Valsts ir patērētāja advokāts
Nekvalitatīvi apavi visbiežāk pamudinājuši Latvijas iedzīvotājus pārvarēt biklumu un interesēties par savām patērētāja tiesībām. Lai patērētājs varētu kompetentāk izvirzīt savas prasības vai pretenzijas pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sniedz patērētājiem konsultācijas un informāciju par viņu tiesībām un par tiesību realizēšanas procedūru. Ja likumīgās tiesības neizdodas realizēt, tad patērētājam jāvēršas ar sūdzību centrā vai citā attiecīgajā tirgus uzraudzības institūcijā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Cenu pieaugums. Tā ir viena no
patērētāju plašāk iztirzātajām tēmām pirms iestāšanās Eiropas
Savienībā. Kamēr sabiedrības uzmanība centrēta uz prognozēm par
varbūtējām cenu svārstībām, tās ievērībai paslīd garām pozitīvas
pārmaiņas, ko patērētājiem sniegs Latvijas pievienošanās ES.
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem –
patērētāju tiesību aizsardzības attīstība jaunā kvalitātē, tā
uzskata ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, vēl labāk varēs izmantot pārrobežu tiesību aizsardzības principus, tas ir, nopērkot nekvalitatīvu preci vai saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu kādā ES valstī, pašmāju iedzīvotāji savu tiesību aizsardzību varēs īstenot no Latvijas. “Ne vienmēr cilvēki izprot to, ka Eiropas ekonomikas politika faktiski balstīta uz diviem lieliem vaļiem, kas savā ziņā dažkārt pat ir pretrunā, bet līdz ar to stimulē viens otra attīstību,” skaidro ekonomikas ministrs. ”Viens no tiem ir uzņēmējdarbības veicināšana, tātad līdz ar to arī preču un pakalpojumu konkurētspējas palielināšana. Otrs valis ir patērētāja tiesības saņemt tādu preci vai pakalpojumu, kādu viņš iecerējis saņemt, kāda atbilst informācijai un reklāmai, ko patērētājs saņēmis par preci vai pakalpojumu. Tās ir normas, ko pieprasa Eiropas Savienība. Eiropas pieredzes iespaidā Latvija pēdējos desmit gadus integrējusi šo likumdošanu. Radīta institucionāla organizācija, kas patērētāju tiesības aizsargā un vienlaikus pieprasa no uzņēmēja konkrētu kvalitāti precēm un pakalpojumiem, lai patērētājs netiktu maldināts. Bet, ja patērētājs nav saņēmis iecerēto, viņam ir iespēja pēc pirkuma atgūt samaksāto naudu vai arī saņemt vietā citu preci. Valsts ir patērētāja pusē, aizsargājot viņa tiesības, un uzstājas kā patērētāja advokāts.”
Jaunumi likumdošanā
31.martā ekonomikas ministrs Juris
Lujāns apmeklēja Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC).
Tiekoties ar centra direktoru Kārli Freimani, pārrunāta Latvijas
patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas bāzes atbilstība ES
normām. Sarunas laikā īpašu uzmanību ekonomikas ministrs veltīja
patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības jautājumiem un PTAC
reģionālo centru darbībai.
Likumdošana, kas dod tiesības un nosaka pienākumus uzņēmējiem vai
patērētājiem, nemitīgi attīstījusies. Jaunākās izmaiņas, kas nāk
par labu patērētājiem, skaidro J.Lujāns: “Nule Ministru kabinetā
apstiprināti noteikumi par pārtikas preču marķēšanu. Patērētājiem
tas ir ļoti būtisks ieguvums. Piemēram, noteikumi nosaka kārtību,
kā jāmarķē pārtikas preces, kas satur hinīnu vai kofeīnu. Kā
zināms, uz preces norādītā informācija bieži ir nepilnīga. Līdz
ar to klients, piemēram, īsti nezina, kas atrodas konkrētā
dzērienā. Ja zinātu, varbūt nemaz tādu nepirktu vai neļautu to
lietot savam bērnam. Tagad visām precēm jāuzrāda kofeīna saturs.”
Noteikumi nodrošinās to, ka patērētājs būs atbilstoši informēts
par pārtikas preci, tās īpašībām, sastāvdaļām un citām būtiskām
pārtikas preces pazīmēm, kas ietekmē cilvēka izvēli par labu
konkrētam pirkumam.
Ministru kabinets nesen pieņēmis kārtību, kādā piesakāma
patērētāja prasība par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai
pakalpojumu un kādā organizējama preces vai pakalpojuma
ekspertīze. Ekonomikas ministrs uzskata, ka šis ir ļoti labs
jaunievedums, par kura esamību jāinformē sabiedrība, lai tā to
veiksmīgi izmantotu: “Jaunā kārtība precizē un atvieglo sūdzību
iesniegšanas procedūru, kas ļauj arī pašam patērētājam iesniegt
sūdzību par preces vai pakalpojuma neatbilstību. Tāda ir ES
prasība, manuprāt, laba un būtiska valstiskā regulējuma
sastāvdaļa, kas saskaņo tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus.
Jo uzņēmējam ir tiesības ne tikai pārdot, bet arī pienākums
pārdot to, kas patērētājam nepieciešams. Savukārt patērētājam nav
pienākums tikai samaksāt, bet viņam ir tiesības par savu latu vai
simt latiem saņemt atbilstošas kvalitātes preci vai
pakalpojumu.”
Papildinot ekonomikas ministra teikto, PTAC direktors Kārlis
Freimanis norāda, ka jaunā kārtība paver plašākas iespējas pašam
patērētājam. Turklāt neviena no strīdus pusēm, ar otru
nekontaktējoties, vairs nevarēs tai nodarīt nepamatotu ļaunumu.
“Patērētājam, vispirms nepārliecinoties par to, vai uzņēmējs
gatavs rīkoties viņam labvēlīgi, piemēram, uzreiz apmainīt
nekvalitatīvus apavus, nav iespēja veikt darbības, kas nodarītu
nepamatotu kaitējumu vai radītu zaudējumus uzņēmējam. Savukārt
uzņēmējam nav tiesību nodot ekspertīzei lietu, ja patērētājs tam
nav devis savu piekrišanu. Tātad jaunā kārtība korekti noregulē
attiecības starp pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un
patērētāju.” Agrāk arī nebija noteikts konkrēts termiņš, kurā
jāveic ekspertīze, tā varēja ilgt pat pusgadu. Tagad strikti
noteikts, ka ekspertīze jāveic mēneša laikā.
Patērētāj,
zini savas tiesības!
Ekonomikas ministrs uzskata, ka
par drošu Latvijas patērētāju tiesību aizsardzību ES kontekstā
var runāt tikai tad, ja Latvijas iedzīvotājiem ir analogas
iespējas saņemt informāciju un palīdzību neatkarīgi no
dzīvesvietas. PTAC ir septiņas reģionālās pārstāvniecības, katrā
no tām strādā divi darbinieki. Atdeve ir acīmredzama, jo
patērētāju interese izzināt savas tiesības sāk pieaugt. J.Lujāns
norāda, ka viņš kā ekonomikas ministrs veicinās turpmāko centra
attīstību un kapacitāti: “Lūgšu palielināt centra finansējumu,
lai pilnīgāk tiktu nodrošinātas tādu funkciju izpilde kā,
piemēram, tirgus un reklāmas tirgus uzraudzība. Arī reģionos.
Piemēram, pārstāvniecībās strādā katrā tikai pa diviem cilvēkiem,
taču vajadzētu vismaz četrus.”
Taču pats svarīgākais, pēc ministra domām, ir sekmēt iedzīvotāju
izpratni par savām tiesībām, jo Latvijas iedzīvotāji vēl līdz
galam neapzinās savas iespējas, ko valsts likumdošana tam
nodrošinājusi. Mūsu patērētāji ir pārāk kautrīgi. Pat ja cilvēks
konstatējis, ka saņēmis nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu, viņš
neko neiesāk, lai situāciju vērstu sev par labu. Taču patērētāju
tiesības ir plašas. Izskaidrot tās varētu sākt jau skolā.
J.Lujāns iecerējis šo jautājumu pārrunāt ar izglītības un
zinātnes ministru: “Kādā no priekšmetiem, kas, piemēram, saistīts
ar tirgzinību, varētu iekļaut informatīvo apmācību par patērētāja
tiesībām. Bērns, sākot ar savas kabatas naudas tērēšanu, var
mācīties izmantot savas tiesības. Līdz ar to patērētāji kļūs
prasīgāki pret uzņēmējiem. Valstī taču jābūt stipram gan
uzņēmēju, gan patērētāju lobijam. Tikai tā tirgū būs nodrošināts
plašs un kvalitatīvs preču klāsts.”
Ilze Apine, “LV”