Ministru kabineta noteikumi Nr.189

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 30.§)

Valsts būvinspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Valsts būvinspekcija (turpmāk — būvinspekcija) ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

II. Būvinspekcijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

2. Būvinspekcija veic Būvniecības likumā noteiktās funkcijas.

3. Lai nodrošinātu Būvniecības likumā noteikto funkciju izpildi, būvinspekcija veic šādus uzdevumus:

3.1. pārbauda, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas — būvniecības dalībnieki — ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecībā;

3.2. veic būvprojektu akceptēšanas, būvatļauju izsniegšanas, būvdarbu veikšanas, būvju pieņemšanas ekspluatācijā un minēto procesu norises kārtības valsts kontroli;

3.3. kontrolē būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas prasību ievērošanu reglamentētajā sfērā;

3.4. kontrolē hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atbilstību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

3.5. pēc izvēles pārbauda jebkurus būvobjektus neatkarīgi no īpašuma veida;

3.6. atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un, ja nepieciešams, dod attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem norādījumus būvnormatīvu un citu ar būvniecību saistītu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai;

3.7. organizē būvprojektu, būvdarbu un būvju ekspertīzi, lai novērtētu būvprojektu un būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

3.8. piedalās būvju pieņemšanas komisiju darbā, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai ekspluatācijā tiek nodota sabiedriski nozīmīga būve;

3.9. piedalās speciālo komisiju darbā, lai noskaidrotu avāriju cēloņus būvobjektos;

3.10. veic hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību saskaņā ar likumu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” un citiem ar hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu saistītajiem normatīvajiem aktiem;

3.11. izskata ar būvniecību saistītus iesniegumus un sūdzības un noteiktā kārtībā sniedz atbildes;

3.12. atbilstoši kompetencei sniedz informāciju un priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar būvniecību;

3.13. veic citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Ekonomikas ministrijas norādījumiem.

4. Būvinspekcijas amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas:

4.1. jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, bez maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un pārbaudīt būves to būvniecības laikā neatkarīgi no būves piederības un īpašuma veida;

4.2. pieprasīt no privātpersonām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būvinspekcijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4.3. pārbaudot būvniecību, pieprasīt paskaidrojumus, kā arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi) noteiktajos gadījumos un gadījumos, ja Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību Būvniecības likumā minētajām būvēm, pieprasīt attiecīgos izpildes dokumentus;

4.4. pieprasīt atbrīvot telpas (attiecīgos izdevumus sedz būvētājs (pasūtītājs)) un nodrošināt tām pieeju vai pieprasīt atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja nav ievērotas būtiskās prasības būvēm, to daļām un konstrukcijām vai ir konstatētas atkāpes no būtiskajām prasībām būvēm, to daļām un konstrukcijām, vai ir konstatētas atkāpes no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai akceptētā būvprojekta;

4.5. ierosināt būvi nojaukt Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

4.6. anulēt aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būves pieņemšanas komisija ir norīkota vai darbojusies, pārkāpjot noteikto kārtību;

4.7. anulēt būvatļauju, ja nav ievērotas Būvniecības likuma 11.panta otrajā daļā noteiktās prasības;

4.8. ierosināt anulēt fizisko personu būvprakses sertifikātus un juridisko personu licences būvniecības jomā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja netiek ievēroti attiecīgie normatīvie akti;

4.9. administratīvi sodīt vainīgās personas par izdarītajiem būvniecības pārkāpumiem, kā arī par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma normatīvo aktu neievērošanu;

4.10. anulēt būvprojekta akceptu, ja konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi būvniecības jomā;

4.11. veikt citas Būvniecības likumā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās darbības.

5. Būvinspekcijas amatpersonām atbilstoši kompetencei ir šādi pienākumi:

5.1. apturēt būvdarbus visā objektā vai tā daļā vai apturēt konkrētus darbus šādos gadījumos:

5.1.1. ir konstatētas konstrukciju nedrošuma pazīmes;

5.1.2. būvdarbi nodara kaitējumu vai tiek bojātas citas ēkas un būves;

5.1.3. būvprojekts nav akceptēts Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā vai, veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai saskaņotā darbu veikšanas projekta;

5.1.4. nav izpildītas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

5.1.5. netiek izpildīta būvprojekta autora pamatota prasība par būvdarbu apturēšanu pēc tam, kad būvinspekcijā saņemts būvprojekta autora rakstisks ziņojums, ka nav ievērota prasība apturēt būvdarbus;

5.1.6. saņemts būvuzrauga rakstisks ziņojums par pārkāpumiem un lūgums apturēt būvdarbus, ja tie nav apturēti pēc būvuzrauga pieprasījuma;

5.1.7. nav izpildīti iepriekšējā pārbaudē dotie norādījumi;

5.2. anulēt būvatļauju šādos gadījumos:

5.2.1. nav ievērotas Būvniecības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās prasības;

5.2.2. būvprojekts nav akceptēts Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā;

5.2.3. pasūtītājs vai būvētājs gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas nav uzsācis būvdarbus vai nav reģistrējis pašvaldībā būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu;

5.2.4. pēc būvdarbu apturēšanas nav veikti norādītie pasākumi būvinspekcijas norādītajā termiņā;

5.3. informēt valsts pārvaldes iestādi, publisko personu vai attiecīgo pašvaldību, ja konstatēts, ka amatpersonas nav ievērojušas likumu vai citu normatīvo aktu prasības būvniecībā.

III. Būvinspekcijas struktūra

6. Būvinspekcijas darbu organizē un vada būvinspekcijas priekšnieks. Būvinspekcijas priekšnieks vienlaikus ir arī galvenais valsts būvinspektors.

7. Būvinspekcijas priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

8. Būvinspekcijas struktūrvienības ir daļas. Daļu vada daļas vadītājs. Daļas izveido, reorganizē vai likvidē būvinspekcijas priekšnieks. Daļas uzdevumus un funkcijas nosaka būvinspekcijas priekšnieka apstiprinātā daļas reglamentā.

IV. Pārskati par funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu

9. Būvinspekcijas priekšnieks ne retāk kā reizi gadā sniedz Ekonomikas ministrijai pārskatu par būvinspekcijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

10. Ekonomikas ministrijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no būvinspekcijas pārskatus un informāciju par būvinspekcijas funkciju izpildi.

11. Būvinspekcijas priekšnieks par kontroles un uzraudzības rezultātiem informē attiecīgo pašvaldību un, ja nepieciešams, valsts pārvaldes iestādi vai publisko personu.

V. Būvinspekcijas tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība

12. Būvinspekcijas priekšnieks:

12.1. ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību;

12.2. ir tiesīgs atcelt būvinspekcijas amatpersonu lēmumus, kā arī pašvaldību būvinspektoru lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Būvniecības likumu vai citiem normatīvajiem aktiem;

12.3. pieņem lēmumus par privātpersonas apstrīdēto būvinspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

13. Būvinspekcijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 3.aprīli.