Par Baltijas valstu  parlamentu vadītāju tikšanos

Sestdien, 3.aprīlī, Jūrmalā notika Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska un Igaunijas Rigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā kārtējā tikšanās.
Tās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā un NATO, reģionālos projektus, kā arī Baltijas asamblejas nākotni.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji ar gandarījumu atzīmēja, ka sasniegts mērķis, uz kuru iets vairāk nekā desmit gadu – trīs Baltijas valstis kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībniecēm. Lai arī sākotnēji šķietami nereāls, tagad tas kļuvis par īstenību. “Tomēr tas nenozīmē, ka esam ceļa galā – lielais darbs, ko prasa aktīva dalība aliansē, vēl tikai sāksies,” teica Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre.
Parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO radīs izmaiņas Baltijas valstu sadarbībā, jo mainās arī valstu izvirzītie mērķi. Tāpēc jo svarīga ir informācijas apmaiņa par aktuālajiem jautājumiem, kā arī savstarpējās pozīcijas koordinācija. Jau pavisam drīz – jūnija sākumā – Vašingtonā notiks Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju sanāksme, tādēļ būtiski ir vienoties par kopīgu pozīciju un mērķtiecīgi to īstenot. Tikšanās dalībnieki arī pauda pārliecību, ka starptautiskos forumos – tādos kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) un Starpparlamentu savienība – nepieciešams aktīvāk paust savu nostāju, lai tādējādi Baltijas valstu viedoklis tiktu sadzirdēts. Kā spilgts paraugs tika minēta Krievijas darbība EPPA, kur tās pārstāvji regulāri izsaka savu pozīciju.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji sprieda arī par citiem reģionālās sadarbības formātiem. Viens no tādiem – Aizkaukāza valstis, it īpaši Gruzija. Tika pausta gatavība dalīties pieredzē, kas uzkrāta ES un NATO integrācijas procesā, kā arī veicināt kontaktus parlamentu komisiju līmenī. Būtisks forums ekoloģisko problēmu apzināšanai un risināšanai varētu būt Baltijas jūras valstu padome; tāpat svarīgas ir attiecības ar Krieviju, kā arī ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem.
Tikšanās noslēgumā puses diskutēja par Baltijas asamblejas nākotni. Parlamentu vadītāji izteica viedokli, ka jaunā starptautiskā situācija radījusi apstākļus Baltijas asamblejas reformai, padarot tās darbību elastīgāku, mobilāku un efektīvāku. Lai gan pusēm ir atšķirīgi viedokļi par reformas norisi un rezultātu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka kompromiss šajā jautājumā ir iespējams.
Pēc Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanās notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spīkeru saruna ar Baltijas asamblejas prezidiju. Puses pauda savu redzējumu par Baltijas asamblejas nākotni, uzsverot tās milzīgo nozīmi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā un valstu virzībā uz pilntiesīgu iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO.
Tomēr tika akcentēts, ka šis laiks prasa ātru un dinamisku lēmumu pieņemšanas un reaģēšanas mehānismu un tam Baltijas asambleja kā parlamentārās sadarbības forma kļuvusi par smagnēju. Izsakot atšķirīgus viedokļus, kādai vajadzētu būt šai organizācijai un vai tās darbībai vispār ir nākotne, tikšanās dalībnieki vienojās, ka līdz 15.jūnijam Baltijas asamblejas prezidijam jāizstrādā priekšlikumi par tās darbības mērķiem, funkcijām un struktūru. Galīgais lēmums varētu tikt pieņemts Baltijas asamblejas 23.sesijā, kas šoruden notiks Rīgā.

Saeimas preses dienests