Saeimas svinīgajā sēdē

2004. gada 2. aprīļa stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamā Valsts prezidentes kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Viesi! Ekselences!
Saeimas svinīgā sēde par godu Latvijas Republikas uzņemšanai NATO tiek uzskatīta par atklātu.

A.Ārgalis (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei.

I.Ūdre (8.Saeimas priekšsēdētāja).

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze!
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!
Kolēģi deputāti!
Ministri!
Ekselences!
Godājamie viesi!
Šorīt Briselē pie Ziemeļatlantijas līguma organizācijas galvenās mītnes mastā uzvijās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, simboliski apliecinot, ka mūsu valsts beidzot ir kļuvusi par pasaulē spēcīgākās militārās alianses pilntiesīgu locekli. Tas, par ko mēs sapņojām, uz ko cerējām, uz ko tiecāmies, nu ir kļuvis par realitāti. Šis ir patiesi izcils sasniegums, par kuru varam būt lepni gan mēs paši, gan visi tie, kas palīdzēja mums šo mērķi īstenot.
Pirms brīža Rīgas pils Svētā gara tornī, kā arī daudzās citās vietās Latvijā tika pacelts NATO karogs, rosinot mūs atskatīties uz garo un grūto ceļu līdz dalībai Ziemeļatlantijas aliansē. Mēs atceramies garīgo pacēlumu un saviļņojumu, kas piepildīja mūsu sirdis un prātus Atmodas sākumposmā, liekot pamatus šodienas panākumiem. Mēs atceramies Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, kas ievadīja atjaunošanas darbu, smagās sarunas ar Krieviju par Krievijas armijas izvešanu un Skrundas radiolokatora likvidāciju, Latvijas bruņoto spēku izveidi un attīstību un daudzas citas norises un lietas, kuras šobrīd mēs jau uzskatām par pašsaprotamām.
Reizēm likās, ka dalība šajā nozīmīgajā drošības un aizsardzības organizācijā ir tāls un nereāls mērķis, kura sasniegšana tikai daļēji varēja būt atkarīga no mūsu pašu pūliņiem. Tomēr tā nav. Izšķiroša nozīme noteikti ir bijusi mūsu pašu paveiktajiem darbiem un mūsu pašu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc šodien droši var teikt, ka esam spējuši piepildīt sapni par Latvijas neatkarības un valstiskuma neatgriezenisku nostiprināšanu. Līdz ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un pārējo četru valstu pievienošanos NATO ir pilnībā dzēstas tās dalījuma līnijas, kuras Eiropas kartē ievilka noziedzīgais Molotova–Ribentropa pakts. Ir atjaunots starptautiskais taisnīgums. Latvija ir atgriezusies eiroatlantisko tautu saimē.
29.martā – dienā, kad Latvija oficiāli pievienojās NATO, svinīgajā ceremonijā par godu jaunuzņemtajām dalībvalstīm Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs uzsvēra, ka jaunās dalībvalstis ir ne vien daudz izdarījušas, lai iestātos NATO, bet arī morāli pelnījušas būt šajā aliansē. Pagājušā gadsimta Latvijas vēsture ir karu, okupāciju, represiju un deportāciju vēsture. Par spīti visam pārdzīvotajam mums ir pieticis spēka izveidot plaukstošu un demokrātisku sabiedrību. Mūsu morālais pienākums ir sargāt un godāt to, kas reiz vardarbīgi atņemts un tagad atgūts, – tātad Latvijas valstiskumu un neatkarību. Tā stiprināšanai vienmēr ir jābūt mūsu uzmanības lokā arī tajos brīžos, kad ikdienas sociālās un sadzīves problēmas gluži cilvēcīgi ņem virsroku. Cīņa par Latvijas neatkarības stiprināšanu līdzinās Lāčplēša cīņai ar Melno bruņinieku, kas turpināsies tik ilgi, līdz beidzot naidnieks kritīs Daugavā. Latvijas neatkarība un drošība ir vērtības, par kurām vienmēr ir jābūt nomodā.
Dalība NATO Latvijai paver pilnīgi jaunas iespējas drošības jomā. Mēs pievienojamies aliansei, kas efektīvi aizsargā savu dalībvalstu drošību. Vašingtonas līguma 5.pants ir garantija, ka Latvija vairs nekad nepaliks viena, ja tiks apdraudēta tās drošība. Mēs vienmēr saņemsim mūsu sabiedroto atbalstu. Par to nevar būt ne mazāko šaubu. Par alianses sabiedroto gatavību palīdzēt liecina kaut vai tas, ka īsā laikā tika atrasts risinājums Baltijas valstu gaisa telpas kontrolei, ko apņēmās veikt vairākas NATO dalībvalstis. Arī turpmāk Latvija vienmēr varēs paļauties uz saviem partneriem. Mums līdzās būs mūsu sabiedrotie.
Šodien ir piemērots brīdis, lai pateiktu paldies visiem tiem ļaudīm Latvijā un ārzemēs, kuri ieguldījuši savas pūles un darbu, lai veicinātu Latvijas tuvināšanos NATO un panāktu mūsu uzņemšanu aliansē. Šis ir četru sasaukumu Saeimu, divu Valsts prezidentu un visu atjaunotās Latvijas valdību kopīgs veikums. Nemainīgi augsts ir bijis arī tautas atbalsts Latvijas dalībai NATO. Lai veicinātu pozitīvus lēmumus par NATO paplašināšanu, ļoti nozīmīgu ieguldījumu savās mītnes zemēs ir devuši mūsu tautieši ārzemēs. Šis patiesi ir kopīgs panākums – mūsu visu kopīgā uzvara!
Es vēlos pateikties tiem deputātiem, kuri dažādos laikos ir spējuši pieņemt grūtus, sarežģītus, bet ļoti nepieciešamus lēmumus, nodrošinot Latvijas atbilstību NATO izvirzītajiem augstajiem standartiem. Arī mūsu valsts delegācija NATO Parlamentārajā asamblejā aktīvi iesaistījās diskusijās, kas notika dažādos NATO paplašināšanās procesa posmos. Mēs ļoti labi atceramies atšķirīgos viedokļus, kādi par NATO paplašināšanos izskanēja dažādos starptautiskos forumos, – skepsi un šaubas, kas nereti pavīdēja attiecībā uz Baltijas valstu dalību NATO. Tomēr tieši mūsu spēja vienoties kopīgam mērķim, vispirms jau ar saviem tuvākajiem kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, ļāva panākt vēlamo rezultātu.
Dāmas un kungi!
Gādājot par Latvijas drošību, ir paveikts liels darbs, pirmkārt, lai izveidotu Nacionālos bruņotos spēkus, kuri tagad veiksmīgi piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ārpus mūsu valsts robežām. Latvijas karavīru profesionālo sagatavotību augstu ir novērtējuši mūsu sabiedrotie. Mēs varam būt lepni par to. Taču jāapzinās, ka uzsāktās militārās reformas un praktiskais integrācijas process NATO turpināsies, jo darāmā, protams, vēl ir daudz. Pieņemtie lēmumi par pāreju uz profesionālu Latvijas armiju ir labs priekšnosacījums tam, lai mūsu bruņotie spēki kļūtu vēl stiprāki un organizētāki.
Mūsdienās par galveno izaicinājumu drošībai kļuvis starptautiskais terorisms un tā izvērstā vardarbība. Kā pierādīja 2001.gada 11.septembris Amerikas Savienotajās Valstīs un nesenie traģiskie notikumi Madridē, terorismu nevar apkarot, tikai izvietojot papildu bruņutehniku uz valstu robežām. Cīņa ar terorismu var būt rezultatīva tikai tad, ja valstis spēj apvienot savus pūliņus un aizstāvēt tām dārgās vērtības. Tāpēc ir jāgādā par to, lai mūsu pašu un NATO bruņotie spēki būtu moderni attīstīti, maksimāli mobili un spējīgi reaģēt uz potenciāliem draudiem arī ārpus NATO valstu teritorijas.
Es vēlos pateikties partnervalstīm, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Ziemeļvalstīm, kas visus šos gadus pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir sniegušas Latvijai palīdzību, – gan veidojot bruņotos spēkus, gan tuvinot Latviju dalībai NATO. Sabiedroto atbalsts mums vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, un to mēs īpaši novērtējam. Mēs neaizmirsīsim Amerikas Savienoto Valstu ieguldījumu Latvijas neatkarības stiprināšanā – Krievijas armijas izvešanas laikā, ASV un Baltijas hartu, kā arī Amerikas Savienoto Valstu izšķirošo lomu Baltijas valstu uzņemšanā NATO. “Lai stiprinātu Latvijas neatkarību, prioritāte ir ierādāma ciešas starptautiskās sadarbības dibināšanai ar partnervalstīm,” to kādreiz atzinis Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Par to esam pārliecinājušies arī mūsdienās. Un turpmāk mums būs jāstrādā tā, lai veidotu vēl ciešākas saites ar mūsu partnervalstīm.
Solidaritāte ir Ziemeļatlantijas aliansi vienojošais faktors. Tā ir NATO īstais spēks. Arī mūsu valstij jāspēj dot savu ieguldījumu kopējos centienos, lai stiprinātu vispārējo starptautisko drošību. Mēs esam gatavi uzņemties savu atbildības daļu, skaidri apzinoties, ka tikai stipra un vienota alianse spēs aizstāvēt arī Latvijas intereses.
Mūsu unikālā pieredze, spējas un zināšanas būs vērtīgs ieguvums ne tikai aliansei vien. Mēs esam gatavi dalīties tajā arī ar valstīm, kas vēlas veikt līdzīgas politiskās, ekonomiskās un militārās pārmaiņas. Jau esam uzsākuši veiksmīgus sadarbības projektus ar valstīm Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un arī Rietumbalkānos. Brīvības, demokrātijas un stabilitātes zonas paplašināšana ir mūsu visu kopējās interesēs.
Jaunas iespējas pavērsies arī dialogā ar Krieviju. Latvijas dalība NATO nav vērsta pret mūsu kaimiņvalstīm, tā nav drauds mūsu kaimiņiem. Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju – gan divpusējās attiecībās, gan NATO un Krievijas padomes ietvaros. Terorisms ir sērga, kas Krieviju apdraud tikpat lielā mērā kā NATO valstis. Likumsakarīgi, ka NATO un Krievijai jākļūst par sadarbības partneriem, nesot drošību un stabilitāti pasaulei.
NATO dalībvalsts statuss ir kvalitatīvi mainījis Latvijas starptautiskās pozīcijas. No mazas, viegli ievainojamas valsts Latvija kļuvusi par tādas alianses sastāvdaļu, kas ir gatava aizstāvēt katru savu dalībvalsti. Mēs esam iestājušies aliansē, kas piecdesmit piecus gadus ir stāvējusi miera un drošības sardzē un vienmēr aizstāvējusi demokrātijas un brīvības vērtības. Latvija ir sasniegusi savu ārpolitisko mērķi, taču būtu nepiedodami, ja mūsu ārpolitikas aktivitātes drošības jomā saruktu. Dalība NATO nav mūsu attīstības noslēgums. Tieši otrādi – tas ir jauna ceļa sākums. Tas paver mūsu valstij plašākas attīstības iespējas un padara Latvijas balsi starptautiski ietekmīgāku. Mūsu visu uzdevums ir prast izmantot šīs jaunās iespējas, lai veiksmīgi aizstāvētu un īstenotu savas nacionālās intereses. Lai mums visiem veicas!
Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Vārds aizsardzības ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Valsts prezidentes kundze!
Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ministru prezidenta kungs!
Godātie kolēģi!
Arī es vēlētos vispirms pateikties visiem, kas šos 12 gadus ir strādājuši pie mūsu valsts iestāšanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.
Latvijas kļūšana par NATO dalībvalsti ir vēsturisks sasniegums. Es gribu pateikties visiem Valsts prezidentiem, Ministru prezidentiem, aizsardzības ministriem, līdzšinējām valdībām un Saeimas sasaukumiem.
Līdz ar Latvijas uzņemšanu NATO esam uzņēmušies saistības, kuru izpilde ir svarīga alianses turpmākā stiprināšanā un Latvijas bruņoto spēku attīstībā. Mums ir jānodrošina Nacionālo bruņoto spēku pāreja uz profesionālu militāro dienestu līdz 2006.gada beigām. Tas veicinās bruņoto spēku efektivitāti, kā arī attīstīs mūsu spējas dalībai NATO.
Latvijas vienības NATO operācijās jau ir guvušas labu praktisko pieredzi un atzinīgu novērtējumu. Patlaban 236 Latvijas karavīri atrodas Irākā, Kosovā, Afganistānā, Bosnijā–Hercegovinā un Gruzijā.
Valsts aizsardzībai un integrācijai NATO paredzētie līdzekļi 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta ir svarīgs priekšnosacījums iecerēto reformu veikšanai. Ievērojama daļa no atvēlētajiem līdzekļiem tiek novirzīta investīcijām – investīcijām tādās jomās kā pretgaisa un prettanku aizsardzība, artilērija, medicīniskais transports un jūras novērošana.
Apliecinājums Latvijas pilnvērtīgai dalībai NATO kolektīvās drošības sistēmā ir NATO lēmums nodrošināt mūsu gaisa telpas patrulēšanu un aizsardzību. Tas ir acīm redzams pierādījums kolektīvo aizsardzības garantiju saņemšanai. NATO sargā mūsu debesis un zemi.
Latvija, būdama NATO dalībvalsts, vienlaicīgi kļuvusi arī par Eiropas aizsardzības spēju uzlabošanas procesa dalībnieci. Mums ir svarīgi iesaistīties Eiropas Savienības ietvaros veidotajā Eiropas drošības un aizsardzības politikā.
Un jāteic, ka mūsu mērķis ir panākt NATO Eiropas dimensijas stiprināšanu un tajā pašā laikā nepieļaut konkurējošu attiecību veidošanos starp Ameriku un Eiropu. Par šo tēmu, kad bijām arī Vašingtonā, saruna bija ne vienu reizi vien. Taču šāda konkurence tomēr grib veidoties.
Īpaši gribu atzīmēt sadarbību starp Baltijas valstīm, kas pēdējos gados ir kļuvusi aizvien aktīvāka gan politiskā dialoga, gan praktiskās militārās sadarbības ietvaros. Baltijas valstu kopējie projekti drošības jomā ir palīdzējuši stiprināt reģiona sadarbību, kā arī kļuvuši par labu piemēru citām valstīm. Arī tagad, kad visas trīs esam NATO dalībvalstis, ir svarīgi turpināt iesākto sadarbību.
Latvija ir uzkrājusi lielu pieredzi NATO integrācijas, aizsardzības sistēmas un Nacionālo bruņoto spēku reformas jomās. Esam gatavi sniegt praktisku palīdzību un dalīties savā pieredzē. Tagad mums būs iespēja veicināt, lai eiroatlantiskajā drošības telpā iekļautos Gruzija, Ukraina, Albānija, Maķedonija, Horvātija un citas valstis, kuru iedzīvotāji cer uz mieru un drošību.
Dāmas un kungi!
Daudzi iespējamie epiteti un salīdzinājumi par labu NATO jau ir dzirdēti, un tie visi ir patiesi un pamatoti. NATO patiešām ir Latvijas drošības un neatkarības garants. Vienlaikus tā ir arī iespēja tālāk attīstīt ne tikai mūsu armiju, bet arī Latvijas reputāciju.
Pateicoties mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas starptautiskajam darbam un augstajai autoritātei, NATO valstu pārstāvji patlaban nopietni izskata reālu iespēju 2006.gada sammitu rīkot Rīgā. Sarunas par šo tematu tika turpinātas arī mūsu vizītes laikā Vašingtonā.
NATO sammitos piedalās dalībvalstu līderi, un tie ir vieni no pašiem ietekmīgākajiem politiskajiem forumiem pasaulē. Ja šāds sammits notiktu pie mums, tā būtu vēsturiska iespēja parādīt Rīgu un Latviju visai pasaulei, veicinot saprašanos starp visaugstākā līmeņa amatpersonām.
Paldies! (Aplausi.)
(Skan Valsts himna.)

Sēdes vadītāja.

Cienījamā Valsts prezidente! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi deputāti! Diplomāti un viesi! Mēs varam uzskatīt, ka ar šo mūsu himnas dziedāšanu šīsdienas svinīgā sēde ir slēgta.
Es uzaicinu visus Sarkanajā zālē neformālā atmosfērā apspriesties par to, kā mums ir gājis, un priecāties par to, ko esam sasnieguši.
Es aicinu visus doties uz Sarkano zāli! Paldies!