Ministru kabineta noteikumi Nr.157

Rīgā 2004.gada 23.martā (prot. Nr.15, 24.§)

Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums

Izdoti saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

23.1 panta otro un trešo daļu, 23.3 panta 3.punktu, 23.4 panta

otro daļu, 23.5 panta trešo, sesto, septīto un astoto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (turpmāk — stratēģiskais novērtējums). Stratēģiskais novērtējums ietver:

1.1. to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

1.2. kārtību, kādā iesniedzams iesniegums par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu (turpmāk — iesniegums), un iesnieguma saturu, kā arī institūcijas, ar kurām plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk — izstrādātājs) konsultējas pirms iesnieguma iesniegšanas;

1.3. kārtību, kādā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs (turpmāk — birojs) informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums;

1.4. vides pārskatā iekļaujamo nepieciešamo informāciju;

1.5. kārtību, kādā izstrādātājs publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā;

1.6. termiņu, kādā birojs sniedz atzinumu par vides pārskatu;

1.7. institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus;

1.8. sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumā;

1.9. sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

1.10. attiecīgo valstu informēšanas kārtību pārrobežu ietekmes gadījumā;

1.11. plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa kārtību;

1.12. Eiropas Komisijas informēšanas kārtību.

II. To plānošanas dokumentu veidi, kuriem nepieciešams

stratēģiskais novērtējums

2. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta trešo daļu stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams šādu veidu plānošanas dokumentiem:

2.1. valsts līmeņa plānošanas dokumentiem (turpmāk — valsts plānošanas dokuments):

2.1.1. nozaru politikas stratēģijām, pamatnostādnēm, plāniem un programmām;

2.1.2. koncepcijām, kuras attiecas uz vairākām likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta trešajā daļā minētajām jomām;

2.1.3. nacionālajam plānojumam (Latvijas telpiskās attīstības perspektīvai);

2.2. reģionāla vai vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem (turpmāk — reģionālais plānošanas dokuments):

2.2.1. reģionāla vai vietēja līmeņa attīstības stratēģijām, plāniem un programmām;

2.2.2. reģionāla vai vietēja līmeņa nozaru politikas plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz visas nozares plānošanu;

2.2.3. republikas pilsētu un rajonu teritoriju plānojumiem;

2.2.4. plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar ostu attīstību.

3. Uzsākot izstrādāt šo noteikumu 2.punktā minētos plānošanas dokumentus, izstrādātājs iesniedz birojā paziņojumu par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu. Šo noteikumu 2.punktā minēto plānošanas dokumentu izstrādātājam nav jāiesniedz iesniegums.

4. Veicot stratēģisko novērtējumu plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, piemēro arī Eiropas Savienības noteiktos Latvijai saistošos nosacījumus.

III. Konsultācijas pirms plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas, iesniegums un lēmums

par stratēģisko novērtējumu

5. Pirms likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.1 panta pirmajā daļā minētā plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas un iesnieguma iesniegšanas birojā izstrādātājs konsultējas (ņemot vērā plānošanas dokumenta veidu, tā īstenošanas jomu un teritoriju, kuru varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana) ar vides un sabiedrības veselības institūcijām un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk — pārvalde), kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” attiecīgo filiāli par plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, kā arī par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

6. Izstrādātājs pēc šo noteikumu 5.punktā minētajām konsultācijām iesniedz birojā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

6.1. iesnieguma sastādīšanas datumu un vietu;

6.2. plānošanas dokumenta izstrādātāja vārdu, uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

6.3. informāciju par plānošanas dokumentu:

6.3.1. jomu, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, un tā saistību ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. un 2.pielikumā paredzēto darbību (turpmāk — paredzētās darbības) īstenošanu;

6.3.2. plānošanas dokumentā ietvertos priekšnoteikumus un pamatprasības paredzēto darbību īstenošanai, ņemot vērā vietas izvēli, paredzētās darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu;

6.3.3. plānošanas dokumenta hierarhisko saistību ar citiem plānošanas dokumentiem un ietekmi uz tiem;

6.3.4. plānošanas dokumenta saistību ar vides normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un vides problēmas, kas saistītas ar izstrādājamo plānošanas dokumentu;

6.3.5. teritoriju, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana (norāda ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu, ietekmes kumulatīvo efektu, draudus cilvēku veselībai vai videi, avāriju risku, teritorijas jutīgumu un īpatnības);

6.3.6. plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm (atsevišķi norāda informāciju, ja plānošanas dokumenta īstenošana var ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000));

6.3.7. normatīvajos aktos noteikto pamatojumu plānošanas dokumenta nepieciešamībai, ja tāds ir;

6.3.8. plānošanas dokumenta izstrādes termiņu;

6.3.9. plānošanas dokumenta īstenošanas ilgumu;

6.3.10. paredzamo plānošanas dokumenta pieņemšanas veidu (norāde par kompetento institūciju, kas pieņems lēmumu);

6.4. institūcijas vai nevalstiskās organizācijas (turpmāk — organizācijas), ar kurām notikušas konsultācijas saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu, un informāciju par konsultāciju rezultātiem;

6.5. stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības pamatojumu vai pamatojumu, kādēļ stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams;

6.6. citu informāciju, kas var būt būtiska, pieņemot lēmumu par plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

7. Ja iesniegums atbilst šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām, birojs pieņem un rakstiski paziņo izstrādātājam lēmumu par to, vai plānošanas dokumentam ir vai nav nepieciešams stratēģiskais novērtējums. Birojs septiņu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ievieto biroja mājas lapā internetā informāciju par pieņemto lēmumu un tā pamatojumu. Birojs lēmumu nosūta pārvaldei un institūcijām, ar kurām notikušas konsultācijas, kā arī vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana. Informāciju par lēmuma pieņemšanu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās.

IV. Vides pārskatā

iekļaujamā informācija

8. Sagatavojot plānošanas dokumenta vides pārskata projektu, izstrādātājs konsultējas ar biroju un pārvaldi, kā arī, ja nepieciešams, ar Dabas aizsardzības pārvaldi par vides pārskatā iekļaujamo informāciju un tās detalizācijas pakāpi. Vides pārskatā ietver šādu informāciju:

8.1. plānošanas dokumenta galvenie mērķi un īss satura izklāsts, saistība ar citiem plānošanas dokumentiem;

8.2. vides pārskata sagatavošanas procedūra un iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti;

8.3. esošā vides stāvokļa apraksts un iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots;

8.4. vides stāvoklis teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt;

8.5. ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas, īpaši tās, kuras attiecas uz jebkurām vides aizsardzībai būtiskām teritorijām, arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mitrājiem, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu;

8.6. starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi, īpaši tie, kas attiecas uz ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un plānošanas dokumenta saturu, un veids, kā šie mērķi vai apsvērumi, kas saistīti ar vidi, ir ņemti vērā, izstrādājot plānošanas dokumentu;

8.7. plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums (ietver tiešo un netiešo, sekundāro, paredzētās darbības un citu darbību savstarpējo un kopējo ietekmi, īstermiņa, vidēji ilgu un ilglaicīgu ietekmi, kā arī pastāvīgo pozitīvo un negatīvo ietekmi), arī ietekme uz cilvēkiem, viņu veselību, materiālajām vērtībām, kultūras, arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, dabas un ainavu daudzveidību, augsnes kvalitāti, ūdens kvalitāti, gaisa kvalitāti, klimatiskajiem faktoriem, kā arī minēto jomu mijiedarbības novērtējums;

8.8. risinājumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi;

8.9. plānošanas dokumenta iespējamo alternatīvu izvēles pamatojums;

8.10. iespējamie kompensēšanas pasākumi, kas apzināti, konsultējoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”;

8.11. plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums;

8.12. plānošanas dokumenta stratēģiskā novērtējuma veikšanai lietoto galveno pamatprincipu un metožu apraksts (norāda arī problēmas informācijas ieguvē vai atzītu tehnoloģiju trūkumu);

8.13. paredzētie pasākumi plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringa nodrošināšanai;

8.14. šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7., 8.8., 8.9., 8.10., 8.11., 8.12. un 8.13.apakšpunktā minētās informācijas kopsavilkums (kopsavilkumā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai).

V. Sabiedrības, organizāciju

un institūciju informēšana

vides pārskata sagatavošanas procesā

9. Izstrādātājs konsultējas ar biroju:

9.1. par institūcijām un organizācijām, kurām nosūtīt plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus;

9.2. par iespējamo plānošanas dokumenta īstenošanas pārrobežu ietekmi;

9.3. par paredzētajiem kompensēšanas pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, — pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

9.4. par vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes (turpmāk — sanāksme) nepieciešamību. Izvērtējot sanāksmes nepieciešamību, birojs ņem vērā citos normatīvajos aktos noteikto sabiedriskās apspriešanas kārtību un pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu plānošanas dokumenta izstrādes laikā, lai procedūras nedublētos un būtu saskaņotas.

10. Izstrādātājs ievieto savā mājas lapā internetā paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskata un plānošanas dokumenta projektu, kā arī nodod minēto paziņojumu birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja mājas lapā internetā. Izstrādātājs ievieto savā mājas lapā internetā šo noteikumu 8.14.apakšpunktā minēto vides pārskata projekta kopsavilkumu un plānošanas dokumenta projektu.

11. Šo noteikumu 10.punktā minēto paziņojumu par valsts plānošanas dokumentu izstrādātājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumentu izstrādātājs šo noteikumu 10.punktā minēto paziņojumu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta attiecīgajai pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās.

12. Šo noteikumu 10.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

12.1. plānošanas dokumenta nosaukums;

12.2. izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

12.3. joma, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, plānošanas dokumenta izstrādes termiņš un ilgums, teritorija, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana;

12.4. kad un kur sabiedrība var iegūt informāciju un iepazīties ar plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu;

12.5. termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu. Minētais termiņš ir vismaz 40 dienas no paziņojuma publicēšanas dienas.

13. Izstrādātājs valsts plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu nosūta Vides ministrijai, Iekšlietu ministrijai, kā arī nozares profesionālajām asociācijām un nevalstiskajām vides organizācijām, ņemot vērā plānošanas dokumenta veidu, jomu un teritoriju, kuru varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana.

14. Izstrādātājs reģionālā vai cita veida plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu nosūta nozares pārvaldei, Dabas aizsardzības pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, vietējai pašvaldībai, profesionālajām asociācijām un nevalstiskajām vides organizācijām, ņemot vērā plānošanas dokumenta veidu, jomu un teritoriju, kuru varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana.

15. Izstrādātājs vides pārskata projektu nosūta institūcijām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu ir norādījis birojs.

16. Šo noteikumu 13., 14. un 15.punktā minētajām iestādēm nosūtāmos dokumentus izstrādātājs nosūta elektroniski vai papīra formā.

17. Šo noteikumu 13., 14. un 15.punktā minētās institūcijas var iesniegt priekšlikumus vai atsauksmes par plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu 20 dienu laikā no to saņemšanas dienas.

18. Ja izstrādātājs organizē sanāksmi par vides pārskata projektu, paziņojumu par sanāksmi izstrādātājs ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī nodod birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja mājas lapā internetā. Paziņojumu par valsts plānošanas dokumenta vides pārskata projekta sanāksmi izstrādātājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumu par reģionālā plānošanas dokumenta vides pārskata projekta sanāksmi izstrādātājs publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju varētu būtiski ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskās vietās.

19. Šo noteikumu 18.punktā minētajā paziņojumā norāda vismaz šādu informāciju:

19.1. plānošanas dokumenta nosaukums;

19.2. izstrādātāja adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

19.3. joma, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, plānošanas dokumenta izstrādes termiņš, īstenošanas ilgums un teritorija, kuru ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana;

19.4. sanāksmes norises vieta un laiks;

19.5. kad un kur sabiedrība var iepazīties ar plānošanas dokumenta projektu, vides pārskata projektu un vides pārskata kopsavilkumu, kā arī attiecīgo mājas lapu adreses internetā.

20. Izstrādātājs nodrošina, lai šo noteikumu 18.punktā minētā sanāksme notiktu sabiedrībai pieejamās telpās un ne agrāk kā septiņas darbdienas pēc paziņojuma publicēšanas dienas. Izstrādātājs sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, var iepazīties ar protokolu un ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu izstrādātājs pievieno protokolam. Sanāksmes protokolu un tam pievienotos iesniegumus izstrādātājs pievieno plānošanas dokumentam.

21. Birojs 30 dienu laikā sniedz atzinumu par vides pārskata projektu, kas iesniegts atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.5 panta piektajai daļai.

VI. Citu valstu informēšanas kārtība,

ja iespējama būtiska

pārrobežu ietekme

22. Birojs pēc vides pārskata projekta saņemšanas izvērtē, vai, īstenojot plānošanas dokumentu, ir iespējama būtiska pārrobežu ietekme. Ja būtiska pārrobežu ietekme ir iespējama, birojs rakstiski informē par to izstrādātāju, Vides ministriju, Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju, kā arī citas ieinteresētās institūcijas un pašvaldības.

23. Birojs pēc saskaņošanas ar Vides ministriju un Ārlietu ministriju pirms plānošanas dokumenta iesniegšanas, lai varētu to pieņemt, nosūta valstij, kuru plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, šādus dokumentus (valodā, par kuru panākta vienošanās ar ietekmēto valsti):

23.1. rakstisku paziņojumu par plānošanas dokumentu, kuru īstenojot ir iespējama būtiska pārrobežu ietekme;

23.2. plānošanas dokumenta un vides pārskata projektu.

24. Šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda:

24.1. informāciju par plānošanas dokumentu, kuru īstenojot ir iespējama būtiska pārrobežu ietekme (nosaukums, izstrādātājs, joma, uz kuru attiecas plānošanas dokuments, izstrādes termiņš, īstenošanas ilgums, teritorija, kuru varētu ietekmēt plānošanas dokumenta īstenošana);

24.2. informāciju par to, kad un kur ietekmētā valsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos stratēģiskajā novērtējumā, kā arī iesniegt priekšlikumus par pasākumiem pārrobežu ietekmes samazināšanai.

25. Ja saņemts rakstisks pieprasījums, birojs šo noteikumu 23.punktā minētos dokumentus nosūta valstij, kura pieprasījusi attiecīgo informāciju un kuru plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt.

26. Pēc saskaņošanas ar Vides ministriju birojs sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties plānošanas dokumenta apspriešanā, nosaka kārtību, kādā minētās valsts ieinteresētās institūcijas un sabiedrība var iepazīties ar šo noteikumu 24.punktā minēto informāciju un pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas iesniegt priekšlikumus birojam un izstrādātājam.

VII. Sabiedrības informēšana

pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas

27. Izstrādātājs, sagatavojot plānošanas dokumentu, ņem vērā vides pārskatu un biroja atzinumu par vides pārskatu un 14 dienu laikā pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas sagatavo un ievieto savā mājas lapā internetā informatīvu ziņojumu, kurā norāda, kā plānošanas dokumentā ir ņemts vērā vides pārskats un biroja atzinums par to, un kā veikta likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.5 panta ceturtajā daļā noteiktā izvērtēšana, pieņemot plānošanas dokumentu.

28. Izstrādātājs piecu darbdienu laikā pēc informatīvā ziņojuma sagatavošanas ievieto savā mājas lapā internetā, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nodod birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja mājas lapā internetā paziņojumu par valsts plānošanas dokumenta pieņemšanu. Izstrādātājs paziņojumu par reģionālo vai cita veida plānošanas dokumenta pieņemšanu publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā, kā arī nosūta pārvaldei, institūcijām un organizācijām, no kurām saņemti komentāri un priekšlikumi, un vietējai pašvaldībai, kuras teritoriju ietekmēs plānošanas dokumenta īstenošana. Paziņojumu pārvalde izvieto pārvaldes ēkā, vietējās pašvaldības — attiecīgās pašvaldības ēkā, kā arī, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

29. Paziņojumā par plānošanas dokumenta pieņemšanu norāda šādu informāciju:

29.1. plānošanas dokumenta nosaukums un datums;

29.2. izstrādātāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

29.3. kad un kur sabiedrība var iepazīties ar plānošanas dokumentu, vides pārskatu, šo noteikumu 27.punktā minēto informatīvo ziņojumu, atzinumu par vides pārskatu un informāciju par termiņiem monitoringa ziņojuma iesniegšanai.

VIII. Plānošanas dokumenta

īstenošanas monitorings

30. Lai konstatētu plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, vides pārskatā iepriekš neparedzētu ietekmi uz vidi, kā arī, ja nepieciešams, izdarītu grozījumus plānošanas dokumentā, izstrādātājs, ņemot vērā biroja atzinumu par vides pārskatu, veic plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringu.

31. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitoringam izmanto valsts statistikas datus, informāciju, kas iegūta, veicot vides monitoringu, kā arī citu informāciju, kas ir pieejama izstrādātājam.

32. Izstrādātājs sastāda monitoringa ziņojumu un atzinumā par vides pārskatu noteiktajā termiņā iesniedz to birojā. Monitoringa ziņojumā apkopo pieejamo informāciju un ietver vismaz ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojumu.

33. Birojs reizi gadā apkopo iesniegtos monitoringa ziņojumus un iesniedz Latvijas Vides aģentūrā.

IX. Eiropas Komisijas

informēšanas kārtība

34. Birojs sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamo informāciju par vides pārskatu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.

35. Birojs iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par kompensēšanas pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

X. Noslēguma jautājumi

36. Birojs sagatavo un līdz 2004.gada 21.jūlijam iesniedz Eiropas Komisijā nepieciešamo informāciju par tiem plānošanas dokumentiem, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

37. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce

uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/43/EEC un 2001/42/EC.

Ministru prezidenta vietā —

finanšu ministrs O.Spurdziņš

Vides ministrs R.Vējonis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju