Tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem

Ceturtdien, 1.aprīlī, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem un pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), par sociālajām lietām un reģionālo attīstību.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas nākotne ES šobrīd ir visaugstākā prioritāte. Līdz 1.maijam vēl jāpieņem 208 normatīvie akti – šāda situācija izveidojusies iepriekšējo valdību laikā. “Tas ir nenormāli un nepieņemami. Taču ceram līdz 1.maijam šīs lietas sakārtot,” norādīja I.Emsis.
Valdības vadītājs uzrunāja reģionālo laikrakstu pārstāvjus kā sadarbības partnerus un augstu novērtēja tieši reģionālo laikrakstu lomu sabiedrības informēšanā un dažādu viedokļu skaidrošanā: “Jūsu pārstāvētie masu mediji sasniedz jebkuru Latvijas iedzīvotāju.”
I.Emsis savā uzrunā saistībā ar ES uzsvēra trīs galvenos aspektus: Latvijā uzlabosies dzīves kvalitāte; mūsu bērniem tiks nodrošināta labāka nākotne; Latvijas iedzīvotājiem būs vairāk iespēju.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās ES nozīmē ekonomisko attīstību, ES kopējais tirgus ir ļoti plašs – ES paplašināšanās rezultātā tiks izveidots pasaulē lielākais vienotais tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju, kuriem būs iespēja iegādāties arī Latvijas preces. Latvijas uzņēmēji vieglāk varēs pārdot savu produkciju 25 ES dalībvalstīs, kā arī Eiropas brīvās asociācijas valstīs (Norvēģijā, Šveicē, Lihtenšteinā, Islandē). ES nodrošinās ekonomiskās attīstības iespējas, tirgus stabilizēšanos un sociālās drošības garantijas.
I.Emsis minēja savu neseno vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur lielā cieņā esot Latvijā ražotas preces, piemēram, cepumi, taču iespējas tos iegādāties – visai ierobežotas.
Jaunas ekonomiskās iespējas radīs jaunas darbavietas, tas palielinās iemaksas budžetā, radīs pamatu atalgojuma un pensiju palielināšanai un uzlabos visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Piemēram, pieaugs ārstniecības kvalitāte – Veselības ministrija šajā jomā jau tagad izstrādājusi 15 projektus par vairāk nekā 4 miljoniem latu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda ārstniecības pieejamības uzlabojumiem, konkrēti Jēkabpilī, Liepājā, Olainē, Valmierā, Rēzeknē, Cēsīs, Saldū, arī Rīgā tiks remontētas un uzlabotas slimnīcu uzņemšanas nodaļas un to aprīkojums. Telpas kļūs plašākas, ērtākas un skaistākas, aprīkojums – modernāks un pacientu serviss – daudz augstāks un kvalitatīvāks.
Uzlabosies arī ceļu stāvoklis. Jau šobrīd notiek un arī tuvākajā laikā plānota virkne ceļu remontu un tiltu rekonstrukciju. Piemēram, ceļa posms Rīga – Salacgrīva VIA „Baltica” ietvaros, rekonstrukcija ceļā Preiļi – Aglona, tilti pār Dubnu un Miegupi, ceļa posms Cēsis – Vecpiebalga un daudzi citi.
Ministru prezidents pastāstīja, ka, iestājoties ES, tiks vairāk aizsargāta Latvijas daba. Proti, ES ir stingras prasības atkritumu apsaimniekošanai, līdz ar to vides piesārņojums un tā radītās problēmas veselībai samazināsies. Šai jomai paredzētas un jau ieguldītas ievērojamas ES investīcijas. Liepājas rajonā un Ventspils reģionā šādi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti jau īstenoti. Bez tam jau pašlaik Latvijas pašvaldībās, pateicoties ES līdzekļiem, tiek īstenoti projekti ūdens kvalitātes uzlabošanai. I.Emsis uzsvēra, ka šo projektu vadību un kredītus uzņēmusies valsts, tādējādi tiekot atvieglots pašvaldību darbs.
Valdības vadītājs norādīja, ka ES daudz dos mūsu bērniem un nākotnei. Jauniem cilvēkiem būs lielākas iespējas mācīties, ceļot un strādāt. Palielināsies finansējums izglītībai. Jau šogad Eiropas Komisija ievērojami palielinājusi Latvijai domāto finansējumu dalībai ES izglītības programmās. Piemēram, programmai “Leonardo da Vinci” tas ir par 66% vairāk, trīsreiz vairāk programmai “Socrates”, divreiz vairāk – programmai “Jaunatne”. Pēc 1.maija jauniešiem palielināsies izglītības iegūšanas iespējas ES universitātēs.
I.Emsis atgādināja, ka Latvijas iedzīvotājiem būs lielākas iespējas pelnīt naudu citās ES dalībvalstīs. Būs vieglāk atrast darbu ES, proti, līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs iespēja pievienoties Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (EURES) datu bāzei. Apmeklējot EURES mājaslapu vai arī vēršoties pie Nodarbinātības valsts aģentūras EURES konsultantiem, interesenti varēs atrast informāciju par brīvajām darba vietām, darba un dzīves apstākļiem ES, kā arī Norvēģijā un Islandē. Darba meklētājs datu bāzē varēs ievietot savu CV. Savukārt darba devējiem būs iespēja operatīvi saņemt visus vakancei atbilstošos darba meklētāju CV, tā ietaupot laiku un naudu.
Pievienošanās ES dos jaunas iespējas valsts attīstībai un Latvijas iedzīvotāju labklājībai – gan caur investīcijām un ES finansējuma no struktūrfondiem, gan arī caur izglītības un darba iespējām. Šīs iespējas aktīvi jāizmanto. Kā piemēru I.Emsis minēja sociālās politikas uzlabošanos. Proti, ES ir starptautiska sadarbības programma EQUAL, kas finansiāli atbalsta jaunu pieeju meklēšanu un ieviešanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikā. Latvija plāno tādējādi piesaistīt līdzekļus, kas palīdzēs veidot un izmēģināt apmācības metodes invalīdiem ar garīgās attīstības traucējumiem, uzlabot bērnu, invalīdu un sirmgalvju aprūpes pakalpojumu pieejamību, mazināt atšķirības sieviešu un vīriešu algas apjomā (vīrieši Latvijā pelna vidēji par 20% vairāk).
Kā vienu no savas valdības prioritātēm Ministru prezidents minēja nabadzības samazināšanu laukos. Bažas radot strauji attīstošās pilsētas, īpaši Rīga, kas bieži vien reģioniem atņem izglītotākos cilvēkus un attīstības iespējas. „Mums jāstrādā, lai reģionos paaugstinātu dzīves kvalitāti,” sacīja I.Emsis.
Bez tam I.Emsis norādīja, ka pirms tikšanās ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem viņam bijusi tikšanās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. Viņi vienojušies, ka valsts iekavēto SAPARD finansējumu – aptuveni 4 miljonus latu – zemniekiem segs no valsts rezervēm, bet vēlāk finansējumu varētu saņemt atpakaļ no ES.
Valdības vadītājs runāja arī par bažām, kuras pēdējā laikā radušās saistībā ar gaidāmo iestāšanos ES. Viņš norādīja: “Tiek izplatīta nepareiza informācija, tirgotāji spekulē ar iedzīvotāju neziņu, tādējādi gūstot lielu peļņu. Pēdējā laikā radusies ažiotāža ar atsevišķām precēm, piemēram, sāli, ir izgudrojums un muļķība. Sāls cenai nav iemesla pieaugt, jo līdz ar iestāšanos ES ievedmuita sālim nepieaugs.” “Iedzīvotāju satraukumam, ka pēc iestāšanās ES Latvijā vairs nebūs nopērkams rupjā maluma vārāmais sāls un pārdošanā būs tikai jodētais sāls, nav pamata. ES Latvijai nav izvirzījusi prasību tirgot tikai jodētu sāli. ES pārtikas sālim ir noteikti nekaitīguma, nevis kvalitātes kritēriji. No Krievijas un Ukrainas ievestā sāls kvalitāte atbilst noteiktajām kvalitātes normām, ko nākotnē paredzēts piemērot ES,” atzina I.Emsis. Taču viņš piebilda, ka cenas kāpums sagaidāms rīsiem, aptuveni 200–400 lati par tonnu.
Runājot par cukura cenām, valdības vadītājs norādīja, ka arī tās nepalielināsies, jo cukura cena Latvijā jau ilgāku laiku ir ES līmenī.
I.Emsis teica, ka izprotot šīs cilvēku bažas, jo „Latvijas iedzīvotāji daudz cietuši varas maiņu dēļ, bet līdz ar iestāšanos ES vara nemainīsies un cilvēkiem nav no kā baidīties”. Lielā mērā cenu palielināšanās ir atkarīga no uzņēmēju atbildības – nereti viņi spekulē ar šo datumu, reklamējot “pērciet līdz 1.maijam, pēc tam būs dārgāk”. Šāda attieksme rada nevajadzīgu ažiotāžu. Nepamatota ir arī spekulācija ar eiro, jo tas apgrozībā Latvijā nebūs agrāk par 2008.gadu. Turklāt – jo vairāk pērkam, jo lielākas cenas, kur vienīgais ieguvējs ir uzņēmējs.
Ministru prezidents norādīja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, būs vērojams neliels importēto preču sadārdzinājums par 0,6–3%, taču ne no ES valstīm. Lielāku iespaidu uz preču importu Latvijā pēc 1.maija atstās ES netarifu barjeras rūpniecības precēm (tehniskās prasības, kvalitātes prasības u.c.), nevis konkrētiem ievedmuitas tarifiem.
Cenu sakarā Ministru prezidents pieskārās jautājumam par zālēm un to cenām: “Lai nodrošinātu zālēm nemainīgi augstu kvalitāti, farmācijas nozarē ir jāievieš labas ražošanas prakse. Līdz ar iestāšanos ES visām ražotājsabiedrībām, kuras nestrādā atbilstoši labas ražošanas praksei, zāļu realizācija tiks liegta. Taču nav pamata domāt, ka visas Krievijā vai Ukrainā ražotās zāles Latvijā vairs nebūs iegādājamas, to ražotņu, kuras atbildīs standarta prasībām, preparāti saglabās vietu mūsu tirgū. Tas nenozīmē, ka pacienti paliks bez nepieciešamajām zālēm. To vietu ieņems ES valstīs ražotas kvalitatīvas un drošas zāles. Arī tie medikamenti, kuru reģistrācija ir apturēta līdz nepieciešamās dokumentācijas saņemšanai, atkal būs pieejami patērētājiem, tiklīdz Valsts zāļu aģentūra saņems visus nepieciešamos dokumentus un informāciju (tas varētu būt pēc viena diviem gadiem). Ārstu un farmaceitu pienākums ir sniegt pacientiem visu nepieciešamo informāciju par zālēm, tajā skaitā arī par cenu jautājumiem, lai izvēlētos piemērotākās no Latvijas zāļu reģistrā iekļautām zālēm.” Viņš atgādināja bēdīgos notikumus ar medikamentu „Askofen P”, kura dēļ cieta tieši iedzīvotāji, un uzsvēra, ka līdz ar iestāšanos ES labā ziņa ir tāda, ka zāles būs drošas. Un, tirgū nodrošinot labvēlīgus konkurences apstākļus, arī cenām nevajadzētu būt pārlieku augstām.
Runājot par ES fondu līdzekļiem un to piesaisti Latvijai, Ministru prezidents uzsvēra: “Valdība dara visu iespējamo, lai mēs jau tuvākajā laikā varētu naudu apgūt. Piemēram, vēl otrdienas (30.marta) valdības sēdē pieņēmām noteikumus par ES struktūrfondu vadību, kuri nosaka kārtību, struktūrfondu vadībā iesaistītās puses, to tiesības un pienākumus. Līdz ar to „paņemšanas mehānisms” visdrīzākajā laikā tiks sakārtots. Turklāt nevajag aizmirst, ka lielas summas ES naudas mēs jau esam saņēmuši. Kopš 1991.gada Latvija kopumā saņēmusi vairāk nekā 200 miljonus latu, un nākamajos četros gados šī summa trīskāršosies. Par jau saņemtajiem līdzekļiem atjaunoti ceļi un tilti, uzceltas ūdens attīrīšanas iekārtas, nostiprināta robeža. Ir ieviesti jau daudzi projekti ūdens attīrīšanas jomā un piesārņojuma samazināšanā.”
Noslēgumā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, I.Emsis sacīja, ka situācija ar robežkontroles punktiem un to sakārtošanu atbilstoši ES prasībām līdz 1.maijam „varēja būt labāka”. “Tas ir iepriekšējo valdību neizdarītais darbs, un man par to ir kauns.” Taču viņš izteica varbūtību, ka sarunu procesā ar ES pārstāvjiem varētu panākt atvieglojumus šajā nozarē, līdz Latvijas robežkontroles punkti atbildīs ES prasībām.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo celulozes rūpnīcu Ozolsalā, I.Emsis norādīja: “Mana kā Zaļo partijas pārstāvja attieksme šajā jautājumā ir noraidoša, bet par celulozes rūpnīcas būvniecību jālemj valdībai kopumā. Ietekmes uz vidi novērtēšanas birojs vēl aptuveni pāris mēnešus vērtēs iespējamās sekas, ko varētu radīt šī rūpnīca.”
Ministru prezidents uzsvēra, ka viņa valdība atbalsta laukus: “Subsīdijas nepieciešamas visiem – kā no pirmā hektāra, tā no pirmās govs. Mūsu mērķis ir nodrošināt laukos tādus apstākļus, lai cilvēki var palikt un dzīvot laukos, un tos attīstīt. Viss mazais ir skaists, viss mazais ir labs.”
Valdības vadītājs uzsvēra, ka viņš un viņa vadītais Ministru kabinets “nepastāv uz pašvaldību piespiedu apvienošanos. Mēs Latvijā atbalstām divu līmeņu pašvaldības – valdība atbalsta novadu veidošanu, bet atbalsts nozīmē arī finanšu piešķiršanu. Mēs strādājam, lai pašvaldības un reģioni varētu saņemt vairāk līdzekļu. Iepriekšējos gados bija iestrādājusies prakse – ja valsts budžetā nevarēja atrast nepieciešamos līdzekļus, tie tika noņemti pašvaldībām. Un gadu gaitā pašvaldībām atvēlētais finansējums nozīmīgi tika samazināts”. I.Emsis teica, ka pašreizējā valdība atbalsta varas decentralizāciju un subsidiaritātes principu, kas nozīmē „vispirms līdzekļu, pēc tam funkciju deleģēšanu pašvaldībām. Jo vairāk dara uz vietām, jo veidojas lielāka atbildība par darāmo darbu”. Tādējādi valdība daudz vairāk uzmanības varēs veltīt ES lietām un Latvijas interešu aizstāvēšanai šajā institūcijā.
Vēl I.Emsis uzsvēra, ka, pateicoties t.s. māsterplānam, Latvijā tiks sakārtota veselības aprūpes sistēma un tā kalpos iedzīvotājam, pacientam.
Pēc stāšanās amatā šī bija pirmā Ministru prezidenta tikšanās ar reģionālo mediju pārstāvjiem. I.Emsis sacīja, ka turpmāk šādas tikšanās varētu kļūt par tradīciju un notikt aptuveni reizi mēnesī. Viņš uzsvēra, ka šādas tikšanās būtu svarīgas, jo viņš ir ieinteresēts izzināt situāciju reģionos.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments