ĀM nepieļaus kavēšanos ES fondu apguvē

Viens no jautājumiem, kas šobrīd īpaši uztrauc lauksaimniekus, ir Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu apguves iespējas. To viņi atzina vakar, 1.aprīlī, tiekoties ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu, lai apspriestu Finanšu ministrijas (FM) pārraudzībā esošos ar lauksaimniecību saistītos jautājumus.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji pauda bažas, vai no 1.maija varēs iesniegt projektus ES finansējuma saņemšanai. Ministrijas ES fondu departamenta direktora vietniece Iveta Baltiņa skaidroja, ka ir vairāki projektu uzsākšanas priekšnosacījumi. Viens no tiem ir starpniekinstitūciju akreditācija, ko plānots pabeigt aprīļa beigās. Šobrīd neatkarīgi auditori vērtē, vai konkrētā institūcija var veikt tai uzticētās funkcijas.
Tā kā projekta apstiprināšanas shēma ir vienāda visiem fondiem, galīgo vārdu par projekta pieņemšanu realizācijai teiks Vadības komiteja (katram fondam būs sava Vadības komiteja). Pēc tam, kad Lauku atbalsta dienests būs izvērtējis iesniegto projektu, to vajadzēs iesniegt saskaņošanai Vadības komitejā, kurā būs pārstāvētas visas ministrijas un starpniekinstitūcijas. Vadības komiteja projektu varēs noraidīt tikai tad, ja tai radīsies šaubas par tā izvērtēšanas procesu.
Tāpat vajadzēs sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Vadības komitejā projektu vadlīnijas, bet Zemkopības ministrijai vēl jāizstrādā projektu vērtēšanas kritēriji, kuri jāapstiprina Struktūrfondu uzraudzības komitejā. Kamēr tie nav apstiprināti, neviena projekta realizācija nebūs iespējama. Pēc I.Baltiņas domām, tādējādi tiks ievērots atklātības princips – izlasot vadlīnijas, ikviens zemnieks redzēs, ka viņa projekts tiek vērtēts pēc konkrētiem kritērijiem.
O.Spurdziņš gan atzina, ka šī shēma ir nedaudz smagnēja, taču mēnesi pirms iestāšanās ES neko mainīt vairs neesot iespējams – svarīgi ir pēc iespējas ātrāk apgūt ES fondu līdzekļus. Ministrs solīja sekot līdzi norisēm, lai nepieļautu kavēšanos ES naudas apguvē. Vienlaikus viņš pauda bažas, vai Latvijā pietiks kvalitatīvu projektu un mūsu valsts spēs apgūt tai atvēlētos līdzekļus. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Īriju, kur bijuši sagatavoti pat rezerves projekti.
Lauksaimnieku pārstāvjus interesēja arī jautājums par to, uz kādiem projektiem un kādām to realizācijas summām attieksies valsts iepirkuma procedūra. I.Baltiņa skaidroja, ka atbilstoši nesen izdarītajiem grozījumiem likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” tiks izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi par iepirkuma procedūras organizēšanu ES finansējuma saņemšanai. Šie noteikumi jāizstrādā līdz šā gada 1.augustam, bet līdz tam procedūra būs vienkāršota – vajadzēs veikt tikai cenu aptauju. To paredzēs arī līgums starp vadošo iestādi un otrā līmeņa starpniekinstitūciju, kā arī līgums starp otrā līmeņa starpniekinstitūciju un struktūrfondu finansējuma saņēmēju.
Tikšanās dalībnieki vienojās, ka lauksaimnieki sagatavos konkrētus jautājumus, uz kuriem FM speciālisti sniegs tikpat konkrētas atbildes. Nolemts arī rīkot atkārtotu tikšanos, kurā piedalītos arī Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvji.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv