Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Saeima pieņēmusi likumu “Par akcīzes nodokli”, kurš stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā. Minētais likums tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Ar 2004.gada 1.maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vienlaikus novērst visas atlikušās neatbilstības ES prasībām akcīzes nodokļa jomā.
Saskaņā ar likumā noteikto pilnvarojumu Finanšu ministrija izstrādājusi noteikumus “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumos paredzēts, ka no nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, ko fiziskās personas pašas ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm, ievērojot noteiktus nosacījumus. Nosacījumi, pēc kuriem akcīzes preces atbrīvo no nodokļa, iestrādāti projektā, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvas 92/12/EEC 9.pantā noteiktajiem kritērijiem. Pie tam nodokļa atbrīvojums attiecas tikai uz gadījumiem, kad fiziskās personas iegādāsies akcīzes preces, kuras laistas brīvā apgrozījumā citās dalībvalstīs un par kurām nomaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī.
Izstrādātie noteikumi nerada fiskālo efektu jeb ietekmi uz valsts budžetu, jo, kā iepriekš teikts, noteikumos ir iestrādāti noteikti ierobežojumi, līdz ar to nav gaidāms, ka fiziskās personas lielos daudzumos ievedīs akcīzes preces. Pie tam norma, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir noteikta likumā, izstrādātie noteikumi regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību.
Pieņemti noteikumi “Akcīzes preču aprites kārtība”.
Noteikumi izstrādāti uz likuma “Par akcīzes nodokli”, kā arī likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” deleģējuma pamata. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 92/12/EEC.
Noteikumi nosaka: speciālas atļaujas (licences) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu (degvielas) vairumtirdzniecībai, kā arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību; prasības noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai; prasības importētāja, neapstiprināta tirgotāja un pārsūtītājtirgotāja darbībai; kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo degvielu, kas nodrošina Latvijas Republikā no citas dalībvalsts iebraucoša transportlīdzekļa un tajā uzstādīto iekārtu darbību un uzturēšanu; zuduma normas akcīzes precēm, kas radušās ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā, kad piemērota atliktā akcīzes nodokļa maksāšana; kārtību, kādā mērāmi degvielas krājumu atlikumi; akcīzes preču aprites uzraudzību un kontroli, tajā skaitā pārskatu par akcīzes preču apriti iesniegšanas kārtību un formas, kā arī citas likuma “Par akcīzes nodokli” prasības.
Pieņemti noteikumi “Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”.
Saskaņā ar likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” noteikto pilnvarojumu izstrādāti noteikumi “Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”.
Noteikumi noteiks kārtību, kādā maksā, iekasē un administrē vieglo automobiļu un motociklu nodokli. Paredzēts, ka fiziskās un juridiskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar likumu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli, aprēķina un samaksā nodokli kredītiestādēs vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas kasēs pirms vieglā automobiļa vai motocikla reģistrēšanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Noteikumos ir noteikti dokumenti, kādi iesniedzami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, lai varētu pārliecināties, vai nodoklis ir nomaksāts pietiekamā apjomā, kā arī noteikti nodokļa atmaksas saņemšanai nepieciešamie dokumenti.
Noteikumi neietekmē valsts budžetu, jo Valsts ieņēmumu dienests jau pašlaik administrē nodokli par vieglajiem automobiļiem un motocikliem saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par akcīzes nodokli”. Noteikumos ir noteikts, ka automobiļu un motociklu nodokli administrē Valsts ieņēmumu dienests.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”.
2002.gada 1.septembrī stājās spēkā Patvēruma likums, kurš nosaka patvēruma piešķiršanas procesu, atbildīgās institūcijas, personu tiesības utt. Pašlaik Latvijā ir neliels patvēruma meklētāju skaits (laikā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 1.janvārim ir iesniegti 134 patvēruma pieteikumi). Eiropas Savienības un Latvijas eksperti prognozē, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā to skaits pieaugs. Tas varētu palielināt arī sociālo un ekonomisko spriedzi Latvijā.
Lai nodrošinātu, ka patvēruma likumdošana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā atbilstu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, nepieciešams noteikt kārtību patvēruma pieteikuma izskatīšanai saskaņā ar Padomes regulu, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no ES dalībvalstīm. Pašreizējais likums pilnībā nenodrošina Padomes direktīvas, kas nosaka minimālās prasības patvēruma meklētāju izmitināšanai dalībvalstīs, izpildi.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu atbilstību Personu apliecinošu dokumentu likumam, efektivizētu patvēruma piešķiršanas procesu un iekļautu Eiropas Savienības prasības (attiecībā uz atbildības noteikšanu par pieteikuma patvēruma izskatīšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos).
Normatīvais akts vienādo pabalsta izsniegšanas termiņu alternatīvo statusu saņēmušajām personām, kā arī nosaka, kā patvēruma meklētājam par izmaksātajiem uztura izdevumiem pašam iegādāties arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preces.
Visām alternatīvo statusu saņēmušajām personām tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja (līdz šim – daļai pastāvīgā, daļai – termiņa).
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”, kuri nosaka kārtību, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai.
Pārtikas un veterinārais dienesta Veterinārfarmaceitiskās darbības licenčēšanas komisija izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē veterinārfarmaceitiskās darbības licences (atļaujas). Veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs. Veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas komisija izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē licences (atļaujas) šādiem veterinārfarmaceitiskās darbības veidiem: veterināro zāļu izplatīšanai; veterinārās aptiekas atvēršanai (darbībai); veterinārās lieltirgotavas atvēršanai (darbībai); veterināro zāļu ražošanai.
Licenci veterināro zāļu ražošanai neizsniedz (nav nepieciešama): veterināro zāļu pagatavošanai, fasēšanai, iepakojuma vai marķējuma maiņai, ja to veic farmaceiti vai personas, kurām atļauts izplatīt zāles mazumtirdzniecībā veterinārajās aptiekās, veterināro zāļu izplatīšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; veterinārajai aptiekai, kurā pēc veterinārārsta izrakstītas receptes vai rakstiska pieprasījuma izgatavo un fasē (vai maina iepakojumu vai noformējumu) veterinārās zāles, kuras paredzētas individuālam pacientam.
Licenču veidlapu noformējumu nosaka un apstiprina zemkopības ministrs.
Pieņemts rīkojums “Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm”.
Ministru kabinets pieņēma Reģionālās politikas pamatnostādnes. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija noteikta par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, sākot ar 2005.gadu, uzdots katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā Pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas vienlaikus ir informatīvs ziņojums par pamatnostādņu ieviešanu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām uzdots izstrādāt vienotus kritērijus nozaru attīstības programmu ietekmes uz teritorijām izvērtēšanai un līdz 2005.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem kritērijiem nozaru attīstības programmu ietekmes uz teritorijām izvērtēšanai, nozaru ministrijām nozaru attīstības programmas uzdots izstrādāt, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, un novērtēt nozaru politiku ietekmi uz plānošanas reģionu teritorijām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments