Mudīte Sartiko, Operas aktīviste:

– Iekļaušanos NATO vērtēju vienīgi pozitīvi. Tā ir drošība.

Vladimirs Sančenko, pensionārs:

– Manuprāt, iestāšanās NATO Latvijai pārāk dārgi izmaksā. Es neredzu tam reālu nepieciešamību. Mūsu valsti taču neviens neapdraud

Aivars Liepiņš, fotogrāfs:

– Man par Latvijas iekļaušanos NATO nav viedokļa. Tas, tāpat kā mūsu budžetā atvēlētās summas apjoms militārām vajadzībām, nav atkarīgs no manas gribas. Es nespēju šos procesus nekādi ietekmēt, varu tikai vērot. Tur, kur iespējams kaut ko ietekmēt, es piedalos aktīvi, taču NATO nav tas gadījums. Vienīgi varu teikt, ka esmu par pilnībā profesionālu armiju Latvijā. Ar šīm lietām jānodarbojas vienīgi profesionāļiem.

Svetlana Kratņika, strādniece:

– Es, godīgi sakot, nezinu, kā to vērtēt. Es domāju, lai ir tā, kā tas būtu labāk jaunajai paaudzei. Esmu par atvērtām robežām. Lai gan, protams, ap sirdi ir nemierīgi. Naudas nav, darba nav. Nekas labāks nav arī Eiropā.

Andris Akers, students:

– Latvijas iestāju NATO es vērtēju ļoti pozitīvi. Ziemeļatlantijas alianse ir stabila Rietumu demokrātijas vērtībās dibināta sistēma, kas sevi pierādījusi jau vairākas desmitgades. Drošība Latvijai ir ļoti nepieciešama, īpaši no mūsu austrumu kaimiņa. No tā – jo tālāk, jo labāk. Un runas par to, ka tas ir dārgi, ka NATO atņem naudu citām vajadzībām, ir vienkārši spekulācija. Tās izplata cilvēki, kuriem pati Latvijas valsts pastāvēšana liekas lielākais cilvēktiesību pārkāpums.

Ģirts Lapiņš, revidents:

– Latvija NATO? Nu latvieši ir dabūjuši to, ko gribēja, ļoti gribēja. Tagad esam tajā komforta zonā. Militāristi varēs labi nopelnīt, attīstīsies militārā rūpniecība.

Dace Lūce, animatore, restauratore:

– Saprotu, ka tas bija vajadzīgs. NATO un Eiropas Savienība – tas pieder pie globalizācijas procesiem. Tikai Latvijas iekļaušanās NATO, atšķirībā no dalības ES, tikpat kā neietekmēs vienkāršo cilvēku ikdienu. Domāju, ka tauta ārējus militāros draudus ikdienā neizjūt. Taču pilnīgi iespējams, ka arī tagad, ja vien radīsies tāda situācija, lielvalstis atkal mierīgi spēs vienoties par mūsu iztirgošanu, ja tas atbildīs to interesēm.

Laura Bulāne, studē LU Juridiskajā fakultātē:

– Latvijas iekļūšanu NATO vērtēju pozitīvi. Pirmkārt jau no drošības viedokļa. Latvijā līdz šim vienmēr bijušas bailes no Krievijas.
Atzīstu, ka jārēķinās arī ar mūsu valsts pienākumiem NATO – līdzekļiem, ko tas prasīs no budžeta, mūsu cilvēkiem, kuriem būs jādodas uz karadarbības vietām citās valstīs. Taču, ja kaut ko grib, tad arī jādod pretī.

Jānis Pildovs, pasniedzējs:

– To, ka Latvija būs NATO, vērtēju pozitīvi. No mūsu austrumu kaimiņa mēs esam izsprukuši pa sētas durvīm. Lai gan šim procesam ir arī savas ēnas puses, piemēram, noteiktā summa no iekšzemes kopprodukta, kas jāvelta aizsardzībai.

Sandra Mežaraupe, leitnante:

– Mums, jaunajiem Latvijas virsniekiem, līdz ar iestāšanos NATO nāks klāt jauni pienākumi un atbildība, jo turpmāk mēs būsim lielas bruņoto spēku alianses sastāvdaļa. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas 2003.gadā esmu Rīgas garnizona komandantūras personāla vadības administrācijas grupas virsniece. Manos pienākumos ietilpst saskaņā ar protokolu un reglamentu organizēt dažādas parādes un svinības, pārsvarā starptautiskas. Ar šodienu mūsu normatīvie akti tiek pielīdzināti NATO prasībām.
Šodienas notikums, manuprāt, paliks atmiņā uz mūžu ikvienam Latvijas armijas karavīram. Iestāšanās NATO nostiprinās mūsu, karavīru, pārliecību un sniegs lielāku drošību civiliedzīvotājiem.

– Es un citi manas paaudzes cilvēki, ņemot vērā mūsu pieredzi, nu beidzot varam atviegloti uzelpot. Latvija ir drošībā. Domāju, terora draudi mūsu valstij nepalielināsies. Ja mēs neiestātos NATO, tad gan varētu sagaidīt visādas provokācijas.