada un meliorācijas sistēmu atjaunošanā,” saka Igors Rajevs. Viņš uzsver, ka vietējie iedzīvotāji Irākas vidienē nebūt nav kareivīgi noskaņoti. Sapratne koalīcijas karavīru un irākiešu starpā tiek uzturēta daudzmaz pozitīvā gaisotnē. Ir skaidrs, ka nekārtību cēlāji, gluži tāpat kā teroristi, lielākoties nav vietējie. Šiītu apdzīvotajās teritorijās situācija ir mierīgāka un vietējiem sekmīgāk izdodas nodrošināt kārtību. Karavīri stāstīja, ka nesen notikušas sporta sacensības starp Latvijas kājnieku rotas personālu un Alhašimijas skolas komandu. Par sacensību rezultātiem un uzvarētājiem karavīrus tincināt nevēlējos, jo tas tiešām nešķiet būtiski. Svarīgi, ka sporta laukuma puses ir vienīgā cīņas arēna un vienīgie ieroči šajās “kaujās” ir izveicība un izturība.

Latvijas karavīru dienests Irākā raisījis dažas būtiskas atziņas.

Misijā gūtās atziņas

Pirmkārt, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanās Irākas atjaunošanā kopā ar daudzu valstu karavīriem ir būtiski paaugstinājusi Latvijas karavīru prestižu starptautiskajā vidē. Par mūsu karavīriem Irākā bijušas tikai teicamas atsauksmes. Par viņu zināšanām, daudzpusīgumu un māku pielāgoties apstākļiem ar sajūsmu izteicās gan amerikāņu, gan spāņu, gan poļu kolēģi.

Karbala. Kārtējā Irākas kara lādiņu partija sagatavota iznīcināšanai Foto: Olafs Baumanis	Militārās policijas virsseržanti Vilnis Pavlovičs un Jānis Kravals Foto: Airis Rikveilis

Lai arī mūsu karavīri jau pirms vairākiem mēnešiem tika pārdislocēti uz Karbalas un Babilonas apkārtni, Kirkūkas lidlaukā joprojām stāv latviešu projektētie sargtorņi, par kuriem ASV bāzes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Kevins Viljamss teica, ka neko praktiskāku nebūtu varējuši uzbūvēt pat visslavenākie arhitekti.
Otrkārt, specializācija ir vienīgais veids, kādā salīdzinoši nelielas valsts bruņotie spēki var pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajās operācijās. Latvijai nekad nebūs milzīgas mehanizētas vienības vai gaisa spēku eskadriļas, ko nosūtīt dalībai miera nodrošināšanas operācijās. Tāpēc ir precīzi noteiktas jomas, kurās Latvijas karavīri spēj būt visaugstākās klases profesionāļi.
Irākā, tāpat kā citās misijās, mūsējo uz kopējā fona nav daudz – šobrīd ārpus Latvijas dienestu veic 234 karavīri. Latvijas karavīru piedalīšanos misijās pašsaprotami ierobežo mūsu bruņoto spēku skaitliskais lielums un valsts iespējas tās finansēt. Tomēr skaits šajā gadījumā nav izšķirošs – militārie mediķi, militārie policisti un nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti jau pierādījuši, ka savus pienākums veic tikpat profesionāli kā NATO valstu karavīri.
Treškārt, jāatzīst, ka sākotnēji NBS karavīru sagatavošanās dienestam ārvalstu misijās bija saistīta ar grūtībām viņu nodrošinājumā, ko radīja grūtības ar ekipējumu un tā savlaicīgu piegādi. Mūsu valsts iepirkuma procedūra ir apliecinājusi, ka gadījumos, kad karavīru misijas vajadzībām nepieciešamas steidzamas iegādes, tās bieži iekavējas garo un sarežģīto administratīvo procedūru dēļ. Pagaidām, kamēr vēl nav stājušies spēkā grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, Aizsardzības ministrija un NBS arvien biežāk spiesti vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu atļaut veikt iegādes, nepiemērojot tām sarežģītās iepirkuma procedūras.
Visbeidzot, diez vai gadu pēc saspringtajām debatēm Saeimā un pozitīva parlamentāriešu lēmuma vispār ir jēga diskutēt par to, bija vai nebija Latvijas karavīriem jādodas miera nodrošināšanas misijā uz Irāku. Latvijai kā valstij, kuras izredzes panākt iestāšanos NATO lielā mērā bija atkarīgas no atbalsta ASV un to veidotajai koalīcijai, palikšana malā nozīmētu neparedzamus ārpolitiskus sarežģījumus. Tiem, kuri joprojām atbalsta nepieciešamību palikt pasīviem vērotājiem, ir jāapzinās, ka mūsdienu drošības problēmu risinājumos nav pirmšķirīgu vai otršķirīgu miera nodrošināšanas misiju. Kosovā, Afganistānā, Irākā vai Maķedonijā vienlīdz izšķiras daudzas mūsdienu pasaules un arī Latvijas drošības problēmas. Tāpēc nākotnē Latvija kā NATO dalībvalsts būs aicināta piedalīties militārās operācijās, kuru ģeogrāfija noteikti pārsniegs NATO valstu robežas.
NATO, pēc tās ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera vārdiem, ir sekmīgākā alianse pasaules vēsturē, kurai nav pirmās vai otrās kategorijas dalībvalstu. Tāpat arī NATO valsts Latvija tagad nedrīkstēs dalīt savus sabiedrotos svarīgākos un nesvarīgākos, kā arī atbalstīt tos dažādos politiskos jautājumos un militārās operācijās, kas varbūt ne vienmēr saskanēs ar socioloģisko pētījumu atspoguļoto Latvijas iedzīvotāju viedokli.

Karavīri savu pieredzi
vērtē pozitīvi

Karavīru militārajai karjerai dienests Irākā ir bijusi smaga pieredze, kas bieži vien iegūta reālā kaujas situācijā un tāpēc nav ne ar ko atsverama. Piemēram, atmīnēšanas speciālistiem tā lieti noderēs arī tālākajā dienestā, daloties pieredzē ar saviem kolēģiem Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolā, kā arī pašiem piedaloties mūsu valsts teritorijas attīrīšanā no divu pasaules karu un okupācijas atstātajiem lādiņiem, mīnām, raķetēm un citādas dzīvībai bīstamas un sprāgstošas drazas.
Virsleitnants Ervīns Gailis, kurš dienēja Apvienoto spēku štābā Bagdādē, uzskata, ka Irākā iegūtās zināšanas un prasmes viņš noteikti nodos tālāk tiem karavīriem, kas vēl tikai tiek gatavoti nākamajām misijām. “Personīgi man dienests Irākā ir devis iespēju iepazīt citu valstu karavīrus, dalīties zināšanās un daudz arī mācīties,” stāsta E. Gailis. Viņš gan šaubās, vai gribētu vēlreiz doties dienestā uz Irāku, tomēr atzīst, ka militārajā dienestā ne vienmēr iespējams izvēlēties tikai sev tīkamas dienesta vietas.
Militārās policijas virsseržanti Vilnis Pavlovičs un Jānis Kravals, kuri dienēja Babilonā, arī ir vienisprātis, ka latviešu karavīri ar savu profesionālo sagatavotību ne reizi vien bijuši pārāki par citu koalīcijas spēku karavīriem. J. Kravals atzīst, ka pirms misijas notikusī apmācība bijusi pietiekami laba, tomēr vairāk informācijas būtu jāsniedz par vietējo iedzīvotāju tradīcijām, lai saprašanās būtu vēl sekmīgāka.
“Es personīgi otrreiz braukt negribētu, jo uzskatu, ka iespēja dienēt Irākā ir bijusi manas kaujas pieredzes augstākais punkts,” stāsta Jānis. Savukārt Vilnis Pavlovičs uzskata, ka viņš no misijas ir atgriezies ar labi padarīta darba sajūtu. “Neesmu nekāds varonis, tomēr palīdzēt Irākas cilvēkiem atgūties no Huseina šausmām man rada gandarījumu, un tādēļ vien bija vērts braukt,” nosaka karavīrs.
Jautāti par izjūtām pēc igauņu karavīra bojāejas Bagdādē, mūsu puiši atzīst, ka ikviena karavīra dienests saistīts ar risku un dienests misijā katram ir grūts pārbaudījums. “Mēs esam mācīti tādam darbam, un, dodoties uz Irāku, ikviens apzinājās risku. Par bailēm vai nedrošību misijā domāt nedrīkst, jo tad uzdotos uzdevumus izpildīt nebūs iespējams,” stāsta Ervīns Gailis.
Tikmēr mājās palicējiem joprojām paliek šo misiju grūtākais uzdevums – sagaidīt savus ģimenes locekļus mājās sveikus un veselus. Lai šķiršanās laiks nebūtu tik ilgstošs, aizsardzības ministrs Atis Slakteris, nesen tiekoties ar karavīru ģimenēm, solīja apsvērt iespēju saīsināt misijas laiku, līdzīgi kā tas jau izdarīts ar mūsu mediķu dienestu Afganistānā.