Kūlas dedzināšana jau rada bažas

Šīsnedēļas notikumi skaidri liecina: kūlas dedzināšanas bums ir sācies. Turklāt pastāv bažas, ka šī nodarbe, kura bieži tiek minēta kā nacionāla mēroga posts, šogad varētu pārsniegt pēdējo gadu apmērus. Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad reģistrēts zīmīgā datumā – 13. martā – Jūrmalā. Otrs fiksēts 25. martā Daugavpilī. Taču šonedēļ dega jau visā valstī, un 30.martā vien reģistrēti 33 kūlas degšanas gadījumi.

No pērn valstī reģistrētajiem 3352 kūlas ugunsgrēkiem 447 notika Rīgā. Atšķirībā no laukiem zāles dedzināšana lielajās pilsētās bieži vien ir neapšaubāms huligānisms Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga Smiltene, marta pēdējā diennaktī valstī konstatēts jau 91 zāles svilšanas gadījums vairāk nekā 220 hektāru kopplatībā. Vislielākais ugunsgrēks plosījies 77 hektāros. Rīgā reģistrētas 19 degšanas. Sevišķi aktīvu kūlas dedzināšanu speciālisti paredz Lieldienās.

Apdraud dzīvības, ēkas, mežus

Īpaši aktīva kūlas dedzināšana šogad vērojama Siguldas apkaimē. Tur pēdējās divās marta dienās ugunsdzēsēji izbraukuši uz 25 ugunsgrēka vietām, stāsta VUGD Rīgas rajona brigādes komandiera vietnieks Jānis Rubīns. Turklāt uguns no pērnās zāles jau apdraudējusi ēkas, tajā skaitā dzīvojamās mājas. Madonas rajonā degošā kūla paguvusi nopostīt šogad pirmo ēku valstī – kādu šķūni. Tādējādi daudz kas liecinot, ka zāles svilināšana var izvērsties vēl negantāka nekā pērn.

Šopavasar dedzināšanai vēl nav bijis traģisks iznākums, taču pērn šī neprātīgā nodarbe izpostīja 270 ēkas un izdzēsa piecas dzīvības. 2003. gadā ugunsdzēsēji uz kūlas degšanām izbrauca 3352 reizes, un valstī kopumā izdega ap 18 000 hektāru liela platība. Savukārt aizpērn Latvijā reģistrēti 4382 zāles ugunsgrēki, kuros nodega vai tika bojāts ap 400 ēku.
Zāles dedzināšana ir arī viens no izplatītākajiem (9–10%) meža ugunsgrēku iemesliem, informē Valsts meža dienesta ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners. Trešdien, 31.martā, šāds gadījums jau bijis Kalsnavas apkaimē. Pērn pirmā meža degšana tieši no kūlas svilināšanas izcēlusies aprīļa vidū, taču pirms vairākiem gadiem šāds incidents noticis jau 1. martā. Parasti ugunsnedrošo periodu visā valstī izsludina ap 20. aprīli, taču atsevišķas pašvaldības, atkarībā no situācijas, to tiesīgas darīt arī agrāk.

Dedzināšana –
neizdevīga, dārga, kaitīga

Kūlu dedzina galvenokārt lauku rajonu iedzīvotāji, lai atbrīvotos no pērnās zāles, kā arī bērni un jaunieši – bez īpaša iemesla. Taču turpmāk šī bīstamā nodarbe draud kļūt gan saimnieciski neizdevīga, gan krietni bargāk sodāma.

Pirmkārt, zāles dedzināšana nav izdevīga tāpēc, ka degradē augsni, otrkārt, tas sagandē apkārtējo vidi, skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Vides attīstības nodaļas vecākais referents Andis Žeikars. Treškārt, kas zemkopjiem jo sevišķi būtiski, kūlas svilināšana un augu atlieku nenovākšana neatbilst labas saimniekošanas praksei, tādējādi mazina Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas izredzes. Proti, iestājoties ES, lauksaimniekiem paveras iespēja saņemt vienoto platības maksājumu, kas iegūstams, ievērojot noteiktus saimniekošanas kritērijus. Tajos ietverta prasība zemes īpašniekam vai valdītājam veikt pasākumus, lai apsaimniekojamajā teritorijā nenotiktu zāles dedzināšana.
Dedzina arī bērni, atzīst S. Smiltene. Par to liecinot, piemēram, izsvilinātās ceļmalas, kas ved uz ne vienu vien skolu. Savukārt zāles dedzināšana pilsētās bieži esot nepārprotams huligānisms, apgalvo VUGD speciāliste. Piemēram, pērn pavasarī Rīgā vien ugunsdzēsēji izbraukuši uz 447 kūlas ugunsgrēkiem. Savukārt ceļu un dzelzceļu malās zāle bieži aizdegoties no braucēju nevērīgi izmestiem smēķiem. Taču, iespējams, cilvēki varētu kļūt piesardzīgāki, uzzinot, ka atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos turpmāk par zāles dedzināšanu paredzēti ievērojami lielāki sodi. Ja kūlas degšanas sekas radījušas lielākus postījumus, fiziskām personām var nākties samaksāt līdz 1500 latu soda naudu, bet juridiskām – pat 3000 latu.
Latvija novembrī gatavojas ratificēt Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP). Viens no konvencijā minētajiem NOP avotiem ir degšanas blakusproduktu, arī sevišķi kaitīgo dioksīnu un furānu, nonākšana apkārtējā vidē. Savukārt viens no būtiskākajiem šo vielu izdalīšanās faktoriem ir tieši kūlas dedzināšana.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv